Roksta autore: Solvita Kleinarte, Raiņa i Aspazejis muzeja vadeituojis vītneica

Raiņa i Aspazejis bibliotekā, kura atsarūn Raiņa i Aspazejis muzejā Reigā, Bazneicys īlā 30, globojās 6067 gruomotys 14 volūduos i 2900 vysaidu periodiskūs izdavumu vīneibu. Raiņs biblioteku komplektējs cīši ryupeigai, nu vīnys pusis, viereigai sekuodams vysom nūzeimeiguokajom paruodeibom pasauļa literaturā, nu ūtrys, laseidams kūpā vysu tū, kas nūdarātu par materialu poša īcerātajim dorbim.

Dzejnīku bibliotekā skaitliski saleidzynūši nalela, vystik cīši vierteiga daļa ir ari latgalīšu gruomotys i periodika, kas nūruoda iz cīšu saikni Raiņa, latgalīšu literatu i sabīdryskūs darbinīku vydā, kai ari līcynoj par dzejnīka interesi par latgalīšu literaturu, volūdu i aktualitatem.

Kai zynoms, tūpūšais dzejnīks jau nu bierneibys ir īpaziņs Latgolys ļauds i volūdu, dzeivojūt tāva nūmuotajuos muižuos. Jauneibys godūs jis pīrakstejs kuozu i apdzīduošonys dzīsmis, dzeivojūt Šveicē, latgaliski pīrakstejs dzejūli “Munu jaunu dīnu zeme”. 20. godu symta suokuos Raiņs ir sasarakstejs ar latgalīšu sabīdryskajim darbinīkim Fraņci Kempu, Ontonu Skryndu, Jezupu Kindzuli, kuri dzejnīkā saredz kai dūmubīdru, tai Latgolys aizstuovi i labvieli. Jī ari Raiņam iz Šveici syutejuši latgalīšu laikrokstus i gruomotys.

Dzejnīku bibliotekā globojās latgalīšu gruomotys i izdavumi ar īrokstim i autografim, kai ari, dūmojams ar poša Raiņa pastreipojumim.

Vīna nu gruomotu latgalīšu volūdā Raiņa i Aspazejis bibliotekā ir 1923. godā izdūtuo Juoņa Opyncāna drama “Dzeives reits”, kurū autors ir duovuojs dzejnīkam, īspiejams, sveicynojūt jū dzimšonys dīnā. Iz gruomotys vuoka ir veļtejuma īroksts: “A. G. Raiņa k-gs! Ar lelu prīcu un pateicību dōvynoju Jums, lielais gors, šū sovu nīcīgū darbiņu. 31/VIII 23. g. Autors: J. Opyncāns”.

Literats i politiks Juoņs Opyncāns dzims 1899. gods 25. martā Bieržgaļa pogosta Mycānu cīmā, mirs 1973. godā. Zynoms ari ar pseidonimu Mycānu Jōņs. Jis ir bejs Raiņa partejis bīdrys, obeji kūpā dorbuojušīs 2. i 3. Saeimā. Dzejnīks J. Opyncānu samārā bīži pīminiejs ari sovā dīnysgruomotā 1923. godā. Pīmāram, 24. junī Raiņs īrakstejs: “Noguļos, uzmodina: telegramma – sveiciens no Opincāna. Šogad nau citu sveicienu.” Taipat ari 1923. gods 11. septembrī dīnysgruomotā dzejnīks roksta: “Opincāns. Sēde.” Sovutīs 25. novembrī: “In., vēl Opincāns, brauc prom, nedabū stipendijas, tā pabalsta latgaļus.” 3. decembrī: “5 atnāk Opincāns…” 17. decembrī: “Zālīts pēc 200 r. Opincāns…”, kai ari cytūs dīnysgruomotys īrokstūs Raiņs pīminiejs J. Opyncānu, kas ļaun sacynuot, ka obeji sasatykuši i sasadorbuojuši gona bīži.

