Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Piec Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2024” ceremonejis desmit “Boņuki” ir aizceļuojuši iz vysaidom vītom kai Latgolā, tai uorpus tuos. Sovpus “Boņuks” par myuža īguļdejumu ir aizceļuojs iz Rogovku pi Veronikys Dunduris. Veronika ir īvārojama latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, kas davuse nūzeimeigu īguļdejumu latgalīšu kulturys i volūdys atteisteibā. Jei vys vēļ aktivi struodoj Nautrānu vydsškolā i jau vaira nakai 20 godu organizej “Vosoruošonys” kursus školuotuojim, skotivis runys konkursu “Vuolyudzāni” i vaļsts atkluotū latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiadi, taipoš voda Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceju (LVLKŠA). Veronikys aktivitatis i padareitū var skaiteit cīši ilgi, tok intervejā ar jū izzynuosim vaira par izaicynuojumim pylnū ceļu iz taidu latgalīšu volūdu školuos, kaida tei ir niu.

50 dorba godūs Veronika ir sajāmuse vairuokus nūzeimeigus apbolvuojumus par sovu īguļdejumu latgalīšu kulturys i izgleiteibys atteisteibā, par pīmāru, 2003. godā pateiceibys rokstu nu prezidentis Vairys Vīkis-Freibergys, taipoš ari 2020. godā Vaļsts prezidents Egils Levits i Ordiņu kapituls īcēle Veroniku par Atzineibys krysta komanderi.

“Ir svareigi byut nūvārtātam nu tūs cylvāku, kas ir tev blokus. Nareši cylvāki blokus varbyut ir pīroduši, ka tys jau nūteik i ir. “Boņuka” bolva maņ ir lela atzineiba i saviļņuojums, kam niu bolva caur “Goru” ir dabuojuse cīši lelu kvalitatis zeimi. Nabeju gaidejuse, ka mani tai gūdynuos,” par myuža bolvys sajimšonu soka Veronika Dundure.

Dorbi i plāni itūšaļt

Veronikys kasdīna aizrit Nautrānu vydsškolā, kur 12. klasis audzieknim jei pasnādz taidus prīškmatus kai latvīšu volūda i literatura, publiskuo uzastuošona i projekta dorbs, kas ir vuiceibu prīškmati piec jaunuo kompeteņču satura. Paraleli gataveišonai stuņdem i tūs vadeišonai Veronika dorbojās Latgalīšu volūdys i kulturviesturis metodiskajā centrā, kur vys vēļ apkūpoj, sagloboj vysaidus volūdys i kulturys resursus i atbolstu školuotuojim i školānim. Kai pīzeist poša Veronika, juos kasdīna vys vēļ ir pīpiļdeita ar latgaliskū. Taipoš jei jau vaira nakai 20 godu garumā turpynoj uzraudzeit i ceineitīs par latgalīšu volūdys vuiceišonys nūdrūsynuošonu školuos.

“Faktiski nu taida aktivuo dorba asu aizguojuse, bet vēļ gribīs koč kū padareit i metodiskajā centrā atstuot boguoteigu materialu. Taipoš itūšaļt ir naskaidreibys par volūdys vuiceišonys samoksu pa nūvodim. Iz 2025. godu Izgleiteibys i zynuotnis ministreja (IZM) nūvierzeja leidzeklus latgalīšu volūdys apvuiceibai iz Latvīšu volūdys agenturu, tok jī vylcynojās ar leigumu sliegšonu. Īriedņu procedura ir ilgs process, nav tai kai školā, ka pasoka, tod iz reizis ir juodora, nadreikst vylcynuotīs,” stuosta Veronika.

Ūtrys juos dorba vierzīņs itūšaļt ir pi skotivis runys konkursa “Vuolyudzāni” i atkluotuos latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiadis 25 godu svineibu organiziešonys.

