Intervejis autore: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Kate Slišāne ir latvīšu muzike, kura pazeistama kai vokaliste, mandolinys i klarnetis spālātuoja grupā “Tautumeitas”, kas itūgod uzvarēja konkursā “Supernova” ar dzīsmi “Bur man laimi” i niu, 15. majā, Šveicis piļsātā Bāzelē puorstuovēs Latveju 69. Eirovizejis dzīšmu konkursā. Kluotyn pi tuo, Kate ir aktiva folklorys kusteibā – jei voda Upītis bārnu folklorys kūpu i kapelu, taipoš ari jaunīšu kapelu, pa vydam vēļ ari studej etnomuzykologeju i struodoj kai kulturys specialiste Bolvu nūvoda pošvaļdeibā. Niu juos kasdīnys rytmys syt augstus viļņus, deļtuo sarunā vaira par dorbim i gataveišonūs Eirovizejai.

Kate, tu ej nu sabīdryskai aktivys, atpazeistamys i kulturviesturyskai nūzeimeigys Slišānu dzymtys Upītē. Kas ir tuos svareiguokuos vierteibys, kas tevī īlyktys nu bārna kuojis?

Nui, asu pīdzymuse tradicionalajā muzykā, cīši tradicionalā saimē. Vysu dzeivi asu dzeivuojuse kūpā ar muzyku cauri svātkim. Laikam vysuleluokais īdvasmuotuojs beja muns vactāvs Ontons Slišāns (īvārojams nūvodpietnīks, folklorists i literats – M.P.), kam jis beja tys, kas taišni Upītis pusē aizsuoce folklorys kusteibu – īsaisteja sovus bārnus, tod juo bārni jau īsaisteja sovus bārnus. Tys tai nu paaudzis paaudzē cīši dabyskai tyka puormontuots. Mes itūšaļt tū vysu raugom izkūpt vēļ vaira i pīsaisteit ari vaira cylvāku, kas īmeiļuos tradicionalū muzyku, tradicejis, kab pīpiļdeitu sovys kasdīnys gaitys ar tū. 

Pa munam, maņ ir īvuiceits nasabeit byut pošai i nabeit ari saceit, ka koč kū namuoku voi koč kas nasaīt, bet turpynuot dareit i ari turpynuot īdvasmuot cytus. Kod beju mozeņa, mani īdvasmuoja muns tāvs (Andris Slišāns – Upītis tautys noma i namaterialuos kulturys centra vadeituojs – M.P.). Cik svareigys vystik ir vysys tuos tradicejis, kū darejuši myusu seņči. Ka tuos tradicejis īkļauņ sovuos kasdīnys gaituos, tod iz reizis ruodīs, ka palīk vīgluok dzeivuot. Caur tū saikni es suoču īdvasmuot ari puorejūs bārnus, kas dzeivoj Upītē, i tod mes suocem ari kūpā dorbuotīs.

Tu suoki Upītē vadeit bārnu foklorys kūpu i kapelu, taipoš ari jaunīšu kapelu. Kai tu saproti, ka gribi sovu karjeru turpynuot tradicionalajā muzykā?

Piec pamatškolys beigšonys zynuoju, ka nagrybu īt iz parostū vydsškolu, ka grybu iz reizis dabuot ari profeseju. Beja dažaidi varianti, prūtams, bet muzyka, vyscaur dzeivei vejuos leidza, tod ruodejuos tik cīši dabyskai turpynuot tuos gaitys tuoļuok.