Dzejnīku bibliotekā atsarūn bruoļu Kazimira i Ontona Skryndu tulkuotuo luga “Odums un Iwa”, Ontona Skryndys ludzeņa “Pādejī diwi rubli”, kai ari Fr. Obšteina i Ontona Skryndys sastateituo “Dzismiu wocelite” (1908), kurā ir apkūpuotys vysaidys, puorsvorā latvīšu, dzīsmis ar notom. Raiņs itymā kruojumā ar zylu zeimuli pastreipuojs taišni latgalīšu tautys dzīsmis (i satura ruodeituojā, i pošu dzīšmu nūsaukumus): “Kuklites skaneja” nu Cyskoda pogosta, “Sadzīdosim nyu mōsenias” nu Varakļuonu pogosta, “Lobs ar lobu sasatyka” nu Kolupa pogosta i “Kam man beja bolta puke”. Sovutīs ar zeimuli satura ruodeituojā pastreipuota tautys dzīsme “Saulīt` tecej tacadama” Cimzis apdarē. Itei dzīsme ir vīna nu tūs, kurei dzejnīkam beja meila nu bierneibys, kam tū bīži dzīduojuse juo muote.

Bibliotekā globojās latgalīšu lyugšonu gruomateņa “Dzeivō Rožancu” (1909, Viļņa), kai ari divejis latgalīšu folklorys gruomotys: “Myusu tautas teikas un posokas” 1. daļa (sakūpuojs “Draugs”, 1908, Leivuons) i “Tautas dzismu, posoku, meikļu un parunu woceleite” (sakruojs P. Smelters, 1899, Reiga), kura ir ar naatšifrātu autografu, adresi i datiejumu (1902) iz vuoka. “Tautas dzismu, posoku, meikļu un parunu woceleitē” ar zeimuli ir atzeimuotys, pastreipuotys daudzys parunys i dažys meiklis, pīmāram, “Tāws augsts, mote zama, broļs troks, meita okla (Debess, zeme, wējs, nakts)”. Voi dažys gruomotā atzeimuotuos parunys: “Durakam un kule par zwonu”, “Klus, putra, lai runoj ādoji”, “Wacs cilwāks, kumeļa prots”, “Wiss nu Diva, tik wilks nu walna”.

Bibliotekā ir ari latgalīšu dzejnīka nu Ludzys Juoņa Silkāna pyrmais dzejūļu kruojums “Reita skaņas” (1923, Ludza), kurā ar kristeņu atzeimuoti daži dzejūli. Juoņs Silkāns (1899–1955) beja latgalīšu dzejnīks, publicists i pedagogs. Dzims Ludzys apriņka Mērdzinis pogosta Avīšūs, struoduojs par školuotuoju vysaiduos Ludzys apriņka školuos. 1922. godā suocs presē publicēt dzejūļus, fabulys i publicistiskus rokstus par izgleiteibys vaicuojumim. Izdevs sešus dzejūļu kruojumus.

Dzejnīku bibliotekā globojās vīna latgalīšu ābece “Vōlyudzes šyupuls: Abece mōjom un školom” (1925, Reiga) ar Niklāva Strunkis ilustracejom, kai ari diveji žurnali (1. i 2. sīceņš) “Latgalieša Pūrs” (1908, Rēzekne), kurūs publicāti vysaidu dzejnīku (J. Poruka, E. Veidenbauma, K. Barona, K. Skalbis, F. Brīvzemnieka) dzejūli latvīšu literarajā volūdā, kai ari tautys dzīsmis i roksti latgaliski, pīmāram, par eposu “Lāčplēsis”, eposa fragmenti itt.

