Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Kulturys darbinīki – izmierstūša suga? Voi koč kod byus izpierkti beleti ari iz kulturys pasuokumim mozūs cīmūs? Medejprateiba Latgolā – problema, kas byus myužeiga? Latgalīšu volūda – “cepīņs” latvīšim voi pošim latgalīšim? Atbiļdis iz itim vaicuojum teik maklātys jaunā Latgolys regionaluos televizejis projektā “Latgolys susātivs”.

Tys ir jauns, pietnīcyski veiduots treis televizejis raidejumu cyklys latgalīšu volūdā, kurā aktualizāti i analizāti treis problemvaicuojumi Latgolā:

• Kulturvidis saglobuošona mozuos lauku apleicīnēs, kas saistuos ar kulturys darbinīku dorbspieju, auditorejis apjūmim i interesi, kai ari vareibu nūdrūsynuot kvalitativus, pīpraseitus i interesantus pasuokumus vītejim.
• Latgalīšu rokstu volūdys stuņdis izgleiteibys īstuodēs – voi niulejais vuiceibu modeļs i finansiejums tiks saglobuots ari iz prīšku. Kai pret tū atsatīc školuotuoji i kaidys ir jūs izgleituošonuos īspiejis latgaliskajā, taipoš ari kai školāni izmontoj vareibu vuiceitīs latgalīšu volūdu?
• Medeju lītuošonys paradumi i medejprateiba Latgolys dzeivuotuoju vydā – kaidus medejus i kai tūs izalosa patierēt dzeivuotuoji, cik zynūši jī ir par dezinformacejis atpazeišonu?

Latgaliski “susātivs” ir āna, i tys ir golvonais raidejuma vadmotivs – pasavērt iz situacejom nu cytys pusis. Kotrai nu temu veļteits vīns raidejums, kur raidejuma vadeituoja Marta Puzāka devēs realuos vidis izpietē, intervejūt vītejūs dzeivuotuojus, pedagogus, kulturys darbinīkus. Taipoš, kab maklātu atbiļdis iz vaicuojumim i rostu skaidruojumu, žurnaliste diskutēja ari ar ekspertim kai Reigā, tai regionā.

“Mes dzeivojam cīši sarežgeitā laikā, kod apleik volda lelys puormainis. Kotru nu myusu ītekmej kai geopolitiskuo situaceja, tai ari sistemu reformys, optimizacejis vaļstī. Raidejuma mierkis ir veicynuot lokalpatriotismu i īdrūsynuot cylvākus vaira runuot par sovom problemom i aktivuok īsasaisteit problemu rysynuošonā. Pa munam, Latgolā tryukst analitiska satura, eipaši audiovizualā formatā i latgaliski, deļtuo beja eipaši svareigi suokt ar mozumeņu i apsarunuot ar vītejim cylvākim, sova dorba dareituojim, kab atainuotu tū, kū varbyut daudzi naradz,” nūruoda raidejuma vadeituoja Marta Puzāka.

Pyrmais raidejums par kulturu lauku apleicīnēs

Raidejuma “Latgolys susātivs” 1. raidejumā tyka gasteits divejuos kulturys īstuodīs – Kruoslovys nūvoda Škaunis pogosta tautys nomā i Augšdaugovys nūvoda Dvītis pogosta kulturys nomā, kur īpazynom nomu vadeituoju pīredzis i reikuotūs pasuokumus: tradicionalū Dzejis dīnu Dvītē i apmaklātuoju īmeiļuotūs Zalta rudiņa svātkus Škaunē. Runuojom ar vītejim par kulturys interesem, taipoš ari devemēs iz Latvejis Nacionalū kulturys centru Reigā, kur ar nūzaris ekspertim diskutiejom par kulturys izpausmem i izaicynuojumim regionūs – kai paleidzēt kulturys darbinīkim tikt golā ar lelajim dorbu apjūmim i kai motivēt sevi struoduot rodūši i meklēt jaunys pīejis.

Byutyskuokī sacynuojumi, kas izrīt nu raidejuma: itūšaļt gondreiž vysūs pogostūs kulturys centrūs puorsvorā struodoj pa vīnam darbinīkam, kas pylda vairuokys funkcejis, suocūt nu goda pasuokumu plānuošonys i scenareju raksteišonys, beidzūt ar skotivis nūformiejumu izgataveišonys i telpu uzkūpšonys. Vysi pīnuokumi puorsvorā ītylpynuoti 0,5 – 0,75 slūdzis apjūmā. Deļtuo ari kulturys darbinīkus sauc par cylvākim-orkestrim, kas dora vysu i vēļ vaira, nakai praseits, kam vysi tok grib kvalitativus i puordūmuotus pasuokumus.

