Meldra Gailāne. Zīmyssvātku reits

Meldra Gailāne. Zīmyssvātku reits

Lugys autore: Meldra Gailāne

Pīteram Jurciņam veļteitajā literatu konkursā itūgod autori tyka aicynuoti īsyuteit dramaturgejis dorbus. Lobuokūs dorbu atzineibu žurejis viertejumā konkursā sajēme ari Meldra Gailāne ar bārnu lugu “Zīmyssvātku reits”, kū pīduovojam puorskaiteit ari portalā lakuga.lv. Lugys tāls Meikuleņš skaiteituojim var ruodeitīs jau pazeistams – 2018. godā izguoja Meldrys gruomota “Meikuleņš īpazeist omotus”, bet niu jei struodoj pi tuos turpynuojuma.

“Zīmyssvātku reits” (luga bārnim)

Dorbojās:
Luocāns Meikuleņš – meikstuo maņteņa ar palāku kažuceņu, kura atvasta nu Reigys i suoce stuosteit sovus stuostus i dorbuotīs leidza
Meitine Marta – luocāna Meikuleņa saimineica, meitine školys vacumā
Začineite Pūdzeņa – luocāna i Martys draudzine, arī meikstuo maņteņa
Zīmyssvātku veceiša rūkeits – mozs veireņš, kurs paleidz Zīmyssvātku veceišam nūguoduot duovonys bārnim

1. cielīņs

Paruodis ustoba – golds ar krāslim, plaukts ar gruomotom. Kamins. Iz kamina stuņdinīks, kas ruoda 7.00 stuņdis nu reita. Ustobys vydā atsarūn Zīmyssvātku egleite. Juos zorūs speiguli, bumbuli, lampenis. Zam egleitis nikuo nav. Var redzēt, ka aiz lūga aust saule.

Nūstuok pi skotivis stuov gulta, kurymā guļ luocāns Meikuleņš.

1. aina

Luocāns Meikuleņš pasamūst, izastaipa, apsaver apleik, tod dreizai izlāc nu gultys i, drupeit slapsteidamīs, aizīt da egleitis. Apstaiguoj apleik egleitei, pasaver zam zoru, pasastīp iz pierstu golim i pasaver iz egleitis viersyuni. Izaver biedeigs.

Luocāns Meikuleņš (soka skateituojim): Nav! Nivīnys duovonys nav! (Paplota rūkys. Tod pasaver iz lūga pusi.) Ai, Zīmyssvātku veceits byus atness tik daudz duovonu, ka juos naleida ustobā, i byus atstuojs uorā! (Luocāns Meikuleņš daskrīn da lūga i verās uorā. Tod biedeigs pasagrīž pret skateituojim.) Nā, arī uorā nav nikuo! Viņ snīgs i saule kuop puori kūku golim… (Lānom aizīt da sovys gultys, apsasāst iz juos.) Es laikam puoruok agri pasamūdu! Paguleišu vēļ drupeit, kab Zīmyssvātku veceišam byutu laiks atnest duovonys! (Īlein zam deča. Aizmīg.)

2. aina

Pasaruoda začineite Pūdzeņa. Apstaigoj apleik egleitei. Dūmeigi pasaver pa lūgu, tod daīt pi luocāna Meikuleņa gultys i rauga pamūdynuot Meikuleņu.

Začineite Pūdzeņa (satraukti): Meikuleņ, Meikuleņ, mūstīs! Celīs! Zam myusu egleitis nav nivīnys duovonys!

Luocāns Meikuleņš (mīgaini i drupeit sirdeigi, ocu naattaiseidams): Es tū jau zynu! Ļauņ maņ gulēt! (Apsagrīž iz ūtru suonu.)

Začineite Pūdzeņa (mūdynuoj luocānu): Nu, celīs! Es zynu, kū dareit!

Luocāns Meikuleņš (pasagrīž iz začineitis pusi, attaisa acs): I kū var dareit?

Začineite Pūdzeņa: Aizīsim pi Martys! Es dūmoju, ka jei zynuos, kas ir atsagadejs ar Zīmyssvātku veceiti!

Luocāns Meikuleņš (apsasāst iz gultys molys): Labi, aizīsim, pavaicuosim Martai!

Obeji aizīt.

2. cielīņs

Martys ustoba. Styurī stuov skaps. Gulta. Golds. Var redzēt durovys, pa kurom īīt ustobā.

Iz gultys i golda duovonu papeiri, leņteitis i vysaida leluma duovonu kasteitis. Dažys duovonys jau ir īsaiņuotys.

Marta siež pi golda i saiņoj duovonys. Duovonu papeiri čabynojās. Marta kluseņom dzīd kaidu Zīmssvātku dzīsmeiti.

1. aina

Pi durovu nu uorspusis atskaņ klaudzīni. Marta sasatryukst, pīlāc kuojuos, skrīn da durovu.

Marta: Kas tī?

Začineite Pūdzeņa i luocāns Meikuleņš (aiz durovu): Ite mes, laid īškā!

