Roksta autors: Vladislavs Malahovskis, Latgolys Kulturviesturis muzeja (LKM) viesturnīks

Jau nu seneju laiku latvīši ir saukti par dzīduotuoju tautu. Dzīduoja jau vysys tautys, tok dzīšmu svātku tradiceja vysizteiktuokuo ir Baļtejis vaļstīs, eipaši – Latvejā. Tradiceja, kas aizasuoce Krīvejis imperejis laikā Baļtejis guberņuos, palyka par masveideiguokū i nūzeimeiguokū pasuokumu tautys kulturys izpausmē. Dzīšmu svātki naatraunamai saisteiti ar latvīšu tautys atmūdu, i tim beja i ir byutyska lūma latvyskuos identitatis uzturiešonā. Dzīšmu svātkim pīmeit ari muokslinīcyskuo i estetiskuo, kai ari piļsūniskuos leidzdaleibys i komunikacejis funkceja. Myusu dīnuos svātkūs pīsadola vysaida veida kori, tautys deju kolektivi, folklorys kūpys, pyutieju orkestri nu vysu Latvejis nūvodu – kūpā leidz pat 30 000 dalinīku i vaira nakai 10 reižu leluoks ir skateituoju skaits.

Vyspuorejūs dzīšmu svātku storplaikūs ir nūtykuši i nūteik dzīšmu svātki ari Latvejis nūvodūs. Pyrma 100 godu, 1925. gods 17. i 18. majā, Rēzeknē tyka nūorganizāti pyrmī Latgolys nūvoda dzīšmu svātki. Muzikologe Ilona Rupaine nūruoda, ka ir gona sarežgeitai rast vīnuotu i konsekventu dzīšmu svātku hronologeju Latgolā, kam 20. godu symta 20. i 30. godu presē gondreiž kotri dzīšmu svātki teik saukti par pyrmajim. Tok goduos ari pa kaidam izjāmumam – 1940. gods svātki kaidā izdavumā ir nūsaukti par trešajim, cytā publikacejā kai trešī mynāti 1935. gods dzīšmu svātki.[1]

Ka par golvonū kritereju dzīšmu svātku numeracejā izalosom nūzeimeigumu, mārūgu i dalinīku skaitu, tod da 1940. goda Latgolā ir nūtykuši pīci dzīšmu svātki – 1925., 1929., 1935., 1936. i 1940. godā. 1940. gods 15. i 16. juņa pīktī dzīšmu svātki Daugovpilī beja na tik plašuokī apjūmā (ap 11 000  dzīduotuoju) i saturā, tok ari pādejī naatkareigajā Latvejā. Sastī Latgolys nūvoda dzīšmu svātki nūtyka 1943. godā, bet septeitī – 1959. godā. Ostoitī svātki jau nūtyka piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys deklaracejis pījimšonys – 1990. gods 26. i 27. majā Daugovpilī. Tod sekuoja svātki Bolvūs (1995. g.), Viļānūs (1997. g.), otkon Bolvūs (2002. g.) i Daugovpilī (2005., 2010., 2015. g.). 2020. godā plānuotī svātki (piec numeracejis 15.) tyka atcalti Covid-19 pandemejis deļ. 2025. gods 1. juņa dzīšmu svātki Daugovpilī byus veļteiti Latgolys dzīšmu svātku symtgadei.

Latgolā muzykys kultura atsateisteja cīšā saisteibā ar viesturyskajim i socialpolitiskajim procesim. Nacionaluos atmūdys procesi ite suocēs apmāram četrus godu desmitus piečuok nakai puorejā Latvejā –  tik 20. godu symta suokuos.

Prūtams, dzīduošonys kultura Latgolā ir tikpat seneja, cik puorejā Latvejā. “Vini puļcejuos agrā pavasarā, puļcejuos vosorys vydā un puļcejuos valā rudinī un zīmā. Vinim vysūs goda laikūs beja dzīsmis, kai gaviliešona, rūtuošona, leiguošona, pi dorba dziduošona un vakariešona. Bez tuo vini dziduoja krystobuos, kuozuos, bērēs un tolkuos.” Itaida romantiska, iz paguotni vārsta apcere skaitoma 1924. gods 8. oktobra gazetā “Latgolas Vōrds”.[2]  

Katuoļticeibys īspaidā Latgolā atsateisteja ari goreiguo satura dzīsmis, kas sūpluok tautys dzīsmem tyka nūdūtys nu paaudzis paaudzē.

