Ekskurseja Zeļčusolys tekstilmuokslys izstuožu zālē (+FOTO)

Ekskurseja Zeļčusolys tekstilmuokslys izstuožu zālē (+FOTO)

Rokstu sagataveja: Edeite Laime, portals lakuga.lv

Kod pīmiņ Zeļčus, tim, kuri vaira sekoj leidza Latgolys kulturvidis nūtikšonom, literaturai voi muokslai, pyrmuo asociaceja vysa tycamuok byus ar literati, tekstilmuokslineicu i školuotuoju Anneli Slišāni. Taisneiba jim i byus – Zeļčusola ir Annelis dzeivis i dorbu, muokslys radeišonys vīta, kura leidzeigi kai cyti mozuoki i leluoki objekti suoc jaunu turisma sezonu, gaidūt gostūs interesentus nu tyvuoku i tuoļuoku vītu. Vīns nu gasteišonys īmesļu varātu byut ceļuojums-ekskurseja Annelis radeitūs tekstilmuokslys dorbu pasaulī.

Koč i pi Annelis gostūs saguojs byut vaira reižu, itei maņ ir pyrmuo, kod ir vareiba dabraukt da pošys ustobys i napamest mašynu iz zemis ceļa, par reizi nūbraucūt nu Buku kolna. Pādejuo kilometra dabraukšona pa pļovā ībrauktu slīžu vītu da sātys voi kai itamā pusē īrosts saceit – dvora – ir vosorys i sausuo laika prīškrūceiba. Niu kūpā ar tivejū zemnīku saimisteibu “Kotiņi” (Kuotini) vys jau asūt suokti plāni pi vacuos ceļavītys atjaunuošonys, par reizi piec sasavasaluošonys stuosta Annele, sokūt, ka pa vēļ vīnu ceļu, kas vad taišni nu Upeitis, ar mašynu vys tik ari nadabraukt.

Izkuopušu nu mašynys, saulis spaitūs par reizi sveicynoj diveji lela formata muokslys dorbi. Par kotru Annelei ir sovs stuosts i kotru reizi puorsteigtu pamat tuos idejis, kas kotrā nu dorbu puorvārstys tekstila muokslā. “Vyss apleik pa lānom puorsavierš par taidu izstuožu zāli,” smaidūt sacynoj Annele. Pyrmais lelais dorbs nu taidu kai bryuni-boltu audakla gobolu ir iz vīna nu kuormu sīnu, radeits juos studeju laikā Latvejis Muokslys akademejā. “Tys ir “Kuoda cīma stuosts”, i jimā ir muna dvora – munys piļs – attāluojums tekstilejā. Materials ir nu vysaidu lītuotūs maisu – boltī ir austi ar rūkom, tymsuokajūs sovulaik vasts cukrys. Mums kotram ir baba Latgolā i itei ainova kotram nazkur tuoli, tuoli sēd vydā,” dorba ideju stuosta muokslineica.

Karteņā: Annelis Slišānis dorbs “Kuoda cīma stuosts”, foto Edeite Laime, portals lakuga.lv

Tīpat suonim stidzenis, kas vad pogolmā, ūtrā pusē iz kambara sīnys vēļ vīns dorbs – tymsi zylu lineju zeimiejums iz gaiša fona. “Tekstilā asu īmyužynuojuse sovu bārnu zeimiejumus nu tuo laika cylvāka dzeivē, kod asam vysu laimeiguokī – nivīns vēļ nav sacejs, ka tu namuoki zeimuot, kod tu esi pasauļa noba, kod nivīns nav aplauzs spuornus, ni pastuostejs, ka juodūmoj cytaiž. Ka tys, kaids esi, tys ir vysu pareizuok. Itys ir muna vysu leluokuo dāla zeimiejums, zeimāts vaira nakai pyrma 20 godu, kod jam beja četri godi, niu byus 26. Dūma – jis kosmosa kugī,” skaidroj Annele. Jei stuosta, ka kotra bārna zeimiejumu taisejuse cytā tehnikā. “Ituo dorba pamats valts tai, kai tū dora Azejā: ar alkiunem, piečuok vysu mīsu, sīvys peipi peipādamys, veļ. Tod dasīn kluotyn kamīļam i staigoj, veļ pa cīmu. Veļ, veļ, veļ, cikom sasaveļ. Tai i es leidzeigi – vieļu, cikom beja pošai spāka, piec tam dasieju bruoļam pi traktora – jis sieja auzys i vēle, tod ar ritini vedem iz teni, vēlēs, vēlēs i piečuok tepat upē skolovam. Maņ ir taida vasala filma par itū veļšonu,” tekstilmuokslys dorba stuostu i tehniku atkluoj muokslineica.

