Roksta autore: Anželika Litvinoviča

Naseņ socialūs medejus puorplyudynuoja kartenis, kū izgenerēja muoksleigais intelekts (MI) – legendaruos japuoņu animacejis studejis “Ghibli” stylā. Daudzi puormeja sovys profila biļdis i sajiusmynuotai dalejuos ar puorveiduotajim portretim. Studeja “Ghibli” ir zynoma ar sovom izsmalcynuotajom i emocionalai pīsuotynuotajom kinom, kurūs styls ir unikals. Tū dybynuoja režisors Hajao Mijazaki (Hayao Miyazaki) i taišni jis ir vīns nu skaļuokūs kritiku attīceibā iz muoksleiguo intelekta izmontuošonu muokslā. “Es tū uztveru kai apvainuojumu dzeivei kai taidai,” osai izasaceja Mijazaki, pastreipojūt, ka eistai muokslai juosarūn nu ciļviecisku puordzeivuojumu, na muoksleiguo intelekta algoritmu. Aktuals palīk ari autortīseibu vaicuojums.

Ari Latgolys muokslinīku dorbūs īīt MI rysynuojumi, pīmāram, Amandys Anusānis i Liānys Merņakys izstuodē “Baba, kurū škārsteikla bārni vaira napīdzeivuos”. Tamā eistys babys biļdis teik apvīnuotys ar MI radeitom karteņom. Piec autoru saceituo, MI paleidz īsadūmuot, kai izaver “modernuos babys” Rītumu vaļstīs. Voi ari – kai Latgolys babys izavārtu, ka Latveja paguojušajā godu symtā natyktu okupāta.

Kai iz MI īīšonu rodūšajā jūmā verās Latgolys muokslinīki – voi izmontoj itūs reikus sovā dorbā, i kai redz muokslu iz prīšku leidz ar tehnologeju atteisteibu? Par tū sasarunuoju ar Daugovpiļs teatra aktrisi Kristīni Veinšteinu, kai ari muokslineicu nu Rēzeknis – Viktoriju Grappu. Pavaicuoju ari “pošam MI”, kū tys dūmoj par sovim dorbim i vareibom atsateisteit.

Byus juosadzeivoj, tok “grybu redzēt kaidu naāvalātu dieļa golu”

Daugovpiļs teatra aktrise Kristīne Veinšteina pastreipoj, ka iz prīšku ar muoksleigū intelektu byus “vys vaira juosadzeivoj kūpā” i pamatā iz tuo verās neitralai. Jei sprīž: “Ka runojam par literaturu – MI var radeit perfektus, pareizus tekstus, idealus – tok, pa munam, bez dvēselis i ciļvieceigu klaidu, emoceju. Ar tū es dūmoju, ka MI var radeit augstvierteiguokus dorbus kai Markesa “Symts vīntuleibys godu” voi Blaumaņa “Indrānus”, tok tei ir bāze, pamats, iz kuo taps tī “jaunī i veiksmeigī” dorbi. Cikom kas vēļ narodūt nikuo reali jauna i nabejuša, kai tys ir nūtics ar pīmynātajim autorim nūteiktā laika pūsmā. Tok dūmoju, ka ari MI daīs jaunradis šaļts i ari sabīdreibys pasauļa i dzeivis uztvere byus puorsamejuse.”

Par vizualū muokslu Kristīnei ir leidzeigys puordūmys: “Cikom byus kaids cylvāks, kurs sovā rūkā pajims ūtu ar ellis kruosu, ūgli, zeimuli voi pasteli, tikom muoksla vēļ dzeivuos ciļvieciskajuos sajiutuos, tok, kai tys puorīs MI robotu rūkuos, vyss byus perfekts, precizs i ideals.”