Taipoš nu kulturys darbinīka ir atkareiga ari apleicejuo kūpīna – kai kulturys darbinīks spēs atrast dialogu i īkustynuot sabīdreibā kulturys dzeivi. Ir daudzi veiksmeigu pīmāru, pīmāram, Andris Slišāns Upītē, kas pīruodejs, ka mozī cīmi ir spiejiegi sasnēgt pat storptautyskus pasuokumus.

Ka veramēs no formaluos pusis, tod kulturya pādejūs godūs pīdzeivoj vierīneigys puormainis. Ir pījimts Kulturys centru likums, kurs paradz, ka profesionalai kulturai ir juobyut daīmamai 100 kilometru radiusā, kas Latgolys gadīnī ir pasuokumi Rēzeknē i Daugavpilī, tok vysā apleicejā radiusā kulturai vaira juobyut saisteitai ar vītejūs interesem, nūdarbynojūt amatermuokslys kolektivus. Taipoš kotrā nūvodā ir juobyut vīnam metodyskajam centram – tei ir īstuode, kur regulari daīmamys izgleituošonuos vareibys i paleidzeiba apleicejim kulturys darbinīkim. Pīmāram, Augšdaugovys nūvodā tys ir KC “Vārpa”, kur nūteik seminari, nūdarbeibys, taipoš izpaleidz ar skanis īkuortuom, pasuokumu afišu izveidi i daudzi kū cytu.

Sovpus Reigys kulturys jūmys specialisti izprūt mozūs cīmu kulturys darbinīku izaicynuojumus i slūdzis, deļtuo īsoka vaira pīsavērst kulturprateibai, izgleitojūt sabīdreibu i audzynojūt jaunū paaudzi par kulturys napīcīšameibu. Taipoš raudzeit auditoreju uzrunuot ar jaunim formatim, pīejom, raudzeit pīsadaleit projektūs, pīsaisteit jaunīšus i pošim vaira izagleituot seminarūs, kur ir vareiba dabuot na viņ jaunys zynuošonus, bet ari byut kūpā ar cytim dūmubīdrim, apsamaineit ar pīredzem i tikt pi atbolsta cytam nu cyta.

Ūtrais raidejums par latgalīšu rokstu volūdu školuos

Raidejuma “Latgolys susātivs” 2. raidejumā gastejom Ludzys Muzykys pamatškolā, kur suokumškolys školuotuoja Dace Tihovska ruodeja i stuosteja, kai nūteik latgalīšu rokstu volūdys stuņdis. Dzīsmis, puorsokys, rūtaļdejis – tī ir tik daži nu latgalīšu volūdys vuiceibu elementim bārnim. Taipoš runuojom ar cytim pīredziejušim pedagogim, kuru aicynuojums ir saglobuot i nūdūt latgalīšu volūdu jaunajom paaudzem. Raidejumā pīsadaleja ari jaunīte Laura Pedāne nu Rēzeknis vaļsts pūļu gimnazejis, kura ir eistyna latgalīšu volūdys patriote i tam ir veļtejuse zynuotniski pietnīcyskū dorbu. Taipoš ari diskutiejom ar Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis puorstuovi i pedagogim par tū, kai jī iz prīšku radz volūdys vuiceišonūs.

Byutyskuokī raidejuma sacynuojumi ir tys, ka latgalīšu rokstu volūdys pedagogim ir pīteikams i daudzveideigs materials kluosts, kū var izmontot volūdys nūdarbeibuos. Školuotuoji puorsvorā rauga stuņdis padareit dažaidys, lelu viereibu pīvieršūt kai mutiskai, tai rakstiskai volūdys apgivei, taipoš stuņdēs teik skaiteits, dzīduots, spieļuotys spēlis, rūtaļdejis. Nūdarbeibu saturs teik pīlāguots ari cytūs vuiceibu prīškmatūs vuicamom temom. Leidz ar tū tī ir efektivi pajiemīni, kai veicynuot školānu, ari vacuoku interesi vuiceitīs latgalīšu volūdu i nūdrūsynuot grupeņu.

Kai leluokū plusu školuotuoji izceļ tū, ka, tai kai vairums latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeibu nūteik fakultativa aba pulceņa veidā, tod tys nūdrūsynoj leluoku breiveibu – nav viertiejumu sistemys i puorbaudis dorbu. Ari školuotuoju skaits pīaug, asūšī školuotuoji regulari izagleitoj i vairumu vuiceit latgalīšu rokstu volūdu mudynoj taišni pīdereibys sajiuta, latgaliskuo ideņtitate.

Runojūt par školānu interesi i vacumu, školuos var nūvāruot – kū leluoks školāns, tū vaira jam pasaruoda cytys interesis, deļtuo ari latgalīšu volūdu vaira pasnādz taišni suokumškolys, vydsškolys pūsmūs. Taipoš – kū leluoki školāni, tū mozuok jim laika pīsavērst cytom lītom – stunžu skaits i slūdze pīaug, ir cytys uorpusstuņžu nūdarbeibys, leidz ar tū latgalīšu rokstu volūdys vuiceibai vaira naatlīk laika.

