Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Rokstu sereju par muzeju kruojumu duorgumim portals lakuga.lv nūslādz Latvejis Nacionalajā muokslys muzejā (LNMM). Tuo Kolekceju i zynuotnyskuos izpietis nūdalis vadeituoja, gleznīceibys kolekcejis globuotuoja Aija Brasliņa īpazeistynuoja ar 20. g. s. 20.-30. godūs radeitajim Latgolys muokslinīku dorbim, eipaši izceļūt tuo laika īvārojamuokū gleznuotuoju Francisku Varslavānu i juo dailradi. Sovpus LNMM strukturvīneibā – Dekorativuos muokslys i dizaina muzejā (DMDM) – kolekceju globuotuojis Dace Ļaviņa i Rūta Rinka vaira pastuosteja par muzeja kruojumā asūšajim Latgolys keramikys dorbim.

Latvejis Nacionalajam muokslys muzejam ir vairuokys strukturvīneibys, kai muokslys muzejs “Rīgas birža”, Dekorativuos muokslys i dizaina muzejs, Romana Sutys i Aleksandrys Beļcovys muzejs, kai ari izstuožu zāle “Arsenāls”. Pādejuo nūsauktuo jau pīcus godus ir slāgta rekonstrukcejis deļ, kas ir aizakavējuse. Ar Latgolu saisteitus prīškmatus vys jau varātu atrast ari cytuos LNMM kolekcejuos, tok itūreiz īsavērsim divejuos – gleznīceibys kolekcejā, kas apgiun laika pūsmu nu 18. g. s. da 20. g. s. 40. godim, kai ari keramikys i porcelana kolekcejā.

Franciska Varslavāna dorbi LNMM gleznīceibys kolekcejā

Francisks Varslavāns (1899-1949) teik skaiteits par pyrmū profesionalū i 20. g. s. 20.-30. godu īvārojamuokū Latgolys muokslinīku. Jis dzims Rēzeknē, pusaudžu godūs ar saimi puorsacieļs iz Pīterburgu, kur vuicejīs pi Nikolaja Rēriha. Laika pūsmu nu 1918. da 1920. gods jis pavadejs klejuojumūs, kurūs laikā, kai gruomotā par muokslinīku nūruoda juo personeibys i dailradis pietneica Irēna Vilčuka, jis pabejs kai Sibirejā, tai Japuonā i Kīnā. Storpkaru periodā jis dzeivuojs Rēzeknē, tok izastuodejs ari Reigā, vuicejīs Parīzē i ceļuojs ari iz cytom pasauļa molom. 30. godūs jis kūpā ar cytim jaunajim Rēzeknis muokslinīkim izveiduoja Rēzeknis muokslinīku kūpu, kura reikuoja izstuodis ari cytuos Latgolys piļsātuos. Dīvamžāļ 1940. godā Varslavāns sasadorbuoja ar padūmu okupacejis varu, 1941. godā devēs evakuacejā iz Padūmu Savīneibys īškīni. Myuža golu jis pavadeja Reigā.

Latvejis Nacionaluo muokslys muzeja Kolekceju i zynuotnyskuos izpietis nūdalis vadeituoja Aija Brasliņa stuosta, ka juos puorziņā asūšajā gleznīceibys kolekcejā Varslavāns ir vysplašuok puorstuovātais Latgolys muokslinīks – tamā atsarūn 24 Franciska Varslavāna dorbi, tok juo pasteli asūt ari grafikys kolekcejā. Pyrma LNMM rekonstrukcejis Varslavāna dorbi bejuši apsaverami ari tuo ekspozicejā – gleznys “Pestītājs pie krusta”, “Melnās mūķenes”, ari Latgolys skoti, sovpus, pīmāram, Varslavāna gleznuotais sīvys portrets ir bejs muzeja 20. g. s. portretu izstuodē. Taipat Varslavāna dorbi nu LNMM kolekcejis bejuši deponāti ari iz cytom izstuodem, tymā skaitā Rēzeknē. Īvārojamuokuo Varslavāna dorbu izstuode Reigā bejuse 2000. godā galerejā “Daugava”, kod reizē atguoduoja juo 100. dzimšonys dīna. Aija Brasliņa nūruoda, ka gadīņūs, kod sovlaiceigai teik pīsasaceits, muzejs lobpruot dorbus restaurej, pīmeklej ramu i deponej iz cytom izstuožu vītom.

