Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Grybu radeit pozitivismu i jaukumu, kas spylgtai pīmeit Latgolai i latgalīšim – tai soka jaunuo dzīduotuoja Laura Svikša, kas īt nu Rēzeknis nūvoda. Laurai ir 20 godu, i jei ir plašuok pazeistama ar sovu sovpateigū bolsa tembru i aktivū darbeibu Latgolys kulturys dzeivē. Leluoka mārūga atpazeistameibu jei dabuoja piec daleibys muzykalajūs talantu šovūs “Ghetto Faktors” i “X faktors” pyrma vaira nakai četru godu. Niu Laura studej džežu Jāzepa Vītuola Latvejis Muzykys akademejā, veidoj sevi kai personeibu i struodoj pi jaunu projektu.

Laura Svikša ir izauguse Rēzeknis nūvoda Sylmolys pogosta Pustinkys cīmā latgaliskā saimē. Vuiciejusīs Viļānu vydsškolā i Muzykys i muokslys školā, kur pasaruodeja pyrmuo saskarsme ar muzyku i tyka pamaneits juos sovpateigais bolss i talants.

Kai suocēs tovys gaitys muzykā?

Es tū napīmiņu, tok vacuoki stuosteja, ka es lyudžūs, kab ītu iz muzykys školu (Viļānu Muzykys i muokslys školu – M.P.), kas vys jau beja naapzynuotai, kam maņ vīnkuorši patyka dzīduot. Dzeive beidejuos tai, ka padzīžu vīnā kolektivā, tod pasaruoda cyts. Vīnkuorši ļuovūs vareibom i pīduovuojumim. Tai tys nūteik ari tagad. Pamatškolā beja solistu konkursi, saguoja koč kur paspeidēt, tok da pādejuo maņ nabeja skaidrys dūmys par tū, kū eistyn grybu, kam maņ pamatškolā patyka vyss. Vysi puļceni – gribiejuos vysu apvīnuot, vysu īspēt, suocūt ar floristiku, beidzūt ar kaidu dobyszineibu puļceņu. Maņ vyss ari pasadeve, deļtuo pamatškolys pūsmā beja gryuši izlemt, kū es grybu dareit – byut iz skotivis, aiz skotivis voi varbyut vyspuor cytā jūmā?

Piec pamatškolys īškejais bolss pamudynuoja īsastuot Juoņa Ivanova Rēzeknis Muzykys vydsškolā (niu Latgolys Muzykys i muokslys vydsškola – M.P.) akademiskuo vokala programā. Tok piec mieneša saprotu, ka nā, tys nav eisti muns. Tod puorguoju iz džeza nūdaļu, kur suocēs apzynuotuo gribiešona tū vysu turpynuot i dareit profesionalā leiminī. Tī maņ izaveiduoja saprasšona par tū, kas nūteik iz skotivis, aiz skotivis, kai sateit vodus, saskaņuot puļti, vysa menedžmenta puse.  

Asu pateiceiga par izvēlem, kurys asu veikuse, i par cylvākim, kam ir dzeivis pūsmi, kur tova dzeive ir cīši atkareiga nu tuo, kaidi cylvāki ir apleik. Maņ ir tik cīši pasaveics ar cylvākim, ka jūs vydā asu jutusēs labi. I maņ gribiejuos dareit, kam bīži viņ cylvākim ir vyss – talants, gribiešona, finaņsis, tok jim vīnkuorši nav motivacejis dareit.

Vysod muns īškejais bolss ir sacejs, ka vyss ir juoizdora piec lobuokuos sirdsapzinis. Vīnolga, voi tys dūs kaidus panuokumus ci nā, bet bīži viņ tu īlic sirdi i dvēselī tymā i cylvāki suoc dazynuot par tevi vaira. Ari tymā pūsmā pamozam suoce pasaruodeit halturys, pīduovuojumi paspieļuot vīnai pošai ci ar kaidu grupu. Vydsškolā beja foršs tandems – Marts Dreļs, Eduards Geikins i Haralds Meiers. Mes vuicejomēs kūpā i spieļuojom. Vysi treniejuos i palyka arviņ spūdruoki tymā, kū dora. Es skaitu, ka vyss, kū tu pats vari dareit, ir sekuot sovom sajiutom, vuiceitīs i kai švamme izsyukt vysu informaceju, kas ir apleik.

