Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Kristapa Ancāna vuords Latgolys kulturtelpā da šam nav plotai izskaniejs, tok veļti, juo projekti i sasnāgumi ceļoj nu Reigys leidz Amerikai i Londonai, cikom pats Kristaps pastreipoj, ka īt nu lauku. Ari myusu intervejis laikā Kristapa saimis sātā Preiļu nūvoda Rūžkolnu pogostā nu eipaši īkuortuota škiuņa muokslys dorbi tiks sapakuoti i vasti iz Londonu. Kristaps sovā saceitajā ir tīšs, varātu saceit, ka pat skorbs, kas Latgolys kulturtelpā vystik ir naīrostai. Sarunā raudzeju drupeit vaira īpazeit pošu Kristapu i juo redzīni iz muokslys nūzari Latvejā i Latgolā. 

Kristaps īt nu saimis ar dziļom i spieceigom saknem, jis pīmiņ, ka mozajai saimis sātai, tamā īīmūt juo vacuokim, sūpluok beja vēļ vīna nalela būdeņa, kurā baba taiseja olu, asūt bejs ari lobs maizis ceplis. Kristaps atguodoj, ka asūt bejuse ari leluo saimis sāta, tok tū nūpūsteja Ūtrajā pasauļa karā – sagrīze, aizvede iz mežu i sadadzynuoja. 

Nu suoku tyka izcalta pierts, tod pogrobs i nazkur ap 2000. godim ari niulejuo jaunuo sāta, sevī īkļaunūt vysys dalis no palykušuos sātys. Kristaps pīzeist, ka jūs sātā vysu laiku ir nazkaida kusteiba, i jam tys cīši pateik. 

Puora godu vacumā Kristapa muosa Aija pīsadaleja dzīduošonys konkursā, kur jai aizdeve vaicuojumu: “Nu kurīnis tu esi?” Aija pylnā puorlīceibā asūt atbiļdejuse, ka jei ir nu lauku. Taipoš ari Kristaps niu pīzeist, ka jis ir nu lauku, jis ir muokslinīks i latgalīts. “Reigā es dzeivuoju, kod vuicejūs Latvejis Muokslys akademejā (LMA), tok nikod naasu tī jutīs pīdareigs, es asu pīdareigs ite, Latgolā, i muna ūtra sāta ir Londonā,” tai Kristaps. 

19. junī Kristaps vysus aicynoj iz Leivuonu, kur byus storpdisciplinaruo nūtikšona “Fiziskais rūbežs”. Dīnys gaitā paradzātys Emīla Jansona i Bruno Tankelsona performancis, reitišku saruna ar vītejim jaunīšim par jūs gribiešonom i vajadzeibom, piečuok publiska diskuseja par myusu dīnu rūbežu dinamiku, kulturys elasteibu i muokslys lūmu krizis laikūs.

Tu esi latgalīts, muokslinīks, kai vēļ tu varātu sevi definēt?

Es varātu sevi saukt par explorer (atkluojiejs voi pietnīks, angļu vol. – L.S.). Maņ vysod ir interesiejs – kas tī ir tuoļuok, kas aiz tuo kolna, ka mes izdareisim itai, kas nūtiks, kū mes vēļ varim sataiseit, kū vēļ izbyuvēt, kū izdūmuot?

Pyrmū reizi, kod nūbrauču iz Londonu, navarieju saprast – deļkam tik daudzim cylvākim ir juobyun vīnā vītā, kū jī vysi te dora? Ite varbyut drupeit pasaruoda tys lauku pīrodums, maņ cīši suopēja golva tik nu tuo, ka apleik beja itaida cylvāku masa. Koč ari da braukšonai iz Londonu es jau beju izbraukuojs lelu daļu Azejis, tok pat tī maņ ruodejuos, ka cylvāku plyudums ir mozuoks, a ite pieški tu izej iz Oksfordys īlys – najauši esi izkuops iz pošys intensivuokuos vītys. Vystik tei nabeidzamuo ziņkuoreiba mani cīši mūceja, es Latvejā jutūs cīši ārtai, tok maņ beja vaicuojumi, iz kurim es zynuoju, ka Latvejā atbiļdis naatrasšu. Londonys Muokslys universitatei ir sešys muokslys koledžys, iz vysom tom īstuodem tik vīna stipendeja. I tū stipendeju īdeve bārnam nu laukim. (Smejās.)