Upītē īprīškejuo muzykantu paaudze puorsvorā sastuovēja nu vacuoka goda guojuma cylvāku, kuri īrosti spieļuoja daņču muzyku. Tūlaik vēļ nabeja taidu modernu kapelu voi muzykalūs grupu, kaidys ir myusu dīnuos. Es ar sovu bruoli (folklorys kūpys “Upīte” dalinīku Domeniku Slišānu – M.P.) i vēļ ar cytim myusu godu jaunīšim bejom tī, kas izveiduoja jaunū muzykantu paaudzi. Pīaugūt, ruodejuos tikai pareizi, ka vajadzātu suokt veiduot ari mozūs bārnu muzykantu paaudzi. Tūlaik es ari aizsuoču tū dareit, cenšūtīs jūs īdvasmuot i atguodojūt sovu bierneibu. Es poša, moza byudama, vierūs iz leluokajim, pīaugušim jaunīšim, i cīši gribieju byut taida, kai jī. Tymā laikā tys maņ ruodejuos taids kai aizlīgtais auglis. Nabeja pījimts, ka vacuoki cylvāki jimtu i mozūs bārnus īsaisteitu sovuos aktivitatēs. Niu maņ ruodīs, ka eistynoju sovu bierneibys sapynu – es asu tei, kas iz reizis īsaista bārnus, kab jim rostūs drūsme vaicuot i byutu dūta vareiba aktivai daleibai. Šudiņ jau ir cīši lels bārnu puļceņš, kas nūteikti puorjims vysu myusu īsuoktū i turpynuos tū piec myusu. 

Kai tu poša itūšaļt jiutīs tymā, kū dori, i kaids ir tovs dzeivis rytmys niu?

Itys gods ir taids gods, kod ruodīs, ka vyss piļneigi nūteik – kai [muzykys] karjerā, tai ari dorbūs. Jau nu paguojušuo goda, tok itūgod tai kuorteiguok, asu suokuse struoduot Bolvu nūvoda pošvaļdeibā kai kulturys dorba specialiste i namaterialuo kulturys montuojuma metodike. Paraleli tam asu pādejuo kursa studeņte – Latvejis Muzykys akademejā vuicūs etnomuzykologeju. Ituo gods laikā asu pīsavīnuojuse grupai “Tautumeitas”. Ruodīs, pyrma goda byutu narealai, ka mes byusim tuos, kas reprezentēs Latveju Eirovizejā. Niu ruodīs, ka ir juoizviertej prioritatis. Grybu vysu paspēt un vysu dareit, bet saīt tai koč kū nadaudz nūlikt maleņā.

Tai kai Eirovizeja ir dreiži – jau ituos nedelis beiguos lidojam iz Šveici –, tod kasdīnā vaira asu Reigā – vysys “Tautumeitu” aktivitatis, dažaiduos sapuļcis, mieginuojumi, medeju dīnys, kai ari braukšonys pa pre-party. Tam vysam pa vydu bakalaura dorba raksteišona i akademejis apmekliešona. Prūtams, iz vyssvareiguokajim nūtykumim dūdūs ari iz Upīti, cik viņ varu, attuolynuotai paleidzu, struodojam pi jaunūs projektu. Nikas nastuov iz vītys, i maņ ari pateik tei sajiuta, ka vysod ir, kū dareit. Varbyut tys ari ir švaki, ka nav taidys breivys dīnys, kod tu vīnkuorši vari atsapyust, bet, ka vysod koč kas nūteik, koč kur juobyut, koč kas juodora – maņ tys pateik.

Pastuosti par pošu suokumu, kai tu tyki grupā “Tautumeitas”?

Tys nūtyka aptyvai pyrma goda. “Tautumeitu” grupā nūtyka puormainis – puors dalineicys (Ilona Dzērve i Laura Liepiņa – M.P.) aizguoja nu grupys sastuova, kab turpynuotu sovu karjeru cytūs vierzīņūs. Tod, paguojušuo goda laikā, ruodejuos, ka tuos sasatikšonys taišni ar muosom Rancānem (Asnate i Aurēlija Rancānis – M.P.) nūtyka bīžuok – myus suoce saisteit vysaidi projekti. Mes bejom pazeistamys jau caur folkloru, bet nabejom cīši tyvai pazeistamys. Vīnu dīnu es sajiemu zvonu nu Asnatis, ka varbyut es varu izpaleidzēt ar dažim koncertim, kam beja jau daži koncerti apstyprynuoti, tok juos beja palykušys tikai četrys. Ka “Tautumeitas” nav sešys, tod tuos nav “Tautumeitas”. Prūtams, pyrmajā šaļtī beja šoks, deļkuo zvona taišni maņ. Suokumā es pīkrytu vīnkuorši byut kai aizvītuotuojs. Nūtyka vairuoki koncerti i pasuokumi. Ruodejuos cīši dabyskai, cīši labi mums saskanēja ari bolsi, kai ari maņ saguoja tai dreiži apgiut vysu materialu, kū “Tautumeitas” izpylda. Tod vīnkuorši maņ pavaicuoja, voi es grybu palikt i byut grupys sastuovā i, prūtams, es pīkrytu, kam tei pīredze, kū dūd “Tautumeitu” grupa ir vīnkuorši nanūviertejama, kas pyrma goda ruodejuos koč kas nereals.