Pyrmūs laiceigūs koru dybynuošona i darbeiba saisteita ar Zīmeļlatgolu – apgobolu, kur mozuok izapaude rusifikacejis politika. Par pyrmū laiceigū kori Latgolā teik skaiteits Bierzpiļs pogosta Benislovā 1875. godā nūdybynuotais Cimzis školuotuoju seminara absolventa Andreja Lesnieka (?–1919) kors. 1880. godā kors teik izveiduots ari Strūžanūs, bet 1890. godā – Tiļžā.[3]  

Jaunys vēsmis Latgolys koru muzykys dzeivē īplyust nu 1903. godā Pīterburgā nūdybynuotuos Latvīšu Muzykaliskuos bīdreibys, kura tautys muzykys populariziešonys i cytu muzykys aktivitašu aizsagā palyka par Latgolys nacionaluos atmūdys naatjamamu sastuovdaļu. Ari Latgolā itymā laikā veiduojuos laiceigī kori. Ite juoatzeimoj, ka puorkrīvuošonys politika Latgolā palyka māranuoka tik piec 1905. goda, deļtuo pastuovēja īrūbežuojumi dzīduot latvyski. Pyrmajūs Vyspuorejūs latvīšu dzīšmu svātkūs (1873. g.), kai ari nuokušajūs trejūs Vitebskys gubernis latvīši (latgalīši) napīsadaleja. Tik 1910. gods junī pīktajūs dzīšmu svātkūs Reigā nu Latgolys beja īsaroduši diveji kori, vīns nu tūs – nu Rēzeknis. Juodasoka, ka 1910. gods septembrī Rēzeknē tyka sareikuota zemkūpeibys izstuode. Tuos laikā “teik dūmuots sareikuot mozus Latgolys dzīšmu svātkus, aicynojūt vysus latgalīšu korus, kaidi jau pastuov i kaidi vēļ leidz rudiņam tiks nūdybynuoti”. Pīsadaleit tyka aicynuoti ari bazneicys kori, kurim beja juoīsavuica laiceigs repertuars. Dzīduotuoji tyka aicynuoti “apsaviļkt sensenejūs tautyskūs apgierbūs”.[4] 

Koru dzeive Latgolā aktiviziejuos Latvejis naatkareigys vaļsts laikā. Eipaša nūzeime koru izaugsmē beja Daugovpiļs i Rēzeknis školuotuoju institutim. I. Rupaine roksta, ka par Latgolys dzīšmu svātku ceļa pyrmū pakuopīni var skaiteit 1924. godu, kod roduos ideja par Latgolys dzīšmu svātku reikuošonu.[5]  

Tai kai pyrmūs Latgolys dzīšmu svātku dominante beja školu jaunuotne, tī tyka papyldynuoti ar sportiskom aktivitatem – 1925. gods 17. majā nūtyka dzīšmu, bet 18. majā – jaunuotnis sporta svātki. Dalinīki iz kūpmieginuojumu beja īsaroduši jau 15. i 16. majā. Svātkūs pīsadaleja na tik školu, bet ari bazneicu i kulturys organizaceju kori, kūpā ap 50, ar apmāram 2000 dalinīkim. Apmaklātuoju skaits asūt bejs ap 5000. Iz pasuokumu beja īsarads Vaļsts prezidents Jānis Čakste (1859–1927), Ministru prezidents Hugo Celmiņš (1887–1941), uorlītu ministrys Zigfrīds Anna Meierovics (1887–1925) i cytys augstys vaļsts amatpersonys. Svātku viersdirigenti beja Artūrs Bobkovics (1885–1959), Voldemārs Pauliņš (1869–pēc 1940) i Nikolajs Vidulejs (1890–1949).

