Voi Latgolys kulturvītys ir bārnim i jaunīšim draudzeigys?

Voi Latgolys kulturvītys ir bārnim i jaunīšim draudzeigys?

Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv

Ruodīs, ka ar kotru godu vys leluoka viereiba teik pīvārsta kulturys pīduovuojumam bārnu i jaunīšu auditorejai. Nūzeimeiga lūma tymā ir programai “Latvijas skolas soma”, tok tikpat svareigi dūt vareibu bārnim i jaunīšim apmeklēt kulturvītys ari kūpā ar saimi voi vīnim pošim. Sovā pīredzē portalam lakuga.lv doluos četru Latgolys kulturvītu, kas eipaši dūmoj par jaunuos audzis pīsaisteišonu, puorstuovi, taipat aicynuojom sovu redzīni izsaceit ari myusu sekuotuojim socialajūs medejūs, kab nūskaidruotu, voi Latgolys kulturvītys jim ruodīs bārnim i jaunīšim draudzeigys.

Nav švuorbu, ka vareibys apmeklēt pasuokumus bārnim i jaunīšim Latgolā ir. Vaicuojumi dreižuok varātu byut par tūs daudzumu i kvalitati. Myusu dīnuos daudz vaira teik runuots par bārnu leidzdaleibys principu, kū byutu labi īvāruot sevkurā dzeivis situacejā – ļaut bārnim pošim īsasaisteit lāmumu pījimšonā i izskaidruot kotru situaceju, kurā jī īsaisteiti. Leidzeigai ir ari ar kulturys pīduovuojumu – tuo veiduotuoji nadreikst aizmierst, ka pasuokumi ir juoreikoj atbylstūši bārnu i jaunīšu, na pīaugušūs interesem, kod leidzdaleiba teik tik imitāta.

Atškireigu izpratni par bārnu i jaunīšu auditorejis uzrunuošonu paruodeja ari Latgolys viestnīceibā “Gors” pārnejuo gods beiguos nūtykušuo Latvejis Kulturys akademejis konference “Kultūra reģionos: iespējas, izaicinājumi un perspektīvas”. Vīna nu tuos sekcejom beja veļteita taišni jaunīšu auditorejai regionūs. Paneļdiskusejā par bārnu i jaunīšu auditorejis īsaisti pīsadaleja Lūznovys muižys puorvaļdneica Iveta Balčūne, tūreizejais Daugovpiļs Kulturys piļs vadeituojs Harijs Vucins, Līpuojis koncertzālis “Lielais Dzintars” vaļdis lūceklis Timurs Tomsons, Ventspiļs koncertzālis “Latvija” vaļdis lūcekle Sigita Migoļa i programys “Latvijas skolas soma” vadeituoja Aija Tūna. Ka Balčūne i Tomsons stuosteja par jaunīšu īsaisti kulturvītu darbeibā i gribiešonu, lai jī tī jiutās gaideiti ari kasdīnā, uorpus pasuokumu, Vucins eisti naizprota, deļkuo juorauga pīsaisteit ari tūs jaunīšus, kuri varbyut ari skaita, ka jūs kultura nainteresej, ka apleik ir gona taidu, kuri aktivi īsasaista puļceņūs i nūdarbeibuos.

Portala lakuga.lv skaiteituoju aptaujis rezultati līcynoj, ka situaceja Latgolys kulturvītuos nav īprīcynojūša – 70 % respondentu skaita, ka tamuos par bārnu i jaunīšu auditoreju nateik pīteikūši daudz dūmuots.

Konkretuok vaicojūt, kurai vacuma grupai Latgolys kulturvītuos varātu tikt pīvārsta leluoka uzmaneiba, vysbīžuok sajimtuo atbiļde ir, ka vydsškolānim (31 %). Tuoli naatpalīk ari suokumškolāni (28,6 %) i pamatškolāni (26,2 %).

