Roksta autore: Anželika Litvinoviča

Kod boltī dyumi pasacēle viers Siksta kapelys škūrstyna, tyukstūšom cylvāku Svātuo Pītera laukumā aizturēja elpu. Tī ituos svareiguos nūtikšonys šaļtī beja ari prīsters nu Latvejis – Dmitrijs Artjomovs –, kurs, skrīnūt cauri ļaužu pulkam, steidzēs snēgt komentaru “Panoramys” tīšraidei par jaunuo pavesta īvieliešonu. Katuoļu bazneica pīdzeivuoja vīnu nu nūslāpumainuokūs i ītekmeiguokūs procesu – konklavu. Sarunā ar prīsteri, kas 16 godu kolpuoja Daugovpilī, bet nu ituo gods suoku dzeivoj Romā, apsprīdem vairuokus tematus, tymā skaitā, kai nūteik konklava procedura, kai tei viesturyskai ir izaveiduojuse i kū varim voi navarim sprīst par jaunū pavestu.

Dzeive i pīnuokumi Romā

Februara suokuos prīsters Dmitrijs Artjomovs nu mariaņu kongregacejis suoce kolpuošonu Italejis golvyspiļsātā Romā. Kai soka pats prīsters, mariaņu kongregaceja ir tik vīna nalela daļa nu katuoļu bazneicys. Piec generalprīšknīka Džosefa Roša lāmuma jis īcalts par generaluos padūmis lūcekli i puorsacieļs iz kongregacejis centralū atsarasšonys vītu. Goreidznīka golvonī pīnuokumi niu ir atbaļsteit generalprīšknīku administrativajā dorbā, kai ari vadeit Mariaņu Kongregacejis storptautyskū koledžu, kur vuicuos kongregacejis prīsteri nu vysaidu pasauļa vaļstu.

Pats Dmitrijs dasoka, ka jaunī pīnuokumi eistyn atsaškir nu tuo, kas beja juodora Daugovpiļs Jezus Sirds draudzē: “Tys vektors, darbeibys vektors, eistyn ir puorsamejs, kam mozuok dorba ar cylvākim pastoralā nūzeimē, kai goreidznīkam, vaira dorba ar cylvākim administrativā, personala voi pat, saceisim tai gūdeigi, birokrata darbeiba. Tok tys ir vajadzeigs, kam bez ituos birokratejis nabyus kuorteibys. Zynoms birokratejis leimiņs ir vajadzeigs i, nu vīnys pusis, mes raugom kuortuot lītys, nu ūtrys pusis, [juoguodoj], kab itei darbeiba napalyktu mierkis pats par sevi.”

Jis papyldynoj, ka lelu daļu laika aizjam ari ceļuošona: “Juodora ari tys, kū mes saucam par vizitaceju. Respektivi, tei ir taida revizeja attīceibā iz tū, kai struodoj prīsteri tamuos 19 vaļstīs, kur ir mariaņu kongregacejis lūcekli. Voi vyss ir kuorteibā, voi nav koč kaidu problemu, voi vajadzeiga kaida nabejs paleidzeiba i tai tuoļuok. Zeimojās, ka maņ beja taidys kai krystobys – muna pyrmuo vizitaceja beja Londonā, tok ari itamā vosorā byus juobrauc iz vysaidom vaļstim. Cikom kas asu īrūbežuots tik ar Eiropu, tok nav izslāgts, ka iz prīšku byus ari Azejā i Amerikā.”

Kas ir konklavs i kaida ir tuo viesture?

