Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Evija Piebalga sadarbeibā ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda” naseņ izdavuse sovu debejis dorbu – literarūs miniaturu i fotomuokslys sajiutu kartenis ap Latgolu “Brīnumdārzs/Breinumu duorzs”. Jau 7. martā 18.00 stuņdēs dizaina veikalā “Kabata”, Rēzeknē, gaidomi izdavuma attaiseišonys svātki. Cikom gaidom atkluošonu, niu sasateikam ar Eviju, kab drupeit vaira jū īpazeitu i dazynuotu par “Brīnumdārza/Breinumu duorza” tapšonys procesu.

Evija īt nu Preiļu nūvoda Vuorkovys. Pyrma atsagrīzšonys iz dzeivi Latgolā, Evija daudzus godus dzeivuoja Reigā, tok niu, jau ostoņus godus, ir Rēzeknē. Pasadolūt atmiņuos, jei stuosta, ka kaidā šaļtī, dzeivojūt Reigā, roduos sajiuta, ka gribīs atpakaļ iz sātu. “Kod tu esi tamā vītā, nu kuruos tu ej, kura ir tovejuo, ir sajiuta, ka vari dareit vaira i ka tam, kū dori, ir papyldu pīvīnuotuo vierteiba. Munys tuo laika sajiutys nazkai labi sakryta ar Latvejis Investiceju i atteisteibys agenturys planim i Rēzeknis biznesa inkubatora attaiseišonu, kurā suoču struoduot. Tys ari beja lobs veids, kai piļneibā napuorgrīzt sasaisti ar Reigu.” Ari niu Evijis kasdīnys dorbs saisteits ar nūtikšonu reikuošonu Latvejis Investiceju i atteisteibys agenturā, kai ari īsasaistūt regiona aktivitašu spūdrynuošonā – leidzorganizejūt vysaiduokys nūtikšonys, nu kurūs radzamuokī bejuši rodūšuos apvīneibys “Latgalactica” stuostu vokori “Zīpis”.

Evija pīzeist, ka jai pateik byut aizskotivē, vīnolga, voi tys ir kaids pasuokums, socialūs teiklu administriešona voi cytys rodūšuos iniciativys. “Maņ pošai ar sevi cīši juosavīnoj, kab izīt “gaismuos.”

“Es ari naasmu puoruok aktivs cylvāks socialajūs teiklūs. Ka dorba lītuos kasdīnā socialūs teiklu ir gona daudz, tod tu kaidā šaļtī pījem lāmumu, ka pats personeigi varbyut nagribi byut tik aktivs.”

Atsaverūt atpakaļ – voi lāmums atsagrīzt iz dzeivi Latgolā beja pareizs?

“Nui, beja pareizais lāmums, es vystik arviņ asmu te. Maņ vysu itū laiku deļ seve ir bejs kontrolvaicuojums gadīnim, kod ruodejuos, ka ir cīši gryuts i varbyut juopuorsaceļ atpakaļ iz Reigu. Poša sev vaicuoju – voi niu asmu gotova aizīt iz sātu, sakrovuot koferus, pajimt leidza vysu saimi i vēļreiz jūs puorlīcynuot, ka tagad braucam atpakaļ iz Reigu. Da šam muna atbiļde sev vystik ir nā.”

Voi tev pateik dzeivuot Rēzeknē?

“Kod tu iz kaidom lītom, vītom voi cylvākim verīs nu attuoluma, tev ir vīns prīškstots, vys, kod tu pasaver nu īškīnis, tu redzi, nu kuo tys vyss ir veiduots, kaida ir tehnika i izpiļdejums, i tev rūnās cyti sacynuojumi i cytys sajiutys. Sevkurā gadīnī skaitu, ka Rēzekne ir normala vīta, kur dzeivuot. Ir eistyn forši, ka te ir “Gors” (Latgolys viestnīceiba “Gors” – L.S.), tys ir na viņ par vareibu apmeklēt pasuokumus, tok ari par tū, ka “Gors” eistyn ir kai viestnīks na tik kulturys, bet ari piļsātys sabīdryskajai dzeivei. Ir ari cytys rodūšys vītys – “KUUP coffee”, Rancāna pogolms, “IGGI bārs”, kur byut. Tuos vysys sovā ziņā ir ari kulturvītys. Dūmoju, ka vysmoz dalieji tys ir “Gora” kai viestnīka nūpalns, ka piļsātā atsateistej taids pīduovuojums. Maņ ari redzīs, ka Rēzeknei ir cīši lels potencials turpynuot atsateisteit. Cyta storpā, pi švakuoku lītu, byutu cīši labi uzlobuot sabīdryskuo transporta satiksmi storp Rēzekni i Reigu. Vīneigais variants, kai tu dorba dīnā vari pusleidz sovlaiceigi tikt Reigā, ir personeigais transports voi braucūt ar viļcīni, kas atīt 4.30 nu reita. Sovpus nuokušuo alternativa braukt ar autobusu ir drupeit šokejūša – autobuss pa vysaidim apleikcelim da Reigys brauc gondreiž pīcys ar pusi stuņdis. Sevkurai leluokai regiona piļsātai vajadzātu byut normali sasnādzamai nu golvyspiļsātys, Rēzeknē itūšaļt tai nav.”