Raugūt vaira izzynuot par faktorim, kas veicynoj voi līdz apmeklēt pasuokumus kūpā ar sovys saimis bārnim i jaunīšim, atsakluoj vairuokys problemys. Vysbīžuok portala lakuga.lv skaiteituoji izcāluši latgaliskūs pasuokumu tryukumu – pasuokumi bārnim Latgolā puorsvorā nūteik latvīšu literarajā volūdā, šaļtim vys vēļ ari krīvyski. Taipat teik pastreipuots, ka daudzim bārnim jau nu agrys bierneibys radeits prīškstots, ka izaklaideit var škārsteikla vidē, partū reali pasuokumi ni bārnim, ni jūs vacuokim nasaruodīs vajadzeigi. Īsacejumi kulturvītom ir vysaidi, pīmāram, daļu pasuokumu, kuru mierkauditoreja ir vacuokuo audze, aizstuot ar pasuokumim bārnim, kam asūšuos nūtikšonys “ir kekša piec, nanas ni vaļstiski, ni dvēseliski nikaida pīnasuma”. Taipat ir aicynuojums vysus pasuokumus bārnim, pat sporta spēlis, vadeit latgaliski, lai bārni tī var i klauseitīs volūdu, i poši runuot. Uzsvoru vajadzātu ari vaira likt iz interaktivom nūtikšonom, vairuoki īsacejumi saisteiti ar folklorys pasuokumim, tradicionalūs omotu i viesturis īpazeišonu, latgalīšu literaturys populariziešonu bārnu vydā.

Rakstnīki, saimis i chill out styureits

Vīna nu kulturvītu, kas naatkareigi nu piļsātys voi pogosta, kur atsarūn, varātu byut bārnim i jaunīšim vysdraudzeiguokuo, ir biblioteka. Tū mādz apmeklēt na tik, kab maklātu sev interesejūšys gruomotys, tok ari spālātu spēlis voi vīnkuorši pasādātu i pakavātu laiku, pīmāram, leidz tyvuokajam autobusam nu školys iz sātu. Bibliotekys regulari rauga organizēt ari vysaidus pasuokumus, pīmāram, sasatikšonys ar literatim, tok na vysur regulari nūteik ari atseviški pasuokumi bārnu i jaunīšu auditorejai.

Vīns nu pozitivūs pīmāru ir Latgolys Centraluo biblioteka Daugovpilī. Tuos filiale Bārnu biblioteka “Zīlīte” jau četrus godus piec kuortys eistynoj projektu “Tiekamies bibliotēkā! Bērnu rakstnieki Daugavpilī”, kū atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds. Tys dūd vareibu iz Daugovpili atbraukt bārnu i jaunīšu gruomotu autorim voi muokslinīkim. “Dzeivuo saikne storp autoru i  skaiteituoju (ari potencialū skaiteituoju) dūd tū eipašū kluotbyutnis sajiutu, paleidz īpazeit jaunys personeibys, izzynuot gruomotu tapšonys viesturi, īinteresēt pošam raudzeit koč kū raksteit. Tycit maņ, tys vyss veidoj jaunuos audzis dūmuošonu, pasauļa uztveri, varbyut kaids jau rauga izavielēt, kū dareit nuokūtnē. Itaidys sasatikšonys ir gondreiž kai byušona cytā realitatē, kai pīdzeivuojums, kurā gribīs atsagrīzt vēļ i vēļ,” stuosta LCB filialis “Zīlīte” vadeituoja Dace Jakovele.

Pasuokums Latgolys Centraluos bibliotekys filialē “Zīlīte”. Karteņa nu bibliotekys arhiva

Taipat “Zīlīte” sastdīnēs organizej vysaiduokys aktivitatis saimem – literari tematiskus pasuokumus, bibliotekaruos stuņdis, rodūšuos darbneicys, kvestus, rodūšys sasatikšonys ar Daugovpiļs nūvadnīkim – dzejnīkim, rakstnīkim, muokslinīkim. “Saimis īt kuplā skaitā, lai kūpā ar cytom saimem lītdereigi i sirsneigi pavadeitu laiku. Īsaistom na tik gruomotu fragmentu skaļajā skaiteišonā, meikļu miniešonā, autoru dzeivis jubileju svieteišonā, bet ari Leluos tolkys nūrisēs, puču dūbis īkuortuošonā biblioteku pogolmūs i tt.,” bibliotekys daudzpuseigū sadarbeibu ar saimem raksturoj Dace Jakovele. Latgolys Centraluo biblioteka nūteikti asūt vīta, kur gaideiti na viņ čaklī gruomotu skaiteituoji. “Kotrā filialē ir sovs chill out styureits, kur var pavadeit laiku – vīnā bibliotekā kaidam pateik īkrist pufā ar teleponu rūkā, kaidam otkon pi sirds īt golda voi datorspēlis ar draugim voi vīnkuorši kūpā byušona sarunuos. Vysuos bibliotekuos ir ari nūsaceiti klusais styureits, kur var pabyut divvīntuleibā ar gruomotu,” tai Dace.