Vacuoki ir bejuši cīši lela daļa nu muna ceļa, kam pamatškolys pūsmā, kod maņ beja miļjons puļceņu i kotrai dīna beja gondreiž voi juotaisa saroksts, kū i kod doru, vacuoki spieja tam pīsalāguot. Jī vysod mani izvoduoja iz vysim pasuokumim, vysod nūdrūsynuoja atbolstu. Itūšaļt dūmojūt, redzīs – wow, kai jī vyspuor varēja izbraukuot, kam mes dzeivuojom 20 minutu attuolumā nu Viļānu. Turpu šurpu ar mašini braukuot, cytreiz pat pa vairuokom reizem dīnā, kod vēļ ir ari cyti saimis lūcekli. Saprūtu, ka vacuoki školys laikā beja nanormals spāks.

Voi ir kaids cylvāks, kas tevī vysu vaira ir saredziejs i atteistejs muzykalū potencialu?

Tymā laikā tei beja muzykys školys dzīduošonys školuotuoja Biruta Brūvele (seņuok Mežatuča), kura īvīse manī disciplinu i poškritiku ar daudzajim pasuokumim i konkursim. Jei bez vaicuošonys pīsaceja mani konkursim.

Biruta beja tys atslāga cylvāks, kurs izveiduoja dūmuošonu. Aizbraucūt iz konkursu, tu vari pasaklauseit, kai dzīd cyti. Tev jau veidojās plašuoka dūmuošona, kam tu redzi, kas nūteik apleik. Bīži viņ cylvāki vuicuos, nateik iz konkursim i tod redzīs, ka es tok vysu labi doru. Jī navar racionali nu molys iz sevi pasavērt.

Tai kai Biruta dzīduoja operā, tūlaik maņ kai mozam suokumškolys bārnam tys ruodejuos tik grandiozi – opera, leluo skotive… Gribiejuos leidzynuotīs jai, ari juos bolsu es apbreinuoju. Jei vysod ari beja taida, kas nadamīdze. Ari dzīduošonys stuņdis vysod beja tuos, iz kuruom maņ tik cīši gribiejuos īt.

Itūšaļt tu vuicīs Muzykys akademejā. Kai tu izdūmuoji turpynuot sovys gaitys taišni tī i kai tev veicās?

Es īsastuoju bakalaura programā “Džeza vokalais izpiļdeituojs”. Nasaceitu, ka ir cīši puorsamejuse tei rutina, kai beja vydsškolā – ir leidzeigi i ir interesanti! Tok akademeja ir cyts leimiņs – ir paguojs tik pusgods i es pagaidom raugu īsajust.

Es aizguoju iz tīni, kab paplašynuotu sovu redzislūku džeza žanrā. Ka tu gribi profesionalu izgleiteibu, tod itei ir vīneiguo vīta Latvejā, kur tu tū vari dareit profesionali, naīmūt akademiskajā vidē. Akademiskuo vide nav muns, tū jau saprotu vydsškolā i vys vēļ naasu mainejuse sovys dūmys.

Ite ir vaira tradicionaluo džeza pīeja. Vuiceibuos ari sasaskar ar menedžmentu – kai juosarunoj koncerti, mieginuojumi. Cīši loba pīredze! Tū vysu var jau vuiceitīs privatstuņdēs, tok maņ ir cīši svareiga vide – muzykalī cylvāki apleik, kas ir iz vīna viļņa ar mani. Akademeja Latvejā ir mozeņa, vysi atsarūn vīnys rūkys stīpīņa attuolumā. Maņ kai tai, kura grib turpynuot sovu karjeru Latvejā, Latgolā, beja cīši svareigi, kab maņ ir tys cylvāku lūks. Ka maņ vajadzēs salaseit cylvākus iz koncertu, maņ jī byus.

Deļkuo taišni džezs profesionalā leiminī?

Akademiskuo muzyka ir kora i operys muzyka. Vydsškolā mienesi padzīduoju vokalizis i saprotu, ka nasajiutu labi. Tūlaik, stuojūtīs muzykys vydsškolā, es nazynuoju, ka ir taida džeza nūdaļa.

