Majā koncertizruodi “Putāns. Toreiz un Tagad” varēs redzēt Reigā i Valmīrā

Majā koncertizruodi “Putāns. Toreiz un Tagad” varēs redzēt Reigā i Valmīrā

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Paziņuoti datumi, kurūs tiks atkuortuota latvīšu hip-hopa i latgalīšu dzejis koncertizruode “Putāns. Toreiz un Tagad”. Iz skotivis kuops taidi muokslinīki kai Ūga, ansis, Gustavo i Juoņs Skutelis. 3. majā 20.00 stuņdēs pasuokums nūtiks Reigā, koncertzālē “Palladium”, bet 9. majā 19.00 stuņdēs Valmīrā, Valmīrys kulturys centrā, viestej pasuokuma organizatori.

Kai informej “Putāns. Toreiz un Tagad” producentu komanda, bolstūtīs iz skateituoju pozitivajom atsauksmem piec pyrmizruodis Latgolys viestnīceibā “Gors” paguojušuo gods beiguos, ir izlamts atkuortuot koncertizvadumu. Koncertizruodis režisors ir akters i komiks Juoņs Skutelis, kurs iz skotuvis kuops ari kai vadeituojs i teiciejs. Par gūdu poša režisora ​​latgaliskajom saknem skotivis tālam tyka izalaseits pseidonims Dekšuorīts (Dekšuoru pogosts atsarūn Rēzeknis nūvodā).

“Daļa “Putāns. Toreiz un Tagad” topa Reigā, daļa Rēzeknē, i pyrmū reizi ituos dalis sasatyka tik pyrmizruodis dīnā iz “Gora” skotivis. Lītojūt transplantacejis terminologeju, beja lela prīca i gondarejums, ka ituos atseviškuos dalis pījēme vīna ūtru i ļuove sasavīnuot, veidojūt vīnu vitalu i spieceigu vasalumu,” stuosta Juoņs Skutelis.

Foto no koncertizruodis “Putāns. Toreiz un Tagad” pyrmizruodis Latgolys viestnīceibā “GORS” . Foto: Pēteris Bērziņš

Koncertizruodis gosti varēs pīdzeivuot legendom apteituo i pret sistemu īmūšuo latgalīšu dzejnīka Seimaņa Putāna (1892-1969) dzejis laikmeteiguos interpretacejis kai originalajā latgalīšu volūdā, tai ari atdzejuojumus latvīšu literarajā volūdā, kurūs dzejūli ir pīlāguoti rečitativam iz hiphop bīta (muzykaluo pavadejuma). Putāna dzeja atjaunuota jaunā, spūdrā i provokativā skaniejumā, kurā paguotnis dumpeigais gors saplyust ar myusdīneigū. Kai pastreipoj koncerta organizatori, tei ir latgalīšu dzeja hiphopā i hiphops latgalīšu dzejā.

Ūga koncertizruodis “Putāns. Toreiz un Tagad” pyrmizruodē Latgolys viestnīceibā “GORS” . Foto: Pēteris Bērziņš

“Putāns. Toreiz un Tagad” rodūšuo vadeituoja ir latgalīšu repere i “Ausmeņa Records” puorstuove Ūga (Daiga Barkāne). Muzykalū pavadejumu veiduotuojs ir Nikita Grapps („Ausmeņa Records”). Prīšknasumu veiduošonā pīsadola vītejī hiphopa smogsvori – reperi ansis i Gustavo. Tymūs daaicynuoti ari vairuoki Latgolā īcīneiti jaunuos paaudzis muzykys muokslinīki, kurī dūd autentisku sajiutu i skaniejumu. Koncertizruodi producej Margers Zeitmanis kūpā ar Leigatnis rodūšuo kvartala “Zeit” komandu. Projekta veiduošonys iniciativa baļsteita producenta radnīceigajuos saknēs ar dzejnīku Seimani Putānu. Beletus iz koncertizruodi “Putāns. Toreiz un Tagad” Reigā i Valmīrā var nūpierkt ITE.

“Seimaņs Putāns. Kūpuotī roksti”, publicitatis materials.

Projektā “Putāns. Toreiz un Tagad” tyka izdūta ari gruomota i vinila plate, vaira par aļbumu “Caur bolsim as eju” i dzejis kruojumu “Seimaņs Putāns. Kūpuotī roksti” var skaiteit ITE, tok gruomotu i plati var nūpierkt ITE.


Kalenders

Mar
13
Pīk
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Mar 13 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Izruode “Kāzas Latgalē” @ VEF Kulturys piļs
Izruode “Kāzas Latgalē” @ VEF Kulturys piļs
Mar 13 @ 19:00 – 21:00
Izruodis centrā – popularais akters Imants Strads kūpā ar sovim atraktivajim teatra kolegim, kuri skateituoju ocu prīškā izspielēs Latgolys kuozu naparadzamuos i vysod jautruos nūtikšonys. Kuozu vadeituojs: Imants Strads. Lūmuos: Raimonda Vazdika, Elīna Bojarkina voi[...]
19:00 Teiciejis Margaritys Šakinys dzī... @ VEF Kulturys piļs
Teiciejis Margaritys Šakinys dzī... @ VEF Kulturys piļs
Mar 13 @ 19:00 – 21:00
Koncerts veļteits izcyluos Zīmeļlatgolys teiciejis Margaritys Šakinys (1926–2014) 100. jubilejai. Margaritys dzīsmis i stuosti atkluos na tik vīna cylvāka dzeivi i pīredzi, tok ari vasalys paaudzis pīdzeivuotū, kai ari Zīmeļlatgolys regionā kūptuos tradicejis i kulturys[...]