Intervejis autore: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Angelika Juško-Štekele ir filologejis zynuotņu doktore, RTU Rēzeknis akademejis asociātuo profesore i vodūšuo pietneica latvīšu folkloristikā. Kai pīzeist Angelika, tod tīksme piec puosoku, kurūs bierneibā pītryucs, jū nūvede da latgalīšu folklorys izzynuošonys. Intervejā runojam par folkloru, svātceļuojumim i bazneicu, korpusim, tradiceju puormontuošonu i Latgolu.

Piec lekcejis, kū organizēja “Nezināmā Rēzekne” i kurā Angelika stuosteja par laimi latgalīšu folklorā i puosokuos, kai ari piec intervejis ar Līgu Springu, kurā jei saceja, ka mādz cylvākim pavaicuot, voi jī ir laimeigi, intervejis suokumā itū vaicuojumu aizdūdu ari es.

Voi tu esi laimeiga?

Jā! Gon lelumā, gon mozumā. Nazynu, kas svareiguok. Vyspuoreigi verūtīs, dūmoju, ka mes vysi pošlaik varātu justīs laimeigi, nūviertejūt tū, ka dzeivojam mīrā i saticeibā. Seviški, ka vēļ ari puorticeibā i ticeibā. Bet maņ pošai svareigi ari taidi mozī laimis breiži. Juoatsazeist, ka maņ taidu ir dīzgon daudz. 

(Zynuoju, ka pyrma intervejis ar mani Angelika beja tīšsaistis sasatikšonā ar Sandi Laimi, kurā jī struoduoja pi jauna reika izveidis. I tai, laimis tematu puorvierzejūt iz temu, kas vaira saisteita ar Angelikys profesionalū darbeibu, vaicoju, kas tys par reiku.)

Kod byus latgalīšu volūdys redigiešonys metodika folklorys materialūs?

Sarežgeits vaicuojums. Patīseibā juosoka paļdis Latvīšu folklorys kruotivis (LFK) garamantas.lv vadeituojam Sandim Laimem, ka jis tur ryupi ari par latgalīšu folklorys kruojumu. Vīgli ar tū naīt, jo mums ir cīši boguots pyurs ar folklorys tekstim digitalajā folklorys arhivā garamantas.lv – apmāram 53 000 failu latgalīšu volūdā. Folklorys teksti suokti pīraksteit jau vaira nakai pyrma pusūtra godu symta, kod vēļ latgalīšu ortografeja nabeja aizasuokuse veiduotīs. Teksti pīraksteiti cīši dažaidi. Sandis, pīmāram, ir saskaitejs, ka tik vīns vuords – muote – pīraksteits vaira nakai septeņpadsmit veidūs, kas, prūtams, apgryutunoj tekstu atrasšonu un tuoļuoku izmontuošonu. Mes grybātu, lai materiali vysā jūs daudzveideibā byutu nūdereigi, pīmāram, folklorys ansamblim voi školom, i itymā gadejumā mums vajadzātu tekstu pīrokstu normalizēt tai, lai tī byutu atbylstūši latgalīšu ortografejai – vysim vīnleidz skaidri un nūlosomi bez puorprotumu. Vystik mes ari gribim saglobuot myusu boguoteigū izlūkšņu materialu. Ka tai paskaita, latgalīšu volūdai ir apmāram septeņdesmit izlūkšņu. Kotrai ir sova sovpateiba, kuru gribīs paturēt un īraudzeit ari raksteitajā vuordā. Ari mes saprūtam, ka izlūksne ir boguoteiba. I tod pasaruoda dilemma, kū dareit – atstuot izlūkšņu sovpateibys voi normalizēt atbylstūši vīnuotai ortografejai. Asam jau izstruoduojuši pyrmūs īsacejumus, pošlaik tūs aprobejam iz Leivuona izlūksnis parauga un viertejam taidus tekstus, kur radzami t.s. volūdu kontakti – blokus latgalīšu volūdai vīnā tekstā pasaruoda ari cytys volūdys – kai tuos pīraksteit, lai atbylstu burtam un napazaudeitu goru. Šūbreid digitalajā arhivā vysi teksti ir pīejami skenātā, vairumā gadejumu – rūkroksta veidā, tik daļa nu tūs transkribāta. Te lels paļdis juosoka vysim, kas dalīk sovu rūku pi latgalīšu folklorys tekstu puorraksteišonys. Par gūdu Latvīšu folklorys kruotivis 100 godu dzimšonys dīnai, kuru atzeimējom paguojušajā godā, vysi ir aicynuoti īsasaisteit symtgadis tolkā – LFK sātys lopā izavielēt tekstus latgalīšu volūdā un paleidzēt puorraksteit myusu boguoteigū gora montu pyuru. Ejit tolkā!