“Mums grybātus sagataveit koč kū eipašu, deļtam sasagataveišonys dorbs jau ir suocīs. Ir dūma paaicynuot tūs vuolyudzānus, kas niu ir tykušu par īvārojamim cylvākim i aktivi dorbojās latgalistikā. Varbyut nav saisteiti ar Latgolu, bet roksta, dzejoj, voda pasuokumus, i tys dorbs ir napuortraukts, kam koč kaids stimuls tymā laikā ir bejs. Nūteikti pateiceiba juosoka ari attīceigūs školu školuotuojim, kas īsaisteja bārnus. Tok pyrmūs godus bārnus gataveja ari poši vacuoki,” stuosta školuotuoja.

Kai pīmiņ Veronika, skotivis runys konkursa suokuos tymā pīsadaleja vaira par 100 vuolyudzānu, pādejūs godūs pīsadola aptyvai 50-80 bārnu i jaunīšu. “Skaits ir svuorsteigs, tok ari tys ir daudz. Konkursā ir pīsadalejuši ari nu pyrma školys izgleiteibys īstuožu i augstškolu, tok grybātūs, lai jūs byutu vaira. Niu var redzēt, ka ir īsaguojs attīksmis vaicuojums. Daudzi vacuoki vaira sātā narunoj latgaliski, tod kū jim tī vēļ dzejūleišus, puosoku fragmentus bārnam īvuiceit i syuteit iz konkursu. Tok ir daudzi lobu pīmāru. Varu minēt nu Vistopolu saimi nu Tukuma školys, kas regulari jau cik godu piec kuortys brauc iz “Vuolyudzānim” i bārni ījam gūdalguotys vītys,” stuosta Veronika.

Taipoš vēļ vīnu nu aktivitatem, kū školotuoja Veronika grybātu atjaunuot i turpynuot, ir večerinkys Rogovkā. Tys ir pasuokums, kū organizej Nautrānu vydsškolys latgalīšu volūdys puļceņš. Tei ir tradiceja, kas aizasuoce jau pyrma daudzu godu, tok niu, pa Veronikai, tys ir pasuokums, kuram obligati juobyut ari iz prīšku. Pārņ Nautrānu vydsškola īlyudze pi seve školānus nu 11 izgleiteibys īstuožu, tūs vydā Ruguoji, Baļtinova, Rekova, Kuorsova, Varakļuoni, Preili, Bolvi, Aglyuna i Kruoslova. Pasuokuma laikā školāni īpazeistynuoti ar Rogovkys viesturi, pīsadaleja latgalīšu rūtaļuos, dejuos i dzīduoja dzīsmis.

“Školu i gimnazeju jaunīšim koč kai ir juoīsapazeist, kab jī byutu vīnuoti na viņ latgaliskajā, tok ari atrūn draugus. Sacynuojom, ka tagad cīši moz nūteik pasuokumi jaunīšim, par pīmāru, atseviški pogostūs. Tok jaunīši grib! Jaunīši sagataveja konkursus, kab vokora gaitā byutu, kū dareit. Vuicejomēs daņčus i, golvonais, ka izkūpem latgalīšu volūdu. Dzierdiejom dažaidys izlūksnis, kam bārni sabrauce nu vysaidu vītu. Vīneigais nūsacejums itamā večerinkā beja runuot latgaliski. Byutu labi, ka tys turpynuotūs. Par pīmāru, cytugod aicynoj Aglyuna i tai tuoļuok,” cer školuotuoja.

Hobeji uorpus dorba – latgalistika

Vaicojūt Veronikai, kas ir tuos lītys, ar kū jei nūsadorboj uorpus dorba školā, jei smejūtīs soka, ka latgalīšu volūda nikur napagaist. Veronika aktivi skaita gruomotys, eipaši taišni latgalīšu literaturu.

