Rokstu sagataveja: škārsteikla žurnals “Satori”

Saruna ap Latgolu šaļtim kreit galejeibuos – tei ir hierarhiskys, kur nūsaceituo Reiga runoj nu “vacuokuo bruoļa” poziceju, voi izslādzūša, kurā nūsaceitajai Reigai vyspuor nav tīseibu sprīst, voi ari obeju pušu stereotipūs baļsteita. Ari tod, kod izadūd izavaireit nu galejeibu, saruna ap Latgolu nūteik piec diveju pušu principa – Latgola i puorejuo Latvejā. Vai varams atrast kūpeigu laukumu, kurā saruna ap Latgolu ir saruna ap mums vysim, ap myusu kūpeigū dzeivis telpu i atteisteibys scenarejim? Kas ituos šaļts diskursā byutu juomaina, lai iz itaidu telpu vierzeitūs?

Diskusejā, kas turpynoj “Satori” i latgalīšu kulturys ziņu portala rokstu i raidīrokstu cykla “Latgolys vaicuojums” aizsuoktū sarunu, pīsadaleja redzīņu lideri, kuri par itū vaicuojumu – kotrys sovā darbeibys sferā – ir dūmuojuši. Diskuseju vadeja žurnaliste Rita Ruduša, tamā pīsadaleja serejis “Latgolys vaicuojums” redaktore, antropologe Dace Dzenovska, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” vadeituoja Edeite Laime, aktiviste, dokumentaluos kinys “Daugavpils – iespēju vai nespēju pilsēta?” autore Vladislava Romanova i apvīneibys “Latgalīšu reps” dalinīks Didzis Kozlovs. Diskuseja nūtyka 8. majā kulturvītā “Rancāna pogolms” Rēzeknē.

Rita Ruduša: Pyrmais vaicuojums, kab īzeimātu laukumu, byutu: kas ir tī golvonī parametri, pi kuru mums byusu juopīstruodoj, lai diskuseja “Kai runuot ap Latgolu” vyspuor byutu navajadzeiga?

Dace Dzenovska: Gryuts atbiļdēt. Es saceitu, ka mums vīnkuorši vaira juobrauc [vīna da ūtra] i juorunoj. Lai nabyutu juorunoj, mums vaira juobrauc i juorunoj. Kū vaira runoj, tū mozuok seviška ruodīs runuošona, tei palīk par kasdīnu. I taids jau ari ir mierkis – lai mes vaira runuotu kai par Latgolu, Latveju, tai vysom cytom lītom. Na tik tod, kod nūteik koč kas svareigs, par pīmāru, vieliešonys, kod ir juosuoc dūmuot, kū tod dareit ar Latgolu i kai runuot ap Latgolu. Ka mes runuotu vysu laiku, tod saruna palyktu dabiska, nadamīgta i nikas seviškys.

Rita: Voi vysim tai ruodīs?

Vladislava Romanova: Es tam pīkreitu i papyldynuošu. Maņ ruodīs, ka atslāgs itai diskusejai i vyspuor Latgolys telpys problemom, ir runuošona. Šaļtim cylvākim nu Latgolys gribīs Latgolu padareit i paruodeit skaistuoku, nakai tei ir. Ir juorunoj kai par lobom lītom, kuo ir cīši daudz, tai i par lītom, kas vēļ prosa rysynuojumu. Es skaitu, ka atslāgs sevkurai problemys rysynuošonai ir dialogs. Tuo datryukst i pi tuo Latgolai vēļ vajadzātu pīstruoduot.

Didzis Kozlovs: Vīnnūzeimeigi runuot, runuot i runuot. Na tik latgalīšu vydā, bet, īspiejams, nūbraucūt iz cytu piļsātu voi pat vaļsti. Maņ ir taids pīmārs – sīvystāvs nūbrauc iz hokeja čempionatu Vuocejā, īīt tī veikalā i suoc sarunu latgaliski. Vyss vīns – saprūt vpi nā. Tys jau ir kai smadzanūs īstruoduots reflekss. Jis par reizi suoc sarunu latgaliski.

Edeite Laime: Lai taidys sarunys muns nabyutu vyspuor i šudiņ mes sasatiktu viņ padzert kopeju, pa munam, pats svereiguokais ir izgleiteiba. Tū paruodeja ari ituos serejis roksti, ka problema ir atškireiguos zynuošonys i uztvere par Latgolu, Latgolys viesturi, par Latgolys viesturi Latvejā. Izgleiteibys sitemā puorsvorā ir tik vīna puse. Ka mes runojam par myusu dīnom, tod es kai Latgolā nadzeivojūša latgalīte, bet reizē cylvāks, kurs kasdīnā struodoj ar latgaliskajim vaicuojumim, sasazynoj ar medejim, cīši prīcuotūs, ka nabyutu, burtiski puornasūt nu angļu volūdys, “attīksmis”. Pyrmuo sajiuta, aizsyutūt koč voi e-postu, bīži viņ nu medeju pusis ir “Ai, nu labi, publicēsim”, sajiuta, ka tik mums, latgalīšim, tuo vajag. Maņ grybātūs, ka mums vysim tū vajadzātu, mums vysim vajadzātu dažaidu Latveju.

Rita: Maņ ir vīns stuosts nu dzeivis, kas maņ ruodīs īdereigs itymā konstekstā. Maņ ir unuks, kam ir ostoni godi. Braucūt tuoļuokūs ceļuojumūs mašinē, mes pasamainom – vīns līk muzyku, ūtrais, trešais. Daīt unuka reize, i jis muzykys sarokstā dalykta divejis grupys, kū mes klausejomēs 45 minuti – “BTS” nu Korejis i “Latgalīšu repu”. Juo vacumā tys ruodīs piļneigi dabiski, jis dzīd leidza, jam nav vaicuojumu, kai runuot ap Latgolu. Jis vīnkuorši dzīd leidza, tok, ka vyss paliks kai niu, piec puora godu jis aizīs nu ituos zonys. Kam byutu juosamaina izgleiteibā, lai muns unuks saglobuotu itū dabiskū attīksmi, kod mes braucam i 45 minuti klausomēs “Latgalīšu repu”?