Pyrma ūtruo pasauļa kara Latvejis golvyspiļsātā dorbuojuos Reigys piļsātys muokslys muzejs i Vaļsts muokslys muzejs. Obejūs beja ari latvīšu muokslinīku dorbu kolekcejis. Pieckara godūs obeji muzeji tyka tūreizejuos padūmu okupacejis varys puorziņā, kas izsprīde, ka vīnam muzejam juogloboj latvīšu muokslinīku, bet ūtram – uorzemu muokslinīku dorbi. Tai kolekcejis tyka apvīnuotys. Daļa Varslavāna dorbu ir īpierkti jau 20. i 30. godūs, īspiejams, piec izstuožu, kurymuos jis pīsadalejs, i bejuši obeju pīmynātūs muzeju kolekcejuos. Sovpus daļu nu cytu dorbu, kas kolekcejā tykuši leidz pat 80. godim, muzejam pīduovuojušys ari privatpersonys.

Aija Brasliņa nūruoda, ka 20.-30. godu muokslys pasaulī Varslavānu var skaiteit par gona koloritu personažu, kai ari saukt par dendiju. Jis beja īpaziņs vairuokys Eiropys piļsātys, LNMM grafikys kolekcejā globojās ari juo pasteli ar Parīzis skotim. Na veļti Varslavāns nazkod sacejs, ka pasaulī ir tik divejis skaistys piļsātys – Parīze i Rēzekne.

Gleznīceibys kolekcejā, kas apgiun laika pūsmu nu 18. g. s. da 20. g. s. 40. godu ir ari cytu ar Latgolu saisteitu muokslinīku, pīmāram, Arvīda Eglis (dzeivuojs Rēzeknē, absolvējs Muokslys akademeju), Vitālija Kalvāna (guojs nu Ludzys pusis, vuicejīs Rēzeknē, piečuok – Muokslys akademejā), Alberta Filkys (struoduojs Rēzeknē i Daugovpilī par školuotuoju) dorbi.

Latgolys keramika DMDM kruojumā

DMDM kruojumā atsarūn ap 150 Latgolys keramikys dorbu. Vystik beidzamajā laikā tei nav tykuse izstuodeita, taipat kolekceja nateik papyldynuota ar jaunim Latgolys keramikys dorbim, kam muzeja kruojuma politika niu ir vaira vārsta iz profesionalū muokslu. Muzeja kruojuma globuotuojis Dace Ļaviņa i Rūta Rinka stuosta, ka nu Reigys muzeju vēļ leluoka Latgolys keramikys kolekceja varātu byut Latvejis Nacionalajā viesturis muzejā (LNVM), kai ari Latvejis Etnografiskajā breivdobys muzejā. Ari niu, ka kaids grib DMDM nūdūt kaidu keramikys dorbu, jam teik īsaceits grīztīs pi īprīšk pīmynātūs muzeju.

Dekorativuos muokslys i dizaina muzejs ir dybynuots 1989. godā. Tod ari tuo puorziņā tyka nūdūti tī Latgolys keramikys dorbi, kas pyrma tuo bejuši daļa nu Vaļsts muokslys muzeja (niu – LNMM) kruojuma. Kab izzynuotu, kai tī tykuši da muzeja, byutu juoveic pamateiguoki pietnīceibys dorbi tuo arhivā. Zynomi tik tūs dabuošonys laiks – puorsvorā 60. godi, piečuok ari nu 70. i 80. godu. Īspiejams, kaidi prīškmati muzeja kruojumā ir tykuši ari piec 1958. gods Latgolys kulturys nedelis Reigā. Jaunuokī Latgolys keramikys dorbi DMDM kruojumā ir nu 1996. godā reikuotuos izstuodis, piec kuruos vairuoki pūdnīki (Pīters, Viktors, Andris i Aivars Ušpeli, Pīters Gailums i cyti) tūs paduovuojuši muzejam.

Muzeja kruojumā ir vysaidu autoru (Polikarpa Vylcāna, Apoloneja Diegļa, Voldemāra Vogula i daudzu cytu) i veidu (sviļpaunīki, skryuzis, vāzis, svečturi i tt.) Latgolys keramikys dorbi. Sūpluok tipiskim ir ari naradzātuoki, pīmāram, Andreja Paulāna “Dzīres” – seikplastikys dorbs, kurā attāluota ļustiešona – voi Ontona Šmulāna svečturs, kurā vydā atsarūn miniatura skulptura. Taipat, prūtams, kruojumā ir ari ar Latgolu saisteitu keramikys muokslys puorstuovu, kai Pēteris Martinsons (dzims Daugovpilī), Līga Skariņa (dzymuse Borkovā, vuicejusēs Rēzeknē) voi Dainis Pundurs (īt nu Kruoslovys nūvoda Ezernīku), dorbi, tymā skaitā, pīmāram, Pundura diplomdorbs Muokslys akademejā. Juo nu porcelana cauruleišu taiseitais puzurs apsaverams ari DMDM pamatekspozicejā.