Kai ir ar tim breivpruoteigajim? Gon jau jim saīt ari kū na tai pīraksteit?

Nūteikti. Pyrmajā pūsmā breivpruoteigais puorroksta tekstu taišni tai, kai tys pīraksteits – ari ar acimradzamom klaidom. Symtgadis tolkys sātyslopā ir nalela instrukceja, kai puorraksteit tekstus. Tik piec tam varēs suokt dūmuot par normaliziešonys procesu. Tok juosaver, kas tūs tekstus tuoļuok lītuos. Ka zynuotnīks, jam ir svareigi zynuot, kai taišni teksts ir bejs pīraksteits. Varbyut tī beja kaidys volūdys lykumeibys pīraksteišonys laikā, kurys mes nagribim palaist garum, kaida specifiska vuordu forma. Voi, par pīmāru, školuotuojs, kurs bārnim vuica latgalīšu volūdu. Vaicuojumu un dorba ir cīši daudz, bet es dūmoju, ka ar laiku mes par vysim kūpā tū padareisim. Varu vēļ pībiļst, ka tys nav vīnkuorši mehaniskys dorbs – puorraksteit, tei ir sova veida terapeja, tei pajam sovā varā, nūmīrynoj i dūd pīdareibys sajiutu. Rekomendeju vysim! 

Maņ ari ruodīs, ka tu pajem folkloru nu tuos apleicīnis, nu kurīnis tu ej voi kur tev vacuoki dzeivoj, tys jau ari ir interesantuok. Saīt, ka atrūņ i atšifej kū taidu, kas tev pošam interesej.

Tai daudzi i dora. Es ari sovim studentim rūsynoju, lai jī suoc taišni ar sova nūvoda tekstu puorraksteišonu. 

Runojūt par korpusim, vēļ ir teids MuLaR, “Bolsu tolka”, hipilatlit.ru.lv. Kurūs projektūs tu esi pīsaisteita?

Hipilat laikam beja pyrmais leluokais dorbs, kurā muni kolegi suoce veiduot latgalīšu volūdys digitalūs reikus. Pa itū laiku sadarbeibā ar Latvejis Universitatis Matematikys i informatikys instituta (LU MII) kolegim ir izstruoduoti un periodiski papyldynuoti vairuoki digitalī reiki, pīmāram, myusu dīnu latgalīšu tekstu korpuss 2022. Kūpā ar LU MII, LU Literaturys, folklorys i muokslys institutu i Latvejis atvārtūs tehnologeju asociaceju veiduots “Bolsu tolkys” resurss. Es pīsadaleju pi latgalīšu runys korpusa veiduošonys, kurs tagad ir daīmams lītuotuojim i ari teik papyldynuots un pylnveiduots. Myusu dīnuos sasagloboj nūtureiga interese par digitalajim humanitarajim resursim. Runys korpusa vajadzeibom suocem apkūpuot tūs latgalīšu volūdys īrokstus, kas mums beja sasaglobuojuši nu folklorys ekspediceju, myusu studentu leidzstruodnīku ekspedicejis Sibirī īrokstus, televizejis īrokstus. Runys korpusa prīškrūceiba ir, ka dzeivū volūdu var na tik laseit, bet ari dzierdēt, kas ir svareigi volūdys apgivei, izpietei un saglobuošonai. 