Edeite: Maņ varbyut ir gryuts tū tai komentēt, kam es jau seņ asu pabeiguse školu. Munā laikā latgaliski, par Latgolu voi Latgolys cylvākim izgleiteibys programā nikuo nabeja. Par Fraņci Trasunu poša izzynuoju viņ uorpus klasis nūdarbeibuos, školys sistemā par jū nastuosteja. Ar školu sistemu maņ niu ir moza saskare, bet sevkurā vītā Latvejā vuiceibu programā byutu juobyut nazkam par Latgolu: voi tys ir nūvodvuiceibys modeļs, voi kas cyts, par pīmāru, literaturā ari latgalīšu autori, ka ar Latveju mes nasaprūtam tik bejušuos Baļtejis gubernis Kūrzemi i Vydzemi, bet Latveja mums ir piļneiga. Juozyna kas nūtyka vīnā i kas paraleli ūtrā pusē. Jius breineigi sacejot, ka daudzi izlemam mes – pīaugušī. Tys “pīaugušī” ir ari sevkurā cytā sferā. Pošim saīt sasadūrt, par pīmāru, literaturā. Tai jius, “Satori”, asat palykuši atvārtuoki, tok vēļ arviņ ir izdavumi Latvejā, kas napublicej koč kū latgaliski deļ tuo, ka nazyna, kū ar tū dareit. Tod maņ ir vaicuojums: es ari aboneju tū žurnalu, i deļkuo redaktors – pīaugušais – munā vītā izlem, ka maņ kai laseituojam tys nainteresēs, ka es tū nasaprasšu? Ka mes saglobuosim bārnu atvierteibu i kaidi “pīaugušī” naraudzeis myusu vītā izlemt, ka nabyus “Nasaklausit, kū tī Didzis dzīd, tev tū navajadzēs, tys ir līks!”, tod varbyut ari itamā sarunā mes nasasatiktu.

Rita: Vladislava, voi latgalīšu volūda byutu juovuica vysuos latvīšu školuos?

Vladislava: Lobs vaicuojums, jemūt vārā, ka es poša nazynu latgalīšu volūdu. Byutu breineigi, deļkuo nā? Kū vaira volūdu tu zyni, tū lobuok, seviški ka Latvejā ir taida vareiba vuiceitīs latgalīšu volūdu. Nu vaļsts ir ari koč kaids finansiejums pasnīdziejim i školuotuojim, kas školuos vuica latgalīšu volūdu. Vīneigais vaicuojums: cik ir kompetentu cylvāku, kas var tū dareit? Mes varim pasamauduot utopiskajā dūmā, kai byutu, ka byutu, bet maņ vaira pateik pīsaturēt pi dialoga par tū, kas niu ir eistyns. Pa munam, dīvamžāļ nav vareibys nūdrūsynuot tū, ka vysuos voi koč pusē Latvejis školu teik vuiceita latgalīšu volūda. Vajadzātu koncentrētīs iz latgalīšu volūdu Latgolā, kam mes vysi zynim, ka statistika ir vysā skuma – nu Latgolys ļauds puorsaceļ iz Reigu i cytom Latvejis piļsātom. Maņ ruodīs, ka tei ir ari līta, kū var izmontuot, kab latgalīšu volūdu popularizātu Latgolys školuos.

Rita: Dace, kū mes šudiņ varim dareit, kab tam ostoņgadnīkam sasaglobuotu atdareits pruots?

Dace: Ar izgleiteibys sistemu itamā sferā navar īprīcynuot, kam itys vaicuojums nav saisteits tik ar volūdu. Vysā daudzejuos dzeivis sferuos varim pīredzēt tū, ka bārns ir atkluots, īinteresāts, vysaids, nav salics pasauli kasteitēs. Kai tū nūturēt? Tū nanūdrūsynoj izgleiteibys sistema, kam tuos mierkis piec definicejis ir paleidzēt bārnam sakuortuot pasauli, sakuortuot lītys kategorejuos i hierarhejuos.

Rita: Tys paleidz bārnam dūmuot.  

Dace: Taišni tai! Leidza ar tū – kai bārns tū dareis? Kaidā šaļtī jis nūviļks rūbežu “BTS” i “Latgalīšu repa” vydā. Vaicuojums – nu kurīnis īt ituos kategorejis? Tuos jau nav tik izgleiteibys sistemys radeitys, bet paruoda plotuokus, sabīdreibā voldūšus veidus, kai klasificēt lītys. I tuos lītys, kas nav klasificātys, myusūs bīži viņ roda diskomfortu. Tys eistineibā ir dzili filozofiskys vaicuojums, i maņ nav vīnkuoršys atbiļdis. Bet, ka tei atbiļde īs, tei rossīs uorpus izgleiteibys sistemys, na tuos vydā.

Rita: Kultura i, vysa vydā, ari muzyka varātu byut vīns ceļš.

Didzis: Muzyka, pa munam, ir pyrmais numers. Tys, saprūtams, ir muns redzīņs. Manī pošā muzyka tyka īaudzynuota nu bierneibys. Atguodoju, ka treis godu vacumā jau sliedžu i klausejūs kasetis. Paļdis tāvam par tū! Bet voi bārnam var izmīgt runuot latgaliski, ka juo saimē nivīns tuo nadora – kai ba zyna volūdu, bet vysā nalītoj? Muns bārns ir dzims Reigā. Es, saprūtams, raudzeišu ar jū runuot latgaliski, bet tam dialogam ir juobyut kotru dīnu. Ka bārns ir pīdzims Rēzeknē i juo vacuoki sovā vydā runoj latgalīšu volūdā, tod, saprūtam, volūda daleit poša nu seve. Kai var bārnam īvuiceit latgalīšu volūdu, ka tei nav bāzis volūda? Tī, vīnnūzeimeigi, ir socialī teikli, muzyka, golvonais, lipeiga muzyka. Vīna nu myusu dzīšmu tapšonys formulu beja puorbaudeit jaunu dzīsmi, izslādzūt tū meitai – ar pīcus, sešus, septeņus godus vacu bārni dreiži var saprast – jam pateik voi nā. Ka nadaleipst, tod dzīsme nastruoduos – puortaisom voi rokstom cytu. Bet ka dzīsme daleip, tod par reizi jauns sūļs – aizainteresēt, kas tei par volūdu, kū jī soka. Es dūmoju, ka tys vīnnūzeimeigi ir muzykys vaicuojums – ka, saprūtams, bārnu interesej muzyka i jis ir muzykals. Munu bārnu interesej.

