Koncertizvadumā “Atīšona” izskanēs ari seši jaundorbi
Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv
Jau viestejom, ka 1. decembrī 16.00 stuņdēs Latgolys viestnīceibā “Gors” gaidoms koncertizvadums “Atīšona”, kurā sasatiks literate Ilze Sperga, dzīduotuoja Ieva Parša i pianists Rihards Plešanovs. Kai sarunā portalam lakuga.lv atkluoja Ieva Parša, bez jau īprīšk izziņuotūs latvīšu komponistu skaņdorbu, koncertizvadumā izskanēs ari seši pyrmatskaņuojumi.
Ieva Parša stuosta, ka ideja par koncertizvadumu rodusēs Latgolys viestnīceibys “Gors” muokslinīcyskuos i pasuokumu nūdalis vadeituojai Ilonai Rupainei. Jai ruodejīs, ka Ievai, kuruos saknis meklejamys Latgolā, i Ilzei Spergai ari muokslā varātu byut kas kūpeigs. Pīsaisteits pianists Rihards Plešanovs i kūpeigi radeita adventa laika programa, kas viestej par atīšonu. Kai īprīšk komentējuse Ilze Sperga, tys ir stuosts par “leluokū suokumu, kas var byut sīvītis dzeivē – par juos bārna atīšonu”.
Koncertizvadumā prozys teksti meisīs ar Jura Kulakova, Imanta Zemzara, Alisis Rancānis i Andra Dzenīša muzyku. Ieva Parša stuosta, ka instrumentalūs Rancānis i Dzenīša skaņdorbus izalasejs Rihards Plešanovs. Imanta Zemzara dzīsme “Sals uz Daugavas” asūt cīši skaists Zīmyssvātku stuosts. Par Juri Kulakovu otkon nadreikst aizmierst, ka ari jis beja latgalīts nu Leivuona i jam itei puse bejuse cīši tyva.
Speciali koncertizvadumam ir radeiti seši Ievys Paršys, Oresta Silabrieža i Riharda Plešanova dzīšmu pyrmatskaņuojumi. Treju autore ir Parša, diveju – Plešanovs, bet vīna – Silabriedis. Gondreiž vysūs izmontuota Ilzis Spergys dzeja voi proza. Plešanova jaundorbs “Terra Mariana” asūt gondreiž bez teksta, bet vīnā Ievys Paršys dzīsmē tics Fraņča Trasuna dzejūļs “Zīmyssvātku puorsoka”, kai ari Raimonda Paula i Jāņa Petera dzīsmis citats. Trasuna teksta izvēle nūteikti nav puorsteigums, kam Ievys kai komponistis pyrmuo sasatikšona ar latgalīšu volūdu bejuse dzīšmu spēlē “Trasuns. Fabulas” 2023. godā.
Ieva Parša nūruoda, ka koncertizvaduma tema izakristalizējuse dabyskai: “Ilze roksta tai intimi, var saceit, ka nu sovys pīredzis. Ari es kai komponiste vaira paužu sovys emocejis, puordūmys i nūstuoju. Tai itys sīviškeigais aspekts izguoja prīškplanā.” Jei papyldynoj, ka “Atīšonys” rodūšuo komanda kotrā sīvītē saradz koč kū nu Jumprovys Marijis. “Latgolā vyspuor ir cīši sovpateigai, kai kristīšu Marija sasavyn ar folkloru, Muoru, i veidoj taidu vyspuoreigu sīvītis tālu.” Ievai Latgola ir cīši labi zynoma, kam juos tāva dzymta īt nu Malnovys pogosta Leluos Zeļčovys. “Nav kuo slēpt – asu reidzineica, bet muna lauku sāta, kurai itūgod varātu byut symtu godu, ir Latgolā. Nuokušajā godā ari munam tāvam byus 100 godu jubilejs,” breineigā latgalīšu volūdā stuosta Ieva. Jei vosoruos brauc iz Zeļčovu, kūp sovu seņču sātu i stuosta, ka naspiej nu tuos škiertīs. “Dūmoju, ka varbyut kaidreiz tī varātu ari kaidu koncertu organizēt sovim nūvadnīkim par prīcu. Dzeivuosim, redzēsim!” sarunys nūslāgumā soka Ieva Parša.
Komentari
Atbiļdēt
595snx