“Asu izlasejuse daudzi latgalīšu gruomotu, tok na vysu, kas daīmams. Cīši daudzi gribīs puorlaseit. Metodiskajam centram beja duovona nu Latgolys Kulturys centra izdevnīceibys – jī īsēja trymdā izguojušū literarū žurnalu “Dzeive” sešūs siejumūs. Piec tuo jaunīši 90. godūs izveidoja par tū katalogu ar treis vierzīnim – folklora, volūda i personeibys aba literati. Tod es vysim līlejūs, ka ir bejuši vasali 98 literati, kas trymdā beja publiciejušīs žurnalā “Dzeive”. Tys ir daudz! Ari myusu školys bārni par tū breinuojuos. Latgola ir boguota ar literatim, tei ir naizmārojama myusu boguoteiba. Niu raugu nūpierkt ari vysu, kas ir jauns izdūts i palīkūšs,” par aizaraušonu ar gruomotu laseišonu stuosta Veronika.

Taipoš Veronika stuosta, ka jau ir ari ūtrys hobijs – pyldspolvu i taseišu kolekcioniešona. Juos kolekcejā jau ir ap 300 pyldspolvu i 120 taseišu, kas puorsvorā ir atvastys nu dažaidu vaļstu. “Pādejūs godūs bīži ceļoju. Braucu ar autobusu. Ir apceļuota faktiski vysa Eiropa, izjamūt Daneju, Nēderlandi. Vysod raugu atvest tai vaļstei rakstureigu suveniru,” tai Veronika.

Kai suocēs ceļš iz latgalīšu volūdu školuos?

Veronika par pedagogu struodoj jau 50 godus i ir izvuicejuse sešys audzynomuos klasis. Jau 80. godūs jei suoce dorbu Nautrānu vydsškolā i cīši pīmiņ laikus, kod pamozam latgalīšu volūda suoce pasaruodeit klasēs. Vyss suocēs ar programu izveidi, kai integrēt latgalīšu volūdu školuos, i fakultativim.

“Na veļti mums ir teicīņs: “Troks voi nu Rogovkys!” Tys laikam vaira atsatīc iz tim pyrmajim cylvākim, kas ite koč kū dareja. Jau īprīškejais školys direktors Ontons Miglinīks Trešuos atmūdys laikā pīduovuoja vysai 5. klasei latgalīšu volūdys fakultativu. Kū mes darejom? Nu Alberta Spuoģa beja sajimts bogoteigs gruomotu kluosts, kurū mes izmontuojom, eipaši “Tāvu zemis kalendaru”. Mums beja ari juo vuoktī frazeologismi, īsaukys, pavuordis. Beja juodūmoj interesanti varianti, kab pīsaisteitu bārnus. Bārni zeimēja frazeologismus tīšā i puornastā nūzeimē, pīmāram, “ceļt iz orkla”, “cylvāks ar oknom”. Tys bārnim cīši patyka! Beja izstruoduotys latgalīšu volūdys integriešonys programys viesturē, biologejā, geografejā. Niu tuos programys ir muzejā,” pyrmsuokumus pīmiņ školuotuoja.

Niu Veronika ir gondareita, ka laika gaitā ir atsateistejušys kai vuiceibu metodis, tai ari materialu i leidzeklu kluosts. “Niu latgalīšu volūdys vuiceišona nūteik caur nūvoda temom, suocūt ar tū, kas mes asam, myusu saime i sāta – viesturyskais aspekts, geografeja, folklora, literatura. Ar itū temu teik pīduovuots atbylstūšs vuordu kruojums. Niu ir vuiceibu leidzeklis “Olūteņš” (2018), vysaidi metodiskī īsacejumi, programa vysai vuiceibu stuņdis gaitai. Prūtams, vuiceibu leidzekļu kluosts vēļ ir napiļneigs, tok škārsteiklā ir cīši daudzi materiala – muzyka, puorraidis i daudzi kas cyts. Vysu var izmontuot, vajadzeiga tik griba,” soka Veronika.

