Roksta autore: Anželika Litvinoviča, portals lakuga.lv

Kas nūteik, kod iz teatra skotivis na spielej cyta lūmu, tok atkluoj sovu personeigū stuostu? Latvejis Leļu teatra izruode “Gaisma, es tevi dzirdu” īmīsoj naredzeigūs cylvāku pīredzis, puordūmys, suopis i prīcu. Tei ir “dokumentala taustive”, kas trejom golvonajom aktrisem – jaunom vuojredzeigom sīvītem – ir palykuse par pošterapeju. Caur personeigom līceibom skateituojs teik īvasts pasaulī, kur i kasdīnys ierteibys, i sekuošona sovim sapynim ir vīnaiž škieršlim pylna i nav pošsaprūtama. Vīna nu aktrišu ir riezeknīte, Daugovpiļs Universitatis studente Agnese Puisāne. Sarunā jei atkluoj sovu ceinis sporu, spieju stuotīs preteimā izaicynuojumim i apleicejūs aizsprīdumim. Agnese ari ļaun īsavērt izruodis aizkulisēs i personeigūs puordzeivuojumūs, suocūt sovu aktrisis ceļu.

Tū vysu vajag izsvīst nu golvys

Agnese pīzeist, ka jau nu pošys bierneibys ir sapynuojuse byut par aktrisi, tok najuta apleicejūs atbolsta sovai idejai. Ari leluo gribiešona dabuot izgleiteibu aktermuokslā navarēja tikt pīpiļdeita: “Vysmoz nu catūrtuos klasis es jau interesiejūs par par latvīšu teatri i piečuok ari suoču klauseitīs radejis lugys – tuos, kas ir Radejis teatra taiseituos. Skaiteju ari akteru biografejis. Prūtams, kod pasaceju saimei voi apleicejim, ka maņ ir taids sapyns, sajiemu atbiļdi – kai? Tu esi naredzeiga, kai tu vyspuor vari tikt par aktrisi? Saceja, ka tū vysu vajag izsvīst uorā nu golvys. Tok godi guoja. Es ari piec 9. klasis raksteju iz Kulturys akademeju, pasnīdziejim vaicuoju, voi taida vareiba byutu. Prūtams, ka sajiemu atsaceišonu, ka nā.”

Piec 12. klasis absolviešonys Rēzeknē Agnese dūmuoja, kū dareit tuoļuok: “Maņ cīši, cīši gribiejuos eistyn kū nabejs saisteitu ar aktermeistareibu. Kū es izdareju? Īsastuoju Daugovpiļs Universitatis muokslys menedžmenta bakalaura studeju programā, i tī ari vysaidu prīškmatu vydā beja runys muoksla, aktermeistareiba. Eistyn asu pateiceiga sovai runys pasnīdziejai Natālijai Kotonai, kas ar mani dorbuojuos, ari individuali. Jei maņ pīlāguoja vyngrynuojumus.”

Kai Agnese tyka Leļu teatrī? Jei stuosta: “Es beju Latvejis Naredzeigūs bīdreibys jaunīšu organizacejā. Apmāram pyrma pusūtra goda iz Naredzeigūs bīdreibu atguoja režisore Elīna Cērpa. Jei pasadaleja ar ideju, ka Latvejis Leļu teatram ir plāns taiseit izruodi par naredzeigim cylvākim. Prūtams, ka mes nu suokuma nazynuojom, ka tys byus dokumentals stuosts i tt. Tod jai vajadzēja intervejis ar mums. Jei satyka myus treis. Beja vēļ daži cylvāki, bet rezultatā palykom mes.”

Jaunuo aktrise atkluoj, ka poša beja puorsteigta par sovu spieju īsadrūsynuot: “Jei (režisore – A. L.) beiguos aizdeve vaicuojumu, kurs tod grib pīsadaleit, i pyrmuo muna reakceja beja, ka es grybu. Tod suoču dūmuot – kū es pasaceju? Maņ nav nikaidys profesionaluos izgleiteibys, i vēļ Leļu teatrī! Tok ite nu es asu.”

Kai topa “dokumentaluo taustive”?

Ideja par izruodi suokumā izskanēja nu teatra pusis. Agnese pīmiņ: “Jim ir plāns, jī kotru godu grybātu īstudēt izruodis, kas ir veļteitys taišni cylvākim ar eipašom vajadzeibom. Itūreiz tei beja myusu izruode. Tai kai Elīna Cērpa pyrma, ka pareizi pīmiņu, godu desmit ir īstudējuse izruodi, kurā pīsadaleja cylvāki ar goreiga rakstura trauciejumim, jai ari tū pīduovuoja. Tai ari roduos itei ideja i tyka nūorganizāta komanda.”