Marta: Nā, nā, vēļ navar īt pi mane, pagaidit! (Skrīn i dreiži savuoc duovonys, papeirus, kasteitis i vysu īsvīž skapī.) Es tiulen sasagierbšu! (Skrīn da durovu i attaisa juos). Tān lyudzu īškā!

Luocāns Meikuleņš i začineite Pūdzeņa īīt ustobā. Obeji verās apleik, kai vaicuodami kū nabejs.

Luocāns Meikuleņš: Kas pi teve beja?

Marta: Nivīns!

Začineite Pūdzeņa: Mes dzierdiejom, ka pi teve kaids beja!

Marta: Nu, nabeja nivīna! Es vēļ gulieju!

Luocāns Meikuleņs dūmeigi staigoj apleik, tod nūsastuoj ustobys vydā, pasaver iz Martu i daskrīn da skapa, atraun vaļā skapa durovys. Nu skapa pabierst spūžī duovonu papeiri, kasteitis, leņteitis…

2. aina

Luocāns Meikuleņš (sirdeigi i puormatūši): Tu esi pajāmuse vysys myusu duovonys!

Marta: Nā! Ituos ir munys duovonys jums! Es vakar napaspieju vysys īsaiņuot, deļtam raudzeju tū pabeigt tagad.

Začineite Pūdzeņa (biedeigai, gondreiž raudūt): Tod tu esi tei, kas nūgloboj duovonys zam egleitis?

Marta: Dažys, jā! A na vysys! Īmam meklēt, kū mums ir atness Zīmyssvātku veceits! (Vadynoj začineiti i luocānu iz durovu pusi.)

Luocāns Meikuleņš (apstuodynoj Martu): Zīmyssvātku veceits šudiņ mums nikuo nav atness! Deļtam, ka vysys duovonys ir tovā skapī i tu esi myusu Zīmyssvātku veceits!

Marta nasoka nikuo, viņ salosa vysys duovonys i vysi kūpā īzīt pa durovom.

3. cielīņs

Taids pat īkuortuojums kai 1. cielīnī.

1. aina

Marta, luocāns Meikuleņš i začineite Pūdzeņa īīt ustobā. Martai pylnys rūkys ar duovonom. Jei daīt da egleitis i salīk duovonys pi tuos. Začineite Pūdzeņa i luocāns Meikuleņš apsasāst pi golda.

Marta (pasaver iz začineiti i luocānu): Jiu ari vys jau byusit kaidu duovonu sagatavejuši?

Začineite Pūdzeņa i luocāns Meikuleņš (obeji reizē muoj ar golvu): Jā, asam!

Marta: Tod nesit juos iz itīni! Paliksim zam egleitis i gaideisim Zīmyssvātku veceiti!

Začineite Pūdzeņa i luocāns Meikuleņš aizskrīn piec duovonu.

Marta grūzuos pa ustobu. Pīkuortoj kū nabejs egleitē, daīt pi gruomotu plaukta, pajam gruomotu, paškūrsta. Nūlīk atpakaļ plauktā.

2. aina

Īskrīn luocāns Meikuļeņš i začineite Pūdzeņa – pylnom rūkom ar duovonom. Salīk duovonys zam egleitis. Pīīt kluot Marta. Vysi treis dūmeigi staigoj ap egleiti i verās, kai izaver.

Marta (pieški atguoduodama): Mes asam damiersuši Zīmssvātku veceišam nūlikt piparkūkys!

Začineite Pūdzeņa: Jā, patīsai!

Luocāns Meikuleņš: Tod edz deļkam Zīmssvātku veceits nav da myusu atguojs! (Luocāns aizskrīn.)

Marta: Īsim iz kukni i dabuosim piparkūkys! (Īdūd začineitei rūku, i obejis aizīt.)

4. cielīņs

Kukne. Golds, ap jū krāsli. Trauku skaps. Plita. Kuknis skapeiši. Kuknis skapeišūs ir zuoļu (līpzīdi, kumeleitis i tml.) čajs, mads i avīšu zapts burcenis, dzērvinis, ari naleli peitī grūzeni.

Iz golda stuov trauks ar mandarinim, škeivs ar piparkūkom i vēļ kaidi svātku gordumi.

Pi golda siež Zīmyssvātku veceiša rūkeits, jam mugorā sorkons kraklys, zalis iuzys, zaļa rūķu capure golvā. Jam pi kuoju stuov lels, gondreiž tukšs maiss. Zīmyssvātku veceiša rūkeits izaver cīši pīkuss i ād mandarinus.

1. aina

Kuknē īskrīn luocāns Meikuleņš. Grib skrīt pi golda, a tod īrauga Zīmyssvātku veceiša rūkeiti. Apsastuoj, verās breinuodamīs iz juo.

Luocāns Meikuleņš (puorsteigtai): Kas tu taids esi? Deļkam tu ēd myusu mandarinus?

