Kaida ir Varakļuonu jaunīšu latvyskuo i latgaliskuo identitate?

Kaida ir Varakļuonu jaunīšu latvyskuo i latgaliskuo identitate?

Rokstu sagataveja: Deina Svilāne, Varakļuonu vydsskūlys absolvente

Ituo goda 19. aprelī Varakļuonu nūvoda muzejā nūtyka Latgalīšu volūdys forums “Esi i dori”, kurā ar diskusejom atzeimuoja 120 godu nu latiņu drukys aizlīguma atceļšonys. Pasuokumā uzastuoja dažaidi literaturzynuotnīki un aktivisti, kai Andrejs Svilāns, Ilze Sperga i cyti. Diskusejuos apsprīde vysaidus vaicuojumus par tagadni i perspektivom iz prīšku. Forumā prezentieju pietejumu par Varakļuonu vydsskūlys 7.–12. klašu skūlānu latvyskū i latgaliskū identitati.

Pietejumā pīsadaleja 39 respondenti. Aptauja beja breivpruoteiga i anonima, partū kotrys varēja breivi izsaceit sovu veidūkli. Aptaujā beja vysaidi vaicuojumi, kas skar pīdareibys izjiutu, latgalīšu volūdys lītuojumu kasdīnā, saziņu saimē i perspektivys iz prīšku. Iz vaicuojumu “voi tu jiutīs pīdareigs Latvejai”  89,7 % atbiļdēja apstyprynūšai. Tys prīcynoj, ka jaunuo paaudze jiut pīsaisti sovai vaļstei. Piec skūlānu dūmu, vysu vaira jūs pīdareibu izsoka volūda, kaidā jī runoj, daudzim – jūs vacuoki, izceļsme. Tys ir logiski, kam taišni vacuoki ir tī, kuri īlīk pamatvierteibys i patriotismu sovu bārnu dzeivis uzskotūs.

51,3 % apvaicuotūs jaunīšu prūt runuot latgaliski, tok jī narunoj bīži. Ir daži, kas ar vacuokim i vacvacuokim runoj latgaliski, bet tei ir skaitliski moza daļa. Ka pīdareibu izsoka volūda, kurā jī runoj, tad varātu dūmuot, ka jī jiutās kai latvīši latgaliskā vidē. Bet iz vaicuojumu “voi vysim Latgolā dzeivojūšajim byutu juozyna latgalīšu volūda” jī atbiļd, ka tei ir kotra poša izvēle. Tod rūnās puordūmys, voi tys, ka tu muoki voi namuoki volūdu, maina koč kū tovā pīdareibas sajiutā, tamā, kai tu pats identificej sevi?

Leluokuo daļa Varakļuonu vydsskūlys skūlānu vacuoku i vacvacuoku runoj latgaliski, videji 72 %. Bet, īspiejams, paaudžu atškireibu deļ vacuoki ar sovim bārnim runoj latvyski (41 %); ir daļa, kam vacuoki runoj obejuos volūduos – 33,3 %. Ar vacvacuokim ari ir leidzeigi – 38 % skūlānu vacvacuoku ar jim runoj kai latvyski, tai latgaliski, i tik 25 % skūlānu vacvacuoku ar sovim mozbārnim runoj vīneigi latgaliski. Ite ari ir vārojama paaudžu atškireiba – ka vacuoki pīsalāgoj, runojūt latvyski, tad vacvacuoki ir konservativuoki. Daudzu skūlānu saziņa ar vacuokim i vacvacuokim ir sovaida – ka ar jim runoj latgaliski, jī atbiļd latvyski. Ituo īmesļa deļ ari daļa skūlānu prūt runuot latgaliski, kam tū ir dzierdiejuši kasdīnā, koč i poši izmontoj reši. Ilgstūši atsarūnūt vidē, kur tu dzierdi latgalīšu volūdu, tei vystik palīk pruotā.

Aptaujā beja arī sadaļa, kur kotrys varēja raksteit atbiļdi breivā formā. Vaicuojumā “voi tu grybātu vuiceitīs latgalīšu volūdu i raksteibu” 26 nu 39 respondentim puorlīcynūši atbiļdēja, ka jī gribātu, kam tys boguotynuotu zynuošonys. Leluokuo daļa pastreipuoja taišni raksteibys vuiceišonūs, kam mutiskū volūdu bīži dzierd kasdīnā, tok laseit – nalosa, kam naprūt i nav ari bejs napīcīšameibys. Kai ari vīnā atbiļdē tyka pīraksteits, ka “kotra volūda – tei ir boguoteiba”. Partū var dūmuot, ka daļa jaunīšu byutu pozitivi nūskaņuoti vuiceitīs raksteibu. Seši respondenti skaita, ka tys jim dzeivē nav vajadzeigs i nasaruodīs interesanti. Septeni respondenti skaita, ka jī aptyvai jau prūt kai raksteit, tai runuot latgaliski, partū tys jim nav aktuali. Kod teik vaicuots par nuokūtni, skūlānu dūmys doluos – puse skaita, ka latgalīšu volūda vys vaira atsagrīzs myusu kasdīnā, cikom cyti dūmoj, ka myusu paaudze volūdu nalītuos i jei pamozam izmiers. Spylgtuokī pīmāri nu atbiļžu:

“Es dūmoju, ka volūda pamozam pagaiss. Jaunīši niu nalītoj pat teiru literarū volūdu. Kasdīnā latvīšu vuordu vydā ir anglicismi un rusicismi.”

“Pa munam, plotā lūkā tei nabyus vajadzeiga.”

“Ka myusu paaudze narunuos latgaliski, tod itei volūda pagaiss”.

“Latgalīšu volūda varātu tikt par obligatū volūdu, kura mums byutu juosavuica stuņdēs.”

“Mes asam nuokūtne – kab itei volūda naizmiertu leidz ar myusu vacuokim i vacvacuokim, mums ir tei juolītoj i juopopularizej.”

“Školāni sovā vydā varātu sasarunuot latgalīšu volūdā i varātu organizēt pasuokumus latgalīšu volūdā.”

Zynoms, ka Varakļuonu vydsskūlā ir volūdu puļceņš, kur skūlāni var breivpruoteigai vuiceitīs latgalīšu volūdu, skaitūt prozu, dzejūļus, dzīžūt dzīsmis i īpazeistūt latgalīšu kulturu. Partū ir īspiejis ari skūlā tū vuiceitīs, tok na kotrys tū izmontoj. Varātu sacynuot, ka tī skūlāni, kurim kasdīnā ir leluoka saskare ar latgalīšu volūdu i kuri poši vaira voi mozuok prūt runuot, turpynuos latgaliskū identitati. Tim, kuri naprūt i naizruoda interesi, latgalīšu volūdys byušona iz prīšku ir vīnaldzeiga. Ka volūdu naizmontoj, tad ari veidūkļa eisti nav.

Latvejis teritorejā dzeivoj daudz latgalīšu, daļa ir tepat, Latgolā, cikom cyti – puorejūs nūvodūs. Kotrā apvydā dzeivojūšajim ir cytys īzeimis, partū skūlānim tyka vaicuots, ar kū tod atsaškir Varakļuonu latgalīši nu cytu latgalīšu. Daļa izcēle ciļvieciskuos īzeimis, pīmāram, tū, ka latgalīši Varakļuonūs ir laipni i sirsneigi. Cyti – ka Varakļuonu latgalīšūs ir vārojams izteikts patriotisms. Daļa pīminēja arī volūdys prīškrūceibys: “Varakļuonūs ir vysteiruokuo latgalīšu volūda, tei nav sajaukta ar krīvu vuordim voi nalatvyskim prīdieklim”; “Vysteiruokuo, pareizuokuo latgalīšu volūda, nav rusicismu nimoz. Nav “školys”!”; “Mums ir cytaižuoka izlūksne nakai cytuos Latgolys daļuos.”

Izlosūt vīnu nu atbiļdem, roduos puordūmys par pādejūs treis godu situaceju administrativi teritorialuos reformys vaicuojumā: “Gryuši sprīst, ar kū mes atsaškiram, īspiejams, ar tū, ka politiskuos situacejis deļ teik škalts uzskots, voi mes gols golā asam i voi mums juobyut latgalīšim sirdī voi iz kartis…”

I te ir tys suopeigais vaicuojums par tū, voi tys, ka fiziski kartē Varakļuonu nūvods ir Latgolys teritorejā, koč kai maina tū, kaids ir volūdys lītuojums i cylvāku īškejuo sajiuta par pīdareibu? Tys lai palīk kotra poša ziņā… Itys temats ir cīši sarežgeits, volūdys tendencis mainuos, partū navar eisti paredzēt, kas varātu nūtikt. Vīns nu golvonūs sacynuojumu ir taids, ka Varakļuonu piļsātā ir īspiejis latgalīšu volūdys atteisteibai, tik jaunīšim pošim ir juoīsasaista.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
20
Cat
15:00 Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 20 @ 15:00 – 16:30
20. junī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā tiks atkluota etnografejis izstuode nu muzeja kruojuma “Atpakaļ mājās”. Izstuodē eksponāti autentiski prīškmati, kas tyka lītuoti 20. g. s. pyrmajā pusē – dorbareiki, sadzeivis prīškmati. Etnografejis[...]