Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Svātdiņ, 27. aprelī, jau septeitū reizi tiks atzeimuota Latgolys kongresa dīna. Jei svietejamūs i atzeimojamūs dīnu sarokstā īraksteita 2018. godā i pyrmū reizi atzeimuota 2019. godā. Itūgod Latgolys kongresa dīnai veļteituos nūtikšonys paradzātys Leivuonā, Rēzeknē, Maltā i cytuos vītuos. Latgalīšu kulturys ziņu portals pīduovoj Latgolys kongresa dīnai veļteitūs, kai i itamuos dīnuos cytu latgaliski paradzātūs nūtikšonu apkūpuojumu.

25. apreļs: Latgolys dīna Leivuonā, Trasuna īlys stuosti Maltā i nūvodvuiceibys stuņdis vysā pasaulī

Vīna nu Latgolys kongresa dīnai veļteitūs tradiceju ir nūvodvuiceibys stuņdis, kuruos kaidi sabīdreibā zynomi ļauds vysaidu vacumu klašu grupom pīduovoj ar Latgolu i juos personeibom saisteitus tematus. Itūgod pyrmškolys i suokumškolys vacumam nu 8.30 da 9.00 školuotuoja i dzīdūšuos Tihovsku saimis puorstuove Dace Tihovska pīduovuos nūvodvuiceibys stuņdi “Skaņu pasauļs”, nu 9.05 da 9.35 ar pamatškolāni i vydsškolāni fotografa i nūvodpietnīka Igora Pliča stuostā varēs vaira izzynuot ap fotografiešonys viesturi Latgolā i fotografu Juoni Gleizdu, bet nu 9.40 da 10.10 vydškolānim žurnaliste i školuotuoja Evika Muizniece stuosteis ap boltajim laukumim Latgolys viesturē i Latgolys kongresa dīnu. Nūvodvuiceibys stuņdis, pīsaslādzūt nu sevkurys vītys pasaulī, varēs vērtīs Latgolys kongresa YouTube kanalā i Latgalīšu kulturys bīdreibys lopā socialajā teiklā Facebook.

25. aprelī divejuos stuņdēs dīnā Leivuonā, multifunkcionalajā jaunuotnis iniciativu centrā “Kvartāls”, jau trešū godu byus Latgolys kongresa dīnai veļteita nūtikšona, kas, ļaunūt jaunīšim īpasazeit ar Latvejā pazeistamim latgalīšim i jūs stuostim, ite palykuse jau par tradiceju. Ituo gods Latgolys dīnā Leivuonā pi jaunīšu gostūs byus grupa “Latgalīšu Reps”, bet pīcuos stuņdēs piecpušdīnē Rēzeknis nūvoda Maltys bārnu i jaunīšu centrys aicynoj iz Latgolys kongresa dīnai veļteitu nūtikšonu “Fraņča Trasuna īlys stuosti Maltā”, kurā byus vareiba izzynuot vaira par Fraņci Trasunu, īsaklauseit Trasuna īlys dzeivuotuoju stuostūs, kai ari tiks prezentāta jauna Maltys jaunīšu spēle.

Atguodynuosim, ka itūšaļt nūteik ari Latgolys pūdnīku dīnys, kuruos taišni 25. aprelī byus zynuotnyskuo konference “Mālā ierakstītais mantojums. Jānim Pujātam – 100” Latgolys Kulturviesturis muzejā, Rēzeknē, bet nu pīcu stuņžu vokorā iz cepļa kūršonu gaideis Juoņa i Māra Vogulu darbneica “Voguly” Rēzeknis nūvoda Leņdžu pogosta Cepleišūs.

26. apreļs: Latgolys personeibu gūdynuošona kulturviesturis olimpiadē

26. aprelī nu 10 stuņžu reitā školānus nu vysys Latgolys i cytu vītu Rēzeknē gaideis 25. atkluotuo latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiade i skotivis runys konkurss “Vuolyudzāni”. Ituo gods konkursā i olimpiadē eipaši tiks gūdynuotys Latgolys kulturviesturis personeibys – Pīters Miglinīks, kuram itūgod 175 godu jubileja, Nikodems Rancāns, kuru atguoduosim 155 godu jubilejā, i Ontons Kūkuojs, kuram svieteitu 85 godu jubileju.

Sastdiņ, 26. aprelī, ir vareiba pīdzeivuot ari vairuokys cytys latgaliskys nūtikšonys Latgolā – Kuorsovā, kulturviesturis centrā “Līču mājas”, 11 stuņdēs nu reita jaunīši nūtikšonu cyklā “Nūspīd pūgu īdvesmai” aicynoj iz sasatikšonu ar Rēzeknis Tautys teatra akteri, pasuocīņu vadeituoju Juoni Pampi, Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižā vīnā stuņdē piec pušdīņu byus Latgolys Pūdnīku dīnu izstuodis atkluošona, bet Daugovpilī ir vareiba nūsavērt kai Daugovpiļs teatra izruodi “Divejis vyrtuvē, naskaitūt nabašnīku” voi nūīt iz latvīšu skotiviskuos dejis koncertu “Lobs ar lobu sasatyka” Daugovpiļs Kulturys pilī. Taipat Leivuonā pīcuos stuņdēs piecpušdīnē gaidoma Latvejis Universitatis deju ansambļa “Pērle” izvaduma “Uz zaļā zara” pyrmizruode, kas viesteis par māslu tolku i veļteits Latgolai i juos cylvākim.