2013. godā, laikā, kod Fraņcejis piļsāta Marseļa beja Eiropys kulturys golvyspiļsāta, es kaidā nu pasuokumu uzastuoju ar sovu prezentaceju i runu. Piec ituos nūtikšonys maņ tyka pīduovuota vareiba dūtīs iz muokslinīku rezidenci Luksemburgā voi Sibirejā. Es izavielieju Sibireju. Ari munys saimis viesturē ir bejuse izsyuteišona, deļtam mani tys īinteresēja. Piļsāta, kurā beja rezidence, atsaroda puora symtu kilometru attuolumā nu vītys, kur nazkod beja muns vactāvs, tī jis izcēle sātu, dzeivuoja, tok ari atsagrīze Latvejā. Sibirejā es pyrmū reizi palyku vīnatnē ar sovom dūmom. Kod tev nav pasnīdzieju, tu suoc dūmuot – kū tu eisti gribi taiseit, deļkam tu gribi taiseit? Tys beja cīši vierteigai. Piec rezidencis beigu ar draugim sapakuojom mugorsūmys i izsprīdem, ka vēļ puora mienešu paceļuosim pa Azeju. Tai nailgā laika pūsmā izskriejom cauri Omskai, tī beja muni vacvacuoki izsyuteiti, Tomskai, Altajam, Honkongai, Singapurai, Indonezejai, Malaizejai, Kambodžai, kūpā saguoja ap deveņom dažaidom vaļstim. Maņ redzīs, ka kotram vajadzātu kaidā dzeivis pūsmā vīnkuorši pajimt mugorsūmu i izdūmuot, ka šudiņ es byušu tī.

Tu jau sarunys suokumā pastreipuoji, ka esi nu lauku i ka saime tev ir pats svareiguokais, tok muoksla ir tikpat naatjamama tevis daļa?

Es asu pateiceigs, ka dzeive pret mani ir bejuse laipna i es vysod asu struoduojs sovā profesejā. Sovā dorbā es vysod dūmoju na tik par idejom kai taidom voi par sevi pošu, tok ari par sovim cylvākim, sovu saimi, par kūpīnu apleik, taida dūmuošona paleidz sevi apsazynuot i saprast. Muna mama ar tēti ir spiejuši mani cīši daudz īdvasmuot, nu saimis asu īsavuicejs, ka tev pošam navar byut labi, ka apleicejim cylvākim nav labi. Muna mama pyrma kaida laika pasaceja breineigu frazi, kas ir, īspiejams, lobuokais, kū jauns cylvāks var dzierdēt, jei saceja: “Tu vēļ pats nasaprūti, iz kū tu esi spiejeigs!” Mums ir juoīdvasmoj cyti cylvāki, mes kotrys dzeivojam sovā dimensejā, tok cylvāks voi nu redz sev pasauli sev apleik ar potencialu voi skaita, ka vyss potencials te ir beidzīs.  

Tu vairuokys reizis ari pastreipoj kūpīnu nūzeimi. Kai tev redzīs, voi Latgolā ir gona lela izpratne par kūpīnu nūzeimeibu, tūs vareibu ītekmēt procesus?

Pa munam, kotram ir juoatrūn sova kūpīna. Poša pyrmuo cylvāka kūpīna ir juo saime. Kai bārni mes vēļ naapsazynojam, cik cīši tei kūpīna ir svareiga. Es dūmoju, ka mes, cylvāki, asam socialys byutnis, mums ir svareigi byut taidu cylvāku vydā, kas myus saprūt voi pījam. Maņ pošam ir svareiga ari LGBT kūpīna, asu daļa nu tuos. Kūpīnom ir leluoks spāks, nakai mes dūmojam. Tamuos mums ir vareiba runuot, kab myus dzierdātu, tok ari īsavuiceit klauseitīs. Asūt kūpīnā, mes vuicomēs veiduot cīnpylnys diskusejis. Pa munam, tys ir vysa pamats, kab pasauļs vyspuor turātūs kūpā.

Ka mes naprūtam sasarunuot, uzklauseit i dzierdēt, tod mes tikpat labi varim vīns ar ūtru vyspuor narunuot. 

