Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Rēzeknis kulturys noms, kas seņuok saukts ari par Latgolys Tautys pili, ir vīna nu nūzeimeiguokūs kulturys īstuožu Rēzeknē, kuruos viesture ir cīši saisteita ar piļsātys latgaliskūs tradiceju saglobuošonu i kulturys atteisteibu. Jau 100 godu tei ir vīta dažaidim muokslys, kulturys i sabīdryskajim pasuokumim. Tok piļsātys ekonomiskūs problemu deļ Rēzeknis kulturys noms jau seņ gaida sovu atdzymšonu, kab otkon palyktu par pīviļceigu i dzeivu kulturys punktu piļsātā. Tematiskā pasuokumā kai pošvaļdeibys puorstuovi, tai kulturys noma darbinīki i viesturis zynuotuoji īpazeistynuoja ar senejuos ākys viesturi, darbeibu šudiņ i planim iz prīšku.

Latgolys Tautys piļs kuopumi i krytumi

20. godu symta 20.-30. godūs Latgolys Tautys piļs beja vīna nu leluokūs i nūzeimeiguokūs īstuožu Latgolā, kuruos darbeibys mierkis beja veicynuot latgalīšu kulturys atteisteibu, latvīšu volūdys styprynuošonu i sabīdryskū dzeivi. Sasatikšonys reizē niulejā Rēzeknis kulturys nomā Latgolys Kulturviesturis muzeja viesturnīks Vladislavs Malahovskis īpazeistynuoja ar īskotu Latgolys Tautys piļs viesturis puslopuos.

“Piec Latgolys atbreivuošonys 1920. godā aktiviziejuos kulturys dzeive. Pasaruodeja dūma paceļt latgalīšu goreigumu, kur svareiguokais faktors beja bazneicys dzeive. Tai kai Latgolā tūlaik nabeja profesionalu režisoru i akteru, kulturys dzeivi Latgolā raudzeja veicynuot Īšklītu ministrejis Latgolys lītu departaments, kas Reigā dybynuoja Latgalīšu dramatiskū teatri, kab sagataveitu latgalīšu akterus. Tī beja studenti, kurim par tū ari moksuoja olgu. Tok tī beja ari taidi, kurim pret teatri nabeja nikaidys tīksmis i akteri nu studejis naguoja iz Rēzekni. Tys beja neveiksmeigs suokums, nu pyrmuo goda kursa nikas nasaguojs. Tok 1921. godā režisors Kārlis Hamsters nu Reigys devēs iz Rēzekni, kab izveiduot teatra trupu ite. Latgolys teatra atkluošona nūtyka ar izruodi “Muosa Beatrise”, kas viesteja par dzeivi klūsterī,” stuosteja viesturnīks Vladislavs Malahovskis.

Rēzeknis teatris laika gaitā pīdzeivoja kai uzplaukumu, tai ari gryušuokus laikus. Taišni 20. godu symta 20. godi beja laiks, kod varēja izjust nacionaluos apzinis tryukumu.

“Poši latgalīši nabeja vīnuoti. Beja vairuokys ītekmeigys politiskuos partejis, par pīmāru, Kristeiguo savīneiba. Tod izteikti beja jiutamys nasaskanis latgalīšu i baļtīšu vydā, kas tūlaik dabuoja ironisku pīskaņu – čyuli i čangali. Tai kai tymā laikā Latgolā pītryuka īriedņu, pedagogu i cytu darbinīku, nu puorejuos Latvejis iz Latgolu brauce cylvāki, kūpumā ap 40 tyukstūšom latvīšu. Jī ite suoce veiduot organizacejis i bīdreibys. Latgalīši saprota, ka jim ari ir vajadzeiga bīdreiba, kas apvīnuotu,” nūruodeja viesturnīks.

1923. godā t. s. baļtīši Rēzeknē nūdybynuoja Rēzeknis Latvīšu bīdreibu, kuruos puorziņā beja ari teatris. Taipoš 1924. godā dybynuota latgalīšu bīdreiba “Latgolas Tautas piļs” ar Jezupu Trasunu prīškgolā. Bīdreibys sovā storpā sasaceņte i politiskā diskursā beja piļneigi pretejis.

Nu bīdreibys nūsaukuma roduos ari ākys nūsaukums – Latgolys Tautys piļs. Bīdreiba otkon izveidoja ari teatra trupu i tautys noma atkluošonai 1926. godā teatris īstudēja Rūdolfa Blaumaņa lugu “Indrāni”.