Gribieju praseit, kas ir tys, kas ir atsateistejs taišni nu tuo korpusa?

Šūbreid muni kolegi sadarbeibā ar RTU zynuotnīkim struodoj, lai runys korpusu varātu izmontuot ari interaktivys digitalys kartis formatā, pīmāram, vizuali apsaverūt, kai laika gaitā izamaineja Latgolys apdzeivuotuos vītys, nūsaukumi. Bet tys ir tik aizsuokums, kurū jau nuokušajā godā muni kolegi varēs prezentēt sabīdreibai. 

Maņ ruodīs, ka niu taids uzruovīņs vysim tim korpusim i reikim, ka prīca, kam ruodejuos, ka latgalīšu volūdai vēļ tuoli da tuo.

Eistyn cīši pateikami, ka tai aizīt tī mozī, bet cīši vierteigī sūleiši. Es ari asu cīši prīceiga par LU MII izstruoduotū latgalīšu volūdys transkribiešonys reiku. Tys paver jaunys īspiejis un atvīgloj ekspediceju materialu transkribiešonu, un ir lels paleigs zynuotnīkim. 

Voi tymūs savuoktajūs audio materialūs, veidojūt korpusu, beja ari taidi, kurūs navarēja izmontuot taišni partū, ka cylvāks napareizi runuojs latgaliski?

Redzi, kod mes runojam par volūdu kai kulturys montuojumu, tymā skaitā par folkloru, tī nav taida vuorda kai napareizi. Taišni tī ir ideja, ka cylvāks runoj tai, kai jis runoj. Volūda ir dzeiva. Gryušuok ir, kod mes redzim jau pīraksteitu tekstu, kurū vīns cylvāks ir runuojs, bet cyts pīrakstejs. Tod var rastīs vaicuojums, voi pīraksteituojs pareizi sadzierdēja, voi jis pīraksteja tai, kai tyka runuots, voi palobuoja tekstu tai, kai saprota. Pīmāram, 20. godu symta 20.-30. godūs latgalīšu folkloru bīži pīraksteja školāni. Školuotuoji jim deve aizdavumus, jī guoja pi rodu, kaimiņu i vuoce folkloru, bet pīroksta varianti cīši atsaškir, un mes navarim vīnnūzeimeigai identificēt, voi tys eistyn ir autentiskys runuotais teksts. Nu rokstu volūdys mes varim praseit atbiļsteibu ortografejis normom, bet runuotuo volūda ir breivuoka, atkareiga nu situacejis un nūskanis.  

Kai tev ruodīs, kai myusu dīnuos jaunuotni itymā īsaisteit? Kai jūs īinteresēt?

Pyrmais, prūtams, ir saimis tradicejis. Ka saimē ir bārni, tradicejis vysubīžuok sasagloboj i turpynojās. Ka saimē bārnu nav, ari tradicejis palīk vuojuokys. Ari Latgolā vysudreižuok taišni bārni voi demografiskuo situaceja ruodeis, cik styprys un palīkūšys varātu byut myusu tradicejis. Bez bārnu īsaistis, paaudžu mainis gryuši cerēt iz tradiceju dzeivuotspieju ilgtermiņā. Nu 2018. gods Latvejā Latvejis Nacionaluo kulturys centra (LNKC) paspuornē teik veiduots namaterialuo kulturys montuojuma elementu saroksts. Elementi ir tei dzeivuo tradiceja, kurū kaida kūpīna grib un apsajam kūpt, saglobuot un nūdūt nuokušajom paaudzem. Lobs pīmārs ir Upītis kulturtelpa, kurū veidoj styprys saimis kūdūls vairuokuos paaudzēs. Tik ilgi, cikom paaudzis turpynojās, dzeivais montuojums sasagloboj, i mes tū eistyn nūviertejam. Gryušuok ir ar tradicejom, kuruos nav tik vīglai īsaisteit jaunū paaudzi, bet kas myusu kulturai ir vierteigys, pīmāram, saļmys voi maja dzīduojumi pi ceļamolys krystu.  