Rita: Nui, bet tei ir popularuo kultura – kai ir ar kulturu kūpumā? Myusu publiskajā diskursā, par pīmāru, ari latgalīšu literatura ir koč kas atseviški asūšs, nišys produkts, kas ir interesants tik sovejim. Kai mes varim radeit koč kaidu harmoneju tī?

Edeite: Papyldynojūt tū, kas īprīšk saceits par kulturu i ari literaturu, pa munam, atslāga vuords ir kvalitate. “Latgalīšu Reps” roda myusdīneigu muzyku i jī tū varātu dareit ari leitoviski, bet aizrautu tys, ka ir kvalitativi. Leidzeigi ari ar korejīšu muzyku – kvalitativi sovā nišā. Ka runuot par kulturu, literaturu – nu vīnys pusis ir jau pīmynātuo kulturys uztvierieja gataveiba dažaideibai, bet nu ūtrys – kvalitate. Tod jau ir piļneigi vīnolga, kaidā volūdā tūp dorbs. Seņ jau ari garum tī laiki, kod Latgola beja latgaliskais – niu latgaliskais ir tik moza daļa nu vysa, kas ir Latgolā. Mani pošu drupeit šokej dati, kas niu ir daīmami, par pīmāru, jaunīši vacumā nu 18 da 24 godu. 2011. godā taidu jaunīšu, kuri kasdīnā runoj latgaliski, beja gondreiž 16 tyukstūšys Latvejā, bet piec 10–11 godu, 2022. godā, taidu beja viņ napylnys pīcys tyukstūšys. Saīt, ka desmit godu laikā treis reizis sasamazynuojs cylvāku skaits itamā vacuma kategorejā, kuri kasdīnā runoj latgaliski.

Rita: I kas ir tī faktori – voi mes zynim?

Edeite: Pyrmais, kas, itaidus ruodeituojus radzūt, īt pruotā: voi Centraluo statistikys puorvaļde pareizi vysu saskaiteja? Kam vīni ir Tautys skaiteišonys dati, bet ūtri – nu konkreta projekta daleibnīki. Bet cytaiž – ka Didzis ar sovu bārnu runuos latgaliski, tod ari piečuok byus pļus vīns. Dzedi ar babom ari vaira narunoj latgaliski. Saimē tei vaira nav ikdīnys volūda, latgaliski runuotuoji palīk arviņ leluoks ekskluzivais klubeņš. Tok, atbiļdūt iz aizdūtū vaicuojumu, maņ ruodīs, ka vysa pamatā ir kvalitate. Voi tuos ir filmys, kū taisa Vladislava, pietejumi, kū veidoj Dace, Didža muzyka voi “Satori” rokstu sereja. Vysa pyrma tei ir kvalitate, kas īinteresēs i volūda īs piec tuos.

Rita: Saprūtams, Edeitei ir piļneiga taisneiba, mes gribim runuot na tik par bārnim, bet ari kūpumā par tū, kai veiduot kūpeigu sarunu ar Latgali, sarunu, kurā volūda ir tik vīna daļa. Projektā nūtyka vairuokys sarunys par cīši daudzveideigom temom, i tamuos izskanēja piļneigi preteji redzīni. Nu vīnys pusis Latgola ir koč kas eipašs i mums vajag Latgolys ministru, Latgolu atdaleit i tai tuoļuok. Bet nu ūtrys – itai diskusejai vyspuor navajadzātu byut i mums vajadzātu dabeigi izvert, ka Latgola ir daļa nu Latvejis daudzveideibys, daudzejom Latvejis varaveiksnys kruosu. Dace, kurā vierzīnī tu poša slīnīs?

Dace: Ni vīnā, ni ūtrā. Voi obejūs. Maņ ruodīs, tys, kū ituos sarunys paruoda: ir juodūmoj, kai byut atškireigim kūpeibā. Itei Latgolys kūpeiba i atškireiba nav tik par volūdu i kulturu. Bīži viņ koč kur ite ir ari problema – izsvors teik lykts iz volūdu i kulturu, bet tuos atškireibys, kū cylvāki izjiut i par kurom bīži viņ jiut aizvainuojumu, ir materialys, socialys, ekonomiskys, telpiskys. Šaļtim ruodīs, ka ari svareigī volūdys i kulturys vaicuojumi aizānoj cytus vaicuojumus, kam navīnleidzeiba nateik izrunuota itaidā veidā, jaunys školys voi slimineicys nateik attaiseitys.

Rita: Voi jau izremontātys stuov tukšys.

Dace: Itī vaicuojumi ir juosaver īkļaunūši. Navarim nūvīnaiduot Latgolu ar volūdu i kulturu, koč i ituos ir cīši svareigys lītys. Par tū vyspuor nav runys, bet skaidrys ir kluotyn juosaver ari itī cyti vaicuojumi. Saprūtams, juopīmiņ tys, ka Latgolā vys vēļ dzeivoj cīši vysaidi ļauds. Latgalīšu volūdu drūsai viņ varātu skaiteit par vīnojūšu volūdu (koč i itī cylvāki saimē runoj, saceisim, krīviski voi pūliski), bet jī bīži viņ sevi naradz ituo kulturys montuojuma veicynuošonys kontekstā. Tī ir vēļ vasals vaicuojumu lūks, kū mes tik drupeit paskruopejom.

Rita: Daugovpiļs ir cīši populara seikšaļtenis atzeime, kod runojam par problemvaicuojumim, saisteitim ar Latgolu. Vladislava, kuo, pa tevim, datryukst itamā sarunā?

Vladislava: Daugovpiļs voi Latgolys kontekstā?

Rita: Raudzeisim vysa pyrma Daugovpili īkļaut Latgolā, i tod vērsimēs plotuok.