Ka par Latgolu, maņ redzīs, ka mes šaļtim nagribim dzierdēt. Mums Latgolā cīši pateik vainuot vysu, kas ir uorā. Mes šaļtim izavadam kai taida ciļts, kas pat sevi jam i sadola veļ mozuokuos ciļtīs. Ir nūvāruoti gadīni – ka redzīni atsaškir, mes cyts cytam navarim pasaceit “Loba dīna!”, mes navarim nūpļaut ceļamolys zuoli, ka tei vīnu metru īīt sābra teritorejā, vyss jau suocās nu taidu mozu žestu. Maņ cīši žāļ, ka, gadīņūs, kod cylvāku skots iz lītom atsaškir, mes navarim sēdēt pi vīna golda i ēst. Kotram ir tīseibys iz sovu veidūkli, maņ iz sovu, tev iz sovu, tok mums byutu juoprūt mīreigi sēdēt i par tū diskutēt. Mums juomeklej kūpeigais, na atškireigais.

Voi kūpīnom ir rūbeži?

Rūbeži principā ir cylvāku izdūmuoti. Mums byutu juosaprūt, ka nav taidu nūvodu, mes vysi struodojam iz vīnu – iz Latgolu i sovu vaļsti. Tei ir dūmuošona, kas aizvad iz nakurīni. Ka mes, kotra pošvaļdeiba, nūviļksim styngru rūbežu, nikur tuoļuok natiksim. Latgolys pošvaļdeibys voi Latgola kūpumā iz Eiropys fona ir moza vīneiba. Londonys rajonā, kurā es dzeivoju, ir vaira dzeivuotuoju nakai vysā Latvejā. 

Maņ beja interesanta saruna ar pasnīdzieju Londonys Universitatē, jis vaicuoja, deļkam myusu akademejā teik uzjimts tik mozs studentu skaits – ka tys asūt cīši ekskluzivi. Es soku – mums ir moza vaļsts. Londona ir piļsāta, kur ir vysuvaira centrāts kvalitativu muokslys augstškolu skaits pasaulī, tys roda ekosistemu deļ galereju, instituceju, tierga, ekonomikys i vysa puorejuo. Ka mes Latvejā uzjimsim 50 studentu, tod pusi izsvīssim uorā i pamessim jūs ar samaituotim potencialim. Tok mums te kotra cylvāka potencials ir svareigs. Ite otkon var atsagrīzt atpakaļ da kūpīnu – kotra myusu cylvāka potencials ir svareigs. Mes navarim atsaļaut nivīna pagaisynuot. 

Tu niu ari aktivi dorbojīs ar sovu bīdreibu “MUD LAB”. Kaidys ir tovys pyrmuos sajiutys, ar leluoku jaudu dorūt lītys Latgolā? 

Kod es te suoču dorbuotīs ar “MUD LAB”, mani pat par spīgu ir nūsaukuši – deļkam vajagūt taidys institucejis Latgolā, deļkam vajag pīsaisteit i aicynuot institucejis, kas ir vodūšuos Eiropā i pasaulī. Deļkam ar tom juosasadorboj, dažreiz redzīs, ka cylvāki nagrib poši augt voi atsateisteit, tik ņaudēt, ka nikuo nav, ka nikas nanūteik. Tok atguodynuošu vēļreiz – mes asam tī cylvāki, kuri poši veidoj sovu vaļsti, kuri poši veidoj Latgolu. Mums juoveidoj izcileiba, lai kū mes nadareitu – byutu par školuotuoju, sietnīku, duorznīku voi maiznīku. Es skaitu – lai kū mes nadareitu, mums juobyut taidai pošai atbiļdeibai kai mikrokirurgam. Mes dorom tik tod, kod ir Eiropys Savīneibys projekts, kab pīsaisteit nazkaidys naudys. Mes dīvamžāļ tik sokom, ka gribim jaunus specialistus i regionā, i vaļstī, tok beistomēs. Mums ari taipoš ir ārtai, koč i ļaunam procesim pyut i izneikt potencialim, ļaunam jaunim cylvākim aizbraukt. Ka mes tai turpynuosim, tod pat par ciļti navarēsim poši sevi saukt.

Mums byutu juosvietej kotra izgleituota cylvāka pasaruodeišona regionā, tok tuo vītā beistomēs. 

