Roksta autore: Anželika Litvinoviča

Ir 1096. dīna nu Krīvejis pylna mārūga ībrukuma Ukrainā – treis ašņaini i suopu pylni godi ir paguojuši. Precizuok vys byutu saceit, ka Krīveja sovu karu pret Ukrainu aizsuoce jau 2014. godā. Leidz ar Krīvejis agresejis brutalu īsalauzšonu ukraiņu sātuos ar raketem i dronim, tei īsalauze ari muzejūs, teatrūs, koncertzālēs i cytuos kulturys institucejuos. Aktualuokī UNESCO dati apstyprynoj būjuojumus ar kulturu saisteitom 476 vītom nu 2022. gods 24. februara. Tuos ir 149 religiskuos vītys, 241 viesturiski i/voi muokslinīciski nūzeimeigs kuorms, 32 muzeji, 33 pīminekli, 18 bibliotekys, vīns arhivs i divejis arheologiskys vītys. Janvara suokuos ziņu agentura “Reuters” viesteja, ka būjā guojušūs civildzeivuotuoju skaits Ukrainā ir puorsnīdzs 12 300. Tūs vydā ir ari kulturys darbinīki. Taipat jī karoj froņtis linejā, paleidz vuokt zīduojumus i ceinejās cytūs veidūs – ari caur sovu muokslu, aizsuocūt jaunu laikmatu itamā jūmā Ukrainā.

Ari Latvejā vys vaira runojam par drūseibu i aizsardzeibys spieju styprynuošonu. Bīžuok izmontojam vuordu savīnuojumu “vysapgiunūša vaļsts aizsardzeiba”, kurā vydā ir vīnkuorša ideja – sevkuram sabīdreibys lūcekļam ir lūma, sorgojūt vaļsti. Kai sovu lūmu redz Latgolys kulturys darbinīki? Kai kulturu redz drūseibys eksperti? Apsajamu tū nūskaidruot sarunā ar Daugovpiļs Universitatis viesturis profesoru Henrihu Somu, latgalīšu dzejneicu Ligiju Purinašu i drūseibys ekspertu Vitāliju Rakstiņu.

Latgola – tautu kontaktzona

Daugovpiļs Universitatis viesturis profesors Henrihs Soms skaita, ka kultura ir cīšai saisteita ar drūseibu, eipaši Latgolā. “Drūseibai ir vairuokys jūmys, ari kulturai ir daudzveideiba, partū drūseiba i kultura vysod byus cīšā mejīdarbeibā. I kulturys, i vaļsts pamatu veidoj individs. Taišni individa drūseiba veidoj ari vaļsts drūseibu, kurei nav abstrakta, bet ir konkreta. Ideala ir situaceja, ka Juoņs drūsai komunicej ar Džonu, Džons ar Huanu, Huans ar Johanu, Johans ar Janu, Jans ar Jonasu, Jonas ar Ivanu i tai tuoļuok,” jis doluos puordūmuos.

Viesturnīks ari pastreipoj Latgolys unikalū, tok tymā pošā laikā ari trausluokū stuovūkli: “Latgola ir viesturyska tautu kontaktzona – storp slavim i baltim. Nu itīnis procesu dinamika, augstuoki drūseibys riski. Latgalīšim juobyut eipaši gudrim, viereigim, ari elasteigim, kab izdzeivuotu i saglobuotu sovu identitati.”

“Kulturys darbinīkus mādz pīskaiteit pi humanitarys inteligencis, kurei vysod ir bejuse jiuteiguoka i emocionaluoka pasauļa procesu uztverē,” skaita viesturnīks. “Spūdrys pīmārs ir žurnalista Daiņa Īvāna aizsuoktuo Daugovys aizstuoviešona pret Daugovpiļs HES ceļtnīceibu 1986. godā. Turpynuojumā beja Trešuo atmūda i Latvejis Republikys naatkareibys atjaunuošona. Ari šudiņ humanitarī, kulturys darbinīki, pīmāram, akteri, režisori, rakstnīki aktivai pauž sovu nūstuoju. Svareigai ir sovlaiceigai uztvert problemys i nūskaņuot sabīdryskū dūmu,” ir puorlīcynuots Henrihs Soms.