Konklavs ir slāgta sēde, kurā katuoļu bazneicys kardinali īvielej jaunu pavestu. Vuords “konklavs” cielīs nu latiņu volūdys cum clave – “zam atslāga”, kam vieliešonys nūteik piļneigā nūsliegteibā, kab izslāgtu uoreju ītekmi. Tymā dreikst pīsadaleit tik tī kardinali, kuri vēļ nav sasnāguši 80 godu vacumu. Kab kaids tyktu par pavestu, jam juosajam vysmoz diveju trešdaļu bolsu vairuokumu. Ka kandidats teik īvālāts, škūrstynā viers Siksta kapelys teik sadadzynuotys vieliešonu zeimis, dalīkūt kluotyn vīlu, kas veicynoj boltu dyumu izadaleišonu – signalu pasauļam, ka jaunais pavests tyka izalaseits.

Prīsters Dmitrijs Artjomovs suokumā pastuosta par Viterbo legendu, kas it kai viestej par konklava procedurys izaveiduošonu, tok aicynoj tū nauztvert nūpītnai. Legenda viestej, ka 13. godu symtā, piec pavesta nuovis, kardinali sasapuļcēja nalelajā Viterbo piļsātā natuoli nu Romys, kab īvālātu juo piecguojieju. Tok jī ilgstūšai naspieja vīnuotīs, pastuovēja veto tīseibys – vieliešonys īilga vaira nakai divejus godus. Vītejī dzeivuotuoji, pīkusuši nu vylcynuošonuos, pījāmuši radikalu lāmumu: jī īslēdze kardinalus piļsātys pilī, īrūbežuoja jūs puortykys pīguodis i – kai viestej legenda – pat nūjēme jumtu, kab damīgtu dreižuok pījimt lāmumu. Spīdīņs nūstruoduoja, i dreiži pavests tyka īvālāts.

Vystik prīsters pastuosta viesturyskai uztycamuoku aprokstu: “Tik piec 1000. gods izaveiduoja taida instituceja kai konklavs – ar mierki izslēgt vareibu ītekmēt kardinalus nu uorspusis. Prūtams, ka ari veto tīseibys pastuovēja cīši ilgi – da 19. godu symta. Jaunuokī dokumenti, kas regulej konklava procesu, nūsoka, ka pīsadaleit var tik kardinali, nivīns cyts nu uorspusis, ka jim juobyut īrūbežuotim nu pasauļa i breivim sovā izalaseišonā. Prūtams, kotrys nuokušais pavests ir tīseigs puormeit nūsacejumus, kam pavestam pīdar augstuokuo vara.”

Par pavestu ir skaidreiba, tok – kai var tikt par kardinalu? Dmitrijs stuosta: “Napastuov koč kaids process, kai tu vari tikt par kardinalu. Pīmāram, par zynuotņu doktoru tu vari tikt, ka izīsi attīceigū procesu i aizstuoviesi dorbu. Napastuov process, piec kuruo tu symtprocenteigai byusi kardinals. Na kaids pīsasoka, bet jam teik pīduovuots. Piec kaidu motivu voduos pavests? Prūtams, jis konsultejās ar tyvuokajim leidzstruodnīkim, kam juoizzynoj cylvāka reputaceja i tai tuoļuok. Tok tys ir juo breivais lāmums. Var analizēt, piec kaidu kritereju vadejuos pavests Francisks – kab kardinalu vydā byutu bazneicys puorstuovi nu mozuoku tautu, nu marginalizātu. Mes redzim cīši daudz no Dīnavydamerikys, nu Afrikys. Agruok parosti par kardinalim tyka īvālāti svareigūs katedraļu veiskupi. Pavests Francisks tū puormeja.”

Īspēt iz Vatikanu

Prīsters Dmitrijs stuosta, ka ari īprīškejuo konklava laikā atsarads Romā: “Eistineibā jau, jamūt vārā īprīškejū pīredzi, es jau zynuoju, ka boltu dyumu i pavesta izīšonys vydā paīt vysmoz pusstuņde. Pavesta Franciska gadīnī tī beja vaira laika, pavesta Leona gadīnī – mozuok. Kaids nu Latvejis prīsteru beja īdevs munu telefona numeri žurnalistim, i jī ar mani sasazynuoja jau īprīšk, gribēja, kab es nūbrauktu tyvuok Vatikanam, kab snāgtu nazkaidu komentaru “Panoramai”. Sarunuojom, ka cikom pavests nav īvālāts, nav ari daudz kū komentēt. Tok, kai tik pasaruodeis boltī dyumi, es nu sātys braukšu iz Vatikanu. Maņ vajadzeigys kaidys 40 minutys, kab nūbrauktu.”