Mes bīdreibā “MUD LAB” asam super atvārti. Sevkuram, kurs grib īsasaisteit, pasarunuot voi vēļ koč kū, mes asam atvārti. Kotrai lītai voi pasuokumam, kū mes dorom, vajag sasavīnuot ar vēļ nazkū, tai ari struodoj kūpīna, kas saprūt, ka tai ir vīnuots mierkis i spieja uzaticēt. Pasauļs cīši mainuos, pa vīnam itamā turbulencē jei myus izsvaideis, deļtam mums juovar apsavīnuot. Nuokušī godi na tik Latgolai, tok vysai Latvejai byus gryuši, tok mums pošim deļ seve juosaprūt, deļkam mes tik daudz gryužam militarajā aizsardzeibā – deļtam, kab palikt breivā vaļstī, taidā, kurā mes varēsim poši atsateisteit i poši sevi kritizēt, na taidā, kur voldūšuo vara naļaus kritiku, pīsmīs, nūliks tevi pi sīnys i nūsaus, naškirojūt – bārns vai pīaugušais. Kreitūšys bumbys i droni naškiruos, voi kasdīnā runoj latvīšu, latgalīšu voi krīvu volūdā – mes vysi asam kūpā, i mums daudz dorba vysim kūpā. Šaļtim vaira ruodīs, ka dzeivuotuoji Latvejā ir polarizāti, nasaprūt, ka agresors nav tik nu uorspusis, tok myusūs pošūs.

Parunuosim par muokslu izgleiteibu Latgolā. Naseņ publiskajā telpā beja gona daudz sarunu par Latvejis Muokslys akademejis filialis Rēzeknē liktini iz prīšku. Kaids ir tovs redziejums par filialis byušonu iz prīšku?

Vysupyrma grybu atguodynuot, ka Latgolā ir akademejis filiale, par kuru poša Latgola ir aizmiersuse, ka taida vyspuor ir. Tok vyss ar itū sadarbeibu storp Latgolys filiali, akademejis padūmi, ministreju i procesim kūpumā ir vīnkuorši slyktai! Pa pyrmam, muokslys školai i akademejis filialei navajadzātu atsarast vīnuos telpuos. Ūtrys – pošvaļdeibai ilgus godus beja piļneigi nikaida sadarbeiba ar filiali, pošvaļdeiba vaira tū skaiteja par traucejūšu, na vajadzeigu. Ir pošvaļdeibys, kurys par taidu filiali prīcuotūs. Par pīmāru, Kuldeiga ir padarejuse supereigu dorbu, tys varātu nūtikt ari Latgolā! Latvejis Muokslys akademejā ir padūme, kura varbyut nikod napasaruoda Latgolā voi pat naizbrauc nu Reigys. Es varu tik cerēt, ka tī nav cylvāki, kurim Eiropa suocās Parizis prīškpiļsātā. Eiropa asam ari mes. Ite, Latgolā, ir Eiropys rūbežs.

Vēļ svareigi – Latvejis Muokslys akademejis padūme atbiļd par akademejis strategeju, puorskota finansis i na tik. Maņ redzīs, ka niu padūme ir nafunkcionejūša. Es niu runuošu plotuok par vysom institucejom voi vaļsts projektim – cīšu ceru, ka tei ir lela sabotaža, kam nasagrib dūmuot, ka mes asam tik glupi. Maņ vīgļuok ir dūmuot, ka vysys realejis ir lela sabotaža, nakai dūmuot, ka mums tryukst intelektualys kapacitatis, kab izveiduot jiedzeigu atteisteibys strategeju. Es asu puorstrukturiziejs Igaunejis Muokslys akademejis magistru programu, ar partnerim izbyuvejom Londonā publiskuos muokslys uorpusvuiceibu aktivitatis. Ir juosaprūt, ka navar bišku pasavuiceit vīnu voi ūtru lītu, ir juobyut stypram vierzīņam, kū sevkura programa paradz. Es nagrybātu iz Latgolys filialis vuiceibu spāka niu izlikt kaidu spīdīni, tok filialis atteisteiba byus atkareiga pamatā nu tuos vuiceibu spāka i programu satura, kai tuos tiks izveiduotys. Myusu bīdreiba “MUD LAB” ari nūslēdze sadarbeibys memorandu ar akademeju, mes ceram audziekņus īsaisteit projektūs i vysaiduokuos īspiejuos, tok tys otkon byus stypri atkareigs nu filialis vuiceibspāka, nu jūs iniciativys, resursu i satura prateibys. 

