Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Kotrā Latvejis regionā ir sovs remigracejis projektu koordinators – pa vīnam Reigā, Kūrzemē, Zemgalē, Vydzemē i Latgolā. Nu jau drupeit vaira nakai godu remigracejis projektu koordinatore Latgolys plānuošonys regionā ir Ruta Priede. Jei stuosta, ka remigracejis koordinatori ir tī ļauds, kas paleidz cytim atsagrīzt dzimtinē pruoteigai, vēļ cikom jī poši atsarūn īprīškejā vaļstī. Sarunā ar Rutu raudzejom padzilinuotuok izprast, kas eisti ir remigranti, kū dora remigracejis koordinators i kaidys ir daīmamuos atbolsta īspiejis.

Pyrma suokom runuot par remigracejis vaicuojumim, pastuosti drupeit par sevi – nu kurīnis tu ej?

Es Latgolā pīdzymu i izaugu. Tāvs maņ īt nu Leiksnys, muote – nu Dubnys, tyvuok Arendolei. Vosorys tyka pavadeitys pi babys, kur ari īsavuiceju runuot latgaliski. Maņ cīši patyka vosorys pi babys i vyss, kas ar tom saisteits, ari dorbi – reviešona, lūpeņu apkūpšona i braukšona da bazneicai. Tī apleik ari beja forši muna vacuma bārni, mums beja taids sovs bareņš. Beja sistema, ka tu pasakuop iz baraka nu stoga i vīnreiz pamuoj, tod šudiņ sasateikam, ka divreiz pamuoj, tod šudiņ nasasateikam.

Tok, ka naskaita vosorys pi babys, es vysod asmu auguse, dzeivuojuse i struoduojuse Daugovpilī. Leluokuo muna dzeivis daļa ir paguojuse turysma i vīsmīleibys nūzarē, tok eistineibā, lai kaids maņ dorbs byutu īdūts, es tū eistyn raugu padareit maksimali labi. Niu asmu Latgolys plānuošonys regiona remigracejis projektu koordinatore. Prūtams, vysu laiku ir juosavuica, acim i ausim vysod juobyut vaļā i juospiej pīsalāguot, kam vyss mudri mainuos. Skaidrys, ka laiku pa laikam izīt nūgurums, kod batereja izaluodej, tok jaunu īdviesmi var rast ari mozuos lītuos, kas otkon ļaun īt iz prīšku.

Tyvojās pavasars, varēs otkon sazemētīs, dūtīs iz myusu dzerauni Aglyunys pusē. Syltumneicys maņ nav, tok tomati labi izaug ari duorzā. Maņ pateik audzēt vysu kū interesantu, vysaiduokys kuopustu škirnis, pīmāram, kale kuopustus.

Myusu saimei i Aglyunys pusis Valaiņu saimei ir kūpeigs projekts – kopejneica “Somersēta” Aglyunā. Somerseta bez garumzeimis beja Aglyunys senejais nūsaukums (1883. godā vītejuos muižys eipašnīks Roserts nūdybynoj cīmu Somerseta, nūsaucūt tū sīvys dzymtys pavuordē – L.S.), mes vys speciali kopejneicai pametem nūsaukumu “Somersēta” ar garumzeimi. Vacuokuo goda guojuma ļauds vys cēle pretenzejis, tok mums nabeja dūmys piļneibā dublēt nūsaukumu. Mes gribiejom tū interpretēt i, kas lai zyna, varbyut iz prīšku itei vīta apaugs ar daudzom i vysaidom aktivitatem, ka eistyn paliks par “sātu”.

Mums i Valaiņu saimei ir nūsaceiti sadaleiti pīnuokumi, kas par kū ir atbiļdeigs, tok principā vysi īsasaista vysūs dorbūs. Prūtams, vaira vystik dateik Valaiņu saimei, kam jī atsarūn iz vītys Aglyunā, mes iz Aglyunu braucom nu sovys Daugovpiļs pusis. Pa munam, itys projekts ir ari taids lobs dorba tykuma īaudzynuošonys veids deļ bārnu, ka jī jau nu mozūtnis radz i paleidz nūvuokt traukus, laupeit būrkuonus i buļbis, sakluot goldu.

Sūpluok kopejneicai ir ari mozs lauku lobumu veikaleņš “Pa eistam”, tei ir Andra Valaiņa ideja i izpiļdejums. Pyrma tuo tī beja kioskeņš, tok jau brīsmeigā stuovūklī, vys nasagribēja jū pavysam likvidēt. Tai Andris tū savede kuorteibā, i niu tī var īsaguoduot vītejū produkceju, svaigus duorziņus, augļus, pučis i cytys lītys. Maņ cīši pateik, ka varu pa druskai turpynuot struoduot vīsmīleibys nūzarē, tok niu muna kasdīna vaira paīt taišni remigracejis koordinatora dorbūs.

Paskaidroj lyudzu, kas ir remigrants i cik ilgi cylvākam ir juobyut uorpus Latvejis, kab jis oficiali skaiteitūs kai remigrants?