Tok izaruodeja, ka tikšona Vatikanā ir gona apgryutynuota: “Prūtams, es napīfiksieju, ka byus leluoka ažiotaža ap itū nūtikšonu. Iz reizis piec sasazynuošonys laižūs iz autobusu, bet vīnā šaļtī autobusi nūstuoja i tuoļuok kaidu pusūtru kilometru vajadzēja īt kuojom. Skrieju, kab paspātu, cikom “Panorama” nav beigusēs, kam beja paradzāta tīšraide. Cikom guoju, prūtams, sekuoju leidza telefonā, kas nūteik, jau īmūt kuojom izzynuoju, kas ir tics par pavestu i kaidu vuordu jis izalasejs. Prūtams, ka es sekuoju leidza procesam, tok paraleli dareju sovys lītys, nabeja tai, ka siedieju pi Vatikana i vierūs iz tuo škūrstyna. Vīnkuorši varēja tū īslēgt online translacejā. Partū munu kasdīnu tys gondreiž naītekmēja, izjamūt tū vīnu vokoru, kod puors stuņžu veļteju tam, kab tyktu iz Vatikanu i piečuok atpakaļ iz sātu.”

Kū varim sagaideit nu jaunuo pavesta?

Prīsters pasadola ar pyrmū nūvāruojumu: “Kai es redzieju, uzruna beja jau īprīšk sagataveita. Jis jau laikam saprota, ka jū īvielēs, partū uzruna nabeja eisti spontana, kai tys beja, pīmāram, Juoņa Puovula II, Benedikta XVI voi Franciska gadīnī, kuri runuoja bez pīrokstu. Partū var pīļaut, ka kardinals Prevosts nūteikti saprota, ka jam tiks itys omots i beja sasagatavejs itai uzrunai.”

Tok Dmitrijs Artjomovs ir puorlīcynuots: “Mes nikuo navarim sprīst par tū, kaids byus juo styls. Mes nikuo navarim sprīst par tū, iz kurīni jis vess bazneicu, mes nikuo daudz navarim sprīst ari par juo redzīnim, izjamūt tū, kū jis īprīšk beja sacejs. Bet juojam vārā, ka tū, kū var atsaļaut veiskups, navar atsaļaut pavests. Partū agri byutu sprīst, ka jis ir lobs voi “nalobs” pavests. Parosti pavesta pontifikatu mes viertejam piec pavesta atsakuopšonys voi nuovis, lai cik skorbai tys naskanātu.”

Jis ari napīkreit sabīdreibā izplateitajai tendencei – vērtīs iz konklavu i prīsterim politiskajuos kategorejuos: “Roduos taids īspaids, ka žurnalisti i na tik, prūtams, bet daži, kas komentēja itū vysu pasuokumu raudzeja izmontuot politiskū paradigmu. Ka ir koč kaidi grupiejumi, kotram – nazkaids liders – nominals voi reals, kurs vierzej koč kaidus redzīņus. I niu it kai tī elektori aba tī, kas izalosa pavestu, var izavielēt storp tom opcejom. Bazneicā tys dorbojās drupeit cytaiž, kam, kai saceja vīns nu kardinalu: “Ka kaids grib tikt par pavestu, jam laikam ir problemys ar golvu.” Nav runa par tū, ka kaids cīši grybātu, bet par tū, ka kaidam juouzajam pīnuokums, kam vīnkuorši kaidam tys juopylda. Pavests faktiski izslādz sevi nu normalys apritis – jis vaira navar ar draugim nūīt iz kopejneicu, ka pat atsakuops. Tai nūtyka Benedikta XVI gadīnī, jis taipat navarēja atsagrīzt t. s. normalajā dzeivē,” skaidroj goreidznīks.