Tu ari esi daļa nu “Latgalactica” komandys, vystik kaidu šaļti jiusu aktivitatis nūklusušys.

“Rodūšuo apvīneiba “Latgalactica” arviņ vysumā rotej. Itūšaļt mes ar dūmubīdrim varbyut asam drupeit īsleiguši sovūs individualajūs projektūs. Myusu suokūtnejuo dūma beja veiduot kvalitativus pasuokumus, kas nav teiri kulturys nūtykumi, tok ir nazkas vīgli izklaidejūšs par mums pošim i cylvākim myusu vydā. Tai ari dzyma pasuokumu koncepts “Zīpis”, kam pamatā ir tai sauktī “naražu” stuosti. Mums padūmā ir vēļ dažys breineigys idejis, kurys da šam nav realizātys, tai ka, īspiejams, “Zīpis” koč kod byus atpakaļ.”

Pasadoli – kaida tovā redziejumā niu ir latgaliskuo vide, volūda?

“Mani puorsteidz volūdys spieja plyust. Kotrā Latgolys vītā volūda atsaškir, tok ir breineigi, ka volūda it kai ir vīna, vys tik dažaida. Kod vuicejūs školā, runuot latgaliski nabeja pošsaprūtami, deļtam maņ niu ir prīceigi dzierdēt, ka volūda nūteik – sarunuos, muzykā, literaturā, veikalā, socialajūs teiklūs, vysaiduos paaudzēs – nivīnā šaļtī nav naārtai, kauneigai voi smīkleigai.

Niu latgalīšu volūda koč kaidā ziņā ir palykuse par tovu konkurencis prīškrūceibu, na tryukumu. Pa munam, niu ari publiskajā telpā bīžuok ir radzami cīši dažaidi ļauds, kurī dora lītys latgaliski i izmontoj volūdu kai marketinga instrumentu.

“Tys, kas maņ personeigi traucej, tok ari na tik volūdys sakarā, vys ari cytūs vaicuojumūs, koč voi par saleidzynuojumu pajamūt vegetarismu i galis produktu lītuošonu. Gona bīži ir gadīni, kod ļauds, kas ir izalasejuši vīnu voi ūtru variantu, cytim līk justīs švaki par sovom personeigajom izvielem. Sovpus latgaliskuo sakarā tys ir par cytu cylvāku gribiešonu cytreiz damīgt volūdys lītuojumu. Pa munam, ir cīši svareigi napuorkuopt cyta cylvāka lāmumus voi izvielis. Tys eipaši radzams publiskajā telpā, kod nazkas izdora kaidu foršu lītu, tok cyti cylvāki suoc publicēt komentarus apmāram: “Deļkuo itys nav latgaliski?” Tok varbyut tī īškā ir tei latgaliskuo dvēsele i kods, vys tys nanūzeimej, ka vysam obligati ari juobyut latgaliski. Cytreiz lītys teik dareitys mierkauditorejai, kas nav latgalīši, i jim ir svareigi saprast, kū tu gribi pasaceit, deļtam na vysam i vysod ir juobyut latgaliski, juomuok saglobuot šmuku balansu. Kod atīt volūdys “sirdeigī školuotuoji”, kas par kotru cenu vysu grib latgaliski precizi pasnāgtu, daudzim dareituojim var apsalaist rūkys. Vys tys nanūzeimej, ka var styurgaļveigai palikt pi “kai muoku, tai maunu” raksteišonys principa. Ka tu gribi, kū naviņ publiski pīraksteit latgaliski, tev ir juoīvāroj nūteikumi. Tys ir tik normali, i tei vystik ir cīna pošam pret sovu volūdu.”