“Mums beja intervejis laikam pusūtra goda garumā voi pat varbyut vaira. Aizdeve vysaidus vaicuojumus, atbiļdis īraksteja diktofonā i piečuok sapresēja, kai es soku. Myusu vacuokus ari intervēja i rezultatā veiduoja muotis monologu, kas ari izskanēja izruodē. Mes asam ari kai leidzautoris, kam cīši daudz īsaguļdejom ituo procesa tapšonā. Tī eistyn ir myusu stuosti. Par tū pošu Muzykys akademeju – tys ir reals Elīzys (Kuprukys, vīnys nu izruodis dalineicu – A.L.) stuosts. Muns ir par tū aktrisi. Zeimojās, ka ir atrosts koč kaids gabaleņš nu kotrys pīredzis i tuos savīnuotys kūpā – tik, cik var īkļaut pusūtrā stuņdē,” par izruodis radeišonys procesu stuosta Agnese Puisāne.

Aktrise pīzeist, ka izruode, kurā juospielej pošai sevi, ir emocionali izaicynūša: “Tys ir taids izaicynuojums, ka mes asam atkluojušys sevi i, gūdeigai sokūt, eipaši suokumā, nabeja vīglai. Tys, ka mes vīnkuorši izīmam i runojam par sevi. Eipaši, kod suocēs mieginuojumi, tod mums beja i vys vēļ ir tai, ka kasdīnā sasaduram ar vysaidom problemom, kas saisteitys ar cylvākim ar redzis trauciejumim – sabīdreibā, komunikacejā, koč kaidys birokratejis lītys, kam navar izsekuot. Tymā pošā laikā mums vajag īt iz skotivis i stuosteit tū pošu – kai ir realitatē. Akters var īīt lūmā i piec izruodis par tū vaira nadūmuot, bet myusu gadīnī eisti nav tuos relaksacejis. Mes navarim izīt uorā nu tuo. I vīnā šaļtī ruodejuos, ka nu drupeit jau ir par daudz.”

Izruode kai pošterapeja i spāka olūts

Agnese atkluoj, ka, nasaverūt iz emocejom, izruode ir ari kai terapeja, kas īškeji dzīdynoj: “Prūtams, mums mieginuojumūs beja vysaidi aspekti, ka vīnā šaļtī gryuts tikt ar vysu golā, kod tys pošom beja cīši emocionali. Tok izruode tymā pošā laikā mums beja kai terapeja, ari niu ir. Ir eistyn interesantai. Kod mes vaicojam cytim akterim, kai izīt nu lūmys, kū dareit, jī soka: “Mes nazynim, kam jius spielejat pošys sevi.” Mums svareiga ir ari īsasiļdeišona pyrma izruodis, tū dorom kotru reizi. Izruožu vadeituoja Ilze voda itū īsasiļdeišonu, i tys myus salīdej, savīnoj, saskaņoj ar izruodi. I tod rezultats tūp – kotru reizi varbyut koč kaidys niansis ir cytaižuokys, tok, nui.”

“Prūtams, ari slūdzeite beja taida, kas kasdīnā nabeja pīrosta. Kod suocēs diveji mieneši garūs mieginuojumu – nu desmitim leidz četrim, pīcim – tod, prūtams, ka beja taida iztureibys puorbaude. Maņ redzīs, ka tas cīši nūryudeja ari emocionalū daļu. Mums daudz kū īvuiceja itī mieginuojumi,” puordūmuos doluos Agnese.

Vīnā nu izruodis fragmentu Agnese izteiksmeigai skaita tautys dzīsmi “Aiz azara dyumi kiupa” latgalīšu volūdā. Jei skaidroj: “Tys ir taids latgalīšu tautys dzīšmu apkūpuojums. Ite ir runa par tū gaišū. Mes ari piečuok latvīšu literarajā volūdā sokom: “Dieviņš zina, Laima zina, ka saulīte gauži raud, pilni meži piebiruši saules gaužu asariņu.” Tys ir vīnkuorši par tū gaišumu.

Ideja ir taida, ka pasaulī ir i foršais, i na vysai lobs, tok vyss taipat saīt kūpā i beiguos ir koč kaids vīnums, kūpums, kas vystik vad iz pylnveiduošonūs, vad iz tū gaišū. Ka tu vari ticēt tam gaišajam, kam kasdīnā ari tys cīši paleidz.”

