Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Majs vysod bejs nūtikšonom boguots mieness, par kū līcynoj ari ituo nedeļgola kulturys pīduovuojums. Latgaliskī pasuokumi vysaidom gaumem gaidomi na tik Latgolā, bet ari Reigā. Portals lakuga.lv pīduovoj sovu pīcu latgaliskūs nūtikšonu izlasi.

Daugovpiļs tymsi zyluo kora koncerts

Jau šudiņ, 23. maja vokorā, Daugovpiļs Kulturys pilī skateituoji otkon varēs sasatikt ar TV3 šovā “Koru kari” īpazeitū Daugovpiļs tymsi zylū kori i tuo vadeituoju Arni Slobožaninu. Repertuarā byušūt kai šovā dzierdātuos dzīsmis, tai cyti Latgolā, vysā Latvejā i pasaulī īmeiļuoti skaņdorbi, kurūs kors šovā vēļ napaspēja izpiļdeit.

Saimu folkfestivals “Taka” Reigā

Sastdiņ, 24. majā, vysys dīnys garumā Reigā, Jaunuos Teikys kvartalā, nūtiks saimu folkfestivals “Taka”, kuruo muokslinīcyskuo vadeituoja ir Asnate Rancāne. Festivalā byus ari dalinīki nu Latgolys – folklorys kūpa “Ceiruleits” i Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolys audziekni, taipat latgalīšu volūda nav sveša ari vairuokim cytim kolektivim, kai “Saucējas”, “Trio Bille” i ari pošim reikuotuojim – folklorys kūpai “Garataka”.

“Varang Nord” Daugovpilī

Sastdiņ iz akustiskuos koncertprogramys pyrmatskaņuojumu kulturvītā “V-13” aicynoj latgalīšu folkmetala grupa “Varang Nord”. “Pādejūs godu laikā asam spielejuši daudz spieceigu setu festivalūs i iz lelu skotivu, tok niu gribim pasadaleit ar klauseituojim cytā “Varang Nord” veidūlā – klusuokā, syltuokā i tyvuokā. Mes niu gatavejam eipašys versejis sovom jau zynomajom dzīsmem, taipoš ari izpiļdeisim kompozicejis nu myusu akustiskuo mini albuma “Veļi”. Tys byus pyrmais akustiskais koncerts, kas pataiseis vuortus iz jaunu myusu pasauli,” stuosta grupys dalinīki. Piec koncerta paradzāta ari sasatikšona ar grupu krūgā “Miezis&KO”.

Večerinka “O, bļaka!” Rogovkā

Sastdiņ vysi tautys muzykys meiļuotuoji gaideiti Nautrānu kulturys centrā, Rogovkā, kur nūtiks jau četrpadsmytuo večerinka “O, bļaka!”. Pasuokumu vadeis Dekteru amaterteatris, popularizejūt ituo gods jubilara – Andryva Jūrdža mutvuordu folkloru, bet Rogovkys etnografiskuo ansambļa izpiļdejumā varēs dzierdēt A. Jūrdža sacerātuos dzīsmis. Tautys muzykantu saītā pīsadaleit sūlejuši muzykanti nu tyvuokys i tuoluokys apleicīnis.

Ontona Matvejāna pīmiņa Drycānūs

Svātdiņ, 25. majā, vysys dīnys garumā Drycānūs tiks gūdynuota dzīšmu autora, varganista, dirigenta, koru i ansambļu vadeituoja, školuotuoja, rakstnīka, kateheta i sabīdryskuo darbinīka Ontona Matvejāna pīmiņa. Nūtikšonys suoksīs ar Svātū Misi Drycānu Romys katuoļu bazneicā, kam sekuos izstuodis “Dziesma. Latgale. Ticība” atkluošona draudzis sātā, kai ari koncerts i byušona kūpā kulturys nomā.