Evijis “Breinumu duorzs” i tuo tapšona desmit godu garumā

Izdavums “Brīnumdārzs/Breinumu duorzs” ir kai atseviškuos puslopuos apsaverama fotogruomota i kai latvīšu literarajā, tai latgalīšu rokstu volūdā pīraksteitys Evijis miniaturys ap sajiutom, pīredzem, lītom i vītom Latgolā. Dorbu pi izdavuma “Brīnumdārzs/Breinumu duorzs”, kurā ir 36 kartenis, Evija aizsuokuse aptyvai pyrma desmit godu, vuicūtīs analoguos fotografejis tehniku, fotografejis viesturi, fotografeju izalaseišonys principus i cytys prasmis fotografa Andreja Granta lekceju i praktiskūs darbneicu kursā. Karteņu komplektā apsavīnoj fotografejis vysaiduos tehnikuos – analoguo i digitaluo, atjaunuotys fotografejis nu saimis albumu i ar myusu dīnu teleponu sagiutys šaļts nu kasdīnys dzeivis.

“Tūlaik pyrma desmit godu es daudz fotografieju, i tys maņ attaiseja skotu iz tū, kai fotografejis var sovā vydā veiduot stuostu, ari izpratni par tū, ka fotografejai na vysod ir juobyut izcyli skaistai voi tehniski precizai, ir svareigs ari stuosta faktors. Tai ari īsavuiceju, ka ir cīši daudz veidu, kai sataiseit sovu stuostu. Tūlaik fotografejūt, es paturieju pruotā, ka kotru radeitū kadru kaidā na viņ veidā īkļaunu stuostā, tod vys maņ vēļ nabeja dūmys izveiduot “Brīnumdārzu/Breinumu duorzu”.

“Tod maņ ari gadejuos vīna gona suopeiga šaļts, kod “sadaga” uorejais cītais diskys ar vysom fotografejom, gluobt izadeve viņ nalelu daļu. Tys eistyn beja lels puordzeivuojums i maņ vajadzēja ilgu laiku, kab vyspuor sasajimt apsavērt, kas tod ir sasaglobuojs. Maņ beja miļzeiga prīca, ka ir palics na tys švakuokais materials. Itei nūtikšona ari nūstyprynuoja munu puorlīceibu, ka fotografejis juoapkūpoj vīnā stuostā. Īspiejams, ka itei bāda ari deve maņ leluoku rodūšū breiveibu, kod saprotu, ka apkūpuojumā nav juobyut tik munom fotografejom, tok, ka es varu ari īsavērt sovys saimis foto albumūs voi nazkū pajimt nu sova telefona arhiva. Itymā laika periodā maņ ari beja pīfiksāti vysaidi mozi stuosteni, vuordi, nūtikšonys, tys, kū es dzierdieju voi redzieju sev apleik, tys vyss guoja īškā taidā “malnajā” materialā, kū nazkod varātu izmontuot. “Breinumu duorza” fotografejis ir cīši saisteitys ar kotrys kartenis tekstu, koč ari teksts napaskaidroj karteņu, asociativā leiminī obeji ir saisteiti. Kotrai karteņai i fotografejai ir dūts nūsaukums – nazkas nu latgaliskuo, Latgolai rakstureigs voi nazkas taids, kū cyti asociej ar Latgolu. Tuos ir taidys fundamentalys lītys saisteibā ar Latgolu, kū asmu saskatejuse caur sovu prizmu.”

“Sovus tekstus es kaidu laiku pīfikseju i tod nazkod puorskaitu. Zyni, kai ir, cytreiz puorsaverūt senejūs tekstus, pats breinojīs, kai tu nazkū taidu varieji pīraksteit, piļneigi voi kauns, tok, puorskaitūt itū apkūpuojumu, tai nabeja, pat ruodejuos, ka saguojs teiri labi. Tod es suoču daleitīs ar tekstim ar taidu kai “testa grupu”, kas nav muni draugi voi radinīki, tok taidi ļauds, kurī varātu byut gona kritiski i objektivi. Atsauksmis nu ituos “testa grupys” ari nabeja švakys, i tys vēļreiz manī nūstyprynuoja puorlīceibu i drūsmi, ka itū varātu turpynuot. Tod jau ari topa skaidrys, ka tekstus likšu kūpā ar fotografejom i tys byus vīnuots vasalums.

Ari Edeite Laime nu latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” beja vīns nu tūs cylvāku, kurs puorskaiteja tekstus. Kod nūsyuteju Edeitei pyrmū verseju, tī beja daudz mozuok latgaliskuo. Tok jei mani cīši prasmeigi influencēja latgalīšu volūdā, maņ ari pošai pasaruodeja reals azarts meklēt foršus i atbylstūšus latgaliskus vuordus. Maņ beja svareigi “Breinumu duorzā” pamest tūs vuordus, kas manī nu bierneibys beja īkodāti. Vīnolga, kaidā volūdā tu runoj kasdīnā, tok ir vuordi, kas vīnkuorši ir “tovejī”. Nu koč voi tys pats “vasals”, kod tū izdzierdi asūt sevkurā vītā pasaulī, tys sasylda sirdi.”