Rokstu sagataveja: Edeite Laime, portals lakuga.lv

21. februarī, kod teik atzeimuota ari Storptautyskuo dzymtuos volūdys dīna, Rēzeknis nūvoda Ūzulainis Tautys noms trešū reizi aicynuoja iz “Čangaļu saītu ci latgalīšu olimpiadi” Bekšūs. Olimpiadis reikuotuoji daleibnīku komandom beja sagatavejuši vysaidus aizdavumus i puorsteigumus, kurūs puorbaudeit kai sovys zynuošonys, stuosteišonys prasmis, paruodeit sātā padareitū, tai i byut rodūšim tīpat iz vītys. Daleibnīku vydā beja kai Rēzeknis nūvoda, tai i cytu nūvodu dzeivuotuoji, bet uzvarātuoja gūdā tyka komanda “Mes nu…”, kas puorstuovēja Rykovys pogostu.

Olimpiadē varēja pīsasaceit komandys ar daleibnīku skaitu da 10 cylvāku. Pyrma nūtikšonys komandom beja sātys aizdavums – izdūmuot komandys nūsaukumu i piec vareibys tematiski sasapucēt. Taipat kotrai komandai iz pasuokumu vajadzēja īsarast ar vīnu iedīni, kū jei skaita par latgalīšu kulinarejis “noglu” voi tradicionalū iedīni. Saīts suocēs ar īpasazeišonu, kurā kotrai komandai beja juopastuosta ap sevi, juoprezentej iedīņs i juoizstuosta par kaidom “zīpem”, kū poša komanda voi kaids nu juos daleibnīku da šam ir “savuorejs”. Piečuok komandys gaideja vysaidi aizdavumi – zynuošonu puorbaude, Latgolā pazeistamu personeibu atpazeišona, jaunvuordu kaita, aktermuokslys, atjauteibys i ospruoteibys aizdavumi. Daleibnīku, kurī beja sabraukuši nu Dekšuoru, Veremu, Rykovys, Rēzeknis, Lūznovys i cytu vītu, snāgumu vērtēja žureja pīcu cylvāku sastuovā – korektore, avīzis “Vietēja Latgales Avīze” korespondente Skaidrīte Svikša, muzykanti Rasma i Gunārs Igauni, vīglatlete Gunta Vaičule i žurnala “A12” redaktore Ināra Groce. Spraigā saceņseibā par olimpiadis uzvarātuojim palyka “Mes nu…” nu Rykovys pogosta, ūtrū vītu dabuoja Lūznovys komanda “Svīsts”, bet trešajā palyka “Vairuok saulis kotrai dīnai” nu Dekšuoru pusis. Uzvarātuoji sajēme speciali taiseitus olimpiadis kausus i duovonys nu saīta atbaļsteituoju.

Nūtikšonys reikuotuoji beja pasaryupejuši kai par gastiņci – iz vītys Ūzulainis Tautys nomā captu maizi i pošu taiseitu maizis zupu, tai gostim i prīšknasumim – uzastuoja Jurs Ostrovskis, ar dzīsmem prīcynuoja Ēriks Zeps, Rasma i Gunārs Igauni, sadoncuoja Lūznovys senioru tautys deju kolektivs “Lūznava”, bet saītā pārņ radeitū himnu izdzīduoja Ūzulainis Tautys noma folklorys kūpa “Zeiļa”.

Pyrma pandemejis ideja i daleibnīku aicynuojums turpynuot

“Čangaļu saīta ci latgalīšu olimpiadis” ideja Ūzulainis Tautys noma vadeituojai Santai Ostašai īguojuse pruotā taišni pyrma pandemejis suokšonuos. “Sovi pīci, seši godi paguojuši, bet tai eistyn naatguodoju, kas maņ kolpuoja par īdviesmi. Ruodīs, ka tys latgaliskais gors, forša kūpā saīšona, kod vysi dūmoj leidzeigi – smejās, dzīd, saprūt vīns ūtra jūkus, doncoj i vysaidūs veidūs izapauž, labi jiutās vīns ūtra kompanejā. Dūmoju, ka tys beja golvonais īdviesmis olūts – tei lobuo sajiuta,” portalam lakuga.lv soka Santa. Pandemeja, tod bārnu kūpšonys atvalinuojums, tai tuoļuoka olimpiadis reikuošona nūstuojuse, bet pyrmuos nūtikšonys daleibnīki suokuši vaicuot, kod byušūt vēļ.