Tok, kab sasnāgtu tū, kas mums ir šudiņ, latgalīšu volūdys aktivistim i školuotuojim beja juoveic tuoļs i izaicynuojumu pylns ceļš. “Struoduojom pi latgaliskuo integriešonys vuiceibu stuņdēs. Latgalīšu volūda beja tam, kab lobuok apgiutu latvīšu literarū. Tūlaik bejom Saeimā kūpā ar niulejū Baļtinovys vydsškolys direktoru Imantu Slišānu. Zeimiejom piramidys, kai tys byus, kaidi vuiceibu leidzekli vajadzeigi. Tok tūlaik tys laikam nabeja īspiejams, kam nabeja školuotuoju, kas ītu klasē i tū vuiceitu. Ituo godu symta suokuos beja lela nadrūseiba, kam iniciatoram vajadzēja byut pošam školuotuojam, tok mes asam pīroduši, ka myums pasaceis i atļaus, tod tik dareisim. Tūlaik tai beja, ka es mudynuoju školuotuojus, kab jī praseitu tuos stuņdis latgalīšu volūdys puļcenim. Pošim pīraksteit puļceņu programys i īsnēgt vadeibai. Vadeiba īdūd akceptu i vyss nūteik. Tok, nu ūtrys pusis, vajadzēja ari vacuoku atļauju. Tik ar godim vacuoki ari saprota, ka tys ir svareigi i vajadzeigi.

Daudzi cylvāki, ari varys gaitiņūs, maņ ir sacejuši: “A kū tu gribi? Runoj sātā latgaliski. Kū tu vēļ gribi dareit ar tū volūdu?” Volūda ir juosagloboj. Cik tod byus tūs runuotuoju, ka mes tagad navuiceisim? Vacuoki jau ari bīži viņ skaita, ka bārns švakuok zynuos latvīšu literarū volūdu, ka vuiceisīs latgalīšu volūdu, tok tys nav tai. Es parosti vysim soku – kai var nūlīgt tū, kas pastuov? Volūda ir dzeiva. Ari myužeigais vaicuojums – dialekts ci volūda? Kurā dialektā ir normāta raksteiba, kurā dialektā ir vuiceibu leidzekli i tik boguots literaturys kluosts?” tai školuotuoja Veronika Dundure.

Mierkis, Rogovkys trokums i pacīteiba

Vaicojūt, kas tod beja svareiguokais motivators izaicynuojumu puorvariešonā, Veronika atbiļd: “Maņ svareiguokais beja mierkis. Mierkis panuokt, kab latgalīšu volūda dzeivuotu školā. Niu ir cīši populari runuot latgaliski, čatuot. Pat tī, kas sātā runoj literarajā volūdā, ar sovim draugim čatoj latgaliski. Ir svareigi īsavuiceit pareizi raksteit latgaliski. Tys ir īspiejams, kam raksteiba ir normāta.

Īšonai iz mierki ir svareiga vide. Nautrānu, Rogovkys vide aba, kai es soku, “Rogovkys trokums”. Cik daudzi ite ir bejs lelu personeibu kai paguotnē, tai ari niu. Nu myusu pusis viņ īt 36 literati. Tys ir daudzi! Ari niu par “Rogovkys trokumu” līcynoj ari Nautrānu kulturys centra i tuo vadeituojis Ingys Vigulis dorbs. Tik daudzi pasuokumu latgaliski ar taidu rodūšu pīeju, kuo nikur nav bejs. Jei īlīce tymā kulturys dorbā ar sovim pasuokumim.

Es vysod soku, ka vīns cylvāks nikuo naspātu. Ka nav atbolsta nu leidzcylvāku i pretimnuokšonys nu pošvaļdeibys. Myus cīši atbolsta kai nūvods, pogosta puse, tai ari daudzu godu garumā aktivi atbolsta latgalīšu kulturys kusteibys “Volūdys” komanda,” pīzeist Veronika.

