Styklys, viļcīni i figurys – kaidys muokslys izstuodis Latgolā apsavērt itūvosor

Styklys, viļcīni i figurys – kaidys muokslys izstuodis Latgolā apsavērt itūvosor

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latgolys muzeji i kulturvītys itūvosor pīduovoj vareibu apsavērt daudz vysaiduoku muokslys izstuožu – nu gleznīceibys da keramikys i porcelana. Portals lakuga.lv pīduovoj vairuokys idejis muokslys baudeišonai dažaidom gaumem.

Styklys, keramika i metals Leivuonā

Leivuona stykla i amatnīceibys centrā vēļ leidz 18. juļam apsaverama Ingunys Auderis stykla dorbu izstuode “Pietura laiktelpā” i Unys Gurys keramikys izstuode “Pumpunellas atradnes”. Sovutīs 19. julī, Leivuona piļsātys svātku laikā atkluos jau jaunys izstuodis – keramikis Eleonorys Pastaris personalizstuodi “Dialogs”, stykla muokslineicys Martys Gibietis izstuodi “Ģeometriskie vingrinājumi” i amatnīka Pētera Petjukeviča metala skulpturu izstuodi “Metāla dzirkstele”.

Viļcīni i na tik Preiļu nūvodā

Muokslineica i Roberta Mūka muzeja vadeituoja Gita Palma muokslys pasaulī labi zynoma kai “viļcīņu meitine”, kam juos gleznuos vysu bīžuok ir radzami taišni viļcīni. Tok, kai niu soka Gita, itūvosor izstuožu ir tik daudz, ka viļcīņu vysom napīteik, partū apmaklātuojim ir ekskluziva vareiba īpazeit ari cytys muokslineicys rodūšuos darbeibys škautnis. Cikom kas Gitys dorbi apsaverami treis vītuos Preiļu nūvodā: Vuorkovys muižys piļs zālē, kur 27. julī varēs satikt ari pošu gleznu autori, Seiļukolna bibliotekā, kur izstuodeiti ari juos kolegis Ingys Skrūzmanis-Mičulis dorbi, i Preiļu nūvoda dūmē.

Vosora i Leivuona styklys Kruoslovā

Ar Leivuona styklu itūvosor var īpasazeit na tik tuo dzimtinē, bet ari vēļ vīnā Latgolys piļsātā – Kruoslovā. Da 12. augusta Kruoslovys nūvoda muzejā apsaverama izstuode “Līvāni=stikls”, kurā ir stykla meistara Aleksandra Logvina, kurs ar styklu struodoj jau 39 godus, dorbi. Taipat muzejā var baudeit vosoru na tik dzeivē, bet ari muokslā – julī tī izstuodeitys gleznys nu muzeja kruojuma, i izstuodei dūts nūsaukums “Vasara”.

Cylvāka figurys byuteiba i vosorys simfoneja Daugovpilī

Vīns nu leluokūs muokslys turysma golamierku Latgolā nūteikti ir Rotko muzejs Daugovpilī. Itamā izstuožu sezonā skateituojus tī prīcynoj brazilīšu izceļsmis Lelbritanejis gleznuotuojis, tieļneicys i grafikis Karinys Lambrehtys izstuode “Dvēseles gadalaiki”, kur caur vysaidom formom atsakluoj goreigī mekliejumi. Ar tim sasabolsoj izstuode “Laika dimensijas”, kurys autore Inese Brants ir vīna nu Latvejis īvārojamuokūs porcelana meistaru. Sovutīs Latvejis muokslinīku grupys izstuodē “Ak, figūra, ar ko tu vakardien draudzējies?” kotrys muokslinīks pīduovoj sovu interpretaceju par cylvāka figuru i tuos simboliskū i komunikativū byuteibu. Skateituoju viereibā teik ari vīna nu Kīnys vodūšūs abstrakcionistu Taņ Pina spylgtuo izstuode “Turpu šurpu: Taņ Pina māksla”.

Tikom Daugovpiļs regiona muokslinīku asociaceja aicynoj baudeit vosorys simfoneju itaida nūsaukuma izstuodē Daugovpiļs kulturys pilī.

Trauslais vysums Maltā

Muokslys izstuodis regulari apsaveramys ari Maltys viesturis muzejā. Itūvosor tei ir muokslineicys Diānys Apelis “Trauslais visums”, kas ir autoris dzili personisku izjiutu atsegšona, īlīkūt tuos muokslinīcyskūs tālūs, tok aizgiutuos temys nanūlīdzami ir vyspuorciļvieceigi nūzeimeigys i atspīgeļoj nagaistūšys globalys vierteibys.


Print Friendly, PDF & Email