Roksta autore: Gunta Ločmele

Latgola ir nūzeimeigs katuolicisma centrys Austrumeiropā, kur goreiguos tradicejis ir na tik sasaglobuojušys cauri godu symtim, tok teik ari puormontuotys i ir naatjamama kasdīnys daļa. Vīna nu taidu tradiceju ir maja dzīduojumi – vokora lyugšonys aba breivdobys dīvakolpuojumi – i krysti, kas spylgtai īzeimej Latgolys kulturtelpu. Maja mieness katuoļu bazneicys kalendarā veļteits Vysusvātuokajai Jaunovai Marijai, i Latgolā itymā laikā ļauds ari niule saīt pi solu krystu, lai ar kūpeigom lyugšonom i dzīsmem gūdynuotu Dīvamuoti.

Maja dzīduojumu tradiceja Latgolā ir vaira nakai 200 godu vaca i aizjimta nu Romys katuoļu praksis Pūlejā i Leitovā, kur Jaunovys Marijis gūdynuošonys mieness tyka eipaši izcalts ar kūpeigom lyugšonom. Maja dzīduojumu tradiceja īsasakņova taišni Latgolys cīmūs i soluos, kur kasdīnys dzeive beja cīšā saiknē ar ticeibu, i bazneicys bīži viņ beja tuoli, partū krysti solu centrūs voi pi vīnsātu palyka par tautys lyugšonu centru. Breivdobys krysti tyka veiduoti nu kūka voi metāla, bīži ar dekorativom nūjumem. Ari myusu dīnuos tī ir na tik religiski, tok ari kulturainovys simboli.

Pyrma Ūtro pasauļa kara maja dzīduojumi beja eipaši izplateita nūtikšona, i pat padūmu okupacejis godūs, nasaverūt iz ateistiskū režimu, ļauds raudzeja saglobuot i krystus, i maja dzīduojumu tradiceju, aplīcynojūt ticeibys spāku. Viesturiski kai eipaši aktivi maja dzīduojumu centri izacālušys Rēzeknis i Preiļu apleicīnis, kur ari da myusu dīnu sasaglobuojs leluokais breivdobys krystu skaits.

Maja dzīduojumi ir breivdobys dīvakolpuojumi, kū puorsvorā voda poši ticeigī bez prīsteru leidzdaleibys. Vokora lyugšonys parosti suocās ar Svātūs rokstu skaiteišonu, Rožoncys aba Rūžukrūņa lyugšonu, Litaneju Vysusvātuokuos Jaunovys Marijis gūdam i dzīsmem, kas naatkareigi nu prīstera byušonys kluotyn napagaisynoj sovu sakralū dziļumu.

Naatjamama maja dzīduojumu tradiceja ir tai sauktuo “značku” aba zeimeišu viļkšona. Vacajuos lyugšonu gruomotuos, kas izdūtys latgaliski laika pūsmā nu 18. da pat 20. g. s. suoku, īkļauta maja mieneša lyugšonu kuorteiba ar kolpuošonom i lyugšonom Jaunovys Marijis gūdam par vysu mienesi i kasdīnai.

12 kolpuošonu Jumprovys Marijis gūdam par vysu mienesi:

1. Kod laiks atīs nu mīga ceļtīs, tiuleņ bez kaviekļa celīs un mazdamīs ceļūs nūskaiti vysus puotorus vīnā īsuokumā.
2. Sevkurā dīnā par vysu mienesi nūskaiti 7 reizis “Tāvs myusu”, “Sveicynuota” un vīnu reizi “Es tycu” Jumprovys Marijis gūdam.
3. Par vysu mienesi kotru svātdīni ej iz bazneicu, iz svātū Misi, un pret Jumprovys Marijis obrozu nūskaiti 7 reizis “Sveicynuota” un 7 reizis pasumynoj zemi.
4. Par vysu mienesi kotru dīnu nūskaiti 5 reizis “Tāvs myusu”, “Sveicynuota” un vīnu reizi “Es tycu” par 5 Kunga Jezus Kristus ciertumim.
5. Par vysu mienesi sorgojīs luodeit un valnu pīminēt. Un ja pieški truopeisīs kaidu luostu pasaceit, tiuleņ, mazdamīs ceļūs, nūskaiti 1 reizi “Sveicynuota”.
6. Par vysu mienesi na tikai brandiņa, bet ols un veina nadzer.
7. Par vysu mienesi sorgojīs nu maluošonys un ja gadeisīs samaluot, tod tiuleņ nūskaiti 1 reizi “Tāvs myusu”.
8. Par vysu mienesi trešdīnēs pīna naēd.
9. Sorgojīs aprunuošonys kaut par mozu lītu.
10. Par vysu mienesi sastdīnēs naēd pušdīņu, reitiškys un vakarinis vari ēst.
11. Pyulejīs svātdīnēs pavuiceit bārnus puotorim un atsaceišonom, un ja esi muote, tod kasdīnys vuici sovus bārnus puotorim.
12. Pyulejīs par vysu mienesi kaut vīnu reizi daīt pi spovedis un nu vysys sirds nūžāluot par sovim grākim.