Ūtrais veids, kai saglobuot interesi par tradicionalū kulturu, kai tū ruoda ari latgalīšu kulturys viesture, ir školuotuoji. Daudzi Latgolys školuotuoji ir bejuši apveļteiti ar taidu sovys tautys, zemis i volūdys mīlesteibu, ka varēja aizraut arī sovus školānus, īsaistūt jūs folklorys materialu kruošonā un pīraksteišonā. Maņ ruodīs, ka mums ari šudiņ ir taidi školuotuoji. Ka mes atjaunuotu sadarbeibu ar LFK, tys dūtu rezultatu ari myusu dīnuos. 

Trešom kuortom, prūtams, ka tradiceju paleidz saglobuot kūpīnys – folklorys, etnografiskī ansambli. Par tū jim juosoka lelu lelais paļdis. Mums Latvejā ir ari institucejis, kas par tū guodoj, tymā skaitā Kulturys ministreja, LNKC, Namaterialuo kulturys montuojuma padūme, kurā ari maņ ir lels gūds dorbuotīs. Svareigs ari normativais reguliejums, pīmāram, Latvejis viesturyskūs zemu lykums. Paļdis Dīvam, ka volūdai un kulturai kūpumā ir spieja sasaglobuot pat, ka kaidā šaļtī ir švakuoka ekonomiskuo situaceja i nauda, pīmāram, juonūvierzej cytom nacionalajom prioritatem. Es tycu, ka volūda vīnolga dzeivuos i tradicejis turpynuosīs. 

Kū tev pošai vysuvaira pateik pieteit?

Maņ pateik latgalīšu puosokys. Tys ir taids žanrs, kurū dīvamžāļ na tik daudzi vaira stuosta. Kod poša braukuoju ekspedicejuos, tod vēļ vīns ūtrys stuosteja, niu vaira tai kai naatlīk tik daudz laika puosoku stuosteišonai. Mums ir dīzgon seneji folklorys pīroksti, kur var īraudzeit tuos vierteibys, kas ir guojušys cauri godu symtim i pastuov vēļ tagad. 

Ar kū latgalīšu puosokys atsaškir voi izaceļ?

Puosoka vyspuor ir internacionals, storptautyskys žanrs. Tys zeimoj, ka vīnu i tū pošu puosoku stuosta vysā pasaulī, tik kotrā vītā stuosta tai, lai vītejais cylvāks, kas klausuos, saprostu. Pīmāram, vysā pasaulī zyna puosoku par Palnruškeiti. Mes šudin vysi zynim, ka Palnruškeite sateik priņci pilī, ka jai beja kristala kūrpeite, kurū jei pagaisynuoja, skrīnūt pa piļs kuopnem. Bet Latgolā 19. godu symtā pīraksteitā puosokā Palnruškeite saucās Murza (nateira, načomna meita), sovu priņci jei sateik bazneicā, kūrpeiti pagaisynoj iz bazneicys slīkšņa, kurū priņcs apzīds ar degti. Taidys detalis, kas rakstureigys taišni 19. godu symta Latgolai. Ir ari cytys puosokys, caur kurom mes varim izsekuot, kai cylvāki dzeivuojuši, kaidys jim bejušys vierteibys dažaidūs laikūs, vītuos i kontekstūs, bet par tū laikam vajadzātu atsevišku garuoku sarunu. 

Nazkur redzieju, ka tu stuosteji ari par grāka faktoru latgalīšu folklorā. Pastuosteisi?