Vīna nu vaicuotuoju, kas ir bejuse jau vysu treis saītu daleibneica, ir Jolanta Smane nu Rēzeknis nūvoda Dekšuoru. Jei soka, ka pīsadaleit pyrmū reizi sasprīduse, kod sovulaik škārsteiklā pamanejuse viesti par taidu pasuokumu. “Nikur latgaliskūs pasuokumūs vēļ nabeju pīsadalaejuse, bet pādejā pīsasaceišonys dīnā sasprīdu, ka vajag salaseit komandu i pīsadaleit. Atbraucem taidā ļusteigā kompanejā ar myusu vītejū kanepu narkobaronesi (Dekšuoru pusis aktivisti Dzidru Bruzguli – E. L.) i puorejim bīdrim, teiri labi nūstartējom i dabuojom ūtrū vītu. Tod guoja kovids, bet kotru reizi, kod satykom Santu, vaicuojom, kod taida nūtikšona byus vēļ!” stuosta Jolanta, sokūt, ka tī, kuri bejuši Ūzulainis Tautys noma vadeituojis Santys Ostašys organizātajūs pasuokumūs, zynūt, cik vyss vysod ir puordūmuots, skaisti nūformāts, labi saorganizāts. Ūtrajā pīsadaleišonys reizē ari bejuse laseita komanda ar latgalīšu literatim, muzykantim, zynuojuši, ar kū riekinuotīs, bet otkon palykuši ūtrī. “Nu myusu īprīškejuos reizis komandys niu izauguse vēļ vīna komanda – rykovīši. Jim ari īpasatyka i poši gribēja pīsadaleit. Bet i itūgod mes bejom mierktīceigi – salasejom komandu nu taidu ļaužu, kas pīsadola pruota spēlēs, nūsadorboj ar folkloru, ceram, ka īs labi!” nūsmej Jolanta, tamā šaļtī vēļ nazynūt, ka itūreiz paliks trešajā vītā, bet pyrmū dabuos taišni komanda nu Rykovys.

Aizdavumu dūmuošonai kūpīna, bet uzvariešonai – strategeja

Pyrmais “Čangaļu saīts ci latgalīšu olimpiade” nūtyka 2020. godā, ūtrais 2024. godā i niu, 2025. godā, beja pasuokuma trešuo reize. Santa Ostaša stuosta, ka īprīškejā reizē pīsadalejušys 6 voi 7 komandys, bet itūreiz pīsasacejušys jau vasalys 10, tik pādejā breidī divejis vystik atkrytušys. Olimpiadis reikuotuoji aiz laika beja breidynuojuši, ka pasuokums, cikom komandys izpiļdeis vysus aizdavumus i pīdzeivuos organizatoru puorsteigumus, byušūt gars – suokšūtīs sešuos stuņdēs vokorā i byus vysmoz da 11 stuņžu vokorā. Santa soka, ka nu vīnys pusis ir prīceiga, ka daleibnīku palīkūt vaira, bet nu ūtrys – ari poša olimpiade leidza ar tū palīk garuoka. “Daīt puordzeivuot – kuram varbyut par garu, kuram juoskrīn, kuram transports i tai. Deļtuo itūgod afišā skaidri i gaiši nūruodejom, ka olimpiade byus gara – da vīnpadsmitu – i nadūmojit, ka palaissim dreižuok! Ka jau asam saguojuši kūpā, tod jau vajag tai rikteigi i pamateigi!” smejās olimpiadis idejis autore. Jei stuosta, ka itymā godā, gatavejūt aizdavumus, raudzejuse īsadzilinuot i izpieteit latgaliskū vysaiduos nūzarēs – viesturē, kulturā, politikā i cytur, kur viņ variejuse īsadūmuot. “Lelu daļu aizdavumu sastateju poša, bet tai kai latgalīšu volūda itūšaļt ir svāti naaizskarama raksteibys ziņā, tod aizdavumi ir izguojuši caur korektora rūkom, lai naizdareitu napareizi. Mums tautys nomā ir ari trokūs latgalīšu kūpīna, kas saīt breižūs, kod vajag sataiseit pruota vātru, kod ruodīs, ka ideju datryukst i vajag kaida cyta cylvāka redzīni. Itamā kūpīnā ir myusu folklorys kūpys “Zeiļa” damys, kulturys darbinīki, bārnuduorza vadeituoja, taipat ari bejušais pogosta puorvaļdis, niu Maltys apvīneibys puorvaļdis vadeituojs Edgars Blinovs. Mes saīmam kūpā, suocam daleitīs ar idejom, kotrys koč kū pasoka kluotyn, kotrys nazkū īsoka, i golā taidys lītys saīt! Tū vysu vokora gaitā var redzēt!” prīcojās Santa.