“Akteri beja miksātā sastuovā. Režisors beja reidzinīks Vilis Segliņš. Volūdys kuortā beja tai, ka Kaukēns i Indrānu tāvs runuoja latvīšu literarajā volūdā, sovpus Indrānu dāls – latgaliski. Leidzeiga situaceja beja ari cytuos izruodēs, beja daudzi pretenzeju nu skateituoju – navar saprast. Tys ītekmēja publiku – kur beja izruodis vaira latgaliski, tī baļtīši nagribēja īt i ūtraižuok. Tys beja vīns nu byutysku cālūņu, deļkuo teatram finansiali naguoja. Publika dalejuos, i tai juos nabeja daudzi,” zynuoja stuosteit Vladislavs Malahovskis.

Oficiala ākys atkluošona nūtyka 1929. gods 17. novembrī vaļsts svātku prīškvokorā. Atkluošonā pīsadaleja prezidents Gustavs Zemgals. Tyka ruodeita F. Trasuna luga “Nūgrymušo pile”. Pasuokumā pīsadaleja aptyvai 800 cylvāku. Pasuokums nūritēja jauki, ar svineigu koncertu i uzrunom, tok dabuoja ari daudzi kritikys, deļtuo, ka tys suocēs bez dīvakolpuojuma aba bez īsvieteišonys.”

Tūlaik Latgolā beja politiskuo polarizaceja – kristeigī pret progresivajim. Pasuokumi nomā nūtika piec progresistu uzskotu, kas vaira saistejuos ar izklaidem, alkoholu, dejom da reita gaismai. Deļtuo nareši pasuokumi sajēma daudzi sabīdreibys kritikys. Piec Kārļa Ulmaņa apvārsuma obejis Rēzeknis kulturys bīdreibys likvidēja, izveidojūt vīnu Rēzeknis latvīšu bīdreibu “Tautas pils” (1935-1940).

Latgolys Tautys piļs darbeja guoja kai pa kolnim i līknem. 1937. godā tuos apgrūzejums beja 64 000 latu. Teatram beja gryuši eksistēt, kam pabolsts tam beja 34 tyukstūšys latu, tok ījāmumi beja dīzgon vuorgi, nanūsadzūt izdavumus. Summa tim laikim nabeja moza, deļtuo beja tyvu bankrotam. Beja arī tukšī godi.

Saleidzynojūt ar teatri, sekmeiguok Latgolys Tautys pilī dorbuojuos jauktais kors. Īsuokumā tū vadeja slavenais Emilis Melngailis. “Jam tūlaik nabeja dorba Reigā, i Melngailis vīnu godu nūstruoduoja ite. Latgolys Tautys pilī beja leluokais kors Latgolā – 80 dalinīku. Ka par teatri beja osys dūmu apmainis, tod par kori vys nā. Dzīsme vīnoj – korī saticeigai dzeivuoja kai čangali, tai čyuli,” stuosta viesturnīks.

Taipoš nūtyka daudzys cytys aktivitatis i pasuokumi – literaturys izstuodis, beja biblioteka, ruodeja kinys. Teatrī struoduoja īvāruojami režisori, akteri i muokslinīki, ari piečuok labi zynomais Rēzeknis režisors Ontons Varslavāns.

1944. goda aprelī bombardiešonys laikā Tautys piļs tyka sagrauta. Tei beja pyrmuo sabīdryskuo ceļtne, kurū atjaunuoja piec kara. Atjaunuošonā pīsadaleja riezeknīši, kuri guoja paleigā piec dorba, sovā breivajā laikā. Piec atjaunuošonys tū puorsauce par Rēzeknis piļsātys kulturys nomu.

Īceris par noma rekonstrukceju

Pasuokumā Rēzeknis vaļstspiļsātys puorstuovi pasadeleja ari ar redzīni par kulturys noma byušonu iz prīšku i atteisteibys planim. Rēzeknis vaļstspiļsātys Piļsātplānuošonys i atteisteibys puorvaļdis vadeituojs Georgijs Orlovs prezentēja projektu, pi kuruo pošvaļdeibā struoduots jau vairuokus godus, atjaunojūt kulturys nomā āku tai, kai par tū sapynoj daudzi.

“Beja diveji pīguojīni pi kulturys noma atjaunuošonys idejis, bet dīvamžāļ Eiropys Savīneibys strukturfonda programys, kas ir saisteitys ar taida satura āku atjaunuošonu, ir saisteitys tik ar energoefektivitati, leidz ar tū itymā projektā, apsekojūt āku, konstatēja energoefektivitatis tryukumus i vajadzeibys. Saprotom, ka tik ar energoefektivitati itū āku padareit par taidu skaistu kulturys objektu piļsātā praktiski navar,” stuosteja pošvaļdeibys puorstuovs Georgijs Orlovs.