Raiņa i Aspazejis bibliotekā ir divejis gruomotys “Skolas dorzs”, kuruos sastatejs i 1909. godā izdevs latgalīšu goreidznīks, sabīdryskais darbinīks Fraņcs Trasuns. Par itū gruomotu var puorskaiteit F. Kempa Raiņam adresātajā viestulē (1913. gods 13. janvarī), kurā jis sūlej dzejnīkam itū gruomotu nūsyuteit iz Šveici. “Skolas dorza” 402 puslopuos apkūpuotys tautys dzīsmis, puosokys, teikys, dzejūli, stuosti, novelis, romani, kai ari vysaidu izlūkšņu i raksteibys paraugi. Kai nūprūtams nu pīmynātuos F. Kempa viestulis, tod Raiņs jam ir lyudzs atsyuteit gruomotys par Latgolu i latgalīšu literaturu, kam beja dūmuojs raksteit plašuoku saceriejumu par Latgolu. Dzejnīka dīnysgruomotā 1913. gods 2. aprelī atrūnams itaids īroksts: “Notikumu romānu rakstīt: latgalis, visa bērna un nekultūras cilvēka muļķībā ietiek Baltijā. Blēdības un vilšanās. Beigās tiek iekšā strādnieku kustībā, kas visas piesavinātās īpašības var vērst labā. Vai sirsnības meklētājs – latgalis, grib tikt ģimenēs. Lai meklē kultūru, ne sirsnību, tad atradīs tās vietā solidaritāti. Man tas būtu atpūtas un dzinēja darbs, līdzīgi dienasgrāmatai.” Ari pi Raiņa īcarātūs lugu nūsaukumu ap tū pošu laiku atrūnam leidzeigu īrokstu: “Latgaliešu luga. Nolauzts tilts. Ienācējs pilsētā” (12.06.1913.). Vystik ni itaidu romanu, ni lugu Raiņs vysudreižuok nav suocs raksteit, bet tī palykuši tik kai īceris.

Taipat bibliotekā globojās laikroksta “Zemnīku Draugs” 1920. gods pyrmais numers. Tuo izdeviejs i redaktors ari beja Fraņcs Trasuns. Gazetā ar sorkonu zeimuli pastreipuots A. Reinholda roksts “Rainis un Latgola”, kurā autors stuosta par dzejnīka saisteibu ar Latgolu i juo dzejūli “Munu jaunu dīnu zeme”. Rokstā ir i naprecizitatis, pīmāram, Vasiļovys muiža nūsaukta par Vailerys muižu.

Dzejnīku bibliotekā atsarūn ari latgalīšu sabīdryskuo darbinīka, dzejnīka i publicista Fraņča Kempa (1876–1952) kulturviesturyskuos skicis “Latgalieši” (1910) diveji eksemplari. Dūmojams, ka tū pats autors ir syutejs Raiņam iz Šveici. Itamuos gruomotuos vys nav ni pīzeimu, ni pastreipojumu. Sovutīs Latvejis Nacionaluo rakstnīceibys i muzykys muzeja kruojumā atsarūn 12 Fraņča Kempa Raiņam adresātys viestulis, raksteitys laikā nu 1911. gods 12. februara da 1913. gods 5. septembra. Tamuos F. Kemps dzejnīku informējs i par Latgolys problemom, par latgalīšim, kuri grib byut vīnuoti ar puorejim latvīšim, vystik saglobojūt ari sovu volūdu i kulturu, i izsacejs gribiešonu, ka byutu labi, ka kaids nūpītnys rakstnīks pīraksteitu par Latgolu, “vyspuseigai apgaismojūt Latgolys apstuokļus”, kai ari syutejs Raiņam latgalīšu gruomotys i laikrokstus. Dīvamžāļ piļneibā sprīst par obeju saraksti navar, kam nav sasaglobuojušys Raiņa atbiļdis viestulis F. Kempam. Voi i kū ir atsacejs Raiņs, nav zynoms, tok tys, ka itei Raiņa i latgalīšu literata, žurnalista, sabīdryskuo darbinīka sarakste i sadarbeiba ir bejuse, līcynoj par tū, ka Raiņam nabeja vīnaldzeigi Latgolys vaicuojumi, jis uzklauseja, raudzeja izprast i vareibu rūbežūs ari atbaļsteit i paleidzēt nūvoda cylvākim jūs problemuos i sasuopejušūs vaicuojumūs. Taipat ari latgalīšu sabīdryskī darbinīki dzejnīkā saredzēja taidu kai sova veida tyltu aba starpnīku latgalīšu i baļtīšu vydā.