Puormainis grupā cytreiz mādz byut izaicynuojums. Kas jaunū grupys sastuovu ir salīdiejs i veicynuojs tik veiksmeigu sadarbeibu, ka rezultats niu ir vysim radzams?

Puorsvorā jau radz myus, sešys tautumeitys, tok aiz myusu ir cīši lela grupa, kur kotram ir sovi aizdavumi. Ari mums, kotrai tautumeitai, ir sovi pīnuokumi. Ir sadaleiti dorbi, i tys jau paleidz, ka mes kotrys izdorom sovu darbeņu. Salīkūt kūpā, ir iznuokums.

Grupys atmosfera ir cīši draudzeiga. Vysod, ka ir kaida problema, mes runojam i nasabeistam izsaceit sovus redzīņus. Tys atbolsts, kū mes cyta cytai dūmam, ari paleidz vysu grupys auru iznest iz augšu i byut veiksmeigai grupai.

Kai nūtyka gataveišonuos “Supernova” dzīšmu konkursam i deļkuo tyka izvālāta taišni dzīsme “Bur man laimi”?

Jau ituo goda laikā mes veiduojom jaunys dzīsmis, 1. majā byus jaunuo albuma prezentaceja. Jaunu dzīšmu radeišona jau beja īplānuota, i vyss tyka dareits. Tod, kod mes pīrakstejom taišni dzīsmi “Bur man laimi”, saprotom, ka tai potencials ir leluoks, nakai cytom dzīsmem. Mes jutom, ka nui, itei dzīsme iznas myus kai “Tautumeitas” – vysys myusu idejis.

Kod es vēļ nabeju “Tautumeitu” grupā, juos jau beja suokušys dūmuot i ari apleicejī cylvāki beja sacejuši, ka vajadzātu pīsadaleit Eirovizejā. Pādejuo goda laikā jau beja nūlamts – ka mums byus tei dzīsme, tod īsim iz “Supernovu” i tuoļuok iz Eirovizeju. Itys gods radeja tū dzīsmi, ari sastuovs beja tys, kai ari grupys “aizmugure” tyka nūkomplektāta – scenografs, režisors, kai ari horeografs. Vyss tai sasalyka, ka mes asam gotovys i eistyn īguļdejom dorbu, uzastuojom i tykom tuoļuok.

Kaidys beja tovys emocejis, kod izzynuojot, ka asat dabuojušys ceļazeimi iz Eirovizeju?

Vīnkuorši naaprakstomai tys beja! Emoceju puorplyudums. Suokumā jau nui, taids: “Wow, mes tū asam pelniejušys!” Mes iz tū guojom, kam nūteikti vaira napīsadaleitu cytus godus “Supernovā” i vaira naītu iz Eirovizeju, jo mums beja tai – ka mes īmam, tod teikam! Mes asam gotovys, asam tū peļnejušys i cīši labi reprezentēsim Latvejis kulturu!

Vys vēļ ari ir satraukums, kai tū dzeivi, kas beja pyrma Eirovizejis, apvīnuošu ar tū, kas ir tagad. Kai es pabeigšu školu, kai es apvīnuošu vysus īsuoktūs projektus ar Upīti i dorbus. Vys vēļ ruodīs, ka vysa varbyut ir nadaudz par daudzi, bet turūs i vysu doru. Pagaidom vyss ir veiksmeigai paveicams.

