Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Par ituos nedelis īsacejumim ir guoduojuse Rēzeknis nūvoda Nautrānu apvīneibys projektu vadeituoja Daila Ekimāne, kura pyrma projektu vaira nakai 20 godu vadejuse kulturys dzeivi Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa pogostā i vystik vēļ ar vīnu kuoju ir kulturā – dzīd Bieržgaļa folklorys kūpā i vokalajā ansamblī “Azarpuče”.

Latvīšu tautys rokstu kods

Tikū aizvadeita svātku nedeļa. Ar patriotismu īdvasmuotim aicynoju tyvuok papieteit sovys tautys saknis, latvyskūs rokstus i tymūs īkodātuos zeimis. Tautys tārps – it kai tik pazeistams, tok nabeidzami pietejams, losoms i kotru reizi kū naviņ jaunu viestejūšs. Ir tik daudz svietejamu i atzeimuojamu dīnu godā, kod apviļkt tautys tārpu – godskuortu svātki, vaļsts svātki, dzīšmu svātki, festivals “Baltica”, nūvodu i piļsātu svātki. Cyta storpā, itūgod festivala “Baltica” nūslāgums byus Daugovpilī 29. junī. Tok varbyut ir vārts īsaguoduot voi pat pošam pagataveit sovu tautys tārpu? Nazyni, ar kū suokt? 7. majā Daugovpiļs Vīneibys noma Boltkrīvu kulturys centrā byus fotoizstuodis “Mans tautas tērpu stāsts Latvijā” atkluošona. Sovpus 10. majā Rēzeknis nūvoda Fraņča Trasuna muzejā “Kolnasāta” byus vareiba nūsaklauseit prīšklasejumu “Mezglu raksti – zudusī latviešu valodas rakstu sistēma”.

Īpierkt lobumus

Ļaudim, kuri dūmoj praktiskuok, ir vārts “pasērfuot” škārsteikla veikalūs voi kluotīnē apmeklēt kaidu tierdzeņu, kur īsaguoduot nazkū sovai sātai, pogolmam voi vādara prīcai. Tai itūnedeļ 10. majā byus lauku lobumu tierdzeņš Bolvūs, tradicionalais mieneša tiergs Viļānūs i krāmu tiergs Daugovpiļs cītūksnī.

Svietejom Muotis dīnu

Nedeļgolā svieteisim Muotis dīnu. Atguoduosim, apsveiksim i samīļuosim ar lobim vuordim sovys meiluos mamys i babenis. Lobys dūmys i pateiceibys var nūsyuteit ari iz muokuļu maleņu. Muotis dīnys nūtikšonys vysur sūluos byut plotai atzeimuotys, deļtam kotrys varēs atrast nazkū sovai gaumei pīmāruotu.

Īmam uorā, īmam dobā!

Ir pavasars, aicynoju najimt vārā kaidu nanūslauceitu putekli ustobā, tok dūtīs uorā. Duorzā īlaist rūkys zemē, sajust tuos spāku, caur pierstu golim uzjimt tū sevī, uzjimt ari saulis syltumu i energeju. Sasasmeļt tuo vysam godam. Vīns nu munu dzeivis moto (ceru, ka niu najaucu autoru) ir Ārijis Elksnis vuordi: “Ka tev ir vasalys rūkys i kuojis, deļkuo lai nūskums tev byutu pruots, sataisi puču dūbi sev pi sātys i sovu uzvarys guojīni suoc!”
Napateik rušynuotīs pa zemi? Ej pļovā, mežā, izbaudi pavasara kruosys, kurys kotru dīnu snādz nazkū jaunu. Taipoš īsoku pajimt leidza kaidu maiseņu i īvuokt lobumus zīmai – čajam pīlaseit smuordainuos gaiļabiksis, ari upynuoju lopys ar zīdim. Tai zīmys vokorūs, dzerūt smuordeigu čaju, varēs siļdeitīs pavasareiguos atmiņuos. Ka nasagrib bez tolka kleist pa laukim i mežim, Kruoslovys nūvodā ir vareiba pīsadaleit orientiešonuos spēlē “Atklāj Krāslavu”. Kruoslovys nūvoda turysma centrā vari sajimt bukletu ar nūruodem iz šmukuokajom Kruoslovys vītom i pīsadaleit bolvu izlūzē. Lai lūbās!