Puora godu atpakaļ es Lūznovys muižā pīsadaleju Bazneicu nakts diskusejuos ar prīsterim. Vīnā reizē mes pajēmem grāka temu i saruna izavērse dīzgon suopeiga. Suopeiga partū, ka cylvāku un bazneicys prīškstots par grāku na vysod sakreit. Tod maņ roduos interese, kas vyspuor ir grāks, kai tys pasaruoda myusu tautys tradicejā? Mes Latgolā leluokuo daļa asam katuoli, ari grāka izpratne ir bīži saisteita ar katuolicisma prīškstotim. Reizem ir puosokys, kas ir suopeigys un pat tragiskys, sapruotam naaptveramys. Bet golvonuo atziņa puosokuos vystik ir grāka pīdūšona – lyudz un tev tiks pīdūts, klauvej un tev tiks atvārts – taida varātu byut apkūpojūša atziņa par grāku nūžāluošonu puosokuos. 

Maņ ari tagad ruodīs, ka bazneica katuoļus vysod par cīši lelim griecinīkim taisa.

Latgalīšu kulturys pietnīks [Nikolajs] Ķaune saceja, ka Latgolā jau nu seņseneju laiku ir pastuovējs t.s. diabolismys – pyrmakristīteibys un kristīteibys prīškstotu sajaukums, kurū mes myusu dīnuos varātu saukt par sinkretismu. Seviški folklorā mes redzim, kai sasavīnoj ituos atškireiguos vierteibys. Ari kulturviesturē redzim, ka puorsvorā pyrmī izcyluokī folklorys vuocieji un pedagogi beja taišni goreidznīki. Ari šudiņ ir cīši gaiši prīsteri, kuri aktivi pīsadola kulturys dzeivē, izdūd gruomotys. Nav gluži tai, ka jī tik taisa myus par griecinīkim. Maņ meila pietnīceibys tema ir ari svātceļuojumi iz Aglyunu. Es poša vairuokus godus asu guojuse svātceļuojumūs. Maņ pateik tei ceļa un īšonys sajiuta. Muns ceļš nav gars, es īmu ar sovu boltuos bazneicys draudzi (Rēzeknis Suopu Dīvmuotis Romys katuoļu draudzi – A. A.). Svātceļuojums beja vierteiba, kas pastuovēja ari aizlīgumu laikūs – cylvāki paslapyn guoja i Aglyunu un lyudzēs. Latvejis naatkareibys atdzimšonys laikā atsajaunuoja ari oficialuo svātceļuojuma tradiceja, bet ari tei pīdzeivoj izmainis. 20. godu symta beiguos svātceļuojumā guoja symtim cylvāku, nabeja vītys, kur izguļdeit, tod tagad īt nalelys cylvāku grupenis. Interesanti redzēt, kai mainuos tradicejis. Pīmāram, goreigūs dzīšmu dzīduošona. Suokumā īmūt, latgaliski skaitejom rūžukrūni un dzīsmis dzīduojom latgaliski. Ar laiku, kod svātceļuojumu organiziešonā īsasaisteja jaunīši, repertuars mainejuos i dzīšmu latgalīšu volūdā palyka īvārojami mozuok, bet dažys vystik dzīdim. (Angelika dzīd “Esi sveicynuota Marija”.)

Dzīžūt ir vīgļuok īt, ceļš mudruok paīt. Pyrmajā svātceļuojumā guoju ar krystdālu, maņ leidza beja taida moza sumceņa. Izīmūt nu Rēzeknis, dūmuoju, cik vīgla sumceņa. Tod jau suoču sajust, ka placūs spīž. Tod maņ nūberze kuojis. Jau aizmiersu, ka maņ sumceņa spīž. Kuojis beja tai nūbarztys, dūmuoju, ka nadaīšu, jo vyss suopēja. Dūmuoju, ka zvaneišu kaidam, lai vad iz sātu. Vystik tu izturi i aizej. Maņ pateik, ka tu ej, skaiti rūžukrūni voi dzīdi dzīsmi, nadūmoj par kasdīnys lītom, tuos palīk ūtrajā plānā. Tys kotram ir svieteigi.  