Džeza muzyka tevi pylnveidoj. Vari improvizēt, izīt uorā nu dažaidu situaceju. Vari byut elasteigs. Džezā ir ari vaira pīduovuojumu. Akademiskuo muzyka ir speficiskuoka, der tik konkretim pasuokumim. Tok vysa izklaidis muzyka, koncerti breivā dobā prosa cyta žanra muzyku, i džeza muzyka īdeve tū, ka tu muoki klauseitīs i pīsalāguot dažaidai muzykai. Muoki izpiļdeit, zyni detalis.

Jau muzykys vydsškolys laikā tu pīsadaleji lela mārūga talantu šovūs, kai “Ghetto faktors” i “X faktors”. Pastuosti, kai tu izsprīdi pīsaceit sovu daleibu i kū tys tev ir devs muzykalajā vierzeibā iz prīšku?

“Ghetto faktoram” es pīsasaceju pādejuos desmit minutuos pyrma beidzēs pīsasaceišona. Īprīšk beju redziejuse par tū informaceju, tok maņ beja tys īškejais kautreigais latgalīša sindroms – nū kū es tī? Tod nūstruoduoja koč kaids īškejais bolss – safiļmiešu pīsasaceišonus video. Saīs, nasaīs – tod jau redzēs.

Tod, kod mani pajēme tuoluokajuos kuortuos, maņ piļneigi beja šoks. Suokumā bejom 40, tok ar kotru nuokušū kuortu myusu palyka mozuok i mozuok, tod tys maņ beja kai īškejais stimuls. Es nacieļu sev golvu augšā, tok vīnkuorši izdareju tai, kai varu. Labi, ka tys beja kovida laiks, kod vuicejūs pyrmajā kursā vydsškolā i varieju apvīnuot. Pa dīnu siežu “Zoom” sapuļcēs, vokorūs rokstu audio, braucu fiļmēt video.

Tys beja atspierīņs pasaruodeit publiski. Asu nu moza cīmata, kur vysi cyts cytu pazeist i, prūtams, beju kautreiga. Uzastuošona iz skotivis ir vīns, tok daleitīs ar sovu dzeivi maņ nasalyka pošsaprūtami. “Ghetto faktors” radeja disciplinu i tū, ka vystik tys publiskais tāls ir cīši svareigs. Dalinīkim beja juofiļmej i juosadola ar sovu kasdīnu socialajūs teiklūs – biļdis, storiji, heštegi. Tys maņ paruodeja, kai nūteik socialūs teiklu menedžmenta puse i cik svareigi ir sevi reklamēt. Daudzi nazynomi cylvāki suoce raksteit: “Laura, cik forši!” Ir svareigi, ka cylvāki tevi tai atbolsta, kam tu jau nu molys naredzi, cik daudz i kai tu dori. Īprīšk ruodejuos – nu kū es tī… Puors cylvāku zyna mani, mama nu blokusustobys dzierd, kai es dzīžu – forši. Kod tys aizīt tuoļuok, pasaruoda cytys ambicejis, cyts skatejums, poškritika par tū, kas ir labi, kas nav labi, pi kuo juopīstruodoj. Ari žurejis nūviertiejums kotru nedeļu. Ka mani izceļ Aminta, kura maņ ir wow cylvāks i kurū es muzykys industrejā apbreinoju – maņ tys beja koč kas natycams!

Sovpus “X faktora” pīredze maņ beja vaira, kab radzātu tū, kas nūteik aiz ekranu – aizskotive, fiļmiešona. Ekranā vyss jau ir skaisti, tok realitate beja, ka es īprīškejā naktī brauču pa tymsu iz Reigu, nu reita sešu tī siedieju, tod tik ap divpadsmytim naktī dzīduoju. Vysa dīna pavadeita tī, aizskotivī. Tev juosaruoda kameruos, juosnādz intervejis i tu navari aizīt īsadzīduot. Pīcys minutys, kab paāstu, siedi iz kastem. Ir tuos lītys nū īškīnis, kurys vari sajust, tik byudama tī.

Tī diveji šovi attaiseja maņ acs plotuok i lyka saprast, kū es grybu muzykā, kaidi ir muni standarti, kaidā ceļā es grybu tū turpynuot. Ari par publiskū tālu – kaidu es sevi grybu prezentēt.