Raiņa bibliotekā atsarūn ari F. Kempa izdūtuo pyrmuo latgalīšu laikroksta “Gaisma” vysi 26 numeri (daži divejūs eksemplarūs). Tys izguoja nu 1905. gods 27. novembra da 1906. gods 15. juņam. “Gaismys” pyrmais numers ir ar F. Kempa īrokstu titullopā: “Tautas Školotoju Kursim dowynoj Redaktors Fr. Kemps”. Sovutīs 1906. gods 25. janvara numers ir ar laikroksta leidzstruodnīka Ontona Skryndys autografu titullopā. Juodasoka, ka “Gaismys” 3. numerī ir publicāts Raiņa dzejūļs “Labdaris” latgalīšu volūdā.

Vēļ bez laikroksta “Gaisma” dzejnīku bibliotekā atsarūn ari vysaidi cyti latgalīšu tuo laika laikroksti i žurnali. Vīns nu tūs ir žurnals “Reits”, kurs izguoja 1923. i 1924. godā, kūpā beja tik treis numeri, i tī vysi ari ir dzejnīku bibliotekā. Žurnalu izdeve Latgolys studentu puļceņš “Izgleiteiba”, kluotyn vēļ redakcejis kolegejā beja i Raiņs. Žurnala “Reits” vysūs numerūs kūpā īvītuoti 13 Raiņa dzejūli latgaliski.

Tai kai Raiņs beja vīns nu ituo žurnala redaktoru, pīļaunams, ka jis dalieji pats sovus dzejūļus ari atdzejuoja latgaliski, tok, vysutycamuok, tū dareit jam paleidzēja kaids nu latgalīšu, kam, kai dzejnīks 1921. godā roksta sovā dīnysgruomotā, tod latgaliski jis naasūt runuojs 25 godus i volūda jam jau aizamiersuse.

Raiņs žurnalu “Reits” pīminiejs sovā dīnysgruomotā: “Baško par “Reita” redaktoru…” (8.08.1923), “Ceļos 8, lasu rokrakstus priekš “Reita”…” (9.08.1923).

Raiņa i Aspazejis bibliotekā atsarūn laikroksta “Latgolas Zemkūpis” (1927) pīktais numers. Gazeta izguoja nu 1925. da 1935. goda i tū izdeve Latgolys lauksaimnīceibys bīdreibu savīneiba, redaktors beja Jezups Kindzuļs (Čenču Jezups). Vysudreižuok, ka itū laikrokstu dzejnīkam iz Šveici ir nūsyutejs pats J. Kindzuļs. Titullopā, dūmojams, Raiņs ar sorkonu zeimuli pastreipuojs redaktora roksta “Pōrdūmas 1917. goda kongresa jubilejas gadījumā” viersrokstu i atzeimuojs pyrmū ryndkūpu, kur varim skaiteit: “Vairōkus godu simtiņus Latgolas latvīši faktiski beja škerti nu Vydzemes un Kurzemes latvīšim. Navin Aivikste vai Daugava, bet beja daudz vairōk, kas škeira. Ticība, saimestības dzeives īkōrta, kulturalō dzeive, ortogrāfija, lykumi un pōrvaldes īkōrta, zynomā mārā pat volūda un vēļ daudz kas…”

Itymā rokstā J. Kindzuļs atsaver iz tū, kai latgalīši meklēja saitis ar puorejim latvīšim, stuosta par Latgolys 1917. gods kongresu i tuo desmit godu atguoduošonys svineibom, par tū, kas Latgolā ir puorsamejs pa itū laiku. Roksta autors sacynoj: “Kū mes asam panōkuši par šim desmit, patīsībā – septinim godim, kod Latgola faktyski ir par Latvijas sastōvdaļu? Bez šaubom – daudz, daudzkōrt vairōk, nakai byutu panōkuši kur cytur. Bet vīna gon vēļ naasam panōkuši: vīnleidzības ar pōrejū Latviju. Kai materialā, tai ari kuļturalā ziņā mes asam tōli nu pōrejōs Latvijas.”. J. Kindzuļs pastreipoj tū, ka latgalīši ar vydzemnīkim ir tik formali vīnleidzeigi, bet faktiskuos vīnleidzeibys nav. Latgolys dzeivuotuojim ir daīmamys mozuokys Zemis bankys aizdavumu sumys, tryukst naudys lauksaimisteibys atteisteibai, školom, izgleiteibai i kulturai. Roksta autors kritizej Latgolys politiskūs grupiejumus, kurī sovā vydā ceinejās par ītekmi, bet naguodoj par nūvoda dzeivuotuoju labkluojeibu i interesem.