Ūtrū reizi olimpiadē pīsadaleja Līvija Smirnova (voi lobuok zynoma kai literate Līvija Līpdryvīte), kurei pārņ debitēja dekšuorīšu komandys vydā, bet itūgod sasprīduse salaseit poša sovu komandu i golā taišni jī – komanda “Mes nu…” – palykuši par 2025. gods olimpiadis čempionim. Kai nūsmej Līvija, tod apetite rūnūtīs ādūt. “Īpasatyka pasuokums i gribiejuos puorsalīcynuot, ka mes ari koč kū vaira varim, ka zynim latgaliskuos nūtikšonys, lītys i asam eistyni latgalīši,” jei soka, stuostūt, ka Rykovys komanda sovā ziņā beja apriekins – kotram bejuse kaida lūma, losūt komandu zynuojuse, iz kū kurs ir spiejeigs. “Kai maņ saceja Maruta Latkovska, te asūt paleidziejs muns garais pedagoga dorbs, spieja redzēt kura stypruos pusis, zynuot, kū nu kura sagaideit i “izmīgt”. Zynuoju meitinis, kas ir cīši lobi stuosteituoji, spiej sasmīdynuot sevkurā breidī, kotru nīceņu puorvērst par eistu stuostu, poša puorzynoju latgaliskuos nūtikšonys, tai tei komanda sasalaseja,” uzvarys strategeju atkluoj Līvija Smirnova, koč i pīzeist, ka pyrmuo vīta bejuse lels puorsteigums. “Cereibys i gribiešona byut lobuokam vysod ir, bet augšuok par trešū vītu dūmys nabeja, golvonais beja pīsadaleit. Gribiejuos paruodeit cytim, kuri nabeja vēļ bejuši, kas tei olimpiade taida ir, ka jei ir taida vīna jautra, forša, interesanta padareišona,” Līvija stuosta, pībiļstūt, ka komandai “Mes nu…” gryutuokais aizdavums ruodejīs pats pyrmais – atpazeit maskuos nūsaglobuojušūs cylvākus, kam navarējs redzēt, voi tei sīvīte, voi veirīts, bolsi puorveiduoti i leidzeigi pazeistamu cylvāku bolsim. Aiz masku beja nūsaglobuojuši žurejis lūcekli Gunta Vaičule, Gunārs Igaunis i Ināra Groce, bet juoatpazeist jī beja piec treis faktu. Vaicuota, voi byutu gotova pīsadaleit vēļ, Līvija puorlīcynūši soka, ka byutu, kam vēļ ir ļauds, kurim grybātu paruodeit olimpiadi, taipat juoturpynojūt ari latgaliskuo izzynuošona – olimpiadis aizdavumi nimoz naasūt vīnkuorši, atbiļdis varūt zynuot tod, ka ceņteigi i regulari sekoj leidza. Jei īsoka ari cytom komandom nasabeit, braukt pīsadaleit, labi pavadeit kūpā laiku i īsadvesmuot.