Maņ dzili vīnolga, kurs iz kuru LMA vadeibys strukturuos ir apsavainuojs, struodojit iz rezultatu! Ka jius navarit struoduot iz rezultatu, es jius skaitu par vaļsts sabotātuojim i nūdeviejim, partū ka jius tīšā veidā maitojat cylvāku i vaļsts potencialu. Akademejis padūme treis godu laikā nav variejuse atrast kūpeigu volūdu ar akademeju. Cik jums ir godu? Jius asat nazkaidi pusaudži, kur vīns ūtru ir paruovs aiz bizis? Ka jius navarit ni par kū vīnuotīs, līcit kaidu sovā vītā! Nav ūtrys Muokslys akademejis Latvejā, jius spielejitēs ar vasalom paaudzem rodūšuo potenciala, kas ir ari nacionalais potencials.

Tu jau pīmineji LMA Kuldeigys filiali kai lobū pīmāru. Voi saīt, ka naizpratne par muokslys nūzaris nūzeimeibu vysspūdruok radzama taišni Latgolā?

Es skaitu, ka problema nav tik ar LMA Latgolys filiali, tys ir stypri dziļuok. Ari niu Kulturys ministrejā ir bejuse lela maineiba, varbyut niu īs saprasšona, ka ir izteikts strategejis tryukums. Mums ir muzeju kruotive, deļkam mums Latgolā nav nivīnys nacionaluo muzeja puorstuovnīceibys? Deļkam cylvāki Rēzeknē navarātu īt iz Purvīša voi Rozentāla izstuodem, tī ir nacionalī duorgumi, tys nav Reigys Muokslys muzejs, tys ir Latvejis Nacionalais muokslys muzejs.
Pādejā laikā redzīs, ka Nacionalais muokslys muzejs ir puorsavierts par kuozu salonu. Es tī beju pārņ ar sovys muosys bārnim i tys beja vīnkuorši naaprokstomi – bārnam uzbļuove jau īīmūt muzejā, maņ redzīs tei īškejuo attīksme ir švakuokuo, kaidu es sevkurā vītā pasaulī asu redziejs, i es eistyn asu bejs daudzvīt. Teik uzbļauts bārnam, stuov koč kaidys četrys leigovys ryndā, kab nūsafotografēt iz kuopnem, i fotografs tev prosa kuopt mudruok, partū ka jam ir juobiļdej. Tod saīt, ka muzejs ir deļ kuozu? Prūtams, muzeji tū dora vysā pasaulī, tok parosti tys nūteik uorpus apmaklātuoju laika. Ka muzejs pīļaun luksusa mašynu i nazkaidu izaruodeišonu veiduošonu muzeja prīškā, apsastuojūt tī, kur cytim nadreikst, tod muzejs tik paruoda, kaida ir tuo kultura. Kultura – tei ir uzvedeiba. Atsagrīžūt pi īprīšk saceituo, es nasaprūtu, deļkam Latgolā navarātu byut koč nalela izstuožu telpa, kas izstuoda Latvejis nūzeimis muokslys dorbus. Tok ari cytur Latvejā mums nav taidu vītu. Tuo vītā mums ir nacionalī duorgumi, kuri atsarūn globuotivē i apsakluoj ar puteklim.

Na tik muokslys muzejs, vysi nacionala mārūga muzeji atsarūn Reigā. Jau gona seņ asam diskutiejuši, ka varbyut ari vysmoz daļai ministreju byutu juoatsarūn regionūs.

Mums ir vīnys piļsātys dūmuošona, mes cytus regionus saucam par provincem, tok poša Reiga sovā dūmuošonā ir vysprovincialuokuo. Mums byutu maksimali juosubsidej vaļsts dzeivuotuoju datikšonu izgleiteibai, kulturai i laikmeteigim diskursim. Tys juodora mums pošim, i te es vēļreiz pastreipuošu – mes asam tī, kas byuvej sovu vaļsti. Es nagrybu niu iz kaidu svīst akmiņus, tok aicynuot vysim kūpā meklēt rysynuojumus. Ministrejis leiminī byutu juosaprūt, ka itūreiz tys nav tik par ciparim Excel tabulā, tok par vareibu nūstyprynuot regionu, kam skaidrys, ka bez rodūšūs industreju nabyus vareibys izveiduot pīvīnuotuos vierteibys produktu. Ka nav nikaidu pīvīnuotuos vierteibys produktu, mes nu Latgolys navarim eksportēt. Tū vīnā nu daudzajom sapuļcem saceja ari kaids zemnīks – ka produkts nateik patārāts iz vītys i tam nav pīvīnuotuos vierteibys, vīnkuorši naatsamoksoj tuo transportiešona da tyvuokuos ūstys. Mums ir Latvejis vizualuos muokslys nūzaris strategeja, tok maņ redzīs, ka kotra instituceja sevi vīnkuorši īkeksieja i vyss ar tū ari beidzēs.