Vladislava: Datryukst vysa kuo. Es vysa dreižuok varātu saceit, kuo ir par daudz. Maņ ruodīs, ka Latgolā, eipaši Daugovpilī i Rēzeknē, ar Latgolys atdaleišonu nu Latvejis breineigi teik golā vītejī politiki. Tys ir cīši populars narativs, jī sovā retorikā muoksleigi iztur [itū dalejumu]. Nazkurim cylvākim tys pateik, i jī iz tū pasagiun. Kam vaira itaida tipa retorika byus atbaļsteita, tū vaira Latgola atsadaleis i tū vaira cylvāku nu Reigys, Līpuojis nagribēs braukt iz Daugovpili i Latgolu. Maņ itamā kontekstā cīši pateik aizdūt vaicuojumu: kas ir tuoļuok – Līpuoja voi Daugovpiļs? Puorsvorā cylvāki soka, ka Daugovpiļs, koč i kilometru ziņā ir vysā leidzeigi. Daugovpiļs i Latgola ruodīs cik tuols, nazynoms, čudnys, sovu reizi svešs burbuļs, ka tam i nasagrib dasadūrt. Runoju taišni par Daugovpili, bet Daugovpiļs ir ari Latgola.

Rita: Verūtīs taišni caur satiksmis i infrastrukturys prizmu, ilustrativs ir nasenejais projekts, kū reikuoja Daugovpiļs medejs “Chayka” i “Re:Baltica”. Vysi runoj par jaunajim viļcīnim, bet Daugovpiļs kai dzeivuoja ar padūmu laika viļcīnim, tai i ruodīs turpynuos dzeivuot vēļ 20 godu. Voi tys paruoda na tik itū retoriku, bet ari kūpejū attīksmi pret Daugovpili?

Vladislava: Saprūtams! Varu pakneikstēt – infrastruktura ir brīsmeiga, kam vāluokais laiks, kod var tikt nu Daugovpiļs iz Reigu [ar sabīdryskū transportu], ir pussešūs vokorā. Ari iz Daugovpili atbraukt ir problematiski. Tys ari attuolynoj Reigu i puorejū Latveju nu Daugovpiļs. Ari šudiņ, braucūt iz Rēzekni, runuojom par tū, ka, par pīmāru, viļcīnī iz Daugovpili nav pat vareibys pastruoduot, kam reizi nu reizis nav zonys, nav kur izluodēt datora. Vysi itī seikumi padora dzeivi na cīši komfortablu i ir kuortejais minuss: deļkuo lai es brauktu iz Latgolu, na nūbrauktu pačiluot iz Līpuoju, par pīmāru?

Edeite: Šudiņ taišni atbrauču nu Daugovpiļs i, vaicojūt Vīneibys noma vadeituojai, kai Latveja var paleidzēt Daugovpilei, kū vajadzātu, juos atbiļde beja, ka leli, vaļsts leimiņa pasuokumi Daugovpilī var īspraust tū punkteņu, ka mes ari ite asam. Maņ ruodīs, ka Latgola ir sovā ziņā breineigs pīmārs, cik na cīši veiksmeiga ir vaļsts regionaluo politika ar volūdu, kulturu, ekonomiku, socialajom lītom. Bet, ka nūjimtu kulturu i volūdu, puorejuos problemys ir jebkurā cytā vītā Latvejā. Kas varātu paleidzēt, kai maineit regionalū politiku? Es saceitu, ka Reigys gataveiba “pasadaleit”. Reizi nu reizis pasaruoda idejis, ka vajadzātu iz regionim puorceļt kaidu ministreju, sadaleit pa piļsātom. Kod itaids vaicuojums izskanēja jaunuo Austruma pīrūbeža plāna veiduošonā, īriedņu attīksme ir pasasmīšona, ka tok ir kolegi, kas nu regiona struodoj attuolynuoti. Bet kaida ir jaunīša, kurs pabeidz 12. klasi Bolvūs, Rēzeknē, Dagdā voi cytur, perspektiva? Voi jū apmīrynoj taida atbiļde, ka nazkod, ka jis varbyut struoduos kaidā ministrejā, voi byus īspieja struoduot attuolynuoti nu regiona. Lai mes runuotu par perspektivu, par regiona nuokūtni, ir tagad juosaprūt, ka byus tuos īspiejis struoduot regionā.

Rita: Tei ir taida decentralizaceja, kas nūzeimoj na daudzu fizisku cylvāku puorceļšonu iz Rēzekni, bet atdora vareibu ari tim, kurī atsarūn ite.  

Edeite: Nui, bet fiziska puorceļšona byutu lobuokais rysynuojums. Mums nav niu, kas dzeivoj Latgolā. Nu myusu pošu, cik daudzi dzeivoj? Poši leluokuo daļa nadzeivojam.

Rita: Didzi, kai, pa tevim, itū attuolumu samazynuot? Vei ideja, kas izskanēja ari vīnā nu projekta sarunu – puorceļt [iz Latgolu] kaidu ministreju.

Didzis: Nui, ari sataiseit atsevišku Latgolys ministreju.  

Rita: Bet Latgolā, Reigā voi Līpuojā?

Didzis: Latgolā! Tuos sirdī – Rēzeknē. Žāļ, ka par Daugovpili navaru tai pasaceit. Leluokuo Latgolys piļsāta nav Latgolys sirds. Es pats sovulaik vuicejūs Daugovpilī, bet nu bierneibys maņ jau beja taida kai barjera [pret Daugovpili]. Iz Daugovpili navalk, es pat naatguodoju, kod tī pādejū reizi beju.

Vladislava: Nūbrauc!

Rita: Voi tī nav kaidi stereotipi? 

Didzis: Koč kaidi ir, nui. Tei poša sajiuta ir taida… Dzeivojūt tī, jiut krīvvolūdeigūs puorsvoru. Es ari nazynu datus – cik daudz latgaliski runojūšūs kasdīnā dzeivoj Daugovpilī? Slobožanins? [Arņs Slobožanins, grupys “Dabasu Durovys” liders – red.].

(Smīšonuos.)

Didzis: Lukaševičs? [rakstnieks, literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs – red.] Vei, ari Latgolys ministrys!

Rita: Es pījamu, ka taišni stereotipi itū attuolumu padora leluoku. Kai redzim, na tik storp Reigu, Līpuoju i Daugovpili, bet ari Rēzeknis i Daugovpiļs vydā, i, var byut, cytom Latgolys piļsātom. Vladislava, tu esi struoduojuse taišni ar itū temu. Kaidi ir tī stereotipi? Tys, saprūtams, atsatīc iz vysu Latgolu, bet parunojam par Daugovpili.