Nūtikšona bibliotekys pogolmā. Karteņa nu bibliotekys arhiva

Nu pasuokuma sovejim leidz muzeja nūdarbeibom

Nu ituo gods suokuma vareibu vysjaunuokajai audzei īpazeit latgalīšu tradicejis pīduovoj muzejs “Ondrupinis lauku sāta”. Mozuos tradiceju školys mozajim idejis autore ir muzeja nūvodpietneica Evija Maļkeviča-Grundele. Jei stuosta: “Bierneibā daudz laika pavadeju kūpā ar draugim i jūs vacuokim. Mums beja taidys kai regularys naformaluos saīšonys, eipaši zīmys periodā, kab, pīmāram, laistūs nu kolna ar ragaveņom, grīztūs grīztaukuos, spālātu spēlis voi vīnkuorši jautri pavadeitu laiku. Niu, kod maņ pošai i ari munim draugim i lobim paziņom ir bārni leidzeigā vacumā, gribiejuos itaidys byušonys kūpā atkuortuot. Ituo gods suokuos sasazynuoju ar dažim draugim i paziņom, kab noskaidruotu, voi jim byutu interese sasatikt, koč voi reizi mienesī, kab myusu bārni kūpā var jiedzegi i interesanti pavadeit laiku.” Evija suokuse dūmuot par senejom spēlem i tradicionalom izdareibom, kū varātu kūpā dareit, uzrunuojuse Ondrupinis lauku sātu – varbyut var izmontuot jūs telpys? Sataisejuse ari simbolisku afišu, tok vyss jau izaviers tik nūpītnai, ka sajāmuse aicynuojumu padareit tū par publisku nūtikšonu. “Iz pyrmū saīšonu īsaroda 14 pyrmsškolys i suokumškolys vacuma bārni, kluotyn beja ari jūs vacuoki. Sajiemu īdrūsynuojumu turpynuot itū ideju atteisteit tuoļuok kai realu vareibu tradicejom otkon īīt i tikt aktualizātom saimēs, kas ir pamatu pamats spieceigom kūpīnom i vītejuo montuojuma saglobuošonai.” Dorbu muzejā Evija suokuse tik piečuok, partū soka, ka “mozuo ideja par vīnkuoršu saimu saīšonu puortopa par praktisku tradiceju i prasmu izzinis pasuokumu cyklu.”

Mozuos tradiceju školys mozajim nūdarbeiba. Karteņa nu Evijis Maļkevičys-Grundelis arhiva

Ka suokumā par golvonū mierkauditoreju tyka skaiteiti pyrmsškolys vacuma bārni, kam tyvuokajā apleicīnē nav daudz nūdarbeibu i puļceņu uorpus izgleiteibys īstuodem, tod jau pyrmajā sasatikšonys reizē saprosts, ka vacuma rūbeži nav juovalk – kūpā ar mozajim lobu pruotu aktivitatēs īsasaista ari vacuokī bruoli i muosys, kas jau īt školā. Saīšonys nūteik reizi mienesī, tematiski tuos sasaistūt ar aktualū godskuortu voi dorbim tradicionalā lauku sātā. Dorbuošonuos nūteik kai muzejā vydā, tai uorā. Prīškrūceiba ir ari vareiba izmontuot prīškmatus nu muzeja kruojuma, kas paleidz stuosteit par senejim omotim i lauku dorbim. “5-7 godi ir tys vacums, kod bārnam izastruodoj i nūsastyprynoj vierteibu sistema, izpratne par socialajom strukturom, tykumim i pasauli mums apleik. Identitatis i pīdareibys sovam dzymtajam nūvodam styprynuošona kūpā ar vīnaudžim i dūmubīdrim caur rūtaļom i kūpeigū dorbuošonūs ar vacuokim ļaun bārnam tū suokt skaiteit par normu, i saskare ar tradiceju palīk par juo komforta zonu,” ir puorlīcynuota Evija.