Jei pasadola ar īspaidim nu kaida kulturys pasuokuma: “Es tū grybātu saleidzynuot ar kaidu sovu pīredzi teatra festivalā Kazahstanā pyrma puora godu. Festivals nūtyka Astanā, i vysi dalinīki dzeivuoja slovonuokajuos i kruošņuokajuos vīsneicuos, spēlis laukums mums beja tikū izbyuvātais Jaunīšu jaunradis noms, ekskursejuos tykom vasti iz īspaideiguokajom Astanys ceļtnem i vītom. Tūgod nūtyka ari pasauļa “Expo” izstuode. Vysapleik – marmors, zalts i samts. Acs sprikstēja nu ituos dailis, kruošņuma i boguoteibys.” Aktrise pīzeist: “Kaidu vokoru, dūdūtīs kuortejā ekskursejā, sevi dagivu pi dūmys, ka grybu redzēt kaidu naāvelātu dieļa golu, kaidu škeibu bārzu, parostu kūkvylnys drēbis gabaleņu speideiguo i gryutuo samta vītā. Eisai sokūt – koč kū napareizu i naīdereigu, kas lyktu kustynuot smedziņus i dūmuot – deļkuo tai. Tok vysur beja marmors, zalts i samts. I maņ ir aizdūmys, ka MI myus pīradynuos pi sova veida marmora, zalta i samta. Mes vaira ni piec kuo cyta nasailguosim.”

Par sovu profesionalū jūmu Kristīne Veinšteina dasoka: “Teatrī ari jau ir pyrmī mieginuojumi īintegrēt muoksleiguo intelekta tekstus. Vysuvaira tys ītekmej kinys industrejis pasauli, eipaši serialus – anime. Tei ir popkultura, kū patierej vysuvaira i ir “ībarojama” vysvīnkuoršuok. Na veļti scenaristi i dramaturgi ceļ trauksmis zvonus.”

Muoksleigais intelekts – sabīdruotais?

Daugovpiļs teatra aktrise Kristīne Veinšteina pīzeist, ka kasdīnā muoksleigū intelektu izmontoj reši, kai ari nikod tū nav lītuojuse tekstveidē. Jei papyldynoj: “Naasu spielējuse izruodē, kuruos tekstu ir radejs muoksleigais intelekts. Izmontoju, ka vajag nūskaidruot kaidu lītu – kai smejīs – “muotis Gūglis” vītā.

Kristīne ir ari školuotuoja i tī jei atroduse MI efektivu lītuojumu: “Itamā profesejā vys bīžuok sajamu informaceju par daudzveideigom programom, kas paleidz uzlobuot pedagogu dorbu, plānojūt stuņdis temys voi veidojūt materialus, tematiskūs planus. Tuo izpietei itūvosor grybātu pīsavērst pamateiguok.”

Ar skotu iz prīšku jei reflektej: “Dūmoju, ka [muoksleigais intelekts] īsasakņuos vys vaira i vaira. Ari mes – cylvāki – itū lītu suoksim uztvert cytaižuok. Ari muokslā nūteikti īsavuiceisim sasadorbuot i radeit jaunys lītys, jaunys sinergejis i jaunys formys. Pīsalāguosim. Dūmoju, ka pīdzeivojam laikmatu puormeju cyklu. I partū vuicomēs, pietejam i izmontojam lītys, kuruos MI var byut myusu sabīdruotais.”

“Nasajiutu apdraudāta kai muokslineica”

Viktorija Grappa ir riezeknīte, muokslineica. Juos muokslys dorbi tūp iz vysaidu materialu, vysaidūs formatūs i veidūs. Viktorija ir puorlīcynuota: “Muoksleigais intelekts pats par sevi nav ni lobs, ni slykts – vyss atkareigs nu tuo, kai tū izmontoj. Itūšaļt pīdzeivojam eipašu laiku, kod muoksla suoc aktivai mejīsadorbuot ar algoritmim, i mes vēļ tik vuicomēs itū attīceibu izprast i definēt.”

Jei kasdīnā MI reikus aktivai izmontoj, kab rysynuotu tehniskus vaicuojumus i dabuotu vaira laika rodūšajam procesam. Muokslineica pīzeist: “Kasdīnā puorsvorā MI reikus izmontoju tekstu tulkuošonai i gramatikys klaidu lobuojumim. Tī paleidz padreizynuot tehniskū dorbu, ļaunūt vaira koncentrētīs iz rodūšū procesu.”