Ar pošapziņu pret nūsaukuma napatikšonu

Pyrma “Čangaļu saīta ci latgalīšu olimpiadis” publiskajā vidē, seviški socialajūs teiklūs, pasaruoda komentari, ka vuords “čangali” nav lobs pasuokumam, izskaņ redzīni, ka kaids ari taišni juo deļ nagrybūt olimipiadē pīsadaleit. Vaicojūt nūtikšonys reikuotuojai par nūsaukuma izalaseišonu, Santa Ostaša soka, ka precizi naatguodoj, kai rodīs taids nūsaukums, bet jai ruodejīs, ka labi skaņ i nabeja aizadūmuojuse, ka jam kluotyn byutu kaida naloba nūzeime. “Piečuok, kod sataiseju pyrmū olimpiadi, izlaseju vīnu, ūtru komentaru, beja taišni tī “es pīsadaleitu, bet ka na tys “čangaļu” nūsaukums, juo deļ napīsadaleišu”, tod suoču vaira papieteit. Kaudzeišu “Miernīku laikūs” tī čangali beja pavysam nu cytys pusis, nabeja myusu pošu latgalīšu ļauds, parkū tys tai aizguojs…? Poša personeigi tymā vuordā nasaskotu nikuo cik brīsmeigi ļauna. Ka mes dreikstam par čyulim pasasmīt, deļkuo tod navar i kaids pasasmīt par mums voi vēļ lobuok – mes poši par sevi? Ka pasaver apleik, tī, kas ite sabraukuši, ir jautri cylvāki ar veseleigu pošapziņu, i kurs ta cyts ir tīseigs par sevi pasasmīt, ka jis ir čangaļs, ka na mes poši,” sprīž Santa. Tim, kurī soka, ka iz nūtikšonu nabrauks nūsaukuma deļ, jei īsoka ceļt augšuok dagunu, byut pošpuorlīcynuotuokim, humora pylnuokim i ironiski pasasmīt pošim par sevi. “Maņ tys nūsaukums roda kompleksus, kod kaids suoc par tū aizadūmuot i par tū runuot. Cytaižuok tys ir vēļ vīns pīmārs volūdys boguoteibai, ka vuordu ir daudz i navajag iz jū cik ļaunai viertīs!” aicynoj olimpiadis idejis autore.

Olimpiadis uzvarātuoju komandys “Mes nu…” daleibneica Līvija Smirnova ari pīzeist, ka suokumā nūsaukums jai na cīši patics. “Tod paskaiteju, padūmuoju i saīt, ka pasasmejam poši par sevi, kas nav nimoz tik švaki. Bet ar pošu olimpiadi, kaidu tū saorganizej Ūzulaine, mes cīši paceļam sovu pošapzinis lateņu!” soka Līvija.

Latgaliskuos nūtikšonys i daudznacionaluo vide

Kai Jolanta Smane, tai Līvija Smirnova portalam lakuga.lv nūruodeja, ka “Čangaļu saītu ci latgalīšu olimpiadi” īsaceitu cytim kulturys nūtikšonu reikuotuojim kai īdviesmi sovu pasuokumu reikuošonā – najimt taišni taidu pošu, bet, radzūt, cik vyss labi saorganizāts, atrast stuostu, kai sovā apleicīnē izceļt latgaliskū. Jolanta skaita, ka Rēzeknis nūvodā niu par latgaliskūs nūtikšonu daudzumu navarūt žāluotīs. “Rēzeknis nūvodā nūteik cīši daudz latgalisku pasuokumu, eistineibā var saceit, ka tagad nūvodā ir divejis latgalīšu golvyspiļsātys – Rogovka i niu Ūzulaine,” soka Jolanta Smane.

Līvija Smirnova ir aktiva latgaliskūs nūtikšonu apmaklātuoja, i jei ari pīzeist, ka kūpumā ruodīs, ka latgaliskūs pasuokumu ir cīši daudzi, ka navarūt vaira vysa apskrīt, bet naasūt i tai, ka par daudzi – asūt labi, ka kotrā vītā ir nazkas sovs, sovpateigs, pi kuo vajadzātu i pīsaturēt. Līvija skaita, ka Ūzulainei tys sovpateigais veiksmeigi saguojs kai latgalīšu olimpiade. Jei gon atsazeist, ka niu izalaseišonu, iz kurom nūtikšonom braukt, nūsoka ari cyti faktori – eipaši zīmā tī asūt celi. “Zīmā nūspielej tys, ka braucu tī, kur tyvuok, kam tymss, celi sleideigi. Pīmāram, pārnejā godā taišni aiz tuo nanūbrauču iz “Latgolys prozys skaitejumim” Daugovpilī, ceļš bīdynoj, bet vosorā tys otkon nav nikaids škierslis. Maņ pateik literarī pasuokumi, tys, kas saisteits ar muokslu, teatri, vysaidi. Tik varbyut sportiskuos aktivitatis eisti vaira nav deļ mane,” nūsmej Līvija.