Bārnu ustoba, kulturys viestnīku programa i belets par 5 eiro

Par bārnim i jaunīšim draudzeigu vidi rauga ryupētīs ari Latgolys viestnīceiba “Gors”. Tam pīmārus var atrast na tik koncertzālis repertuarā, bet ari cytuos jūmuos. Pīmāram, jau nu “Gora” pyrmsuokumu tymā dorbojās bārnu ustobā, kur pīaugušūs uzraudzeibā var pamest bārnus, cikom jūs vacuoki apmeklej pasuokumus, kas eisti nav pīmāruoti vysjaunuokajai auditorejai. Tok, kab radeitu leluoku interesi taišni par bārnu pasuokumim, pārņ “Gorā” aizsuokta Mozūs kulturys viestnīku programa – sakruojūt zeimūdzeņus par apmaklātajim pasuokumim, var tikt pi “Gora” Mozuo viestnīka gūda i sajimt bolvu. Pyrmuo ituos aktivitatis sezona beja pārnejuo gods rudinī, bet ūtruo – ituo gods pavasarī.

“Ideja par programu roduos ar mierki uzteikt aktivuokūs kulturys nūtikšonu apmaklātuojus i rūsynuot leluoku interesi i izpratni par vysaidom kulturys nūtikšonom. 10 godu laikā “Gora” saimis pulks ir pasaplašynuojs i daudzim nu myusu ir aktuals vaicuojums – kur dūtīs ar sovom mozajom atlasem, paturūt pruotā, kab tys byutu saistūši bārnam, kvalitativi i, vālams, ari tikt pi kaidys palīkūšys atzinis dzeivei?” stuosta Latgolys viestnīceibys “Gors” marketinga nūdalis vadeituoja Santa Kļaviņa.

Rudiņa sezonā vajadzeigū zeimūdzeņu skaitu beja sakruojuši 26 bārni, kas tyka pi Mozuo kulturys viestnīka nūzeimeitis i vareibys “Gorā” apmeklēt kinu. “Skaitom, ka tys ir pozitivs ruodeituojs, kai ari jutom ar kaidu prīcu bārni sajam sovu zeimūdzeņu kartē i pietej, kurs tod byus jūs nuokušais kulturys pasuokuma apmekliejums. Tys ari beja mudynuojums vierzeitīs tuoļuok i turpynuot aizsuoktū tradiceju,” skaidroj Santa. Jei ari paturpynoj, ka “Gors” pavysam nūteikti sevi skaita par bārnim i jaunīšim draudzeigu i interesantu vidi: “Kotrā satura sapuļcē cīteigai izviertejam nuokušuos sezonys pīduovuojumu, kab tī kū sev saistūšu atrostu i pavysam mozi, i ari jaunīši.” Taipat jaunīšim leidz 25 godu vacumam ir eipaša akceja – pierkūt beletu iz pasuokumu stuņdi pyrma tuo suoku, belets moksoj viņ 5 eiro. Tys vys atsatīc tik iz pošys koncertzālis organizātajom nūtikšonom.

Karteņa nu Latgolys viestnīceibys “Gors” arhiva

Vareiba pošim pīsadaleit i veiduot saturu

Jaunīšu auditorejai itūpavasar vysleluokū viereibu veļtej ari Rotko muzejs Daugovpilī. Aprelī tī dorbu suocs muzeja Jaunīšu klubs, kas paradzāts vysmoz 15 godu vacim jaunīšim, kurus interesej muoksla i dizains. Tuo daleibnīkim byus vareiba breivpruoteigai īsasaisteit muzeja kulturys i izgleiteibys pasuokumu organiziešonā i paleidzēt veiduot tam jaunīšim saistūšu saturu. Rotko muzeja izgleiteibys programu kuratore Mairita Folkmane stuosta, ka myusu dīnuos muzejam juobyut vysom paaudzei atvārtai i maineigai institucejai, kas kai izgleitoj, tai ir ari breivuo laika pavadeišonys vīta: “Partū svareigi, kab jaunīši ītu ar sovu iniciativu, gribiešonu te pavadeit sovu laiku, byut pīdareigim, kab jī ite sasajustu kai sātā – ka jī ir vajadzeigi sovai piļsātai i sovam muzejam. Ari mums, muzeja darbinīkim, ir svareigi, kab jī te byutu. Tei ir taida obpusieja vajadzeiba.” Leidzeigs jaunīšu klubs jau nu 2017. goda dorbojās Latvejis Nacionalajā muokslys muzejā. Daugovpilīši nasliep, ka ir īsadvasmuojuši nu tuo darbeibys, itūvosor paradzāta ari pīredzis apmainis sasatikšona jaunīšim Reigā.