Viktorija Grappa doluos puordūmuos: “Mani fascinej jaunuos tehnologejis i MI spieja radeit vizuali kvalitativus dorbus. Vystik kai muokslineica nasajiutu apdraudāta – muns dorbs nav tik par gola rezultatu, tok ari par pošu procesu, pīredzi.”

Kū soka muoksleigais intelekts?

Nūsprīžu izzynuot ari poša MI (ChatGPT) redzīni par īprīšk škatynuotajim vaicuojumim. Algoritmu kūpys personificiešona redzīs sovaida, tok paradoksalai pīmāruota – “ChatGPT” uztveru kai “jū” voi “tū”. “ChatGPT” sarunbots apstyprynoj, ka muoksleigais intelekts palīk par vys nūzeimeiguoku reiku rodūšajā industrejā: “Nu vīnys pusis, tys attaisa jaunys durovys rodūšumam – MI spiej generēt originalys idejis, paleidzēt eksperimentēt ar stylim i padareit muokslu daīmamu plašuokam cylvāku lūkam. Tys ari padreizynoj dorba procesu i ļaun taiseit personalizātus dorbus.”

MI ari papyldynoj: “Vystik MI izmontuošona muokslā roda ari diskusejis. Kur palīk cylvāka emocejis i pīredze? Kurs ir eistais autors – muokslinīks voi algoritmys? Vys vaira teik aktualizātys ari autortīseibu problemys i bāduošona par muokslys kvalitatis i dažaideibys pagaisšonu.”

Palyudžu padzilinuotai apraksteit kulturys homogenizacejis aspektu, kas redzīs na tik bīži apsprīsts. Kulturys homogenizaceja ir process, kurā dažaidys kulturys palīk leidzeiguokys, pagaisynojūt sovys unikaluos īzeimis. MI soka: “MI modeli parosti teik apvuiceiti iz miļzeigom datu kūpom, kuruos nareši dominej ar Rītumu kulturu, popularū estetiku voi komercialai veiksmeigim muokslys stylim. Tuo rezultatā generātuo muoksla bīži atspīgeļoj ituos tendencis, atkuortojūt jau asūšūs motivus, kruosu paletis voi simboliku, ignorejūt marginaluokys, vītejis voi tradicionalys izpausmis.”

Pīmiņ ari pīmārus: “Lītuotuojs nu Japuonys voi Latiņamerikys var sajimt MI radeitu muokslu, kas vaira leidzynojās Holivudys voi Eiropys vizualajai volūdai nakai vītejom muokslys tradicejom. Tys pakuopeniskai var nūvest da tuo, ka dažaidi muokslys styli, tehnikys voi kulturys simboli teik izstumti nu apritis. Kluotyn vēļ – MI nareši “izleidzynoj” kontrastus i radikalys idejis, dūmūt prīškrūku estetiskai pījamamam i “neitralam” saturam, kab atbylstu plašuokai gaumei. Itei tendence apdraud muokslys spieju byut pretruneigai, izaicynūšai i sociali kritiskai.”

Kūpumā jau vys vaira saprūtam, ka muoksleigais intelekts var snēgt kai breineigys vareibys, tai radeit izaicynuojumus i baili muokslinīkim. Lelu atsauceibu ir sajiems pūļu izceļsmis rakstneicys Joannys Macijevskys (Joanna Maciejewska) citats: “Es grybu, kab muoksleigais intelekts mozguotu drēbis i traukus, lai es varātu nūsadorbuot ar muokslu i raksteišonu, na muoksleigais intelekts nūsadorbuotu ar munu muokslu i raksteišonu, cikom es mozgoju drēbis i traukus”. Izaver, ka teicīņa popularitate ari nūruoda iz kūpejū muokslinīku nūstuoju – vysmoz itūšaļt.