Vladislava: Stereotipu ir cīši daudz. Kod suoču studēt Reigā, vīns nu vysa bīžuok aizdūtūs vaicuojumu beja: voi Daugovpilī syt latvīšus, kod tī atbrauc? Daugovpiļs teik cīši demonizāta. Runojūt par prīškstotim, kas ir reali – pa munam, Daugovpiļs ir cīši nalatvyska piļsāta i pi tuo byutu vēļ daudz juostruodoj. Maņ napateik tai vīnkuorši filozofēt, deļtuo pīmārs nu dzeivis. Pyrma dažu dīnu beju nūmetnē “2×2”, kas nūtyka Daugovpilī, piļsātvidē. Pyrmajā dīnā braucem ar tramvaju nu Daugovpiļs centra da koju. Tramvajā suoce dzīduot dzīsmis latvīšu volūdā. Daguoja konduktore i pasaceja, ka tei ir nakuorteiba, i lyudze izbeigt dzīduošonu. Tymā pošā laikā Zīmyssvātkūs voi Jaunajā godā tramvajūs nu vysu skaļruņu skaņ Sneguročka i Dzed Moroz, kas koč kai vysus apmīrynoj. Lai puorsalīcynuotu, kas ir stereotipi i kas nav, vysa pirma iz Daugovpili juoatbrauc. Piļsāta ir taišni tik nadraudzeiga, cik draudzeiga. Nadreikst aizmierst, ka Daugovpilī dzeivoj fantastiski ļauds (na vysi, bet daudz breineigu cylvāku), kuri gaida atbolstu nu puorejūs piļsātu i puorejuos Latvejis – vajag vysmoz atbraukt, pošim latvīšim pasaruodeit itamā krīviskajā piļsātā, pabyut, paļustēt, varbyut koč kai atbaļsteit ekonomiku. Stereotipu ir daudz, bet daļa nu tūs nav stereotipi, tei ir skorbuo eistineiba.

Rita: Lai atbrauktu, ir juobyut īmeslim. Faktors ir ari kūpejuo kulturpolitika – kuruos piļsātuos nūteik kuri pasuokumi. Cīši labi, ka Daugovpiļs pretendēja iz Eiropys kulturys golvyspiļsātys titulu, vys tik ir ari iniciativys, kas dzymušys pošā Daugovpilī. Kai ar tom? Kū vajag, lai, par pīmāru, Didzim grybātūs atbraukt iz Daugovpili? Varbyut hiphopa festivalu?

Vladislava: Ar Daugovpili ir gryuši, kam cīši daudzi kas atkareigs nu pošavaļdeibys. Muns aicynuojums Didzim i golvonuo motivaceja, deļkuo vajadzātu atbraukt iz Daugovpili – par Daugovpili vajag pasaceinēt. Maņ ruodīs, ka kotra latvīša pīnuokums ir pasaceineit – na par Latgolys leluokū piļsātu, bet par Latvejis ūtrū leluokū piļsātu. Kotram latvīšam vajadzātu tū skaiteit par aizdavumu – pasaruodeit Daugovpilī, ceineitīs ar sevi i narunuot krīvu volūdā, bet runuot latvīšu volūdā, raudzeit izkūpt latvyskumu. Carams, tod ari varbyut pasaruodeis cyti īmesli – hiphopa festivals, provokativuokys izstuodis, kas īprīšk bejušys līgtys –, kam cylvāki redzēs, ka tys burbuļs ir izspruodzs, i iz Daugovpili suoc braukt ari cylvāki nu cytu piļsātu, cytu burbuļu.

Didzis: Nazkod Ludzys situaceja beja cīši leidzeiga Daugovpilei, ka ni smoguoka. Varu saceit, ka piļsāta atsateirieja, vīnkuorši krizis laikā puse cylvāku nūbrauce. Nav cylvāku, nav problemu. Vīna līta, kū pamaneju: bierneibā 90 procentu nu myusu izauga krīvvolūdeigajūs pogolmūs, latvyski runuojom gondreiž tik školā. Latvīšu školā beja aptyvai 1000 bārnu i krīvvolūdeigajā školā – puse voi 300, 400. Atškireiba beja vysā lela, bet koleidz izīmi nu školys i kaidu sateic, par reizi runoj krīviski. Tys ir lobs vaicuojums – deļkuo? Piec godu satyku kaidu paziņu, kas vuicejuos školā i runuoja tik krīviski. Niu jis ar mani suoce runuot latgaliski. Jis navarēja pījimt latvīšu volūdu, bet latgaliski vys dreiži īsavuiceja. Niu es saceitu, ka īspiejis, ka Ludzā iz īlys ar tevi suoks runuot latgaliski, ir puse iz pusi.

Rita: Volūda daleji ir ari atbiļde iz itūs vaicuojumu, kū mes itamā sarunā aizdūdam. Latvīšu volūda ir tuola, latgalīšu volūda ir ite. Regionaluos, kūpeiguos telpys mekliešona var nūtikt taišni caur latgalīšu volūdu.

Didzis: Ludzā taišni tai ari ir nūtics, bet nu tei ir mozpiļsāta. Bet senejuokuo Latvejā!

Rita: Dace, kai pošim daugovpilīšim paleidzēt sev, lai byutu leidzvierteigys pozicejis ar, par pīmāru, Līpuoju voi puorejū Latgolu? Mes saprūtam socialūs i politiskūs aspektus, bet ari koč kaids īškejais dorbs, kū kotrys var izdareit sevī.

