“Piecgarša” pasaceļšonā. Reigys lidūstā atkluota tautystārpim veļteita fotoizstuode (+FOTO)

“Piecgarša” pasaceļšonā. Reigys lidūstā atkluota tautystārpim veļteita fotoizstuode (+FOTO)

Rokstu sagataveja: Edeite Laime, portals lakuga.lv

Pyrmūdiņ, 17. junī, īzeimejūt Juoņa dīnys nedeļu, Reigys storptautyskajā lidūstā tyka atkluota bīdreibys “Latgolys etnografiskuo viestnīceiba” latvīšu tautystārpim i tymūs apvylktajom mozajom lelem – Annužom – veļteituo fotoizstuode “Piecgarša”. Izstuode Reigā ir starts vasalai streipei itūgod paradzātūs fotoizstuodis nūtikšonu.

Kai stuosta “Latgolys etnografiskuos bīdreibys” vadeituoja Iveta Seimanova, tod bīdreibys jaunais projekts – vysaidu Latvejis vītu tautystārpūs apvylkti ļauds, kuri īmyužynuoti kūpā ar jau zynomajom projekta “Lobs ar lobu sasatyka” lelem Latgolys tautystārpūs – ir kai turpynuojums – piecgarša – pārnejuo gods Dzīšmu i Deju svātkim i izstuodei “Lobs ar lobu sasatyka”, kas tyka taiseita par gūdu Latgolys kongresam. 37 mozuos tautymeitys 25 vacūs čemodanūs gastejušys vaira nakai 70 vysaidūos vītuos Latvejā i cytur pasaulī. Jaunajā projektā “Piecgarša” sasadorboj bīdreibys vadeituoja i tautystārpu nosuošonys entuziaste Iveta Seimanova, fotografe Sintija Cērpiņa, multimuokslineica i projekta logo autore Evika Muizniece, kai ari Zvīdrejā dzeivojūša latvīšu izaceļšonys muokslineica Kristīne Lagzda Haapanen, veļtejūt kotrai fotografejai zeimiejumu – dūmu lineju.

Lidūstai i Latgolys etnografiskajai viestnīceibai itys nav pyrmais sadarbeibys projekts. Reigys storptautyskuos lidūstys Komunikacejis vīneibys vadeituoja Laura Kulakova atkluoj, ka sadarbeiba suocēs jau pārnejā godā, kod, gatavejūtīs Juoņa dīnai, lidūsta eistynuoja projektu, kurā lidūstys terminalī tyka pastateiti lidūstys darbinīku tautystārpi. “Taida izstuode ar tautystārpim tyka sataiseita, gaidūt kai Juoņa dīnu, tai Dzīšmu svātku jubileju i var saceit, ka najauši pi myusu dasasaceja Latgolys etnografiskuo viestnīceiba ar sovom mozajom tautumeitom i golā obejis izstuodis apvīnuojom, kas cīši patyka kai pošim darbinīkim, tai ceļuotuojim – vysi beja prīceigi izzynuot vaira par latvīšu kulturu i etnografiskajim tārpim. “Piecgarša” lidūstā ir taids kai logiskys turpynuojums pārņ aizsuoktajam, paruodūt latvīšu boguoteibys. Turim nūceju, ka itys varātu palikt par tradiceju i sadarbeiba varātu turpynuotīs, kam mes vysod Reigys lidūstā asam dūmuojuši par tū, ka mes asam tei vīta, kur ļauds kai īceļoj, tai izceļoj, ari caurceļoj, tai eisti Latvejā nimoz nanūstuojūt, deļtuo varim paruodeit, kaida Latveja i mes asam,” stuosta L. Kulakova.

Karteņā: izstuode “Piecgarša” lidūstā, foto Edeite Laime/portals lakuga.lv

Reigys storptautyskajā lidūstā apsaveramuo izstuode ir kai starts pyrma pasaceļšonys – da 12. juļa ceļuotuoji var īpasazeit ar vaira nakai 40 fotografejom, bet projekts pylnā apmārā ar mozajom tautumeitom i zeimiejumim byus nu juļa vyds apsaverams Daugovpilī, Vīneibys nomā (atkluošona 16. julī 15.00 stuņdēs Vīneibys noma Mozajā zālē), i piečuok cytuos Latgolys vītuos: septembrī Lūznovys muižā, oktobrī Preiļu pilī, decembrī Varakļuonu muižā, bet 2025. godā ir plāni gasteit ari uorzemēs – Dubaijā, Stokholmā i Bremenē.