“Ir vēļ vīna interesanta līta par jaunū pavestu, kas maņ iz reizis guoja pruotā. Pyrmuo asociaceja, prūtams, beja ar Leonu XIII i juo slovonū encikliku “Rerum novarum” aba “Jaunys lītys”. Tys faktiski beja pyrmais bazneicys dokuments, kas attīcynojams iz socialajim vaicuojumim, iz taisneiguma principim. Faktiski tys ir pyrmais dokuments, nu kuruo izaug taids teologejis vierzīņs, kurū mes šudiņ saucam par bazneicys socialū muoceibu. Kod es studieju, ari maņ beja itys prīškmats. Beju atkluojs, ka eistyn, verūtīs nu evaņgeliskuo skotupunkta, ir varams veiduot taisneigu sabīdreibu. Reizē, naatsokūt iz vaicuojumu, pīmāram, kurs nu politiskūs spāku ir lobuoks voi slyktuoks, eipaši pošvaļdeibu vieliešonu perspektivā.

Tys vysod ir vaicuojums, kai veiduot taisneigu sabīdreibu – kaidim juobyut tim principim. Eistyn var pīļaut, ka pavestam tei byus vīna nu svareiguokūs juo lītu, par kū guoduot,” vaira parjaunīvālātū pavestu Leonu XIV reflektej Dmitrijs Artjomovs.

Kas ir juodora pavestam?

“Pavests nasaver iz tuo, kū dūmoj cyti. Pavests verās iz tradiceju. Juo mierkis ir ituo vuorda lobā nūzeimē tradicejis globuošona i ituos tradicejis eistynuošona myusu dīnu pasaulī. Kam nav runa par tū, kab bazneica nūsarūbežuotu nu pasauļa, bet tū, ka mums ir sovs skotapunkts. I niu mums juoatrūn tys kūpsauciejs. Na konfrontētīs i pasaceit, ka pasauļs ir ļauns, bet bazneica – loba. Mums ir sovs skotapunkts, sovys vierteibys, nu kurūs perspektivys veramēs iz vysa, kas nūteik, i raugom tikt pi rysynuojuma,” stuosta goreidznīks.

Jis turpynoj, pastreipojūt bazneicys pīnuokumu atbiļdēt iz myusu dīnuos aktualim vaicuojumim: “Nūteikti apostola Pītera laikā nabeja vaicuojuma par kloniešonu, nui? Nu moraluo skotupunkta. Tok niu, 21. godu symtā, jamūt vārā tehnologeju atsateisteišonu, tys ir varams. I, prūtams, ka bazneica, kas atsarūn itymā pasaulī, navar naatbiļdēt iz itū vaicuojumu. Mes navarim izalikt, ka tai nav, kam tys ir! Voi cyta līta – pavests Leons XIV sovā uzrunā saceja ari par tū, ka, jamūt vārā muoksleiguo intelekta atsateisteišonu, digitalūs tehnologeju atsateisteišonu, mums ir juodūmoj ari par tū, kab cylvāks napgaisynuotu sovu cīnu, kab cylvāks natyktu instrumentalizāts.

I tei ir cīši lela paralele ar Leonu XIII,  kas beja faktiski industrialuos revolucejis pavests, kuram beja juosnādz atbiļde iz vaicuojumu, voi cylvāks napagaisynoj sovu cīnu, kod teik izmontuots kai darbinīks ryupneicuos.

Šudiņ cylvāks var byut izmontuots ari kai leidzeklis mierku sasnīgšonai,” Dmitrijs Artjomovs doluos sovuos puordūmuos.