Vaļstiskā leiminī byutu juosaprūt, ka regionam ir vajadzeiga stypra augstuokuo izgleiteiba. Voi ari ūtrys variants – mes varim suokt apmežuot. Zvīdri jau niu ir apmežuojuši myusu rūbežu, mes tī ar tāvu nazkai braucem, taida sirreala sajiuta – pamasta sāta i tuos vydā īstateita egleite, piļneigi vysur ir īstateitys egleitis!  

Voi niulejuo geopolitiskuo situaceja aba runuosim tīši – kars – ir pamets īspaidu ari iz muokslys nūzari?

Maņ nav cīna pret cylvākim, kuri ilgus godus ir kaidūs vaļstiskūs omotūs tik deļtuo, kab sajimt atolguojumu. Maņ taipoš nav cīna pret cylvākim, kuri turpynoj tierguot sovus muokslys dorbus Krīvejā. Ka ari muokslinīkam ir saguojuši kaidi puorprotumi ar Krīveju, maņ nav cīna, ka jī publiski naskaidroj tū situaceju. Tys vīnkuorši nūzeimej, ka jī vys vēļ tur sovu tiergu Krīvejā.

Sevkuram muokslinīkam itaidā gadīnī byutu juoīt ar publisku paziņuojumu, ka jis vairs nav kontrolē par tim muokslys dorbim, kas atsarūn Krīvejā. Maņ kauns, ka tamā pošā šaļtī sportistim var atjimt finansiejumu, cikom muokslinīkim atļaun tū dareit. 

Paraleli tam mes runojam par ideju, ka byutu juobyuvej laikmeteiguos muokslys muzejs. Es tam asu kategoriski pret, ka viņ tys nateik dareits kai revitalizacejis plans kaidā nu Latgolys piļsātu. Kulturpolitika jau nazcik godu atsarūn taidā situacejā, ka mes sataisom šmuku fasadi, tok īškā, lai tī vyss nūteik kai nūtykdams. 

Te ir Latvejis, na Latgolys rūbežs. Regionam ir juodzeivoj, cytaižuok sabruks vyss, ari Reigys ekonomika. Es cīši ceru, ka mes nanūīsim da tuo, ka sevkurs byus atkareigs nu tuo, voi jam ir duorzeņš, kur īsēt burkuonus i buļbis. Es asu sovus redzīņus pauds kai Vaļsts kulturkapitala fondam, tai Kulturys ministrejai. Dīvamžāļ gona bīži nu itūs instituceju puorstuovu asu sajiems atbiļdis ari taidā tekstā – kū es te uovejūs, kū es Latgolā asu pagaisynuojs. Voi maņ, asūt Londonā, nazkas nav saguojs grīstē?

Es laikam dreiži suokšu kolekcionēt video, kur politiki, ministri i cyti svareigi ļauds soka, ka Latgolai ir eipaša vīta jūs sirdīs. Es pi seve smejūs, nui, eipaša vīta aritmejai. 

Vuordūs mes asam leli, cikom dorbūs eisti nikuo nadorom. Ari niulejais Latgolys gluobšonys plans (“Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam” – L.S.) – es tikpat labi varu sovu sīna škiuni nūsaukt par Nacionaluos muokslys muzeju, taipoš kai ministreja tū nūsaukuse par paleidzeibys planu pīrūbežam. Politiki ir pagaisynuojuši saikni ar realitati, mes naasam Amerikā voi Krīvejā, kur mums var īstuosteit da jebkū.

Beiguos grybu saceit, ka navajadzātu jaukt ambicejis ar dusmem. Asu apbādynuots, ka tryukst ideju, tok, kod idejis ir, mes tuos nūgrīžam, aizslādzam i samazynojam. Naraugom īt iz izcileibu, tok sasamīrejam ar nasasnāgtu vyduviejeibu. Tei ir spylgta īzeime ideju i rodūšuma tryukumam. Maņ cytreiz puormat vuorda “mes” lītuošonu, tok es skaitu sevi par latgalīti, latvīti i mums vysim ituos problemys juorysynoj kūpā, mes navarim sevi atdaleit vīns nu ūtra. Nav jī nazkur tī, asam mes vysi ite.