Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latvejis Universitatis deju ansamblis “Pērle” svietej sovu 15. sezonys jubileju koncertā “Uz zaļa zara”, kas pyrmizruodi pīdzeivuos 26. aprelī 17.00 stuņdēs Leivuona kulturys centrā. Pyrmajā koncerta daļā byus Leivuona nūvoda kulturys centra videjuos paaudzis deju kolektiva “Daugavieši” i draugu koncerts. Ūtrajā daļā – ansambļa “Pērle” izvadums par māslu tolku, kas veļteits Latgolai i tuos cylvākim. Tuo pamatā ir folklorys materiali i cylvāku pīredzis stuosti, viestej “Pērle”.

“Iz ituos skotivis 2018. godā svietejom 18. novembra svātkus, i taišni tamā naktī itei vīta mums palyka vēļ tyvuoka. Cylvāki soka “caur ierškeižim iz laimi”, bet mums beja “caur syudim iz laimi”. 18. novembra naktī vīns nu atejis pūdu pieški suoce pluduot, applyudynojūt ustobu, kur guļ doncuotuoji, leidza ar vysu, kas guoja uorā, prūtams, guoja ari syudi. Tai mes placu pi placa vairuoku stuņžu garumā vuocem tūs syudus. Tys salīdēja i lyka ari forši pasasmīt. Itai mes sagaidejom Latvejis 100. dzimšonys dīnu. Skateituojim koncertizvaduma laikā nabeja ni jausmys, kū muokslinīki dareja pyrma 10 stuņžu,” par pīredzi Leivuona kulturys centrā stuosta horeografs Juris Gogulis.

Juram kai horeografam Leivuons i leivuonīši ir cīši tyvi. “Leivuons ir myusu atslāgs iz Latgolu. Svareigs fakts, ka lela daļa myusu muzykantu ir nūvadnīki – dzeivoj Leivuona nūvodā – “Upes muzikanti”, “Rūžupis veiri”. Cytu pyrmizruodis vītu mes navariejom īsadūmuot,” tai par pyrmizruodis vītys izalaseišonu stuosta Juris.

Da šam Juris radejs četrus lela mārūga deju izvadumus i izruodis. Izruode “Vēja stāsts” 2019. godā tyka nomināta Dejis bolvai kai lobuokuo skotiviskuos dejis izruode, i autors sajēme nominaceju kai lobuokais skotiviskuos dejis horeografs. 2018. godā Juris beja ari “Latvejai –100” izruodis horeografs Leivuona kulturys centrā. Itei ir pyrmuo juo izruode piec leluo kovida puortraukuma. Izvaduma režisore ir Elīna Apsīte, kas 2023. godā beja dzīšmu i deju svātku pyutieju orkestra koncerta “Spēlējam un svinam pāri laikiem Latvijā” režisore i koncepcejis autore. Scenografeju veidoj muokslineica Laura Tiltiņa, bet muzykys aranžejis taisa muzykaluo apvīneiba “Upes muzikanti”.

“Dorba procesā pi izvaduma i vēļ pyrma tuo asam sacynuojuši, ka latgalīts ir sylts, sirsneigs i dobu meilūšs cylvāks. Cylvāks, kam nu sirds ryup cyts cylvāks i, pats golvonais, ka var pats labi ēst i kaidu pabaruot,” tai horeografs Juris Gogulis. Pylnvierteigā Latgolys tolkā Juram nav saguojs pīsadaleit, tok jis skaita, ka tolka ir kai nabeidzamys dzeiris. “Dzierdieju vīnā intervejā – ka tolka nasabeidze ar kaušonūs, tod tei nabeja loba tolka. Es tū uztvieru ar smīklim. Es ari daudz skaiteju i izzynuoju, ka tolkys laikā puiši varēja nūsavērt meitu i ūtraiž. Vysaidi breinumi nūtyka. Tei tolka taida drupeit nakeitra i draiska, tok pats svareiguokais – dorbs vysod tyka padareits,” soka Juris.

Dorbs i tolka nav tik izvaduma motivi. Tī simboliski atspīgeļoj “Pērlis” pastuoviešonu. “Taipat kai kuorteigā saimisteibā, tai i kolektivā kotrys īgulda daudz dorba, lai snāgums byutu ryupeigs, radeits ar mīlesteibu, patyktu kai pošim, tai skateituojim. Niu ir laiks svinēt! Raža ir nūvuokta, dorbs ir padareits, mozgojam rūkys i mutis, palīkam gaiši, teiri i patīsi,” tai viestej “Pērle”. Beletus iz pasuokumu var nūpierkt ITE.

Vēļ vīns itaids koncerts nūtiks ari 9. majā 18.00 stuņdēs Reigā, VEF kulturys pilī.