Roksta autore: Agnese Skangale

Jau itymā nedeļgolā Daugovpilī tiks svieteita Latgolys pyrmūs dzīšmu svātku symtgade. Bet 25. majā, šaļti piec Svātuos Misis, Drycānu draudzis sātā tyka atkluota Ontona Matvejāna pīminis izstuode “Bolta sudobra dzeiteņa”, gūdynuojūt jū kai dirigentu, kurs Drycānūs ir uzturiejs kora dzīduošonys tradicejis i 1990. godā bejs vīns nu Latgolys dzīšmu svātku viersdirigentim. Itūgod izstuode viestej par Ontonu Matvejānu kai dirigentu, bet par puorejom juo personeibys škautnem varēs vaira izzynuot cytūs godūs. 

“Ontons Matvejāns ir vīns nu taidu spūdruokūs Drycānu personeibu, kam vysu sovu dorbu i dzeivi jis ir veļtejs taišni itam cīmam,” tai izstuodis idejis autore Diāna Saksone. “Drycānūs sovys pyrmuos leigačys ir kuorušys daudzys personeibys, kas zynomys pat Latvejis mārūgā ar sovim talantim, dyžū goru i īguļdejumu, bet Ontons palyka dzymtajā pusē i sovu talantu i dorbu veļteja Drycānim. Par tū jam vysuleluokais paļdis! Jis beja školuotuojs, rakstnīks, dirigents, varganists, sabīdryski aktivs cylvāks, jam beja daudz i dažaidys personeibys škautnis.”

Dirigenta karjera Ontonam Matvejānam aizasuoce 1959. godā, kod Daugovpilī nūtyka Latgolys dzīšmu svātki i viersdirigenta gūdā beja vēļ vīns drycānīts Stanislavs Broks. Matvejāns tūlaik vadeja Līpnys cīma kori, kas tūlaik beja Abrinis apriņkī. Jam beja taids talants, ka pat piec vīna goda kora vadeišonys jis dabuoja taidu kvalitati, ka Līpnys cīma kors tyka pi 1.vītys Olyuksnis rajonā, bet Latgolys nūvodā  – 3. vītys. Pagaidom vēļ nav atrostys līceibys par juo viersdirigiešonu cytur, bet 1990. godā Latgolys dzīšmu svātkūs dirigents Ontons Matvejāns otkon beja viersdirigentu saimē i kūpkors juo vadeibā izpiļdeja latgalīšu tautys dzīsmi “Aiz azara augsti kolni”. 

Drycānu draudzis sāta ir calta 1937. godā – tymā pošā, kod dzims Ontons Matvejāns. Āka tyka calta varganista vajadzeibom, partū ari saukta par varganista sātu. 1989. godā Matvejāns suoce bazneicā spieļuot varganis i repertuara tryukuma deļ ari raksteit goreiguos dzīsmis. Tai ir saguojs, ka piec vairuoku godu tei ir kai Ontona Matvejāna sāta, kam atkluota izstuode par gūdu jam. Vīns ustobys gols ir īkuortuots eistyn taipat kai juo dorba vīta – klavīris, Dīvmuotis karteņa ar eņgeleišu figurom i meitys, kura tragiski guoja būjā, karteņa. 

“Veidojūt itū izstuodi, es gribieju likt uzsvoru na tik iz Ontonu, bet ari iz laika paralelem i viesturis nūtikšonom, kas ir bejušys. Lai kaidi ir bejuši padūmu laiki, Ontonam tī beja spāka godi, leidz ar tū jis izapaude tik stypri, cik tys laiks atļuove. 1973. godā Vyspuorejim Latvejis dzīšmu svātkim beja simtgade. Ir taida legenda, kū apstyprynoj Voldemārs Ivdris – Matvejāns iz symtgadis dzīšmu svātku jubileju beja sapuļciejs symts daleibnīku lelu kori kei veļtejumu symtgadei,” stuosta Diāna Saksone, kas ir izstuodis idejis autore i Matvejāna škoļneica. “Izstuodē varim apsavērt tautys tārpu i saleidzynuot ar tagadejūs laiku praseibom. Zynim, ka tagad skatēs tautu tārpus viertej piec etnografiskajom zeimem i cytim kriterejim, bet tymūs laikūs – kaids tys bruņcs beja, taidu jū ari vylka. Tei ir taida myusu viesture, it eipaši tim, kuri ir dzīduojuši.”

Ontons Matvejāns ir vadejs Strūžānu sīvīšu kori “Taunadze”, Drycānu jauktū kori “Vālodzīte”, kuram nūsaukumu pīškeira 1983. godā. Nu Rēzeknis rajona jis iz dzīšmu svātkim vede divejus korus, kas puorstuovēja Drycānu i Strūžānu pogostus. Matvejāns Drycānūs kulturys dzeivi ir uzturiejs augstā leiminī, eipaši skaitliski, i juo vadeitī kori sajāmuši augstus apbolvuojumus. Jis pats ari ir dzīduojs i školuotuoju korī “Rāzna”, i Rēzeknis rajona (niu – nūvoda) korī “Ezerzeme” kūpā ar sīvu. 

Kora tradiceja Drycānūs turpynojās leidz pat myusu dīnom. 20. g. s. 90. godūs apsavīnuoja Drycānu i Strūžānu kori, i vys vēļ kors pastuov ar nūsaukumu “Taunadze” (vadeituojs Ēriks Čudars). Aktivi dorbojās ari Matvejāna dybynuotais sīvīšu kors (tagad – ansamblis) “Almus” (vadeituojs Juoņs Veličko) i folklorys ansamblis “Boltuo vīšņa” (vadeituojs Ēriks Čudars). 

Piec diveju godu, 2027. godā Ontonam Matvejānam byus 90 godu jubilejs. Plānuota izstuode par juo dzeivis guojumu i īguļdejumu goreigajā dzīsmē, leidz ar tū drycānīši mozim sūlim gatavejās pīminis pasuokumim, lai gūdynuotu sovu Ontonu Matvejānu.

Galerejā: kartenis nu izstuodis “Dziesma. Latgale. Ticība.” atkluošonys. Foto: Agnese Skangale