Taipoš jei pastreipoj, ka školā jiut ari eipašu auru. 20. godu symta 70. godūs Nautrānu vydsškolā beja nūvodpietnīceibys muzejs, kur školānim kotru godu beja dūts konkrets aizdavums pieteit i vuokt materialus, veiduot pietejumus, kam vīns muzeja darbinīks navarēja padareit tik daudzi dorba. Tai poši školāni īsasaisteja sovys pusis pietnīceibā. Veronika zyna stuosteit, ka iz školu vysod tyka aicynuoti dzejnīki, rakstnīki, nūtyka vysaidi vierīneigi pasuokumi. “Vīnu godu mes jau runuojom, ka dzeivojam nu pasuokuma da pasuokuma,” ar smaidu pīmiņ Veronika. Tod drupeit vāluok ari pošai Veronikai daguoja apziņa, ka tū latgaliskumu, kas vaļdeja Nautrānu školā, var nūdūt ari cytim bārnim.

“Dzeive pīspielej taidys najaušeibys, kur tu vari turpynuot dareit jau īsuoktū. 1995. godā Gundega Michele aicynuoja mani pīsadaleit nūmetnē vuiceit uorzemu bārnim latgalīšu volūdu. Dūmuoju – kai? Tī beja trymdys latvīšu bārni, kurūs vacuoki syuteja iz Latveju vuiceitīs. Jūs vydā beja ari puors latgalīšu bārni, tok pamatā nu Australejis, Anglejis, Fraņcejis i cytu vaļstu. Kū latgalīšu volūdā īvuiceit taidam bārnam, kab vyspuor rostu prīškstotu? Suokumā runuojom par tū, cik seneja ir volūda, pyrmajim calmlaužim, kai Andryvs Jūrdžs, Pīters Miglinīks. Stuosteju, kai Andryvs Jūrdžs sovom pīcom meitom pyurā deve puorraksteitys gruomotys i folklorys materialus. Kotra puorraksteituo gruomota beja puori 800 puslopu bīza. Stuosteju par jūs dorbim, kas līcynuoja par latgalīša taidu zynomā mārā pacīteibu, dorba spiejom i speiteibu. Uorzemu bārni ar taidu prīcu vuicejuos, meklēja vuordus. Mani puorsteidze jūs uzcīteiba! Tod saprotu, ka es tū varu – na tikai sev, sovai školai, tok ari cytim,” stuosta Veronika.

Veronika pīzeist, ka jai, byudamai latgalītei, ari kaidā ziņā pīmeit pīmynātuos eipašeibys – pacīteiba, dorba spāks i speiteiba.

“Zynomā mārā pacīteiba ir lela piec naskaitomu atteikumu – daudzom dorba grupom, kas tyka organizātys. Spieteiga asu piec rakstura. Piec horoskopa asu vierss. Maņ pat tyvynīki soka – tu kai vierss speiteiga. Nav jau tai, ka palikšu pi sova, ka jiutu, ka maņ nav taisneiba, tok ir īškejais speits, ka ir juopanuok, juoizdora. Par dorba spiejom – parosti es ari poša sovim audzieknim soku: “Kū var izdareit šudiņ, tū naatlic iz reita. Īs cyti dorbi, i tod navariesi tikt golā. Es nasaceitu, ka asu ideala, goduos jau vysaiž. Tok parosti raugu dareit iz reizis. Maņ pedagoga dorbā cīši daudzi paleidz humora izjiuta. Bārni radz tū labesteibu, sirsneibu. Maņ vysod soka, ka es ilgi navaru sirdeitīs. Ruodu tū pīmāru ari bārnim, mudynoju smaideit. Bārni ir bejuši vysaidi, tok ar disciplinu nikod nav bejušys problemys,“ par sevi i sovim audzieknim stuosta školuotuoja.

Tuo laika izaicynuojumi palyka par pamatu “Vosoruošonys” i Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis izveidei. 2000. gods aprelī nūtyka Latgolys školuotuoju saīšona Rēzeknē.