Zīmyssvātku veceiša rūkeits (puorstuoj myzuot mandarinu, pasaver iz luocānu Meikuleņu): Ā, vasals! Es asu Zīmyssvātku veceiša rūkeits i cīši pīkusu, duovonys daleidams vysu nakti. Deļtam sadūmuoju nu suokuma drupeit atsapyust i tod jums duovonys nūlikt zam egleitis. A jiusu mandarini ir tik gordi!

Luocāns Meikuleņš: Tu nes duovonys? Kur tod Zīmyssvātku veceits?

Zīmyssvātku veceiša rūkeits: Jis ir saslims, deļtam itymā godā palyka sātā…

2. aina

Pa itū šaļti kuknē īīt Marta i začineite Pūdzeņa. Ari juos breinojās par nagaideitū gostu.

Marta: Kas ir saslims?

Zīmyssvātku veceiša rūkeits: Zīmyssvātku veceits ir saslims! Deļtam duovonys es sadaleju bārnim. Jiusu sāta maņ ir pādejuo…

Začineite Pūdzeņa: Kas par vaini Zīmyssvātku veceišam?

Zīmyssvātku veceiša rūkeits: Jis dabuoja kuosu i augstu temperaturu, apleik skrīdams i duovonys bārnim vaicuodams…

Marta (īsasauc): Tod Zīmyssvātku veceišam vajag līpzīdu čaju, madu i avīši zapti! Pūdzeņ!

Pūdzeņa jau meklej kuknis skapeišūs čaju, madu i zapti i līk vysu iz golda. Luocāns Meikuleņš jai paleidz.

Začineite Pūdzeņa: Jā? Es jau atrodu līpzīdu čaju, madu i avīšu zapti! Atrodu ari cytus čajus. I dzērvinis mums ar ir!

Marta: Salīc tū vysu grūzā, īdūsim rūkeišam, kab nūvad Zīmyssvātku veceišam!

Luocāns Meikuleņs: Es jau salyku! (Dūd grūzu ar čaju, madu i zapti Martai.)

Marta (pajam grūzu): Es vēļ īlikšu piparkūkys i mandarinus! (Īlīk grūzā mandarinus i piparkūkys, dūd grūzu Zīmyssvātku veceišam.) Jem! Nūved Zīmyssvātku veceišam, kab veseļojās!

Zīmyssvātku veceiša rūkeits (pajam grūzu, nūlīk pi sova maisa): Labi, nūvešsu! (Pīsalīc pi sova maisa i izvalk nu tuo duovonys.) Ite byus jiusu duovonys! (Dūd luocānam Meikuleņam kasti.) Meikuleņ, tev ir gaļdinīka instrumenti, kū tu cīši gribieji!

Luocāns Meikuleņš (pajam kasti, prīceigi): Paļdis! (Pasaver iz začineiti Pūdzeņu.) Niu es variešu začineitis Pūdzenis leļu sātai sataiseit mebelis!

Začineite Pūdzeņa: Jā, cytaižuok munom lelem nav ni gultu, ni golda i krāslu!

Zīmyssvātku veceiša rūkeits (izvalk nu maisa vēļ vīnu duovonu i dūd jū začineitei Pūdzeņai): Pūdzeņ, a tev byus rūtu darynuošonys komplekts!

Začineite Pūdzeņa (pajam duovonu, prīceigi): Paļdis! Es jau seņ taidu gribieju! (Verās, kas ir īškā kastē.)

Zīmyssvātku veceiša rūkeits (pajam nu maisa vēļ vīnu duovonu, dūd jū Martai): A tev, Marta, Zīmyssvātku veceits syuta mozūs stuovus, kab varātu jūstys aust!

Marta (prīceigi): Jā, es taišni tūs praseju Zīmyssvātku veceišam! Paļdis! (Matās apčert rūkeiti.)

Zīmyssvātku veceiša rūkeits (sasakautriejs pasaver pa lūgu): Oi, dīna jau byus gobolā! Maņ juoskrīn iz sātu! (Pajam grūzu, tukšū maisu i īt paceli.)

Marta, začineite Pūdzeņa i luocāns Meikuļeņš (muoj ar rūkom, i cyts caur cytu): Kab Zīmyssvātku veceits veseļojās! I vaira naslymoj! Kab varātu pats cytu godu atvest duovonys bārnim!

3. aina

Marta (pasaver iz začineiti i luocānu): Redzit kai, cytu godu byus nūteikti juonūlīk duovona ari Zīmyssvātku veceišam i juo rūkeišam!

Začineite Pūdzeņa i luocāns Meikuleņš (pīkreitūši muoj ar golvom): Jā, byus tai juodora!

Marta: A tagadiņ īsim pi egleitis svieteit Zīmyssvātkus!

Vysi aizīt.

Prīškkors aizataisa.

Vysi aktīri izīt prīškā ar sveceitem rūkuos i nūdzīd kaidu Zīmyssvātku dzīsmi.


Publikaceja sagataveita ar Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu.

Print Friendly, PDF & Email