Bejom jau iz Eirovizejis pre-party Oslo, Londonā i Madridē. Beja jau taida sajiuta, ka mes eistyn braucam iz Eirovizeju, bet ari vys vēļ ruodīs, ka dzeivojam sapynā.

Kas ir pre-party i kū jius tī dorot?

Pre-party ir dūmuoti, kab mes vaira reprezentātu sovu dzīsmi, vaira īpazeistynuotu ar tū cytus, kai ari poši sasapazeitu ar puorejim dalinīkim. Myus fotografej, ar mums runoj dažaidi žurnalisti. Ari caur tū mes vaira nūdūmam ideju i tū, kū mes gribim ar tū dzīsmi pasaceit.

Koč ari tys ir konkurss i beiguos byus uzvarātuojs, vystik ruodīs, ka tei golvonuo Eirovizejis dūma eistyn ir sasadraudzēt i apsamaineit ar kulturu, idejom, veiduot jaunus kontaktus, draugus i sadarbeibys.

Voi jau asat sasadraudziejuši ar cytom vaļstim?

Nui, asam sasadraudziejuši ar gondreiž vysim dalinīkīm. Cīšu saikni asam nūdybynuojuši ar leitovīšu grupu “Katarsis”, ukraiņu grupu “Ziferblat”, asam sasadzīduojušys i taisejušys kūpeigus video ar Šveicis solisti Zoë Më, Norvegejis solistu Kyle. Itamā nedeļā pi myusu gostūs beja atbraucs Australejis solists Go-Jo. Vysi ir eistyn draudzeigi i atvārti. Jau ir sajiuta, ka asam vīna lela Eirovizejis saime.

Kū grupā dūmojot par tū, ka daudzi naskaiteja par gūdeigim “Supernovas” rezultatus – ka nabeja pyrmuos vītys na piec skateituoju, na piec žurejis bolsuojuma, tok tyka skateits kūpsumā?

Suokumā tys cīši suopynuoja – leluos nagacejis i heits, kas guoja nu tyvuokūs – latvīšu. Leluoku atbolstu sajutom nu uorzemu auditorejis i draugu. Aicynuotu byut atbolstūšim, kam sovys vaļsts nūviertiejums mums ir pats svareiguokais i tys myus vēļ vaira styprynoj i dūd spāku stuotīs preteimā nazynomajam.

Uzastuošona byus kai “Supernovā” voi vystik byus puortaiseits piļneigi cytaižuok?

Prīšknasumā byus nalelys izmainis, bet sajiuta i magiskums, mistiskums byus taipoš kai “Supernovā”. Sajiutu mes napagaisynuosim. Tys ir nūslāpums, kab vysim byutu interesantuok vērtīs gola prīšknasumu, tok byus puorsteigumi i izmainis.

Golvonais, kū gribim nūdūt skateituojam ar dzīsmi – napagaisynuot sovys saknis, kai ari izpieteit i nasabeit nu tuo, kas tu esi i nu kurīnis tu ej. Byut pošam i byut lapnam par sevi. Mes cīši prīcojamēs, ka varim dzīduot latvīšu volūdā, kas seņ nav bejs. Mes na tik reprezentejam sovu stuostu ar dzīsmi, bet ari reprezentejam vysu Latveju, latvīšu volūdu, kulturu i tradicejis.

Voi dzīsmis viestejumu vari attīcynuot ari iz seve? Voi tev pošai ir svareigi saglobuot sovys saknis i sevi?

Nui, maņ tys ir cīši svareigi. Niu rokstu bakalaura dorbu par sovu vactāvu Ontonu Slišānu, par juo īraksteitajom lentom. Es tuos digitalizeju i izveidoju arhivu. Koč i tu esi dzeivuojs ar cylvākim, esi jūs satics, leidz golam tu navari pazeit tūs cylvāku. Niu, rokstūt bakalauru, vēļ dziļuok rūkūtīs sovuos saknēs, es vaira īpazeistu sovus radinīkus. Tod es jiutūs vēļ stypruoka i puorlīcynuotuoka. Caur sakņu rakšonu, īpazeišonu i pieteišonu es vēļ vaira varu apsazynuot sovu vierteibu i apleicejū – Latvejis i Latgolys – vierteibu.