“Sabrauce školutuoji nu vysys Latgolys, i beja taida cīši jauka saruna par Latgolys kulturys montuojumu i latgalīšu volūdu. Stuosteju par tū, kai stuņdēs integrēt volūdu, kab pareizi īsavuiceit latvīšu literarū volūdu. Prūtams, gryuteibys beja lelys suokumā. Ar Imantu Slišānu i Makašānu školuotuoju Lidiju Polekejevu, Rykovys školuotuoju Līviju Līpdryvīti bejom taida mozuo komanda suokumā. Leidzeklu ari nikaidu nabeja, bet myus eistyn atbaļsteja tūreizejuo Rēzeknis Augstškola.

Izceineits vaļsts olimpiadis statuss

Vēļ vīns nu byutysku sasnāgumu ir 2013. godā latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiadei izceineitais vaļsts atkluotuos olimpiadis statuss.

“Parakstejom viestuli par olimpiadis statusu kūpā ar augstškolu pasnīdziejim. Aizsyutejom i iz reizis sajēmem nūraidūšu viestuli, kam tys nav obligats vuiceibu prīkšmats, i cik ta bārnu pīsadola olimpiadē… Tod tyka pīsaisteiti zynūši cylvāki, kas paruodeja vysaidus faktus i argumentus, par pīmāru, cik tod pīsadola filozofejis olimpiadē, kas ari nav obligats prīškmats? Tys vystik veicynuoja tū, ka myusu olimpiadi atzyna i daškeira vaļsts atkluotuos olimpiadis statusu. Jau tūlaik vīnuojomēs par leidzeklim olimpiadis organiziešonai i leidzeklu izstruodei, tok taipoš myusu leluokais atbaļsteituojs ir pošvaļdeiba.”

Veronika nūruoda, ka vysod leluokais izaicynuojums ir finansiejuma problemys. Vysod sevkurs vaicuojums ir ari naudys vaicuojums, kas skar organiziešonu, leidzeklu sagataviešonu i izdūšonu.

“Beja šaļts, kod siedieju nūlaistom rūkom i dūmuoju, kas maņ paleidzēs i atbaļsteis. Tok izaicynuojumi nūryuda i dūd taidu speitu. Andryvam Jūrdžam beja taids dūmu gryudeņš: “Vyssmoguokais dorbs palīk par prīcu, ka tū dora ar prīcu.” Tei vystik ir patikšona, ka tys ir juodora i tam ir juobyut. Ka ir aizsuokts i pamest navar.”

Dareit vaira, nakai prosa

Veronika pīzeist, ka jai vysod uorpus pedagoga dorba ir gribiejīs dareit vaira. Ceiņa par latgaliskū i tuo īvīsšonu školā, olimpiadem, konkursim, vuiceibu materialim ļuove jai dareit vaira, i niu jei skaita, ka sasnāgtū nūteikti nadreikst pagaisynuot, tok ir juoīt iz prīšku.

Taipoš jei ir cīši prīceiga par jaunū paaudzi, kas aktivi kasdīnā lītoj i vuicuos latgalīšu volūdu, radz jaunuotnē potencialūs dorba turpynuotuojus iz prīšku.

“Niu ir juoīt tik iz prīšku. Ka tik daudzi ir padareits, struoduots i dabuots, tū pagaisynuot i pamest nūvuortā byutu lels regress. Ir cīši daudzi jaunu cylvāku, kas var tū turpynuot. Munu dorbu vajag turpynuot. Parosti soka, ka sovā školā jau pi tuo vysa pīrūn, ka ir. Tok daudzi atbrauc i breinojās par mums, cik daudzi ite ir. Asu pateiceiga školys direktoris Anitys Ludbuoržys atbolstam par īsasaisteišonu i paleidzeibu ar idejom i tūs realizaceju. Vīns pats ar školānim tū vysu napadareitu, ka nabyutu vadeibys,“ soka Veronika Dundure.