Poša Santa Ostaša pīzeist, ka Ūzulainis pogostā nacionalais sastuovs ir vysā raibs, jū navar skaiteit par pošu latgaliskuokū golu. “Deļtuo pasuokumi latgaliski nanūteik cik bīži, bet kaidi aptyvai reis godā varātu byut, eipaši, kod ir nazkas saisteits ar folklorys kūpu. Tai, ka byutu gryuši pīdūmuot pi latgaliskuo, ari nav – kod ir sajiuta, ka gribīs, juoroda i zyni, ka tautys nomā saīs tī, kurim tys vajadzeigs. Taidā daudznacionalā pogostā ir tys aizdavums, ka juodūmoj iz vysom pusem, juorauga sataiseit vysaidi pasuokumi. Taišni latgaliskajā poša jiutūs cīši labi – vysi ir taidi draudzeigi, forši, atvārtom sirdim, jūkoj. Jūki ir vysā drūsmeigi, pat skali, vysi jūs saprūt, pasasmej, nivīns naapsavainoj, tei ir taida breiva atmosfera, jautra, draudzeiga, ir sajiuta, ka tu jūs vysys pazeisti jau cīši seņ. Vari pi kotra daīt, apčert, samīļuot i pasaceit lobu vuordu kai sovejam,” sajiutuos pasadola Santa, kurei poša īt nu Rēzeknis nūvoda Sakstagola pogosta Veitulu i latgalīšu volūda ir juos dzymtuo volūda – nu bierneibys vacuoki i vacvacuoki runuojuši latgaliski, taidā volūdā i izauguse.

“Čangaļu saītā ci latgalīšu olimpiadē”, apsasmejūt par komandu stuosteitajom “zīpem” ap tāvam izdzartū veinu, gūvs nūdūšonu, Piertnīku dīnys puorprotumu, elektreibys skapī izrautajim vadenim velosipeda skrytuļu rūtuošonai i cytom nabyušonom, sarunys nūslāgumā apsavaicoju Santai pošai par juos nabyušonom, iz kū jei atsoka, ka ruodīs naasūt taida pasuokuma, kurs saītu bez kaidu puordzeivuojumu, “zīpis” regulari godūtīs. “Mes tikū ar Maltys apvīneibu kūpā taisejom taidu kolektivu atskaitis pasuokumu, kod vysi apvīneibys pošdarbeibys kolektivi kuope iz vīnys skotivis, prezentēja sovu pogostu. Es apsamauču īšonai iz skotivi, verūs iz leju – vīna kūrpe taida, ūtrei taida. Da Ūzulainis pogosta, kur dzeivoju, patuoli, tiuleņ pasuokumam juosasuoc, bet saprūti, ka dažaidys kūrpis kuojuos, kū niu dareit? Juosadraudzej otkon ar pošapziņu, juoīt, kai ir. Smejūs, ka kulturys ļauds jau ir taidi, kurus na vysod nūpītni iztver, redzēs, ka ar divejom dažaidom kūrpem kuojuos, padūmuos, ka muokslinīks. Nu i labi, cylvākim byus, par kū parunuot. Taipat pyrmajā Rēzeknis nūvoda kulturys goda bolvā gadejuos lobs kuriozs. Feimaņu kulturys nomā skateituoju ryndys ir ar taidu sleipumu, mani izsauc kuopt iz skotivis, kai kuopu iz pyrmuo augšejuo pakuopīņa, tai da pošai lejai nūbrauču. Vysa zāle īvylka elpu, bet es pa tū laiku, cikom brauču lejā, puordūmuoju vysu dzeivi! Koč i tuos beja tik divejis sekuņdis. Nūkrytu, pīsazemieju kai taida vabale ar kuojom gaisā. Vysi iz mane verās. Dūmoju, kai pīsaceļt. Salyku kūrpeitis, ceļšūs poša, pīsacieļu, īkuopu atpakaļ kūrpēs i pyrmuo fraze, kas kai aizsargreakceja izguoja, beja: “Nu navaru es bez šova!”. Vysa zāle izelpuoja, saprota, ka asu dzeiva, pasasmēja. Saprūti, ka kai saguoja, tai saguoja. Lobuokais, ka obeji itī gadīni beja vīnā i tymā pošā kulturys nomā ar vīnom i tom pošom kūrpem! Deļtuo vajag itaiduos olimpiadēs pīsadaleit, sasatikt, izstuosteit sovys “zīpis”, pasasmīt kūpā, lai ir spāks i prīca dzeivuot tuoļuok!” nūsmaida Santa.