Voi jau ir atrosti kaidi interesanti sacynuojumi par Ontonu Slišānu?

Ir interesanti īt cauri na tik dzīsmem, kurys es digitalizeju, bet ari vacajim rūkrokstim. Kod jis beja dzeivs, es beju vēļ dīzgon moza, tok vysod ruodejuos, ka jis ir styngrys, styprys, varbyut pat beja baist jam koč kū vaicuot. Bet es skaitu, kū jis ir rakstejs i kū atbiļdiejs iz dažaidom intervejom, kas nav nikur publicātys i bejušys taidys personeiguokys, tod ruodīs, ka vystik varbyut jis jau zynuoja, ka jam tyvojās nuove i jam jau beja bažys, voi juo dorbs tiks dareits tuoļuok i voi vyspuor bārni nūviertej. Niu, skaitūt tū vysu, ruodīs, jam juobyut lapnam par vysu tū, kū mes dorom. Ka vysu caur godim atteistom i vēļ vaira – caur ītū arhivu juo montuojums byus daīmams na tik Upītis kulturtelpai, tok vyss pasauļs varēs klauseitīs, skaiteit i dabuot vysu, kū jis ir īrakstejs. Tymā laikā tys vyss tyka dareits slapus, beja aizlīgts. Lela prīca, ka jis tū ir izdarejs i niu iz tuo pamatu varu pīraksteit bakalaura dorbu. I taipoš iz tuo pamata vēļ varēs godu godim vysu kū atkluot i veiduot, īsavuiceit.

Ari ar foklorys kūpu “Upīte” vysu pārnejū godu cēlet gaismā vacuos dzīsmis, par kū sajēmet ari “Boņuka 2024” bolvu.

Nui, kolhoza laika dzīšmu projekts beja vierīneigs. Tys praseja lelu plānuošonu i organiziešonu, tok cīši lapnojūs ar sevi i vysim, kas pīsadaleja projektā, ka spiejom kotru mienesi pakuortuot jaunai dzīsmei. Ir lela prīca, ka cyti tū pamona i nūviertej, kam tys tod dūd leluoku motivaceju i spāku dareit tuoļuok.

I, nui, ir suocīs jauns projekts, kas puorsvorā ir baļsteits iz tim materialim, kū asu digitalizējuse i īrakstejuse nu lentem. Vysu cauru godu īsim cauri svātkim i meklēsim vēļ jaunys dzīsmis. Interesanti ruodīs, ka mums jau cik godu ir dzīduots, ari caur etnografiskū ansambli nūdūtys cīši daudzys dzīsmis, tradicejis, bet taipoš kotru reizi mes koč kū jaunu izrūkam. Ari itūgod mums byus vareiba izceļt senejuos dzīsmis jaunuos skaņuos, myusdīneigai. Raudzeisim nūkopēt tū sajiutu, kai tod ir dzīduots pyrma 50 godu, kas ir īrokstūs i drūši viņ ari vēļ tuoli, tuoli atpakaļ, dzīdojūt a cappella, kopejūt bolsus.

Kaids byutu tovs nūvieliejums sev i grupai “Tautumeitas”, puorstuovūt Latveju?

Nūteikti nanūsabeit i iznest sovu dzīsmis ideju. Turētīs kūpā spieceigi, kam vystik byus cīši daudz pazeistamu, īmeiļuotu muziku, kuri ari pīsadaleis. Varbyut bīži byusim maleņā, tok nu tuo nanūsabeit i stuovēt ar smaidu sejā. Nūteikti vyss īsagrūzeis i mes pajimsim auditoreju ar sovu auru, ka mums navajag byut kai vysim. Mums ir juopastuov par sovom vierteibom, idejom, mums nav obligati juolāc ar vysim kūpā. Gon jau aizbraucūt byus gryuši, tok mes cyta cytu baļsteisim i tiksim tuoļuok finalā. Dūmuot lelus sapynus! Redz, ka jau asam tykušys iz Eirovizeju, tys nūzeimoj, ka sapyni pīsapylda.

---