Zīda ceiņa ar ciervi

Dzejneica Ligija Purinaša kulturys i drūseibys mejīdarbeibu raksturoj kai sarežgeitu: “Kultura nav tik piļsūniskuo aktivitate, tei ir komplicāta mejīdarbeibu sistema, kas reizē i styprynoj asūšuos vierteibys, i roda jaunys. Redzim, ka dažaidom totalitarom sistemom kulturys i muokslys aizsags ir bejs vajadzeigs, kab tuos it kai nakaiteigā veidā varātu realizēt varu i kontroli puor cylvāku breivū grybu, dūmuošonu, kab iznycynuotu breivdūmeibu, pakļautu muokslys radeituojus, kulturys teoretikus i pietnīkus sovim narativim, kab īrūbežuotu sabīdreibys sprīstspieju.”

“Pa munam, vyss globojās individualajā atbiļdeibā – kab tu kai muokslinīks, teikūt uorpus sovys vidis, spātu puorstuovēt na tik sevi i sovys ambicejis, tok ari universaluos vierteibys – ciļvieceibu, naatkareibu, empateju, vajadzeibu pasorguot vuojuokū i solidarizētīs. Kultura vierzej procesus smolkā veidā, tai nav teišys spāka pozicejis. I tymā ir tuos laime i pūsts. Maiguo vara, zīda ceiņa ar ciervi. Prūtams, muokslys cylvāki var īsavuiceit saut, aizstuovēt vaļsti ar īrūčim, apgiut prasmis, tok mes tymā naasam profesionali, mums ir atteisteitys cytys spiejis. I, pa munam, juodora tys, kū muoki vysulobuok – es varu uzklauseit cylvāku stuostus, caur tim aktualizēt problemys, faktus, palikt par bolsu i viestejumu, dorūt vysu īspiejamū i cerūt byut sadzierdāta. “Pierobežas” (autoris 2022. godā publicāts dzejis kruojums – A. L.) beja taišni par tū,” sovuos puordūmuos par kulturys darbinīku lūmu aizsardzeibā doluos dzejneica.

“Turi nūceju par lobuokū, bet gatavejīs slyktuokajam”

Ligija Purinaša sprīž par Latgolys situaceju drūseibys ziņā: “Latgola ir taida korsta buļbe. Ite ir sarežgeitai. Nu vīnys pusis, latgalīšu kultura ir cīši tradicionala, laikmeteigums dreižuok ir izjāmums, na norma, tok taišni caur tū tei spiej saglobuot sovys nacionalpatriotiskuos vierteibys. Nu ūtrys pusis, Latgolā vys vēļ ir naatsluobstūša prokremliskūs narativu ītekme. Ituos obejis paruodeibys nav sovā vydā izslādzūšys.”

Jei dasoka: “Latgolys latvīšim, dūmoju, vajadzātu vaira runuot par sovom viesturyskajom pīredzem, naatsluobstūšai i styngrai nūsaceit i vierzeit demokratiskūs procesus. Latgalīšu kulturai ir miļzeigs potencials, tok bīži tryukst puordūmuotys atteisteibys vierzeibys, cīnpylnys lidereibys. Maņ nav politiskuo kapitala voi ambiceju, maņ nav varys i ītekmis lāmumu pījimšonā, tok maņ ir svareigai, kab mes Latgolu uztveram kai daļu nu Latvejis i Eiropys i kai myusu kūpeigū atbiļdeibu. Tys drūsai viņ ir vaicuojums par vierteibom. Tok tys ir ari muns egoisms – ite ir muni cylvāki i muna sāta.”