Karteņā: Annelis Slišānis tekstilmuokslys dorbs, foto Edeite Laime, portals lakuga.lv

Kambarī, kurā sovulaik globuoti runkuli, buļbi, bet niu īkuortuota vīna nu Annelis darbneicu, apsaverami vairuoki dorbi. Vīns nu taidu – svaigi austs zuoļu dečs, bet pi kambaru sīnu sovu vītu atroduši vēļ diveji dažaidu tehniku dorbi. “Itū radeju Muokslys akademejis Tekstilmuokslys katedrys vadeituojis Īvys Krūminis ītekmē – paraudzeju, cik ilgi dzeivoj i kas nūteik ar dorbu, kod jū ilgi pamat uorā dobys apstuokļūs. Jis ir bejs nūkryts, ladā īsaļs, snīgā gulējs, ari myusu suņs ir sajuts sevī tekstilmuokslinīku i itū dorbu “nūmedejs” vairuokys reizis, nūgrauzs styurus. Šūzīm vys palyka žāļ i zīmu dorbs puorlaide kambarī,” smejūtīs soka Annele.

Karteņā: Annelis Slišānis tekstilmuokslys dorbs, foto Edeite Laime, portals lakuga.lv

Sūpluok pi ūtrys sīnys ir dorbs “Konveijerā”, kas radeits konkursa izstuodei “JĀ/NEatkarība-2018” Jiurmolā, par dorbu sajimta žurejis atzineiba. “Dorba ideja ir saisteibā ar vysaidom fantastikys filmom, ar tū, kas nūteik pasaulī, sistemom, izgleiteibys sistemu, ka mes audzynojam vysus vīnaidus ar dūmu, ka čyuskai, zivei i putnam – vysim līkam kūkā kuopt, ka vysim juobyut vīnaidim. Dūma, ka myus ražoj vīnaidus, bet cylvāks ir dabiskajā embreja pozā, sorgojūt sevi. Bet kaids nu kurs izaugam – voi nu konveijera vīnaids, sistemā, skaitļūs, ekseļa tabuluos īlīkam, voi ari izaugam cytaižuoki. Dorba pamats ir austs nu maizis maiseņu – tī ari dūma, ka maizi ražojam jau vaira nakai svieteibu, capam pašu, bet konveijerā ražojam i vysi ādam vīnaidu maizi. Bet cylvāki viersā izpyusti grafiti-stencila tehnikā,” stuosta Annele.

Karteņā: Annelis Slišānis tekstilmuokslys dorbs “Konveijerā”, foto Edeite Laime, portals lakuga.lv

Īmūt tuoļuok var redzēt stuovus, kurūs izausti vysi projekta “#100dečiLatvijai” deči, i niu pabeigšonu gaida, kai Annele soka juos meiluokuos pučis – kuorkla – dečs, bet viers golvys vēļ vīns muokslysdorbs, kas austs nu kanepu – zīdu, kuotu, škīdru. “Dorba nūsaukums ir “Nabassaite”, i jis paruoda, kū mes izaudzejam. Jis taids kai apzeļteits, bet plasmasa. Mes bīži viņ apzeļtejam cik navierteigys lītys i zam tuo zalta naradzam, kas tī apakšā,” verūtīs iz pi grīstu īkuortū dorbu, skaidroj muokslineica.