Dace: Es grybātu pakomentēt īprīšk saceitū. Itamā sarunā kluotyn ir diveji pietnīki, kuri pietej daudzvolūdeibu saimē, školā, sabīdryskajā telpā, pogolmūs Latgolā. Latgola ar tū ir viesturiski zynoma. Viesturiski ite ir dzeivuojuši daudz vysaidu ļaužu, komuniciejuši vīns ar ūtru. Vysod bejuse sprīdze, bet ari apziņa, ka tu dzeivoj sūpluok, sadzeivoj i tev ir attīceibys na viņ ar sevi, bet ari sābri. Na tik pošapziņa, bet ari leidza apziņa. Tymā pošā laikā Latgolā ir bejuši vysaidi puortaiseišonys projekti – puorpūļuošona, rusifikaceja, latvyskuošona Uļmana laikā –, bet nivīns nu tūs nav labi beidzīs. Maņ cīši nasagrybātu, lai mes niu raudzeitu dareit koč kū leidzeigu. Klausūtīs diskusejis, maņ ruodīs, ka mes raugam saprast, kai tū Latgolu latvyskuot, gluobt, atteireit i vēļ koč kū. Nu tuo ir juoizamona. Vīnys grupys īklaušonys vuordā mes nagribim dalikt autoritarys voi totalitatys metodis, kurs, kai mes zynim nu viesturis, ni pi kuo loba nav nūvadušs. Pošapziņa ir par leidzapziņu. Mums ir juosaprūt, kai dzeivuot sūpluok vysaidim cylvākim, kai mes varim sadzeivuot. Kai jau saceju vīnā nu raidīrokstu, filozofe Džudita Batlere sovā gruomotā “Parting Ways”, kū varātu tulkuot “Izaškirūt”, roksta par ebreju pīredzi diasporā i vyspuor par ebreju pīredzi, vysod dzeivojūt cytuos vaļstīs, asūt subordinātai grupai i apsazynojūt sūpluok byušonu. Vysod ir juodūmoj, kam tu dzeivoj suonim, kai tu ar tū cylvāku voi cylvākim sasadur. Itū etiku voi leidzapziņu varātu mobilizēt kai politikys pamatu. Na “es asu es, i tei ir muna vaļsts, maņ vysi ir juopadora leidzeigi sev”, bet dreižuok – kai mes varim sadzeivuot/ Mes tak gribim, lai cylvāki, kas dzeivoj myusu politiskajā telpā, jiutās tai pīdareigi, na palīk par koč kū, kas jī nav.

Mes ari itamā diskusejā i sarunuos par Latgolu kūpumā īsleidam “mes” i “jī” diskursā. Voi ir kaidi recepti, kai sevi nūturēt ramūs? Es dūmoju, ka [dalejums] “mes” i “jī” nav īsasakņuojs kai pastuoveiga froņtis lineja. Lai byutu “mes” i “jī”, vysa pyrma ir juobyut realam, politiskam, stabilam diskursam ap “mes” i ap “jī”. Taida vysā nav. Reizi nu reizis koč kas vysā naapzynuotai pasaruoda, bet “mes” i “jī” ir vysā plyustūšs.

Vladislava: Es napīkrisšu. Mes vaira nadzeivojam taidūs laikūs, kod mums byutu juodūmoj par tū, lai vysi sasajiut ārtai. Vys tik ir kars – paļdis Dīvam, na myusu vaļstī, bet es tycu, ka kotrys ir izjuts bailis par tū, ka itys kars varātu tikt ari da Latvejis. Radikali laiki prosa radikalus rysynuojumus. Dīvamžāļ es navaru runuot par vysu Latgolu, bet tū, kas nūteik Daugovpilī. Ar cylvākim, kas atbolsta Krīvejis agreseju (taidu ir daudz) i tim, kas atbolsta vītejū pošvaļdeibu, navajag sadzeivuot. Ka gūdeigi, es nazynu, kū ar jim dareit. Ka zynuotu, tod vys jau dareitu. Nikaidā gadīnī navajazdātu raudzeit pījimt, deļtuo ka jī tai dūmoj i kū taišni dūmoj, kam tei ir cīši beistama poziceja. Tamā šaļtī, kod tu pījem itū dūmuošonu, suocās cīši lels svīksts.

Rita: Bet, par pīmāru, “Chayka” redaktore Nataļja Paļcevska pyrmajuos kara dīnuos cīši izjustā redaktora slejā uzrunuoja Latvejis politiķus, sokūt: voi jius zynit, cik daudz cylvāku ir gotovi bučuot krīvu tankus? Tys nav muns teksts, es citeju. Jei aicynuoja politiķus īt ar jim runuot i pasaceit, ka jī ari ir pīdareigi i vajadzeigi itai vaļstei, bet dareit tū krīvu volūdā. Voi tu tam pīkreiti?

Vladislava: Vysā nā. Varbyut kara suokumā vēļ beja jāga ar jim runuot. Niu dreižuok ir jāga krīvu volūdā runuot ar tim, kas vēļ nav izlāmuši. Ar tim, kas gotovi ar pučem sagaideit Krīvejis tankus, nikuo vaira cīši naizrunuosi. Iz sevkuru tovu argumentu, seviški, ka esi politikis, jim byus symta pretargumentu. Bet tamā pošā Daugovpilī ir daudz cylvāku, kuri vīnkuorši vēļ nav vysā saprotuši, kas nūteik. Tū ītekmej izgleiteibys leimiņs, saimis stuovūklis, socialais stuovūklis. Ar itim cylvākim vys vajadzātu braukt runuot. Dīvamžāļ ari ite ir konteksts “mes i vysa puorejuo Latveja”, bet pi “mums” (es seve pīskaitu Latgolai) vysi tī, pa munam, foršī politiki nabrauc, bet brauc tī, kas gotovi apsarunuot par tankim, pīminiekļu aizstuoviešonu, krīvu volūdu i tai.

Rita: Respektivi, tī, kas itū attuolumu vēļ varātu palelinuot.

Vladislava: Taišni tai. 

Dace: Mes vys tik navarim dalikt vīnaideibys zeimi “atbaļsteit agreseju” i “byut krīvam” voi “naatbaļsteit agreseju” i “byut latvīšam” vydā. Es zynu vysā daudzi latvīšu, kurim nav vīnnūzeimeigys [stuojis]. Jī na tai, ka atbolsta agreseju, bet soka: nu vīnys pusis īt propaganda i nu ūtrys pusis īt propaganda. Taidu ļaužu ir daudzi vaira, nakai mes varim īsadūmuot. Storp sadzeivis volūdu saimē voi pošu identificiešonūs etniskā ziņā i politiskū stuoju navar likt vīnaideibys zeimi.

Rita: “Vyss nav tik vīnnūzeimeigi” – nav nikaidu švuorbu, ka ir mierktīceigys Krīvejis propagandys uzvara, i tys atsateic na tik iz krīviski runojūšim cylvākim. Cik lelā mārā tys ir faktors, kas ītekmej itū attuolumu? Varbyut na ar vysu Latgolu, bet tim, kas patierej propagandys materialus?