Breiveiba bez atbiļdeibys napastuov

“Vajag vaira drūsmis, nasabeit nu saku, kas varātu rastīs, ka aizstuovēsim sovu redzīni, breiveibu, tīseibys pošnūsasaceit, runuot vaļsts volūdā. Maņ bīži ir sajiuta, ka daudzi cylvāki najiut sovu pīdareibu, i caur tū ceļās problemys. Breiveiba bez atbiļdeibys jau napastuov. Reidzinīkim ir sova pošpīteikameiba, sovs dzeivis temps, tok ari bailis tī ir mozuok. Latgalīšim tei līta ir cytaižuoka. Mes vystik vaira turimēs kūpā, asam tai daroduši dzeivuot. Bet caur taidu eksistencialu izdzeivuošonu mes varim ari napamaneit koč kaidus ryskus,” atguodynoj Ligija.

“Mūdruoku aci vajag. I mozuok tolerancis pret apspīsšonu, vardarbeibu, puoridarejumim. Turēt taisnu mugoru. Ka myusūs byus itys pošcīns, sova spāka apsazynuošona, tod mes ari tiksim golā ar izaicynuojumim. Es dūmoju, ka Ukraina ir lobs pīmārs – ka esi tics sarežgeitā situacejā, apsazynoj lītys, dori, esi uzticeigs sev i ceinejīs da gola. Turi nūceju par lobuokū, bet gatavejīs slyktuokajam – tys ir muns moto,” sacynoj rakstneica.

Nav juogaida stuņde “X”, kab suoktu stuotīs preteimā

Drūseibys eksperts i Reigys Stradiņa universitatis pietnīks Vitālijs Rakstiņš reflektej par viesturi i myusu dīnom: “Vysūs laikūs muokslinīki ir izmontuojuši sovus talantus, kab stuotūs preteimā apspīsšonai i okupacejai. Padūmu Savīneibā i cytūs totalitarajūs režimūs daudzi muokslinīki izmontuoja simbolus i alegorejis, kab pretuotūs sistemai. Muokslinīkim ir vareiba snēgt atbolstu, ka ir napīcīšams pretuotīs – dokumentejūt viesturis nūtikšonys i padorūt tuos saprūtamys paaudzem iz prīšku. Aicynuot i mudynuot sabīdreibu iz reiceibu. Aizsorguot kulturviesturyskū montuojumu nu asimilacejis ceņtīņu. Muokslinīkim ir na tik tīseibys, bet ari atbiļdeiba izmontuot sovus talantus, kab veicynuotu sabīdreibys nūtureibu i stuotūs preteimā agresejai.”

2024. godā Rakstiņš ir publicējs “Pretošanās rokasgrāmatu”, kas dūmuota plašuokai sabīdreibys izgleituošonai par navardarbeigu pretuošonūs: “Itaida sabīdreibys apvuiceiba ir vajadzeiga na tik slyktuokajam scenarejam – stuņdei “X” –, bet jau šudiņdīnai! Mes dzeivojam hibridkara laikā. Nav juogaida stuņde “X”, kab suoktu stuotīs preteimā Krīvejis dezinformacejai, agresora ekonomiskajam, diplomatiskajam i kulturys karam, ceiņai par vierteibom i pruotim. Dzeivuotuoji itaidom prasmem ir juoapvuica jau šudiņ.”

Eksperts skaita: “Na kotrys var byut par karaveiru voi zemissorgu, tok kotrys var styprynuot vaļsts nūtureibu tamā jūmā, kurā itys cylvāks jiutās spieceigs. Es grybu aicynuot muokslinīkus i rodūšūs cylvākus īsasaisteit itamā kognitivajā pretuošonā. Ar naideiga satura aizlīgšonu var dabuot tik īrūbežuotu efektu. Mums ir juoražoj sovs saturs, sovi muokslys dorbi, kas projicej myusu vierteibys i styprynoj myusu kulturu. “Straumis” panuokumi aplīcynoj, ka ari mes varim taiseit šedevrus.”