Runojūt par nuokūtni, Izgleiteibys i zynuotnis ministrejā pastreipoj, ka pagaidom ilgtermiņa plāna nav, tok finansiejums latgalīšu volūdys vuiceišonys mierkim ir izvierzeits. Ministrejā vaira runoj par pošu pošvaļdeibu i školu dorbu, kai regulari nūdrūsynuot školānu interesi i jūs vacuoku atbolstu, kab vuiceitīs volūdu. Tok školuotuoji soka, ka ari pošu vydā ir vairuokys nūmuocūšys lītys, pīmāram, par vīnuotū raksteibu. Tys ir īmeslis, deļkuo cytreiz na viņ školāni, tok ari poši pedagogi izjiut diskomfortu runuot ci raksteit publiski, kam nareši sekoj nagacejis i nūsūdejums, pīmāram, sociālajā vidē par pareizraksteibu.

Trešais raidejums par medejprateibu Latgolā

Raidejuma “Latgolys susātivs” 3. raidejumā gastejom pīrubežā cīmā Osyunā, kas atsarūn Kruoslovys nūvodā. Tī kūpā ar Latgalīšu kulturys bīdreibys puorstuovu organizātū projektu “Pastuosti maņ…” , raudzejom izzynuot vītejūs cylvāku medeju lītuošonys parodumus i medejprateibys prasmis. Kai izaruodeja, tī jiutama lela boltkrīvu medeju ītekme. Kab izprostu medejprateibys situaceju plotuokā mārūgā, runuojom ar SEPLP eksperti, Rēzeknis Tehnologeju akademejis vodūšū pietneicu Sandru Sprudzāni, taipoš ari īpazynom jaunuokūs NEPLP pietejuma datus par Latvejis dzeivuotuoju medejprateibys leimini. Dabuots daudzi byutysku sacynuojumu, pīmāram, Latvejā cylvākim ir dīzgon zama uzticeiba medejim i izpratne par medeju dorbu.

Tys, kū var sacynuot nu raidejumu cykla nūslādzūšuo raidejuma, – medeju lītuošonu i medejprateibys zynuošonys cylvākim pīrūbežā ītekmej vide, kaidā cylvāks atsarūn. Kaida ir socializiešonuos, kaida ir informacejis aprite tī? Latvejis jaunuokī medeprateibys pietejuma dati ruoda, ka sabīdreibā ir vuojis zynuošonys par pošim pamatim – kai dorbojās medeji. Nav izpratnis, kas ir sabīdryskys, kas komercials medejs, taipoš ari socialūs medejus, kai, par pīmāru, Facebook, pīleidzynoj žurnalistikai.

Taipoš ari volda lela neuzticeiba medejim. Vaļstī tikai 30% dzeivuotuoju atzeist, ka jī uzatyc medejim. Daļa nu uzrunuotūs cylvāku Latgolā ari pīzeist, ka nauzatic, tok vēļ daļa – aizviņ patierej aizlīgtu saturu. Te pasaruoda vaicuojums par parodumu maiņu, kas, piec ekspertu dūmu, ir cīši gryuts vaicuojums. Kab tū rysynuotu, vaļstei byutu vaira juopīdūmoj par alternativa satura pīduovuojumu.

Ari medeji var ītekmēt situaceju, veicynojūt sovu reputaceju i auditorejis uzticeibu. Tū var dareit, vaira īpazeistynojūt auditoreju ar sovu dorbu, kab veicynuotu cylvāku izpratni par tū, kai teik veiduoti žurnalistikys materiali.

Vysus “Latgolys susātiva” raidejumus iz prīšku varēs atrast:

• LRT sātys lopā: Ziņas – Latgales Reģionālā Televīzija
• LRT YouTube lopā: https://www.youtube.com/watch?v=z8FEk5bi5-A
• LRT Facebook lopā: https://fb.watch/w58excez_I/
• Vītnē XTV: https://xtv.lv/lrt/program/blmNmLjpOPR-latgolys_susativs/full_show

Taipoš byus ari atkuortuojumi kanalā TV24 (laiks juoprecizej programā) i ReTV kanala vierszemis apraidē LRT lūgā dorba dīnuos 17.30 i 7:00 stuņdēs.

Gaideisim jiusu atsauksmis i īsacejumus viestulēs pa postu, adrese: Atbreivuošonys aleja 98, Rēzekne, LV-4601 ar nūruodi Latgolys regionalajai televizejai. Taipoš ari LRT socialūs teiklu lopuos, kai ari e- postā lrt.zinas@inbx.lv voi zvonūt iz telepona numuru: 26339536

Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par raidejuma “Latgolys susātivs” saturu atbiļd SIA “Latgales reģionālā televīzija”. #SIF_MAF2024

---

Publikaceju apmoksoj Latgolys regionaluo televizeja.