Remigrants ir Latvejis vaļsts pīdereigais, kas ir dzeivuojs uorzemēs. Nav taida konkreta i atrunuota laika perioda. Prūtams, atsevišku konkursu voi aktivitašu nūlykumūs byus konkretuoki nūsacejumi, vys remigracejis koordinatoru atbolstu var izmontuot sevkurs cylvāks, kurs atsagrīž Latvejā i Latgolā.

Pa munam, Latgolys regiona atteisteibai ir dyžan svareiga tei cytu pasauļa vaļstu pīredze, kas atbrauc da myusu kūpā ar remigrantim. Kai myusu pošvaļdeibom, tai ari pošim dzeivuotuojim byutu juosaprūt, ka regionam kūpumā ir cīši svareigi, ka koč vīna saime atsagrīž.

Ar kotru cylvāku, kurs atsagrīž kaidā vītā, atsadzeivoj ari kūpīna, pasaruoda jauns patārātuojs, pasaruoda vajadzeiba piec jaunu dorba vītu, medicinys pakolpuojumu, kulturys nūtikšonu, školu i puļceņu deļ bārnu. Iz tū vysu juosaver plotuok – vyss ar vysu ir saisteits.

Pārņ es izabyuru cauri Centraluos statistikys puorvaļdis datim, raugūt saviļkt kūpā taidu “videjū” remigranta tālu, kab saprast, kaids ir remigrantu videjais saimis lelums, cik naudenis vīna saime var īnest vīnā pogostā, piec aptyvim apriekinim maņ saguoja, ka desmit godūs Latgolā tik nu vīnys saimis ir “īguojuši” treis symti tyukstūšu. Mes vystik dzeivojam taidā naudys izteiksmis laikmatā, deļtam, kab saprast, cik regionam ir svareigs sevkurs remigrants, ir byutiski izmontuot ari konkretuokus ciparus.

Kai tu uzrunoj potencialūs remigrantus?

Cīši daudz īt paleigā socialī teikli, caur dažaidom grupom var dīzgon vīgli izfiltrēt tūs cylvākus, kuri koč reizi ir apdūmuojuši īspieju atsagrīzt. Tod es syutu tīšuos viestulis ar aptyvai taidu tekstu: “Vasali! Es asmu…”. Reakcejis ir cīši dažaidys, ir ļauds, kuri pasoka paļdis par informaceju, ir taidi, kuri naatbiļd nikuo voi kategoriski atbiļd, ka nikod naatsagrīzs. Tok otkon cytim aizagiun kaids nūteikts temats, i mes turpynojam sarunu, raugūt saprast cylvāka vajadzeibys. Vaicuojumi ir cīši dažaidi, suocūt nu montu puorvesšonys, da izziņu, školu vaicuojuma, dzeivis vītys mekliešonys i tamleidzeigai.

Na bīži, tok cytreiz mums ir ari diasporys vizeitis, kod braucam iz uorzemem i tī iz vītys raugom pasarunuot ar latvīšim. Pārņ Zvīdrejā beja amaterteatru festivalu saīts “Plats solis”, itūgod tys byus rudinī Lelbritanejā. Festivalā pīsadola latvīšu kūpīnu amaterteatri nu aptyvai 12 vaļstu.

Prūtams, vysi remigrantu stuosti ir “wow”, tok vīns nu pādejūs ir par jaunīti, kurs atsagrīze iz Daugovpili i iz reizis suoce struoduot par pasnīdzieju Daugovpiļs Turysma i tehnologeju tehnikumā. Niu myusu jaunīši vuicuos ar pedagogu–povuoru, kurs pīcus godus ir struoduojs uorzemēs, kurs puorzyna myusu dīnu povuormuokslys volūdu i tuos lītuojumu, tam par reizi ir piļneigi cyta pīvīnuotuo vierteiba. Kluotyn vēļ – jaunīts ari pats ir ituo tehnikuma absolvents.

Kas juojam vārā cylvākam, kurs grib atsagrīzt?

Es parosti soku, ka remigracejis koordinatori ir tī ļauds, kas cytim paleidz atsagrīzt dzimtinē pruoteigai. Ir svareigi sakuortuot vysaidys formalitatis vēļ cikom tu esi uorzemēs, kab atsagrīzšona byutu veiksmeiga, vīgla i sakuortuota. Prūtams, cīši daudzi atsagrīž bez myusu paleidzeibys, partū ka tim cylvākim, kurim ir cīša sasaiste ar Latveju, kuri bīži brauc i komunicej, sekoj leidza nūtikšonom, itys process ir vīgļuoks. Sovpus cylvākim, kuri ilgstūši bejuši uorzemēs, 10, 15 i 20 godu garumā ir bejuse cyta dzeive, taipoš ite ir cyta dzeive, mainuos vysaiduoki lykumi, i cylvāks, kurs atsagrīž, vīnkuorši nazyna, kur meklēt kaidu informaceju, deļtam remigracejis koordinators ir kai paleigs, kurs nūruoda, kai sakuortuot vīnu voi ūtru lītu.