Latgolys etnografiskuos viestnīceibys vadeituoja Iveta Seimanova sarunā ar latgalīšu kulturys ziņu portalu nūsmej, ka lidūstā vysod ir starts i finišs. “Nasaverūt iz tū, ka munā saimē ir vairuoki, kuri saisteiti ar aviaceju, ideja par Annužom i čemodanim vīnkuorši īguoja pruotā, kod poša sēdēju lidūstā i liduojums kavējuos. Padūmuoju – deļkuo lai i Annužys tai ar sovim čemodanim, kas ir saisteiti ar ceļuošonu, puorvuoduošonu, navarātu byut lidūstā! Lidūstai beja sova ideja par tautystārpim i tai vyss breineigi sakryta. Niu itys ir  “Piecgaršys” starts, kam ari deļ lidūstys specifikys navarējom cikom izlykt vysu projektu piļneibā, bet Daugovpilī byus grandiozuokuo atkluošona Latgolai ar projektu piļneibā – byus kai Kristīnis zeimiejumi, tai Evikys baltu zeimu salykumi datorgrafikuos, ar kū turim nūceju pīsaisteit ari jaunuokys paaudzis interesentus. Taipat kotru fotografeju papyldynuos muns tekstileju salykums, kurū varēs danest pi biļdis i saleidzynuot ar fotografeju, voi eistyn ir taids roksts, lineja, rūteņa. Projekts ir taiseits, lai nastu zynuošonys i vadynuotu cylvāku dūmuot par tū, nu kuo sastuov tautystārps, kaida ir komplektaceja, raugam paruodeit ari tautystārpa nosuošonys kulturu,” stuosta Iveta Seimanova. Vaicojūt par Ivetys sajiutom ap tū, kai, atsaverūt nu vysa suokšonuos ar vīnu leli i da īceru niu, jei smīdamuos atsoka, ka juocitejūt Imants Zīdūņs – finiša nav i nabyus, ir tik starts.

Karteņā: Latvejis Nacionaluo kulturys centra vadeituoja Signe Pujāte i fotoizstuodis “Piecgarša” komanda – Iveta Seimanova i Sintija Cērpiņa, foto Edeite Laime/portals lakuga.lv

“Eistineibā, ka dori, saīt, ka vīna moza leleite var padareit breinumu lītys! Ka atsaveram viesturē, tod tys beja tik 2018. gods, kod Vydsmuižys Annuža pyrmū reizi īraudzeja dīnys gaismu i niu jau vysi zyna, ka tei nav īrosta lele, ka tei ir lele, kas vysaiduos formuos nas zynuošonys!” soka Iveta, vielejūt gaišus svātku laiku i aicynojūt portala skaiteituojus i cytus interesentus na tik itymā laikā, bet vyspuor mīļuot vītejū, vaira paruodeit sovu identitati.

“Piecgaršys” fotografeju autore ir Sintija Cērpiņa – fotografe nu Cāsu. “Koč i poša naasu nu Latgolys, saīt, ka Latgolu izzynoju caur mozajom Annužom i jūs vysaidajim Latgolys tautystārpim. Taipat juosoka Ivetai, pasasokūt kurai, asu vaira gastejuse Latgolā. Kūpā projektam “Piecgarša” īmyužynuojom 150 leluoki i mozuoki ļauds, niu lidūstā var apsavērt 44 biļdis, kam vītys vaira nasaguoja, bet kūpā projektā izstuodei ir paradzātys ap 70 biļžu, tok gribīs jau da tuo 100 tikt! Gribīs, lai biļdēs pasaruoda korekta tautystārpa nosuošonys kultura, deļtuo šaļtim saīt, ka ir cīši lela atlase, kam iz fotosesejis reizi na vyss bejs tik precizi, nav tik pylna komplektaceja, kai byutu gribiejīs,” stuosta Sintija Cērpiņa. Daļa nu izstuodē apsaveramūs biļžu kruosainā versejā tykušys ari Latgolys etnografiskuos viestnīceibys izdūtajā kalendarā 2024. godam. “Kalendarā ir kruosainuos biļdis, bet taišni itaids vacynuotais, retro biļžu styls, kaids ir izstuodē, ir muns rūkroksts jau septeņus godus. Koč i daža biļde topuse tik pyrma nedelis, bet itai jei izaver, ka byutu taiseita cīši, cīši seņ, aptyvai pyrma 120 godu,” soka Sintija. Vaicojūt, kas plānuots iz prīšku, Sintija īsasauc, ka plānu vēļ cīši daudzi. “Tai kai cytugod byus Dzīšmu svākti, plānojam vaira īmyužynuot bārnus. Fotografa dorbs tautystārpu īmyužynuošonā nasabeigs. Koč Iveta ir cīši pīsardzeiga ar plānu atkluošonu, skaidrys ir tys, ka gribīs vys tik īt ari iz gruomotu. Pošai projekts paleidzējs vaira izzynuot par tautystārpim, niu jau divejus godus ceņteigi vuicūs, eju iz kursim i plāns tikt pošai pi sova tautystārpa,” tuoļuokuos idejis atkluoj Sintija.

Karteņā: tradicionaluos dzīduošonys grupa “Saucējas”, foto Edeite Laime/portals lakuga.lv

Izstuodis atkluošonā Reigys storptautyskajā lidūstā sasapuļcēja projekta dalinīki, atbaļsteituoji, kai ari fotoizstuodis varūni – tautystārpūs īmyužynuotī ļauds. “Piecgarša” atkluošonu vadeja Evika Muizniece, bet sveicynuojuma vuordus papyldynuoja tradicionaluos muzykys grupys “Saucējas” dzīduotuos dzīsmis.

Fotogalerejā: izstuodis “Piecgarša” atkluošona Reigys storptautyskajā lidūstā, foto Edeite Laime/portals lakuga.lv.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jul
18
Cat
14:00 Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Jul 18 @ 14:00 – Jul 20 @ 23:45
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
16:00 Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Jul 18 @ 16:00 – 17:30
18. julī 16.00 stuņdēs Rotko muzeja konferenču zālē nūtiks storptautyskuos rezidencis nūslāguma izstuodis atkluošona.   Nedelis garumā, nu 12. da 19. juļa Eiropys Savīneibys finansātuo projekta “Eiropas kultūra: Visi dažādi – visi vienlīdzīgi” laikā Rotko[...]