Edeite: Maņ ruodīs, ka tys ir lels faktors. Tū mes redzim īprīškejūs vieliešonu rezultatūs, i byus interesanti apsavērt ari Eiropys Parlamenta vieliešonu rezultatus, kam var saceit, ka Latgolā uzvarēja socialī teikli, informaceja, kas pamatā tyka izplateita taidā veidā. Leidzeigi kai īprīšk pīsaukts par ministrejom i koč es poša beju skeptiska, vys tik regionam tyvynuot medejus, kas ir izdareits ar Latvejis Radejis Latgolys multimedeju studeju, beja cīši pareizs sūļs. Niu Latvejis Televizeja, Latvejis Radeja soka, ka par Latgolu satura ir cīši daudz, bet tys dūd pošapziņu, tyvynoj Reigai. Cīši grybātu dūt atbiļdi i paleidzēt rysynuot tū, kai puorvierst informativū telpu. Varbyut juopīkreit Didzim, kurs saceja, ka vysa atslāgs ir stileigums. Ka stileigā veidā dūt informaceju, kas ir lojala, varbyut tys paleidzātu. Cytaiž saīt, ka šūbreid stileigi dora tī, kuri soka, ka nazkas aizdūmeigs, vyss nav vīnnūzeimeigs, pūtej i pūtej, tod logiski, ka pasaviļksi leidza. Ir sajiuta, ka lojaluo daļa vysu laiku “īpalīk”.

Rita: Es nagrybātu itū sarunu puorvērst vēļ vīnā diskusejā par informativū telpu i Latgolu, deļtuo ite dalikšu punktu. Mes jau nūsavīnuojom – lai vaicuojums par Latgolu palyktu naaktuals, vajag vaira sarunu, stileigu muzyku, kvalitativu saturu latgalīšu volūdā. Bet voi itamā sarunā var pīsadaleit sevkurs? Nu vīnys pusis, asam dzierdiejuši: kai var nūtikt sarunys ap Latgolu bez latgalīšu? Nu ūtrys pusis, taišni redzīņu i ideju daudzveideibā dzimst rysynuojumi. Kaids ir idealais dalinīku sastuovs itaidai sarunai?

Dace: Vysi var runuot i vysim vajag runuot. Ka jau mes runojam par kūpeigu vaļsti, publiskū telpu kai vīnuoteibu atškireibā, kurs niu nūsaceis, kurs var i kurs navar runuot? Ka Reigā vysu laiku byutu cīši aktivys diskusejis par tū, kū dareit ar Latgolu, i tī sādātu tik reidzinīki, tod varātu suokt dūmuot. Bet kai var saceit, ka kaidam nav tīseibu ap tū runuot? Varbyut tys i byutu dereigi, ka mes vysi suoktu meklēt i atpazeit [latgaliskū sevī], meklēt sovus latgalīšu seņčus i legitimizēt sevi kai pīdareigus diskusejai. Es naradzu vajadzeibu suokt kaidu kvalificēt voi diskvalificēt [šaidai diskusejai], bet, saprūtams, ka mes radzātu, ka sarunom ir tendence nūtikt viņ šaurā lūkā, tod mes sprīstu par ituo lūka padareišonu plotuokam, bet nadūmoju, ka tū vajag sašaurynuot, nā.

Rita: Itys vaicuojums izīt nu munys pīredzis, kam par tū – vajag voi navajag medejis krīvu volūdā – puorsvorā runoj cylvāki, kuri nastruodoj itymūs medejūs. Ka tuo ir par daudz, mes teikam galejeibā i tod var aizdūt vaicuojumu, voi asam tīseigi par tū runuot.

No zālis: Stypri medeji ir rysynuojums. Latgolys medejūs datryukst runuošonys par suopeigim vaicuojumim – par politiku, par socialpolitiku. Capuri nūst, ka ir itī vysaidī projekti, bet medejūs ir cīši daudz “skaistuos Latgolys” satura, na sarunys ap problemom i tūs rysynuojumim.

Rita: Itei ir cīši vierteiga pībiļde. Latgola atsaškir nu cytu Latvejis regionu, kam ite ir daudz mozuok regionalūs i vītejūs medeju. Daudzys vītejuos avīzis nav izdzeivuojušys. Tys, saprūtams, ari ītekmej sarunys kvalitati.

Vladislava: Maņ grybātūs, lai ir leluoka kontrole par tū, kū i kai dora medeji. Tys, kas nūteik medeju telpā Daugovpilī, ir vīnys lelys šausmys. Byuteibā vīneigais naatkareigais medejs ūtrajā leluokajā Latvejis piļsātā ir “Chayka”, kas tik pyrma diveju nedeļu tyka pi latvīšu versejis, kam īprīšk beja viņ krīvu volūdā. Dīvamžāļ vysi puorejī medeji ir Elksniņa propagandys [reiki], kas atbolsta tik juo interesis. Ari avizis, par kurom te izskanēja: forši, ka izdzeivuoja. Es saceitu: dīvamžāļ, ka izdzeivuoja, kam ituos avizis nav tuos kvalitativuokuos. Grybātūs leluoku atbolstu foršajim projektim, kam nu vaļsts pusis teik atbaļsteiti medeji, kas paraleli taisa vaļstei na cīši draudzeigu reklamu. Es pīkreitu, ka vajag styprus medejus i, kas vēļ svareiguok, foršus i kompetentus žurnalistus, kas gotovi piļdeit žurnalistu aizdavumus, na īt tī, kur jim vaira samoksuos.

Rita: Tī pādejī nav žurnalisti, es saceitu. Bet es ari nūteikti pasarokstu zam tuo, ka stypri medeji ir cīši byutiskys faktors. Na vīneigais, bet cīši svareigs.  

Edeite: Daleji pīkreitu saceitajam, ka ar tū vajadzātu suokt, bet medeja styprumam vajadzātu byut ari styprā PR komandā. Var sataiseit lobu, kvalitativu, analitisku, provocejūšu saturu, bet, ka tys nikai napasaruoda socialajūs medejūs, tod nikaidys jāgys nav. Medejim, jo eipaši, Latgolā, par tū vaira juodūmoj. Maņ ruodīs, ka vysi var apstyprynuot, ka medejs ir socialajūs teiklūs, tod ari cylvāks tiks pi satura.

Rita: Piļneigi pīkreitu. Tei parteja, kura ite uzturēja tiktoku, dabuoja, kū gribēja.