Juodasoka, ka latgalīšu rakstnīka, publicista, politika, sabīdryskuo darbinīka J. Kindzuļa (1888–1941) sadarbeiba ar Raini aizasuokuse jau 1912. godā. Latvejis Nacionaluo rakstnīceibys i muzykys muzeja kruojumā atsarūn divejis J. Kindzuļa dzejnīkam adresātys viestulis, raksteitys 1912. godā. J. Kindzuļs ir grīzīs pi dzejnīka, rokstūt jam latgaliski i informejūt par latgalīšu problemom i situaceju Latgolā. Jis Raini uzrunuojs kai latgalīšu labvieli, kurs daudz lobuok pazeist itū nūvodu, nakai tī, kurī dzeivoj sūpluok. J. Kindzuļs dzejnīkam stuosta par tū, ka latgalīšim vajadzeiga sova literatura latgaliski, kas vīnkuoršā volūdā varātu izskaidruot lītys, tok latvīšu literatura latgalīšim ir gryuši uztverama, partū vīnkuoršī ļauds tū nimoz naskaita. J. Kindzuļs Raini informējs ari par latgalīšu laikrokstim i tūs problemom, kai ari stuostejs par tū, ka Latgolā nūteik puorsakrīvuošona. Nūvodā puorsvorā daīmama krīvu literatura, partū vēļ vaira vajadzātu izdūt gruomotys latgaliski, tok tam datryukst leidzekļu. Sovys pyrmuos Raiņam adresātuos viestulis nūbeigumā J. Kindzuļs lyudzs dzejnīkam koč kū dareit Latgolys lobā, atrūnūt kaidu vareibu paleidzēt itamuos latgalīšim aktualajuos problemuos.

J. Kindzuļs sovā viestulē pīmiņ kaidu Raiņa īcarātu dorbu par latgalīšim voi Latgolu. Itymā sakarā Raiņs, taipat kai F. Kempam, ir lyudzs atsyuteit vysus latgalīšu izdavumus. J. Kindzuļs vys nūruoda, ka tymūs Raiņs atrasšūt moz materialu sovam dorbam, kam Latgolā dramatiskuos literaturys naasūt vyspuor, ari liriskuos – moz, tei asūt tulkuota voi ari atsarūn suoku stadejā. Originalstuosti vys asūt, tok tymūs naasūt nikuo īvārojama. J. Kindzuļs izsoka švuorbys, voi Raiņs varēs padareit nūdūmuotū dorbu.

J. Kindzuļs apsajiems Raiņam nūsyuteit “Zalta Worpas”, kai ari laikrokstu “Gaisma” komplektu i laikrokstu “Drywa”, kū ari izdarejs, kam dzejnīku bibliotekā atrūnami vysi pīmynātī izdavumi. Sovutīs piec Raiņa atsagrīzšonys Latvejā nu Šveicis jī obeji ar J. Kindzuli dorbuojušīs Satversmis sapuļcē (1920–1922), pazeišonūs uzturiejuši ari piečuok.

Īprīšk pīmynātajā gruomotā “Zalta worpas” (1909), kurā apkūpuoti vysaidu autoru dzejūli latgaliski, satura ruodeituojā ar zylu zeimuli ir pastreipuots Aspazejis latgaliski atdzejuotais dzejūļs “Pasacinia”.

Dzejnīku bibliotekā atrūnami vēļ daudzi cyti kalendari, laikroksti i gruomotys latgaliski, ar kurim var īpasazeit Memorialūs muzeju apvīneibys sātyslopā, digitalajā izstuodē “Latgaliešu grāmatas un periodika Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”.

Juodasoka, ka Raiņa i Aspazejis biblioteka da ituo ir dīzgon moz pieteita, partū tamā nūteikti globojās vēļ vysaidi cyti duorgumi, kurī vys vēļ gaida sovu pietnīku.