Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Leldīne jau nu seneju laiku vysod ir bejuse gaideita nūtikšona, eipaši tradicionalā lauku sātā. Itī svātki beja jauna godalaika i doromūs dorbu cykla suokys. Seņuok tys ari beja laiks, kod pyrmū reizi piec garuos zīmys, eipaši jaunuos meitys, ar lapnumu vylkušys sovus zīmys laikā darynuotūs tārpus, sovpus puiši suokuši vērtīs meitu, kurū leigačuos izšyupynuot i nūsavērt par potencialū sīvu. Vaira par Leldīnis tradicejom, gordumim i svātku goldu kluošonu pīrakstejuse Kruoslovys nūvoda Ondrupinis lauku sātys nūvodpietneica Evija Maļkeviča-Grundele.

Pyrma kristīteibys īīšonys itei dīna tykuse svieteita kai gaismys uzvara puor tymsu, partū ka beidzūt dīna palīk “leluoka” par nakti. Leluo dīna tyka saisteita ar Saulis goda skaiteišonys principu, kas saskaņ ar astronomiskuo pavasara īsastuošonu i pavasara saulgrīžim. Sovpus katuoliskajā kulturā Lelū dīnu aba Leldīni skaidroj kai svātkus, kurūs teik svieteita Jezus Kristus augšonceļšonuos trešajā dīnā piec krystā sisšonys. Svātku svieteišonu nūsoka piec mieneša kalendara i Leldīne parosti ir svātdīnē, kas sekoj pylnmienešam piec pavasara saulgrīžu zīmeļu pūslūdē.

Myusu dīnuos vys vaira varim pīdzeivuot kai senejūs, tai ari katuoliskūs tradiceju izpausmi, kas vysupateikamuok radzama i sajiutama taišni iedīņu gataveišonys kulturā. Katuoliskajā tradicejā nūsaslādz garais gavieņs, kod beidzūt ir atļauts ēst galis iedīņus. Vīnā nu Ondrupinis pusē pīraksteitūs tautys dzīšmu par Leldīni ir zeimeiga nūruode par tū, cik cīši itei dīna tykuse gaideita taišni iedīņa kontekstā:

Voi, voi, Lendīna,
Gars tovs’i gavieņs:
Apiežu muotei
Ruduku dūbi,
Apiežu tāvam
Kanepu bucu.

Gavieņs

Pyrma Leldīnis saimēs tyka styngri īvāruots gavieņs. Bārnim nareši stuosteits, ka gaļu nūzoguši čyguoni. Gavieņa laikā āduši tū, kas kotram bejs sataupeits. Īrostī gavieņa iedīni bejuši putrys i buļbis ar vysaidom pīdavom – lynsāklu eļļu, grauzdātu kanipu aizleju, skuobim kuopustim i suoleitom sienem. Tyka vuoreitys kaļtātu sieņu zupys, pupys, zierni, gataveits gryuslis – pīstā sastompuotys buļbis ar cyuku pupom, raudzāti batvini i gataveiti zyvu iedīni. Zynoma beja ari murcovka – iedīņs, kas sastuovēja nu pakoltušys maizis gabaleņu, sagrīzta seipula, suoļa, ellis i iudiņa, tū ēde gavieņa styngruokajuos dīnuos – trešdīnē i pīktdīnē. Gavieņa laikā tyka apzineigi iztukšuoti zīmys kruojumi, sovpus ar pavasara īīšonu sātuos īguoja ari veseleigi zaļumi i daudzveideiguoka puortyka.

Nedeļa pyrma Leldīnis

Kotra eistyna saimineica jau nedeļu pyrma Leldīnis suoce gataveit vysaiduokus gordumus. Gaļa da Leldīnei tyka uzglobuota vysaiduokūs veidūs – puorkaiseita ar suoli i paegļu ūgom, vāluokūs laikūs ar pypurim i lauru lopom. Suolejumu kubulu vajadzēja kuorteigai nūstyprynuot, kam nareši tuo vuoku īsavuiceja paceļt saskys voi kaids cyts dzeivinīks. Špeku suoleja i uzglobuoja skalinēs voi specialuos kastēs vāsā vītā. Kubulā ar suoļa iudini i garšvīlom gataveja gaļu žuoviešonai. Tū pyrma žuoviešonys sakuore uobēlē, kab tei apkolstu. Malnajā piertī kūpā ar galis gobolim tyka žuovātys ari pošu gataveitys dasys. Svātku goldam nu galis iedīņu tyka gataveits ari oknu paštets, golvys sīrs (studiņs), vyltuotais začs (piļdeits ar ūlu), sovpus pyrma pošu svātku – vysaidi syltī galis iedīni – ceplī sutynuoti teļa suonkauli, kupati, karbonadi, kotleti i cyti. Bejuši ari zyvu iedīni, pīmāram, zivs studiņs ar ūlu.

