Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj viesteit par muzeju kruojumu duorgumim, meklejūt ar Latgolu saisteitys vierteibys na tik regionala, bet vysys vaļsts mārūga muzejūs. Itūreiz bejom gostūs Latvejis Okupacejis muzejā, kuruo golvonuo kruojuma globuotuoja Taiga Kokneviča pastuosteja par prīškmatim, kas viestej par tragiskom Latvejis viesturis nūtikšonom i saisteiti ar latgalīšim.

Latvejis Okupacejis muzejs ir vaļsts akreditāts privats muzejs, kurū puorvolda Latvejis Okupacejis muzeja bīdreiba. Tys dybynuots 1993. godā. Vaļsts finansialū atbolstu muzejam nūsoka eipašs lykums, leli tuo atbaļsteituoji ir ari zīduotuoji – puorsvorā uorzemēs dzeivojūšī latvīši. Okupacejis muzejā bīži gastej uorvaļstu vadeituoji i diplomati, kam tys īkļauts Latvejis vaļsts diplomatiskajā protokolā. 2022. godā tyka atkluota muzeja jaunuo ekspoziceja. Tamā apsaverami ap 1500 poša muzeja kruojuma prīškmatu, taipat ari lels skaits deponiejumu nu cytu atminis instituceju i privatpersonu.

Taiga Kokneviča portalam lakuga.lv vaira pastuosteja par prīškmatim, kas kasdīnā nav daīmami sevkuram interesentam, kam atsarūn muzeja kruotivē. Tī cīši saisteiti ar cylvāku dzeivis stuostim i tragiskom pīredzem tymūs – 1941. i 1949. gods deportacejom, kai ari nacionalūs partizanu apcītynuošonu. Muzeja kruojuma prīškmati puorsvorā ir saimu duovynuojumi.

Aleksandra Karpova litografeja

Muokslinīka Aleksandra Karpova (1953-1994) litografeju “Malnais caurums. Deportacejis. Leivuons, 1941. gods 14. juņs” nu cykla “Viesture apsyudz III” (1993) muzejam duovuojs juo bruoļs Konstantins Karpovs. Muokslys dorbs apvīnoj sirrealu tāluojumu ar realistisku metaforu par represejom, kas vārstys pret latvīšu tautu.

Bruoļu Karpovu muote guojuse nu Latgolā labi zynomuos Volontu dzymtys. Ari litografejis centrā radzami muokslinīka vacvacuoki – Justyns i Stepanida Volonti, kas 1941. godā nu Leivuona stacejis tyka izvasti iz Sibireju. Jūs meitai Lūcijai breinumainā kuortā izadevs nu deportaceju izavaireit, piečuok jei devēs biegļu gaituos i emigrēja iz ASV, kur pīdzyma leluokū dzeivis daļu pavadeja ari juos dāls Aleksandrs. Muokslys dorbā autors attāluojs ari pats sevi – jis ir styurī radzamais bārns, kurs klīdz piec paleidzeibys. Sovpus juo muoti lobajā pusē ar sautini gaiņoj vīns nu okupacejis varys nalobūs.

Aleksandrs Karpovs 1991. godā puorsacēle dzeivuot iz Latveju. Te jis Latvejis Muokslys akademejā tyka pi magistra grada, 1993. godā suoce struoduot muokslys školā Rēzeknē, tok dīvamžāļ jau nuokušajā godā puoragri nūguoja myužeibā.

Latvejis Okupacejis muzeja kruojumā kūpumā ir četri Aleksandra Karpova dorbi.

Pītera Rubcova pīminis lītys

Ontoņpadsmitgadeigais Pīters Rubcovs (1926-1997) nu Viļānu pusis 1944. godā tyka īsaukts Sorkonajā armejā. Ceiņuos pi Boldūnis jū smogi īvainuoja, i Pīters palyka par 3. grupys kara invalidu. Okupacejis muzeja kruojumā ir juo 1985. godā sajimtais I pakuopis ordiņs “Отечественная война” (“Tievejis kars”). Tok tys nav vīneigais ar jū saisteitais prīškmats tī. 1949. godā, nasaverūt iz tū, ka Pīters beja karuojs Sorkonuos armejis pusē i sabeidzs tī sovu veseleibu, jū ar vysu saimi – muoti, muosom i bruoli – 1949. gods 25. martā deportēja iz Sibireju, Tomskys apgobola Tuganys rajonu. Muzeja kruojumā tics ari izsyutejuma laika iudiņa smeļamais lipaiņs, kas lītuots ari, kab zīmā, jamūt nu upis iudini, izsmaļsteitu lada vižņus. Izsyutejumā Rubcovi beja spīsti byut da 1956. goda.

Muzejam Pītera Rubcova pīminis lītys izduovuoja juo sīva Jevgenija Rubcova, kura ari beja nu Viļānu pogosta i 1949. godā tyka deportāta. Taiga Kokneviča stuosta, ka jī nu Rubcovu saimis asūt dabuojuši gona daudz materialu, tok itī diveji spylgti raksturoj padūmu okupacejis varys viesturyskuos pretrunys – nu izsyutejuma nabeja pasorguots pat cylvāks, kas piečuok sajēme ordini.

Eduarda Kudlāna darynuojumi

Muzeja kruojumā ir ari vairuoki ar Eduardu Kudlānu (1926-2008) saisteiti prīškmati. Jis 1945. godā par daleibu nacionalūs partizanu kusteibā tyka apcītynuots Ludzys apriņkī. 1953. godā Kudlānu atbreivuoja, tok 1958. godā apcītynuoja vēļreiz. Īslūdzejumā Mordovejā jis atsaroda da 1963. goda.

Mordovejā Eduards Kudlāns sataisejs obejus prīškmatus, kū izalasejuse izceļt Taiga Kokneviča. Vīns ir nūpliešamuo sīnys kalendara paliktnis nu kūka, kū jis taisejs kai diplomdorbu, sajamūt gaļdinīka kvalifikaceju 1962. godā. Ūtrei ir dokumentu kasteite ar kruosainys drēbis pakutri i vuoku, kurū var atlūceit. Tymā īlyktys poša Eduarda i juo tuo laika leigovys, piečuok sīvys Emīlijis kartenis. Ari Emīlija, piec tauteibys vuocīte, kas dzeivuojuse Padūmu Savīneibā, beja nūtīsuota par dorba disciplinys puorkuopumim i atsaroda īslūdzejumā Mordovejā. Tī jī ari īpasazyna.

Prīškmatus muzejam izduovuojs Eduarda dāls Pāvels Kudlāns.

Galerejā: Latvejis Okupacejis muzeja ekspoziceja. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv