Roksta autore: Ligija Purinaša

Igaunejā jau vaira nakai 20 godu kotru pavasari nūteik literaturys festivals “Prima Vista”, kas puļcej i literatus, i literaturys baudeituojus. Festivala devize 2025. godā beja “Gruomota kai vīta i vīta kai gruomota!”, kas sasauce ari ar 500 godu jubileju nu laika, kod igaunim i latvīšim pasaruodeja pyrmuos gruomotys sovuos dzymtajuos volūduos. Tam par gūdu 10. maja vokorā iz vīnys skotivis kuope latvīšu-latgalīšu dzejnīki Ligija Purinaša, Anita Mileika i Raibīs, kai ari igauņu literati Kaukse Ille (Kauksi Ülle), Marilīza Teinfeldta-Grīna (Maryliis Teinfeldt-Grins) i Andreass Kalkuns (Andreas Kalkun). Maņ ir pošai sovys pīzeimis par trejom dīnom, kurūs laikā es sasajutu kai sātā.

1. dīna. 9. majs

Vysu reitu asu nervoza. Tai ir vysod pyrma braucīņu. Sateiku Anitu Mileiku stacejā, apsaskaunam. Es nikod jū naasu satykuse tik tyvai dzeivē. Asu lasejuse Anitys pyrmū dzejis kruojumu “Mūžīgā nepārtikusī stirna” (2015) – tūlaik ruodejuos, ka maņ leidz Anitai nikod naaizasnēgt. A niu taids paviersīņs. Jai ir capure ar Ukrainys gierbūni. Izaruoda, jai mama ir ukrainīte, es tuo nazynuoju. Īmam iz Valgys viļcīni, daudz runojam par mums svareigom temom: literaturu, tekstim, sajiutom, ari par drūseibu, politiku, karu, veirīšim. Kur ta bez jūs. Skots aiz viļcīņa lūga atguodynoj ceļu iz Dagdu. Laikam jau mums ir kaidys ilgys piec dzymtuos zemis. Raibīs īkuop Valmīrā. Jis nūsabreinej par leišu viļcīnim, atzeist, ka mes beidzūt tū asam peļnejuši. Pajūkojam par dīzeļviļcīni iz Zylupi. Nūskaņa ir loba. Valgā puorsasāstam iz Igaunejis viļcīni, kas brauc taišni leidz Tartu ar vīnu pīturu Elvā. Izvalkam nu sūmom sovus šykaladus i čipsus. Naraksteitais muokslys ļaužu bauslis skaņ – pasadoli ar sovu tyvuokū. Vords pa vuordam, atsmeju, ka literatura jau nav dorbs. Raibīs nūsmeignej – nu da, nu da, tu jau, Ligej, i nikuo nadori, prūtams. Izkuopuši Tartu, lānai īmam iz vīsneicu. Pa ceļam īīmam nazkaidā kafeterejā. Muns dzierīņs izaverūt piec tosola, sprīž Raibīs. Piečuok īsakuortojam vīsneicā, ir puora stuņžu, lai īītu dušā i puormauktu kraklus, i tod mums ir kūpeigys vakarenis ar festivala organizatorim. Latvīšu i leitovīšu programu voda Evelina Arusta. Kai izaruoda, festivals teik reikuots jau vaira nakai 20 godu, tok latvīšu literati kotru godu īnas sovu šarmu tymā vysā. Šūgod myusu lasejumi byus festivala nūslāgums. Īsapazeistam, pasarunojam. Evelinu atguodoju nu 2021. gods, kod “Prima Vista” pasuokumi beja ari Ciesīs – tei tymā godā beja Tartu sadraudzeibys piļsāta. Tod īmam iz bāru “ULA”, kur mums plānuota sasatikšona ar igaunim. Tī pymū reizi sateiku dzejnīku i tulkuotuoju Contru, kas cytuvokor vadeis myusu pasuokumu. Mes ar jū papļuopojam par veravīšu volūdu, prosu, cik gryušai jam beja vuiceitīs latvīšu volūdu. Jis smaideidams ospruoteigai atbiļd: “Priedēkļi ir pretekļi!” Labi i cīši nūsasmejam, es jam pīkreitu – prīdieklim ir sova semantika, šaļtim tim div burtim ir leluoka nūzeime nakai vysam cytam. Piečuok jis myus pavoda iz vīsneicu, izmatam lūku gar rātsnomu, tieļnīka Mati Karmina stryuklaku ar mīleibā īgrymušajim studentim (1998) i bronzys cyuku (2008). Pyrma īmigšonys škūrstu dzejis bukletu, navaru izlemt, kurūs tekstus skaiteit. Tai ari īmīgu – vīnā rūkā telefons, ūtrā – dzeja.

2. dīna. 10. majs

Pyrma reitišku īslādzu igauņu TV. Tī īt nazkaids raidejums par PTSS i salauztom sirdim. Pi seve sasasmeju. Braucu lejā – tī ir gona daudz ļaužu. Kab puorsavārtu vysu perimetru, ījamu vītu centrā. Pādejūs godūs aizviņ vaira dūmoju par tū, ka vāga, kai čyuli soka, “tvert visu laukumu”. Īlīku škeivī buļbis, bekonu, omleti, sataisu kopeju. Atīt Raibīs, prosa, kai gulieju. Soku, ka normali. Jis īsmej, ka vīsneica pylna ar muokslinīkim. Taidim, kas maņ cīši pateik. Nūvierteju juo humoru. Atīt Anita. Myus pamona “Prima Vista” patronese Kaja Āreleide, sasavasaloj, pavaicoj, kai mums īt. Atsokom, ka vyss labi, paļdis. Paādom i kotrys īmam sovus ceļus. Maņ ir vīna sasatikšona ar kaidu igauņu dzejneicu. Pa ceļam īskrīnu gruomatneicā just for fun. Tī īraugu Sofijis Oksanenys “Same River Twice. Putin’s War On Women” – paškūrstu, saprūtu, ka vajag. Prūtams, maņ gruomotu gona, bet itei svareiga. Moz pietejumu par sīvītem karā. Daudz par tū klusej. Kai i par vysu cytu. Bet kars jau nav tik par veirīšim, tys ir par vysim. Sateiku Mārju – jei ir skriejīnī nu vīna pasuokuma iz ūtru. Labi zynu tū sajiutu. Pasarunojam par literaturu Igaunejā i Latvejā, eisi pastuostu jai par latgalīšu volūdu, ari par tū, kas nūteik iz latvīšu literaturys estradis. Vaicoju jai, kai Tartu tykuse par tik rodūšu piļsātu. Jei atbiļd – tys deļtuo, ka te daudz troku cylvāku, i poša nūsasmej. Loba sajiuta. Piečuok skrīnu iz vīsneicu pucētīs, vys vēļ juorauga nūskaiteit teksti bolsā, kab nalaikā nanūsasist nu rytma. Daži muni goboli ir nu “Magnificat” – tī juoskaita iz div elpom.

Ap pīcim vysi sasateikam foaje. Īmam iz pasuokuma vītu, kū iz reizis navar atrast. Kai jau parosti. Kulturvīta “Salong” atsarūn pogrobstuovā. Īsapazeistam ar Latvejis viestneicu Igaunejā Kristīni Našenieci, kas, atkluodoma pasuokumu, soka breineigus īvodvuordus par centra i periferejis attīceibom i tū, kur meklēt spāku smuta laikūs. Publika ir kūša, navarim syudzētīs par interesis tryukumu, radzu ari pazeistamys sejis. Vysys pasuokuma zvaigznis vīnoj mozuos volūdys – mes skaitom latgaliski, Contra skaita myusu tekstu tulkuojumus veravīšu volūdā, bet igauni – poši sovus originaltekstus veraviski, setu i kadrinys dialektūs. Mainomēs vīns piec ūtra. Raibīs ir performativs, Anita – mīreiga i trausla sovā bolsa intonacejā, es sevi nu molys navaru viertēt. Tik pīfikseju, ka lasejuma laikā asu sasprynguse. Asam vysaidi. Tys labi. Piec pasuokuma ir pinkereiguokuo daļa – sasarunuošona. Cylvāki īt kluot, viestej, interesejās, tys parosti ir lobs ruodeituojs. Daži prosa autografus, cytus interesej, kur i kai var vuiceitīs latgalīšu volūdu. Itam pasuokumam par gūdu ir izdūts buklets ar vysu dzejnīku tekstim originalversejā i atdzejuojumā. Izdavuma redaktore Ilze Tālberga vaicoj, voi es nabraukšu iz Latgolu – grybātūs, lai buklets teik ari Latgolys bibliotekom. Dīvamžāļ jai juoatsoka. Ilze administrej platformu “VEEL PUTRU”, kas nūsadarboj ar latvīšu kulturys populariziešonu Igaunejā. Kotrys nu myusu ar kaidu runojās, vyss sasavyn. Tok mes ilgi napalīkam. Džeids Vils myus aizvad iz kaidu mozu picereju. Jis jiutās apslims, mes palīkam trejatā. Ādam i sasarunojam. Centralais vaicuojums ir par tū, voi latgalīšu literatura ir tik deļ Latgolys. Raibajam ruodīs, ka mes tai ari naasam izkuopušs nu sovys burkys, Anita dūmoj, ka mes asam pīdareigi latvīšu kūpnacionalajai literaturai. Es asu nazkur pa vydam – latgalīšu literatura ir autentiska, šaļtim tai ir vaira vitalitatis kai kūpnacionalajai literaturai, tok da gola tei nav nūvārtāta. Gryušai dūmuot par literaturu, ka tys nav pylnys slūdzis dorbs, bet, ka tys byutu pylnys slūdzis dorbs, tod naudys taipoš byutu par moz. Apbūrtais lūks. Kū dareit? Stuostu, ka pi igauņu literatu “pījam dorbā” iz pīcim godim, ite literati sajam olgu, na tik stipendeju. Soku – navajag pasadūt, pādejūs godūs lītys mainuos. Apsprīžam ari vysaidys privatys temys, i, kai zynoms, literatim vysa pīredze agri voi vieli īsaskaņ tekstūs. Tys ir konceptuali. Pagaidit puora godu, lai izzynuotu vysu praudu. Īmūt gulēt, maņ golvā skaņ “adieu, adieu”.

3. dīna. 11. majs

Ar Anitu pusūtru stuņdi iz reitiškom gaidom Raibū, kas ir aizaguliejs. Kam nasagoda. Mums obejom labi – varim parunuot par sev svareigim vaicuojumim. Piečuok sakuortojam montys, izaregistrejom nu vīsneicys, īmam iz staceju. Pa ceļam sataisam pošbiļdeitis atmiņai, tok vysi izaveram sagurušs. Nā, taidys tok navar publicēt. Tartu viļcīņu stacejā ir gleznu izstuode, tū mes ari apsaveram. Muoksla ir vysur. Stacejā sagaidom Džeidu Vilu – jam nuokušajā dīnā juobyut munys gruomotys attaiseišonys svātkūs. Vysi draudzeigi īlācam viļcīnī, i mums turpynojās myusu privatuo “Prima Vista” – ar sarunom par literaturu, procesim, lītom. Valgā puorsasāstam iz ūtru vilcīni. Raibīs Valmīrā izkuop, bet mes turpynojam ceļu iz Reigu. Vokorā jis atsyuta bebru komiksu. Jam kai vysod – literatura i iedīņs ir nazkaidā kūpsakareibā.