Iz pyrmū Rotko muzeja Jaunīšu kluba sasatikšonu atguojuši vaira nakai 20 jaunīši. Diveju darbeibys mienešu laikā jim jau bejuse vareiba nūsaklauseit muzeja vadeituoja Māra Čačkys lekceju par laikmeteigū muokslu, pīsadaleit sītspīdis apdrukys darbneicā, vīna nu jaunītem ari poša sataisejuse kluba logo. Jaunīši aktivi suokuši ari breivpruoteigū dorbu muzejā, pīmāram, Muzeju naktī bejuši īsaisteiti pat 11 Jaunīšu kluba daleibnīki. Jau itūnedeļ Jaunīšu klubam īplānuota sasatikšona ar muokslys terapeiti Margaritu Stoļarovu. Taipat jaunīšim ir vareiba pošim organizēt sovus pasuokumus muzejā, pyrmais varātu byut jau juņa beiguos. Jī poši ari veidoj Jaunīšu kluba saturu socialajūs medejūs. Iz prīšku muzejā varātu byut ari jaunīšu veiduotys i vadeitys nūdarbeibys vysaidom vacumu grupom.

Rotko muzeja Jaunīšu klubs. Karteņa nu Mairitys Folkmanis arhiva

Rotko muzejā ari regulari nūteik nūdarbeibys bārnim nu septeņu da vīnpadsmit godu vacuma. Tūs temys īrostai teik sasaisteitys ar aktualajom Rotko muzeja ekspozicejom i izstuodem. Goda garumā jau vacuokim jaunīšim muzejā beja vareiba īpazeit arhitekta profeseju – reizi divejūs mienešūs nūtykušys sasatikšonys – rodūšuos dūmu darbneicys ar jaunajim profesionalim. Tam īdviesmis olūts bejuse ar Rotko muzeju cīši saisteituo muokslinīka Pētera Martinsona personeiba – juo pamatprofeseja beja arhitekts. Nūslādzūšuo sasatikšona ar dizaineru Jāni Mercu paradzāta 27. junī.

Šaļtī, kod sasazvonu ar Mairitu Folkmani, jai sūpluok ir vīna nu Jaunīšu kluba daleibneicu – Laila. Pavaicoju ari juos redzīni kai par Jaunīšu klubu, tai vareibom jaunīšim Daugovpilī kūpumā. Laila stuosta, ka Rotko muzeju regulari apmeklējuse ari īprīšk, tymā skaitā laikā, kod vuicejusēs bārnu muokslys školā, tok par Jaunīšu klubu izzynuojuse, pasasokūt ziņai klasis WhatsApp čatā: “Tai ar draudzini atguojom iz Rotko muzeju. Īpasazynom ar daudzim cylvākim, sovim vīnaudžim, kas ari interesejās par muokslu. Atrodom sev koč kū kūpeigu. Jau nūvadejom kūpā ari Muzeju nakti, kas beja loba pīredze.” Laila skaita, ka Daugovpilī jaunīšim ir cīši daudz vareibu: “Varbyut tik jaunīši na vysod var atrast tuos vareibys, partū ka informaceju mādz izlikt Facebook, kam jaunīši tik cīši nasekoj leidza. Koč kū jaunu mes izzynojam, pasasokūt školuotuojim. Tod ari pīsadolom. Kai īsastuoju Rotko Jaunīšu klubā, maņ suokusēs cīši aktiva dzeive i ir cīši interesanti.”


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
20
Cat
15:00 Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 20 @ 15:00 – 16:30
20. junī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā tiks atkluota etnografejis izstuode nu muzeja kruojuma “Atpakaļ mājās”. Izstuodē eksponāti autentiski prīškmati, kas tyka lītuoti 20. g. s. pyrmajā pusē – dorbareiki, sadzeivis prīškmati. Etnografejis[...]