Karteņā: Annelis Slišānis tekstilmuokslys dorbs “Nabassaite”, foto Edeite Laime, portals lakuga.lv

Ka da ituo radzātī austī dorbi topuši stuovūs, kas vaira īrosti nu senejūs laiku, tuoļuok Annele vad pi kaida dorba, kas radeits digitalajūs stuovūs. “21. godu symta suokumā Norvegejā radeja digitalūs stuovūs, kū voda ar datoru. Taiduos var izaust piļneigi jebkū! I ite es pajiemu fotografeju, kurā ir skots tepat nu dvora pogolma – baba i vaciks ar zyrgu brauks iz veikalu. Vacikam vēļ peipe zūbūs. Ituo dorba nūsaukums ir “Garuos atmiņas”. Jī ari maņ ir izaauduši drusku garuoki, kam bārna pruotā ruodīs, ka vysi cylvāki ir leluoki, nakai jī eistineibā ir bejuši. Pusaudžu laikā jau tod saprūti, ka vysi ir eisuoki par tevi. Vierteigi ir tī šmuki salyktī kadri, bet bīži viņ tī najaušī kadri ir vierteiguokī. Ari itai fotografejai ir sovs stuosts – beja sarunuots, ka dāli – munys mamys bruoli – vysu vosoru struoduos i tod varēs nūpierkt, kū kurs jau gryb. Vīns gribieja rūkys stuņdinīku, ūtrys – fotoaparatu. Tai i ituos izaustuos fotografejis autors ir tys, kurs gribieja tū fotoaparatu,” rūžceleņā, trineitī i cytūs klasiskajūs veidūs, bet digitali austajā dorbā īmyužynuotū saimis stuostu atkluoj Annele.

Karteņā: Annelis Slišānis tekstilmuokslys dorbs “Garuos atmiņas”, foto Edeite Laime, portals lakuga.lv

Tuoļuok skots nūstuoj pi dobys materialu bryundzaltona deča, kas izlikts pi vīna nu kuormu sīnu. Izaruod, ka tys sovulaik austs “Latvejis vaļsts mežu” reikuotam konkursam i dorbā īkapsulāta vātrā nūlauzta bārza viersyune. Pa viersu izzeimuots austrys kūks, kas laikapstuokļu ītekmē pa mozeišam gaist.

Karteņā: Annelis Slišānis tekstilmuokslys dorbs, foto Edeite Laime, portals lakuga.lv

Piec tuo Annelis stuosti vad pi dorba, kas ir ituos sezonys jaunums – vīnā lelā dečī sasīti mozī projekta “#100dečiLatvijai” dečeiši, kas topuši ari eistynojūt taktilū projekta gruomotu. “Te ir formula – vīnā ailē 28 dīnys i iz leju 13 mieneši, bet tī 13 mieness vēļ nav dasīti, cikom 10 – muns škiuņs tam ir par mozu,” nūsasmej Annele. “Tys ir gods jeb “Deči munā kārmanā” – es deči varu nosuot leidza i maņ vysur byus labi, varu pajimt leidza sovu Latveju. Ite ir vysi 100 materiali, kas ir ari izausti gruomotā,” stuosta tekstilmuokslineica.

Karteņā: Annelis Slišānis tekstilmuokslys dorbs “Deči munā kārmanā”, foto Edeite Laime, portals lakuga.lv

Pi vēļ vīnys sīnys sovu vītu atrads dorbs “Mātes plate”, kas rodīs kai Annelis eksperiments, cylvāku uzrunuošona socialajūs teiklūs. “Aptaujā vaicuoju, kaidus teikumus ļauds atguodoj, kū mama vysu bīžuok lītuoja, voi kū pats esi puorjiems nu mamys, babys, taidi saimis teikumi, kas teik izmontuoti audzynuošonā. Taida muotis plate – plate, kas ir mums kotram golvā īraksteita. Daudzi ari latgaliski. Pate ari niu sirdūtīs, meitai soku: “Te tik čyusku viņ tryukst tovā bardakā!” – tai ari maņ mama saceja. Bet kū kurs īrauga – kaids radz tik švakūs teikumus, kaids cytus. Lobī i švakī – vyss, kū veļtejam sovim meilajim bārnim. Interesanti, ka tūs švakūs, cik tu esi naīsadevs, kai tev nasaīt, vaira īsyuteja sīvītis, bet tūs meilūs – vaira veirīši. Kai kuru audzynoj,” sacynoj Annele.