12 lyugšonu iz Jumprovys Marijis gūdu sevkurai dīnai:

1. Reitā, pušdīnēs un vokorā nūskaiti gūdeigi “Kunga Engeļs”.
2. Nūskaiti 7 reizis “Tāvs myusu” un “Sveicynuota” par Jumprovys Marijis kolpim.
3. Caldamīs nu reita un īdams gulēt, nūskaiti 3 reizis “Tāvs myusu” un “Sveicynuota”, izstīpdams rūkys.
4. Sorgojīs par vysu dīnu Dīva vuordu napatīsi volkuot, bet, ja pieški truopejās pasceit, tiuleņ, syzdams kryutīs, soki tū vuordu: “O, muns dīvs, gluob mani nu grāka!”
5. Kod īraudzeisi kaidu nalobu lītu, tiuleņ atgrīz acs un soki tū vuordu: “Dīvs, sorgoj mani nu grāka!”
6. Atlaid nu sirds dybyna vysim sovim īnaidnīkim.
7. Par nūmyrušim Jumprovys Marijis kolpim nūskaiti Rožoncu voi 50 “Sveicynuota” ar 5 reizem “Tāvs myusu” un “Es tycu”.
8. Krystā gulādams, nūskaiti pīcus puotorus.
9. Tū, kas gryutu vuordu pasacejs, klusom pacīt un Dīvam upurej.
10. Nasaverīs par vysu dīnu iz tū pusi, kur tev cīši gribīs vērtīs.
11. Dorbu smogi struodoj un tū vuordu soki: “Dīvam par gūdu!”
12. Sorgojīs par vysu dīnu buoršonuos i luodeišonuos.

Parosti ituos kolpuošonys ar rūku puorraksteja iz atsevišku lapeņu “značku” i maja dzīduojumu laikā ticeigī breivpruoteigai izvylka sev aizdavumu, kū gūdeigi piļdeit vysu mienesi i kasdīnā. Agruok “značku” saturu apstyprynova draudzis pravests i pat izlyka iz lapeņu zeimūgu. “Značkys” globova lyugšonu vadeituojs, parosti tei beja kaida nu solys sīvu.

Itaidi aizdavumi Dīvamuotis gūdam reizē ir ari goreiguos disciplinys forma, kas mudynoj cylvāku iz kristeigu i tykumeigu dzeivisveidu. 

Myusu dīnuos breivdobys krysti aba krucifiksi ir palykuši par tautys muokslys pīmineklim. Kotrys krysts ir individuali veiduots, bīži viņ tys ir vītejūs amatnīku dorbs. Vairuoki pietnīki ir īvāruojuši, ka Latgolys krystu vizualais kods atsaškir nu cytu Latvejis nūvodu i ir tyvuoks taišni pūļu i leitovīšu sakralajai estetikai.

Juodazeimej, ka padūmu godūs lela daļa krystu tyka nūpūsteiti. Da 20. g. s. 90. godu sasaglobova tik aptyvai 10 % nu nazkodejuo skaita. Sovpus atmūdys godūs Latgolā tyka atjaunoti vaira nakai 300 krysti, atjaunojūt ari maja dzīduojumu tradiceju.

Koč i myusu dīnuos cylvāku skaits lauku regionūs sasamazynoj, daudzuos Latgolys vītuos maja dzīduojumu tradiceja ir dzeiva. Ari draudžu pravesti atbolsta i īdrūsynoj ticeigūs organizēt dzīduošonu pi krysta ci bazneicā. Vystik leluokais izaicynuojums ir vītejom kūpīnom, nu kurūs ir atkareiga ituos tradicejis ilgspieja. Tū, sovpus, cīši ītekmej goreiguos litetarurys tryukums. Gruomotys ci tūs fragmenti, kur daīmama maja mieneša lyugšonu kuorteiba ir latgalīšu volūdā vieļ piec pūļu gramatikys, kū myusu dīnuos jau ir gryuts skaiteit. Pasaruoda vajadzeiba puorizdūt goreigū literaturu aktualajā latgalīšu volūdys raksteibā, tok tryukst i resursu, i kompetentu cylvāku, kas tū varātum padareit.

Nasaverūt iz vysaidim izaicynuojumim, maja dzīduojumi ir dzeivs sakrals Latgolys tautys kulturys fenomens, kas apvīnoj kristeigū kulturu, tautys muokslu, volūdu i kūpeibys goru. Maja dzīduojumi taipoš kai saļmu (psalmu) dzīduojumi ir īkļauti Latvejis kulturys kanonā kai Latgolys katuoļu kūpīnai nūzeimeiga tradiceja.