Tu soki, ka cylvākam, vēļ asūt īprīškejā dzeivis vītā, juonūkuortoj dokumenti. Voi vari dūt kaidu pīmāru, kas tī par dokumentim?

Vysupyrma, ka cylvāks ir bejs nūdarbynuots, ir juosakuortoj dokumenti, kas saistuos ar socialuos apdrūsynuošonys periodu, tys svareigi ari deļ nuokūtnis pensejis, kab vīgļuok varātu sariekinuot dorba stažu. Taipoš ir variants – ka cylvāks uorzemēs ir pagaisynuojs dorbu, atsagrīžūt Latvejā, ir vareiba puorceļt pyrmajam periodam bezdarbnīka pabolstu. Pīmāram, ka cylvāks pagaisynuoja dorbu Lelbritanejā i atsagrīž iz dzeivi Latvejā, pyrmūs 2–3 mienešus vēļ var sajimt Lelbritanejis bezdarbnīka pabolstu Latvejā. Taipoš, asūt vēļ cytā vaļstī, cylvākam vajadzātu pasainteresēt tuos vaļsts nūdūkļu departamentā voi sistemā, kai nu kurā vaļstī tys saucās, par īspiejamu nūdūkļu puormoksu i atgrīzšonu.

Maņ kai koordinatoram nav vīna konkreta atsagrīzšonys pīduovuojuma, kuru es varātu “štancēt” i syuteit vysim piec kuortys, kotra cylvāka gadīņs ir cīši individuals. Tys nav vīnkuorši pakolpuojums voi konsultaceja, tei vystik ir īsadzilinuošona cylvāka stuostā, juo pīredzē i planūs iz prīšku. Bīži viņ mes asam kai taids atsagrīzšonys tylts, mes poša cylvāka vītā navarim vysu izdareit, tok varim savest ar vajadzeigajom īstuodem i cylvākim. Pīmāram, atsagrīž kaida saime, es zynu, kurā pošvaļdeibā jī dzeivuos, es lobpruot pīzvonu tuos pošvaļdeibys Izgleiteibys puorvaļdei, pabreidynoju, ka atsagrīzs taidi ļauds, pastuostu par jūs situaceju, it kai “īmynu tū stidzeņu”, kab cylvākam byutu vīgļuok.

Niu ir ari remigracejis atbolsta pasuokumi uzjiemiejdarbeibai. Te ir divejis vareibys – remigranti var suokt sovu uzjiemiejdarbeibu voi asūšs uzjāmums var radeit dorba vītu remigrantam i sajimt finansiejumu. Atkareibā nu pošvaļdeibys ir vareiba sajimt 12–16 tyukstūšu lelu atbolstu, Latgolā ir septenis pošvaļdeibys, kas organizej taidu konkursu – Rēzeknis, Preiļu, Leivuona, Augšdaugovys, Kruoslovys, Bolvu nūvodi i Daugovpiļs piļsāta. Konkursi ir izsludynuoti i otkon. Pošvaļdeibuos īsnīgšonys termini atsaškir, tok tuos ir voi nu apreļa voi maja beigys, kod projektu idejom juobyut īsnāgtom. Konkursā var pīsadaleit tī remigranti, kuri ir dzeivuojuši uorzemēs na mozuok kai divejus godus i atsagrīzuši Latvejā na seņuok, kai pyrma diveju godu.

Kas ir tī ļauds, kas atsagrīž?

Pat munā nailgajā dorba pīredzē tei cylvāku bāze ir cīši dažaida – ir pyrma pensejis cylvāki, ir cylvāki tai sauktajūs spāka godūs, ir saimis ar bārnim, ir ari jaunīši, kas nūbrauce paceli, tok atsagrīze, ir ari taidi cylvāki, kuri atsagrīž i kurus nainteresej sova biznesa suokšona, jī gotovi dzeivuot ite i struoduot olguotu dorbu. Ari īmesli, parkū cylvāki atsagrīž, ir cīši dažaidi. Munā pīredzē ir taidi, kuri atsagrīž, kab pasaryupātu par sovim vacuokim, kuri jau ir stypri godūs, ir saimis, kas atsagrīž, partū ka grib, kab jūs bārnim byutu izgleiteiba Latvejā i latvyski, ir bejuši ari taidi, kuri soka, ka uorzemēs vaira nasajiut drūsai.

Par pīmāru, 2022. godā ar koordinatora atbolstu Latgolā atsagrīze 197 cylvāki, 2023. godā – 136, bet 2024. godā – 112 cylvāki.

Ka pats, tovs draugs voi radinīks plānoj atsagrīzt Latgolā, lai nūteikti sasazynoj ar mani, rokstūt iz e-postu: ruta.priede@lpr.gov.lv voi pīsekoj myusu socialūs medeju kontim ar nūsaukumu “Es atgriežos Latgalē”, kas daīmami kai Facebook, tai Instagram i TikTok, es lobpruot dareišu, kū variešu, kab paleidzātu jums atsagrīzt piec vareibys vīgļuok.