Zivs studiņa ar ūlu recepte:

Jam nūteirātu i izkiduotu, palelu zivi (karpu voi plaudi), līk nūsavuoreit suoļa iudinī ar garšvīlom, burkuonu, kaļtātim kropim i cytu zyvu golvom. Ka nav papyldu zyvu golvu, var davīnuot želatinu. Vuorej, cikom zivs gotova, tok najiuk pa gobolim. Zivi uzmaneigai izlīk iz lāzona škeiva, līk apleik sagrīztys, vuoreitys ūlys i vuoreita burkuona ripenis, puorlej ar buļjonu, kurā vuoreita zivs. Trauku līk vāsā vītā, kab iedīņs sastyngtu.

Nedeļā pyrma svātku tyka gataveiti ari eipaši pīna iedīni – sīts sīrs, neits svīsts. Naatjamama svātku golda sastuovdaļa beja “Leldīnis jiereņš” – nu palela svīsta pyka teik sataiseita guļūša jiereņa figura, ocu vītā – malnī pypuri. Zaļuo Catūrtdīne beja na tik sātys kuortuošonys dīna, tok ari capumu cepšonys dīna. Kotrā sātā bejuši sovi meiluokī capumi – žagareni, smiļkšu capumi, rūzeitis i “snīdzeni” (niu saukti par beze).

“Rūzeišu” recepte:

Jam 2 navuoreitys ūlys, 2 ādamuos lizeikys cukra, 2 gluozis myltu, 1 gluozi iudiņa i 2 ādamuos lizeikys šmakovkys (deļ kraukškeiguma). Vysu samaisa, masai ļaun pastuovēt, kab uzbrīstu mylti. Pa tū laiku katleņā uzkarsej eļļu, tod eļļā sakarsej formenis, kurys vāluok īmārc masā i līk atpakaļ eļļā ceptīs. Agruok ellis vītā tyka izmontuoti cyuku tauki, kam tī beja vīgļuok daīmami, nakai eļļa. Gotovuos rūzeitis apkaisa ar pudercukru.

Sastdīnis pavokorā maizis ceplī cepe cyukgalis cepeti, rauga meiklis peirāgus ar sipisnīku, uobulim, zapti i druponom. Pošā vokorā tyka kruosuotys ūlys, kas īprīšk izmārcātys seipulu myzuos. Ūlu kruosuošonai izmontuoja iz tū šaļti daīmamūs zaļumus, lapenis, zīdeņus i kierpus. Ūlu kruosuošonys seipulu myzu škidrumā mete suoli, kab kruosa lobuok turātūs. Vysus īprīšk sagataveitūs iedīņus nadreikstēja ēst da svātdīnis reita, cikom vysi atīt nu bazneicys i atnas svieteibu.

Leldīnis golds

Leldīnis goldā eipašā vītā līk “Leldīnis svieteibu”, kū pyrma tuo ryupeigai salīk skalinē, aiznas iz bazneicu nūsvieteit i piec reita dīvakolpuojuma nas atpakaļ iz sātu, līk goldā i ād kai pyrmū nu vysu iedīņu. “Leldīnis svieteibys” produkti saimēs var atsaškiert, tok parosti tuos ir boltys vuoreitys ūlys (cik sātys dzeivuotuoju, tik ūlu), pošu capta maize, līsa, vuoreita teļa (voi lellūpa) gaļa, suoļs, svīsts voi svīsta jiereņš. Piec svātku golda saiminīks ar ūlu čaulu skalini īt apstaiguot sovys zemis rūbežus i izber iz tūs pa čipierkstneišam čaulu, kab pasorguot sovu zemi nu ruopuļu, čyusku i rogonu. Piec “Leldīnis svieteibys” apiesšonys var ēst puorejūs gordumus. Piec garuo gavieņa vyss ruodeisīs eipaši gords! Naatjamama sastuovdaļa vys vēļ ir kaušonuos ar ūlom i tūs rypynuošona, kur uzvarātuojs sev daboj zaudātuoja kruosainū ūlu. Myusu dīnuos gondreiž kotrā saimē teik praktizātys ituos tradicejis, kas saglobuojušys sovu funkcionalitati i atbylst myusu dīnu situacejai. Kab vysim prīceigi svātki i kruosainys Leldīnis ūlys!

Roksta sagataveišonā izmontuotys vītejūs dzeivuotuoju atminis i stuosti par Leldīnis laiku i gavieni (Mareja Stepeņa, Leontine Maļkeviča, Skaidreite Pauliņa) i informaceja par Leldīni nu sātys lopys katolis.lv