Koč ari projektu konkursa finansiejums paradzāts tik energoefektivitatis dorbim, pats projekts izstruoduots nu diveju daļu: vīna daļa saisteibā ar energoefektvitati, tok ūtrei – ākys īškejais tāls, kas vaira saistuos ar personala i apmaklātuoju ierteibom.

“Projekta kūpejuos izmoksys ir 3,8 miļjoni eiro. Divejus miļjonus niu varim sajimt energoefektivitatei, tok nu tūs pošvaļdeibys finansiejums varātu byut 350 tyukstūšys eiro. Vysi zynim finansialū situaceju, kaida ir izaveiduojuse pādejūs godūs. Itūšaļt asam iz garuos pauzis. Finansiejums projekta realizacejai 2025. godā nav paradzāts. Vysi verās ar cereibom iz 2026./2027. godu…” pīzyna Orlovs.

Tok projekta ūtrajai daļai, kas ir īškdorbu realizaceja, vītvara meklej vareibys fondūs, konkursūs, runoj ar vysaidom institucejom. Īškdorbim arhitekti jau ir izstruoduojuši idejis i rysynuojumus. Vīns nu mierku ir dabuot ari viesturyskuos kruosys, tok par noma nūsaukuma maiņu i cytom idejom vēļ diskutēs.

Rēzeknis piļsātys kulturys noms šudiņ

Sasatikšonys turpynuojumā tyka paruodeita Rēzeknis kulturys noma darbeiba šudiņ. Rēzeknis Tautys teatra scenografe, kostimu muokslineica i aktrise Ināra Apele izruodeja teatra grimātovys, kostimu i dekoraceju nūlyktovys, teatra skotivi. Ināra kai scenografe struodoj jau 35 godus. Juos pīredzis bagažā ir 40 izruodis.

“Sovulaik beja diveji teatri. Praktiski kotru nedeļu beja izbraukums. Teatris piļdeja budžetu. Tei izbraukumu gruomota vys vēļ ir i koč kod ceļuos iz muzeju. Beja daudzi personala, kas apkolpuoja teatrus – diveji scenografi krīvu i latvīšu teatram, nūlyktovys puorziņs, kas atbiļdēja tik par kostimim, beja šivieja, skotivis struodnīks, autobuss, smoguo mašyna dekoracejom. Vyss beja pamateigi. Niu ite asu vīna poša. Ari tārpus darynoju poša – kleitys, capuris, aksusuarus. Seņuok ari dekoracejis beja realistiskys, par pīmāru, dasu imitacejis, putuplasta uobeli. Niu tuos ir dažaidys relikvejis, kuruos vaira navar nūpierkt,“ stuosteja Ināra Apele.

Teatra darbinīki izruodeja ari niulejū kulturys noma teatra skotivi, kurū raksturoj kai cīši lakonisku. “Maksimali nikuo lela nataisom, kam ir problemys ar lelu dekoraceju transportiešonu,” stuosta Ināra. Jī cīši lepojās ar šnūrbiernenim.

“Vysys kulisis var paceļt, dekoracejis kotrā cielīnī var maineit – kas aizīt uz augšu, kas iz leju. Pa munam, itei ir vīneiguo skotive piļsātā, kas ir dūmuota taišni teatram. Nazkod ite beja ari kusteiguo greida, atvasta nu Nacionaluo teatra. Apakšā ir ari vasala sistema, labirinti. Tok, godim ejūt, tei ir nūvīnkuoršuota,” stuosta scenografe Ināra.

Taipoš sasatikšonys laikā izruodeja tautys lītiškuos muokslys studejis “Dzīpariņš” telpys i saimnīcyskuos darbeibys aizkadrus. Itūšaļt Rēzeknis kulturys nomā nūteik vysaidi kulturys pasuokumi i dorbojās 17 kolektivu.

Rēzeknis Tautys teatra darbeiba

Teatris Rēzeknē ir vīns nu seņuokūs Latvejā – tuo veiduošonuos viesture meklejama jau 20. godu symta suokuos. Rēzeknis Tautys teatra statusu kolektivs dabuoja 1959. gods janvarī, kod par tuo režisoru struoduoja Ontons Varslavāns. Nu 1973. gods Rēzeknis Tautys teatri voda režisore Māra Zaļaiskalns. Jei cīši lapnojās ar teatra darbeibu i akterim, kuri spieļuoj nu dorba breivajā laikā i ir vysaidu profeseju puorstuovi – cylvāki, kurī roda, eksperimentej, improvizej par dažaidom temom, īstudejūt kai uorzemu, tai latvīšu i latgalīšu autoru dorbus. Rēzeknis Tautys teatram ir sovs storptautyskais festivals “Soli pa solim”, kas nūteik ik piec diveju godu.