Satykti ari daudzi cylvāki. Īprīšk deveņus godus es dzīduoju vītejā mārūgā i beju pīruoduse, ka cylvāki mani atbolsta, jim vyss pateik, kam vysi ir sovejī. Tok šovūs cylvāku ir tik daudz i kotrs ceinejās par sovu vītu, reizem ari pagaisynoj ciļvieceigumu, tok ir ari tī, kas ir pīzamātuoki, saglobojūt īškejū sirdssyltumu. Tai tys nūteik rodūšajā pasaulī.

Niu tevi vaira var redzēt Latgolys muokslinīku vydā, naseņuokuos sadarbeibys taišni kūpā ar Ūgu. Kaidi ir tī cylvāki i vide, kur tu esi niu?

Kaids byusi tu, taidi byus cylvāki tev apleik. Ar Ūgu dzeive myus ir savaduse kūpā, prīca par tū. Jei maņ ari beja taids atslāga cylvāks sovā laikā, kod vydsškolā pīraksteja: “Hei, nagribi pīdzīduot vīnā pasuokumā?” Tod maņ ari beja taids – uhhh, Ūga! Jauni pīduovuojumi! Aizguoja foršys sadarbeibys, leluokys skotivis, leluoki pīduovuojumi.

Niu maņ apleik ir latgaliskuo vide i cylvāki, kas maņ ir cīši meili i tyvi. Asu ar vīnu kuoju Reigā, ar ūtru – Latgolā. Reigā cīši respektej latgaliskū. Asu izpiļdejuse sovys dzīsmis, kas ir latgalīšu volūdā i cylvākim ari ir taids – wow!

Sovai personeibai nu vysu cylvāku asu koč kū pagivuse. Itūšaļt maņ pateik, kai es jiutūs sabīdreibā i iz skotivis. Ir saprasšona par tū, kai grybu sevi prezentēt. Saprūtu i jiutu, ka asu atbiļdeiga par latgaliskū. Asu izauguse saimē, kas ir piļneibā latgaliska. Maņ pateik veiduot taidu muzyku, i tei ir daļa nu munys personeibys.

Pastuosti vaira, kaidu tu gribi redzeit sevi kai personeibu muzykys industrejā.

Grybu radeit pozitivismu i jaukumu, kas spylgtai pīmeit Latgolai, latgalīšim. Grybu tū iznest tuoļuok, kam ir bejuši cylvāki munā dzeivis ceļā, kuri ir bejuši tik jauki i paleidziejuši maņ tikt tī, kur asu niu. Gribīs tū saglobuot, kab nav tai, ka ir vīns sitīņs i ūtrys atpakaļ, kai mādz byut industrejā. Tū es cīši labi saprūtu, kam vysi ceinejās par sovu vītu, bet gribīs, kab vyss ir profesionali, kab kvalitate nikur napagaist i kab vide byutu drūsa cylvākim – tu vari realizētīs, vari raksteit i dareit, i tevi pījims.

Kaidi ir tovi plāni, mierki iz prīšku? Voi varim gaideit jaunumus nu teve?

Maņ ir plāns, tok par tū pagaidom narunoju, kam puorsvorā vuicūs i raugu pīsalāguot jaunajai videi. Sevkurā gadīnī maņ jau ir dzīšmu vuoceleite, kurū vajadzātu īraksteit. Tam vajag kuorteigi pīsasēst, vajag kaidu tū eistū šaļti, kod jusšu, ka grybu tū tiuleņ i tagad izdareit.

Dzīsmis maņ ir latgaliski, puors tik latvyski. Dzīšmu raksteišona maņ ir seve izzynuošonys process, kod saprūtu, kaids ir muns ituos šaļts īškejais stuovūklis i kaidā es grybu raksteit muzyku. Maņ ir svareiga kvalitate.

Ka runojam par cytim projektim, mums ir izaveiduojuse jauna apvīneiba “juos īluos līluos” – kūpprojekts ar Ūgu, kur ari taps koč kas interesants. Maņ ari ir kompanjons muzykā – Mārcis Lipskis, ar kurū mes kūpā raugom pilnveiduotīs. Ir mierkeiši, iz kurim kūpā īmam. Asu pateiceiga, ka ir cylvāki apleik, kas paleidz īt tuoļuok i uztur tū mīru, ka vyss byus labi. Navajag sasteigt.

---