Maņ tev ir vaicuojums par tū laikmeteigumu tradicejuos. Cik pareizi mes tuos puormontojam? Voi tam laikmeteigajam ir vīta? Maņ jau ari ruodīs, ka bazneicai, lai iz tīni ītu jaunīši, juobyut laikmeteiguokai.

Tai soka. Maņ nu svātceļuojumu pīredzis ruodīs, ka bazneica beja gotova i beja laikmeteiga. Tagad varbyut otkon mozuok, bet vīnu šaļti pi oltora beja pat koncerti ar bigbendim, jauni strāvuojumi, jaunys dzīsmis. Juoņs Puovuls II vyspuor saceja, ka vajag pulcynuot jaunīšus, i bazneica meklēja vysaidus veidus, kai tū dareit. Tagad tys, maņ ruodīs, ir drupeit pagaiss voi jaunīšim ir cytys vierteibys.

Runojūt par laikmeteigumu, tradiceja veic divejis funkcejis. Vīna ir centrtīcis, kas nūzeimoj, ka vacuokuo paaudze grybātu saglobuot tradiceju taidu, kaida tei ir bejuse nu aizsuokumu. Ūtrais naizbāgamais ceļš ir centrbiedzis. Tys zeimoj, ka tradiceja mainuos. Ka jei nasamaineis, jei var apsastuot pavysam. Tys sovā veidā ir ari paaudžu un vierteibu konflikts, kod vīni grib saglobuot pa vacam, bet ūtri soka: “Mes pa vacam nagribim. Mes saglobuosim, bet cytaižuok.” 

Muns pādejais vaicuojums – kai tu verīs iz Rēzeknis Tehnologeju akademejis pīsavīnuošonu RTU?

Ka mes pasaveram viesturiski, Rēzeknis Augstškola 1993. godā aizasuoce iz Reigys Tehniskuos universitatis i Latvejis Universitatis filiaļu bāzis. Suokumā mes bejom augstškola, tod mes izaveiduojom par akademeju, tagad atsagrīžam pi RTU. Prūtams, ka ir dažaidi īmesli puormaiņom, vīns nu tūs – studentu skaits. Par pīmāru, 2005. godā Rēzeknis Augstškolā beja pīcys tyukstūšys studentu. Tagad ir nadaudz viers tyukstūšys, un tei nav školu vuojuo puse, tī patīseibā ir draudi. Draudi na tik Rēzeknei voi Latgolai, bet ari vysai Latvejai un pat Eiropai, kur cīši strauji saryuk dzimsteiba. Itūšaļt Latvejā vyspuor ir viesturiski zamuokais dzimsteibys punkts. Prognozis līcynoj, ka pēc puora godu byus jauns studentu skaita krytums Latvejā. Sakys mes redzim ari laukūs, školys slādzās vīna piec ūtrys. Maņ cīši lela suope par lauku školom. Niu tys skars ari augstškolys. Runojūt par RTU, itūšaļt redzim, ka RTU atbiļdeigi izatur pret augstuokū izglīteibu Latgolā, seviški STEM izgleiteibu (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zynuotne, tehnologejis, inžinerzynuotnis i matematika – A. A.). Jī rauga dareit tai, lai paleidzātu, atteisteitu i baļsteitu. Runojūt par draudim, jaunīši bīži viņ ari izavielej studejis tī, kur ir vareiba paraleli struoduot. Latgola dīvamžāļ nav tei vīta, kur mes varim ar tū pasalapnuot, bezdorba ruodeituoji ir augsti. Dreiži byus pošvaldeibu vieliešonys. Cīši grybātūs redzēt pošvaļdeibuos jaunus, zynūšus un harizmatiskus cylvākus, kas saprūt i nūviertej ari kulturys, tradiceju un augstuokuos izgleiteibys miļzeigū nūzeimi Latgolys izaugsmē.