Itai svātku atkluošonu aproksta laikroksts “Latgolas Vōrds”:“Pļkst. 11 nūtyka karaspāka paruode. Pļkst. 12 katuoļu bazneicā svineiga dīvkolpuošona, pīsadolūt vysim vysim. Piec tam iz kopim tyka īsvieteits pamata akmiņs par pīmiņu Latgolys atbreivuošonys kaujuos krytušim karaveirim. Pļkst. 5 p.p. svineigā guojinī vysys školys i dzīduotuoju kori nūīt iz sporta laukumu. [..] Svātkus atkluoj Vaļsts prezidents ar runu, piec kurys treiskuort nudzīd “Dīvs, svietej Latveju” Bobkovica k-ga vadeibā. Piec tuo izpylda vairuokys desmitis tautys dzīšmu [..] pīaugušū kori i bārnu kori atseviški.”[6]  

Ka apsaveram dzīšmu svātku programu, tod nu 25 izpiļdeitūs dzīšmu 13 beja latgalīšu dzīsmis (pīm., “Treis jaunys muosys”, “Lobs ar lobu sasatyka”, “Tuoli dzeivoj muna meiluo” i c.). [7] 

Kai tyka mynāts, nuokušajā dīnā, 18. majā, nūtyka sporta svātki: “Pļkst. 4 p.p. suokuos vyngruotuoju guojīņs pa īlom iz sporta laukumu. [..] Lelysku un skaistu īspaidu atstuoja 1000 vyngruotuoju ritmiskys kusteibys. Piec tuo suokuos saceikstis lūdis gryusšonā, tuoļliekšonā, augstliekšonā, skrīšonā utt. Pyrmū vītu saceikstēs ījēme Rēzeknis latvīšu vaļsts vydsskūla. Te daleibu jēme ari Rēzeknis pedagogiskuo vydsskūla, Varakļuonu vydsskūla, Aglyunys realgimnazeja i Daugpiļs orūdu skūla. Ībraucieju stuovūklis beja daudz gryutuoks, jo 4 dīnys nabaudeja normalys atpyutys un ari puortykys.”[8]  

Kai tys nareši goduos sevkurā pasuokumā, ari itymūs svātkūs na vyss guoja gludai. Itamā ziņā “Latgolas Vōrds” veļtej kritiku svātku reiceibys komitejai: “Svātku dīnuos beja žāluošonuos par kuorteibys tryukumu, kas guojs pat tik tuoli, ka, pīmāram, Daugpiļs piļsātys golvai, atvadušam deļ sportistu bolvys-duovonys, nabejs kam nūdūt, un tys apvaiņuots ar vysom duovonom aizbraucs atpakaļ. [..] Pādejā breidī gon ari poša komiteja sasagiva, bet jau beja par vālu.”[9] Školānim – dzīšmu svātku dalinīkim, braucūt iz Rēzekni, beja juomoksoj par beletu 50 %, bet ceļš iz sātu beja par breivu. Vystik: “Daži dzelzceļa staceju prīkšnīki beja ļūti laipni, školnīkim tyka īruodeiti atseviški vagoni. [..] Bet beja ari taidi staceju prīkšnīki, kuri nimoz nariekinuojuos ar mozajim piļsūnim.”[10]  

Nūslāgumā juomiņ latgalīšu presis atzynums, ka, nasaverūt iz napiļneibom,  svātki pamete cīši lobu īspaidu i mudynuoja Latgolys jaunuotni “vēļ iz centeiguoku dorbu”. [11]

[1] Rupaine I. Latgales dziesmu svētku tradīcija. Ieskats svētku vesturē līdz 1940. gadam. Latgales mūzikas kultūra. Zinātnisko rakstu krājums, Daugovpiļs: Daugovpiļs Universitate, 20. pl.

[2]  Akmeņs S. Jau latviši nadzid! Latgolas Vōrds,  08.10.1924.

[3] 1940. g. Latgales dziesmu svētki, Daugovpiļs: Latvīšu bīdreibys izdavums, 21.–22. pl.

[4] Rezeknē. Drywa, 13.07.1910.

[5] Rupaine I. Latgales dziesmu svētku tradīcija. Ieskats svētku vēsturē līdz 1940. gadam. Latgales mūzikas kultūra. Zinātnisko rakstu krājums, Daugovpiļs: Daugovpiļs Universitate, 17. pl.

[6] Latgolas dzismu svatki. Latgolas Vōrds, 20.05.1925.

[7] Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojums, LgKM 7882. 

[8] Latgolas dzismu svatki. Latgolas Vōrds, 20.05.1925.

[9] Tīpat.

[10] Svātku dalibniks. Pirmi Latgolas jaunatnes dzismu svātki. Latgalits, 27.05.1925.

[11] Latgolas dzismu svatki. Latgolas Vōrds, 20.05.1925.