Karteņā: Annelis Slišānis muokslysdorbs “Mātes plate”, foto Edeite Laime, portals lakuga.lv

Kliets, kura iz Zeļčim puorvasta nu cyturīnis, golā izkuorts dorbs, kurā īausta saulis sistema. Annele stuosta: “Tys ir kai kosmoss, Saulis sistema. Vydā rūžceleņā nu pokulu izausta Saule, bet pa viersu nu vysaidu materialu i piļdejumu taiseitys planetys. Bet putni tuos ir atkluojuši kai lobys perekļu vītys – planetys atkņubynuotys i niu jau daļa ir kai kārmani. Ari suņam itys dorbs pateik, rauga, rauga, cikom izadūd nūraut.”

Karteņā: Annelis Slišānis tekstilmuokslys dorbs, foto Edeite Laime, portals lakuga.lv

Pi Saulis sistemys dorba ekskurseja i Annelis stuosti izstuožu zālē vys nasabeidz. Vēļ ryndā iz paruodeišonu, bet cikom ustobā sateits, gaida nu dālu “Minecraft” datorspēlis zeimiejumu topušais lelformata dorbs, kam dūts nūsaukums “Pasaules radīšana”. Tys ir ari jaunuokais Annelis radeitais dorbs. Taipat sovs stuosts ir kuopurkiežu traktorā, kas ir vīns nu pyrmūs, kas sagaida gostus, īkuortuotajam dorbam “Dviesele”, kas globoj juos pošys puordzeivuojumus i dūmys.

Karteņā: Annelis Slišānis tekstilmuokslys dorbs “Dvēsele”, foto Edeite Laime, portals lakuga.lv

Annele soka, ka poša nav skaitejuse, cik dorbu niu apsaverams improvizātajā Zeļčusolys izstuožu zālē, kam ite ari vysu laiku volda puormainis – atīšūt leits, aizīs kaids dorbs iz ustobu. “Kaidi seši ir taidi, kuri stuov stabili i nasamaina. Kotru godu atīt kaids jauns, iz kaidu šaļti izlīku ari dečus, kod brauc gosti,” stuosta muokslineica. Niu pošai jai nadūd mīra nazkū izaust voi izveiduot ari kaidu lelu dorbu nu noglu, kas ite, Zeļčūs, salaseitys. Tai kai Annele niu aizaruovuse ari ar dīnystauriņu izzynuošonu, fotografejūt i portalā dabasdati.lv ziņojūt taišni Zeļčūs radzātūs, ir ideja aust ari gobelenus. “Kod tu pīvalki palelinuojumā, cik jim ir gleznaini spuorni! Grybu paraudzeit, voi ir īspiejams kaidu stilizātu, bet dobys kruosuos dorbu sataiseit,” cereibu pylna soka muokslineica.

Karteņā: tekstilmuokslineica Annele Slišāne, foto Edeite Laime, portals lakuga.lv

Leidza ar školys nūslāgumu, ari Zeļčusolā i tuos izstuožu zālē suocās turisma sezona. Annele soka, ka jai cīši pateik gosti, kuri grib poši nazkū pīdzeivuot – paraudzeit aust, nazkū īsavuiceit, pļovā apsavērt pučis, tauriņus, ka nūteik obeju pušu energejis apmaiņa.

Fotogalerejā: Zeļčusola i Annele Slišāne, foto Edeite Laime, portals lakuga.lv


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
20
Cat
15:00 Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 20 @ 15:00 – 16:30
20. junī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā tiks atkluota etnografejis izstuode nu muzeja kruojuma “Atpakaļ mājās”. Izstuodē eksponāti autentiski prīškmati, kas tyka lītuoti 20. g. s. pyrmajā pusē – dorbareiki, sadzeivis prīškmati. Etnografejis[...]