Nu zālis: Maņ ruodīs, ka mums, runojūt par Latgolu, mes daudzi lītojam vuordu savīnuojumu Latgola i stereotipi. Mes poši jūs kultivejam, ari itaida veida diskusejuos. Ap tū viņ grūzamīs, ap tū runojam, naizkuopam uorā nu steretipu burbuļa. Mesšu akmini ari nacionalūs medeju lauceņā – ka koč kas švaks nūteik Talsūs, tod tai i soka, ka Talsūs, bet, ka nazkas nūteik Daugovpilī, tod – Latgolā. Ka nūteik nazkas švaks, stereotipizej vysu Latgolu. Lai mes sasatyvynuotu ar cytim regionim, lai nabyutu cik lela atškireiba, es saceitu, ka vajag taiseit diskuseju kūpā ar cytim regionim. Siežam vysi i runojam par atškireigū, kūpeigū. Ari Līpuojā ir krīvi, problemys, varbyut cytys problemys, bet es tū grybātu zynuot. Cytaiž zynu tik Elksniņu, Bartaševiču. Mes vysu laiku vuorejamīs sova burbulī. Varbyut Reiga tod ir sasatikšonys vīta? Vēļ maņ ruodīs, ka mes da gola vēļ naapsazynojam, cik eistineibā lela ir nalojalūs cylvāku problema. Poši naapsazynojam, kur tod tū vēļ saprast Reigai. Pādejā laikā ruodīs, ka nazkas pasamaina – ministri bīžuok brauc, teik sabīdryskūs medeju styprynuošonu Daugovpilī. Daudzys problemys mes naapsazynojam i tī ir tei leluokuo bāda. Braukt iz Latgolu vajag daudz, bīži, vysu laiku, tod īraudzeitu realuos problemys i leidza ar tū nazkū atrysynuotu.

Rita: Nui, juobrauc bīži i nūteikti juoveicynoj storpregionu sarunys. Sasatikt navajag tik Reigā, bet ari attīceigajūs regionūs. Es dūmoju, ka empirikys par tū, cik švaka ir situaceja, itūšaļt ir gona. Vaicuojums – kū ar tū dareit?

Nu zālis: Es, saprūtams, nasoku, ka mums navajag runuot par skaistū Latoglu. Mums ir juorunoj par veiksmis stuostim, juoruoda, cik mums ir breineigi cylvāki, uzjāmumi – vys tik cylvāki ite struodoj, atteista, moksoj nūdūkļus i tai tuoļuok, bet [viestejumam] ir juobyut izleidzynuotam. Ka mes pasaveram iz tim pošim SIF Medeju atboslta fonda projektim, leluokuo daļa par Latgolu runoj “voi, cik vyss skaisti!” [kategorejuos]. Saprūtams, mes nadreikstim narunuot par skaistū, lai nasaveidoj narativs, ka mums ir naīsadavuse vaļsts i vyss ir slikti, bet tys ir koč kaidā veidā juobalaņsej. Lai ir kai problematika – socialpolitika, politika, tai ari skaistī veiksmis stuosti. Pa munam, daudzi kolegi Latgolū tū nasaprūt, nagrib sapras.

Rita: Tys ir ari projektu viertiešonys vaicuojums.

Nu zālis: Voi itamūs geopolitiskajūs apstuokļūs tys ir eistais materials, kū dūt sabīdreibai?

Edeite: Tys, kū suoca īzeimēt i varbyut tys ari ir stereotips, bet ruodīs, ka mes asam cīši pacīteigi. Latgolā ir pīroduši, ka tik daudznacionali, daudzi volūdu, deļtuo tys aizdūmeigums pasamūds cik vālai.

Vladislava: Latgola varbyut nav cik eipaša ar sovom problemom. Es napaseņ beju Līpuojis bejušajā mozuokumtauteibu školā i runuojūs ar školānim, kas niu puorguoja iz vuiceibom latvīšu volūdā ar latvīšu administraceju. Vyss kai ba forši, projekti nūteik, bet pasarunojūt ar školānim, es saprotu, ka ir bārni – nu ostoituos, deveituos klasis da divpadsmituos –, kas itymūs apstuokļūs plānoj braukt vuiceitīs iz Krīveju. Jī runoj latvīšu volūdā. Es saprotu, ka mes jemamīs ap volūdu, par tū, kurs runoj latvyski i kurs krīviski, bet tikom mums tiuleņ izaugs paaudze, kas runoj latvīšu volūdā, bet vys vēļ atbolsta i mīļoj tū, kas nūteik Krīvejā. Tuos ir problemys, da kuru mes vēļ naasam tykuši. Vysa vydā ir vēļ cīši daudz problemu, kū mes naasam pat nūdefiniejuši. Vēļ vīna līta, kū pamaneju: cylvāki nu Latgolys na vysod grib runuot švakys lītys par sovu sātu. Problemu definiešona i pieteišona ir cīši svareiga līta.

Rita: Tys ir ari vaicuojums ap pošapziņu. Ka tu esi pošapzineigs i pošpuorlīcynuots, tu ari atkluoti runoj par tū, kas nūteik.

Vladislava: Kam vaira cylvāku runuos, tū vaira runuotuoju jim pīsavīnuos.

Nu zālis: Ka par pasuokumim, festivalim, ir tok “Muzykaluo banka” Daugovpilī.  

Edeite: Tys ir vīns i reizi godā, bet ar tū ir par moz, lai byutu tei “Latvejis sajiuta”. Vajadzātu kotru mienesi nazkū lelu, bet mums vyss cīši centralizāts.

Rita: Bet tod vysaidūs žanrūs. Na tik “Muzykaluo banka “, bet ari cyti kulturys i sporta pasuokumi.

Nu zālis: Nu pozitivuos pusis par latgaliskū identitati. Asu padzeivuojs Reigā, bet atsagrīzs Rēzeknē. I tod vaicoj: “Kū tu runoj kai čyuļs?” Tys ir pateikami.  

Rita: Vei, mes tykom pi ituo vokora golvonuo atslāga vuorda – “stileigs”. Byusim stileigi, sasarunuosim sovā vydā i ceļsim kūpeigu, foršuoku sātu, kurā Latgola ir vīna nu kruosainūs ustobu.

Projektu finaņsej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par projekta saturu atbiļdeiga bīdreiba “Ascendum” i škārsteiklā žurnals “Satori”.