27. apreļs Latgolys kongresa dīnys atzeimuošona Rēzeknē i Kroma kolnā

Nu 10 stuņžu reitā da diveju piec pušdīņu Latgalīšu kulturys bīdreiba, bīdreiba “Kroma kolna bruoliste” i Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba vydsškolānu komandys aicynoj iz patriotiskū izalauzšonys spēli “Kroma kolna bogoteibys” Rēzkeknis nūvoda Ondrupinis pogostā, bet nu treju stuņžu piecpušdīnē Rēzeknē byus Latgolys konkgresa dīnys gūdynuošona: 15.00–15.30 pīminis šaļteņa pi pīminis vītys “Latgolys kongresam – 100”, kur ar uzrunom aicynuotys pīsadaleit vaļsts amatpersonys, Rēzeknis Pagaidu administracejis vadeiba, Vaļsts rūbežsardzis, NBS i cytu organizaceju puorstuovi. Nūtikšonu skaneiguoku dareis dzīdūšuo Tihovsku saime. Piečuok paradzāts guojīņs da pīminiekļa “Vīnuoti Latvejai”, kai i zīdu nūlikšona pi vysu ar latgalīšu kulturys viesturi saisteitūs viesturis personeibu i jūs pīminis vītu (F. Trasuns, N. Rancāns, V. Seile (pi sātys), F. Kemps (pi dūmis), V. Luocs, M. Bukšs, O. Kūkuojs), bet nu 15.40 da 16.10 paradzāti izalauzšonys spēlis daleibnīku apbolvuošona i Zemissardzis 3. Latgolys brigadis 32. kuojinīku bataljona vuiceibu nūslāgums, kur kluotyn byus ari veiru kors “Graidi”.

Kai aicynoj Latgolys kongresa dīnys atzeimuošonys Rēzeknē reikuotuoji, kurūs vydā Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūme, Latgalīšu kulturys bīdreiba i bīdreiba “Kroma kolna bruoliste” sadarbeibā ar Rēzeknis nūvoda, Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibom i Latgolys planavuošonys regionu, Latgolys kongresa dīnys atzeimuošonā aicynuoti pīsadaleit Latgolys dzeivuotuoji i gosti, vaļsts augšuokuos amatpersonys, vaļdeibys i Saeimys puorstuovi, Latgolys pošvaļdeibu, navaļstiskuo sektora i goreidznīceibys puorstuovi.

Taipat 27. aprelī latgaliskys nūtikšonys gaidomys cytuos Latgolys vītuos: Rēzeknis nūvoda Sylmolā 11 stuņdēs nu reita gaidoms literari muzykals pasuokums “Latgalīšu puļcineits”, kurā par pyrmuos laiceiguos gruomotys latgaliski autoru Jezupu Macileviču stuosteis Māris Rumaks, bet literari i muzykali pīsadaleis dzīsmineica Džeina Gavare. Taipat 12.00 stuņdēs Daugovpiļs teatrī var nūsavērt izruodi “Spreideits”, 13 stuņdēs iz sovu 40 godu jubileju aicynoj etnografiskais ansamblis “Rogovka”, 14 stuņdēs Augšdaugovys nūvoda Vabalē byus XXI Storptautyskais tautys muzykantu saīts, bet vokorā – 18 stuņdēs Ondrupinis lauku sātā paradzāts latgalīšu tautysdzīšmu vokors.

Atguodynuojumam par Latgolys kongresu: 2017. gods 5.–6. majā Rēzeknē nūtyka Latgolys kongresa symtgadei veļteits kongress, kas atguodynuoja Latvejis i pasauļa sabīdreibai par Latgolai nūzeimeigim divejim kongresim Rēzeknē: 26.–27. aprelī (piec jaunuo styla 9.–10. majā), kurā tyka pījimts viesturiskys lāmums par latvīšu vaļstsnaceju i kūpeigys vaļsts veiduošonu ar Vydzemi i Kūrzemi, paturūt pošnūsasaceišonys tīseibys tautsaimisteibys, volūdys i ticeibys vaicuojumūs, i 3.–4. decembrī (piec j. st. 16.–17. decembrī). Ūtruo kongresa rezultatā tyka dabuots, ka tuo laika treis apriņki — Rēzeknis, Ludzys i Daugovpiļs — teik atdaleiti nu Vitebskys gubernis. Latgolys apreļa kongress ir vīns nu pyrmūs, kas aktualizej kūpejis Latvejis vaļsts ideju i sagatavej politiskū i sabīdryski izgleitojūšū platformu Latvejis vaļsts dybynuošonai 1918. gods 18. novembrī.

2017. gods Latgolys symtgadis kongress pījēme rezoluceju i izveiduoja Saīta rezolucejis izpiļdis komiteju (SaRIK), kas atbiļd par rezolucejis izpiļdi i organizej cytu Latgolys kongresu (šūbreid – Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūme, LKLIP). Pasateicūt itom iniciativom, nu 2019. gods 27. apreļs kai Latgolys kongresa dīna ir īraksteita svātku, pīminis i atzeimojamūs dīnu lykumā i gūdynuota ari Saeimā.

Fotogalerejā: latgaliskuos nūtikšonys ap Latgolys kongresa dīnu