Pārnejuo gods augustā Rēzeknis Tautys teatris sajēme ari Līvijis Akurāteris bolvu, kas teik padūta ik piec pīcu godu. Itū amaterteatru bolvu pasnādz par seviškim nūpalnim sova nūvoda ci piļsātys kulturvidis veiduošonā i uzturiešonā.

“Mes asam cīši populari Latvejā. Myusu leimiņs ir augstuoks par videjū, asam pyrmajā desmitnīkā Latvejā. Mes ari struodojam cīši daudzi – mieginuojumi treis reizis nedeļā, tok tys nav īciersts akminī. Vyss atkareigs nu mierku, iz kū īmam. Repertuarā ir pīcys izruodis, kurys varim spieļuot sevkurā laikā, kai ari vysod tūp ari kaida jauna izruode,” par teatra niulejū darbeibu stuosta režisore.

Teatra kolektiva videjais sastuovs ir 15 cylvāku. Par pīmāru, tuo vokora gaidomajā izruodē “Taksista stāsti” spielej septeni nu jūs.

“Myusu akteri nav olguoti cylvāki. Jī īt piec dorba, kam jim ir interesanti byut ite i radeit tālus, kas bīži viņ teik atzeimāti profesionalā leiminī. Poši veidojam sovu dramaturgeju, puorsvorā jamam ni lugys. Tai tūp izruode atkareibā nu aktera īškejuo pasauļa. Jī ir augsti izgleituoti cylvāki – četri ci pīci nu jūs ir školuotuoji, ir jurists i cytu profeseju puorstuovi. Jī ir aizjimti sovā dorbā, tok itei ir vareiba atsapyust, īsamīsuot cytūs tālūs, atsabreivuot nu kasdīnys rutinys, kam jim tys ir vajadzeigs,” par teatra dalinīkim stuosta Māra Zaļaiskalns.

Runojūt par planim iz prīšku, teatram ir gribiešona vaira izbraukt i ceļuot uorpus vaļsts. Par pīmāru, pārnejuo gods oktobrī Stokholmā teatris ar izruodi “Sibīrijas haiku” tyka nūvārtāts cīši augstā leiminī. Tok niu saisteibā ar piļsātys finansialajom vareibom izbraukumi ir īrūbežuoti. Taipoš iz prīšku teik vaira dūmuots taišni par telpu atjaunuošonu, padorūt tuos muojeiguokys i vaira pīmāruotys teatra darbeibai. Itūšaļt planūs ir vaira tehniski materialuos lītys, na koncepcejis, nūsaukuma, sastuova i repertuara izmainis.

“Ar muokslu ir tai – kū mozuok naudys, tū cylvāks vaira spiej radeit. Tys ir par myusu teatri. Myusu izruodis tapšonys budžets ir koč kur ap 1000 eiro, kod cytim tuos ir 20 – 30 tyukstūšys eiro. Mums golvonais ir akters i, prūtams, gribīs vaira kur braukt, tok tys vyss ir saisteits ar budžetu. Ir uzaicynuojumi iz festivalim uorpus Latvejis, bet piļsātai vaira nav vareibys tūs atbaļsteit. Mes turpynojam struoduot, cikom tū varim i gribim. Cikom ir skateituojs. Mums vysu laiku repertuarā ir dorbi latgalīšu volūdā, tok myusu Latveja ir tik moza, ka ir problemys pat ar latvīšu volūdu… Par pīmāru, Daugovpiļs teatris puorstruodoj Šekspīru latgaliski. Jī ir profesionals teatris, jim ir daudzi naudys, kū jī var nūzīduot, kab kū taidu radeitu. Tok myusu mierkis itamā šaļtī, deļkuo mums ir “Sibīrijas haiku”, mes runojam par itū dīnu i ar tū varim braukt uorpus regiona. Teirā veidā itū āku mes koč kod varbyut grybātu nūsaukt par Latgolys teatri. Tod, kod atsajaunuoja Daugovpiļs teatris, jī gribēja pajimt itū nūsaukumu, bet riezeknīšu bīdreiba sasacēle i tys nanūtyka,” redzīnī doluos režisore Māra Zaļaiskalns.