Jaunuo aktrise ari pīzeist, ka vysaida veida gryuteibys nūryudeja i lyka justīs puorlīcynuotuokai kasdīnā: “Kod beju mozuoka, es rausteju volūdu. Tys, ka asu palykuse puorlīcynuotuoka, maņ laikam cīši paleidzēja Muzykys akademejis ainā (izruodē – A.L.), kam tī maņ vajadzēja byut komisejis vadeituojai, kura eisti napījam tū naredzeigū, deļtuo, ka jī nazyna, kai īkļaut. Atrodu sevī tuos pūdzenis, kuruos nūmīdzūt, jiutūs kai pavysam cyts cylvāks, i izzynuoju, ka tū varu kasdīnā izmontuot. Ka agruok byutu drupeit kautriejusēs, dūmuodama, ka lobuok paīšu maleņā ar boltū vāzu, tod niu es mīreigai īmu pa īlu, koč i maņ varbyut cylvāki gryužās viersā. Bolsā tuo napasoku, bet atguodynoju poša sev – pagaidit, es tok ari ite asu! Es vaira nalīku sevi molā tik deļtuo, ka asu naredzeiga.”

Pasauļs nav tik redzeigūs rūkuos

Kas ir ituos izruodis golvonais viestejums i mierkis? Agnese stuosta, ka tī ir vairuoki: “Režisoris golvonuo dūma ir, ka itei izruode ir kai mīlesteibys viestule redzeigajim. Poša varu saceit, ka byuteibā itei ir ari izgleitojūša izruode. Tamā teik paruodeits, kai mes uztveram pasauli. Pīmāram, kai mes taustom lītys, kai mes tuos sadzieržam, kai izapauž redzis spektri. Izgleitojūšuo funkceja ir svareiga. Pa ūtram, mes līkam aizadūmuot i paruodam, ka var byut ari cytaižuok. Redzeigim vyss principā ir vīglai daīmams, leluokuo daļa lītu, funkceju. Myusu gadīnī vysu laiku pi koč kuo ir juopīsalāgoj. I bīži viņ nūjiuk koč kaida komunikaceja tik deļtuo, ka cyti nazyna, kai ar mums komunicēt. Jim ruodīs – ka tu neredzi, tod tu nikuo navari. Eistineibā mes cīši daudz kū varim.”

Aktrise ari stuosta, ka izruodei ir svareiga lūma stereotipu lauzšonā: “Mes gribim ari mazynuot škieršļus, cylvāku izlyktūs stereotipus. Mes asam cylvāki, mes asam ari ar sovim jūkim, ar vysaidom pīredzem, ari vysaidim mierkim. Pīmāram, tys, ka neredzeigais vystik var byut lobs akters. Labi, jis varbyut strauji nastaiguos pa skotivi, tok varbyut es, pīmāram, varu byut bolsa akters, radejis akters. Mes varim daudz kas byut. Iz skotivis mes ari paruodom, kai staigojam ar boltajom vāzom.

Maņ bīži, pījimsim, draugi voi cyti redzeigī soka – kai tu vīna poša vari puorsavītuot, kai tu tī biblioteku atrassi voi kai tu vyspuor tī tiksi golā? Es soku – mīreigai! Var īsavuiceit, ir orientiešonuos pakolpuojums rehabilitacejis centrā. Tys, ka tu esi naredzeigais, nanūzeimoj, ka tu nikuo navari.”

Parkū sabīdreibā tryukst izpratnis par naredzeigim cylvākim? Agnese skaita, ka pi vainis dalieji ir dreizais kasdīnys rytmys i naspieja īsadzilinuot: “Pa munam, vīns nu variantu varātu byut informacejis puorboguoteiba. Mes vysod koč kur skrīnam, mums koč kas telefonā juosaver, koč kur juoīspiej. Laiks rit nazkai dreižuok, i sabīdreiba vīnkuorši ir skrīnūša, tod aizavierst tei viereiba, empateja pret cytim.”

Tok Agnese ari dūmoj, ka naredzeigajim i jūs tivinīkim ir juouzajam daļa atbiļdeibys: “Nasagrybātu saceit, ka tik sabīdreiba ir vaineiga, ka naredzeigūs nazyna. Gūdeigai sokūt, ari mes poši asam pi tuo vaineigi, kam ir cīši moz naredzeigūs cylvāku, kuri regulari izīt uorpus četru sīnu. Ir cīši daudzi vacuoku, kas puorapryupej naredzeigus bārnus, koč i eistineibā naredzeigs cylvāks var ari patstuoveigai dzeivuot. Taišni saime īlīk bārnam, ka tu nikuo navari, ka tev vyss ir juopaleidz. Juopaleidz ir, tok ir situacejis, kod eistyn vari pats tikt golā i atrast rodūšus rysynuojumus, kai tū padareit.”

Izruodis “Gaisma, es tevi dzirdu” aktrise ari nūruoda iz leluoka mārūga izaicynuojumim, kas traucej izpratnis veiduošonūs: “It kai ir tī seminari, kas veļteiti dateikameibai, kulturys pasuokumu voi vidis vyspuor daīmameibai. Tok tūs seminarus sabīdreiba apmeklej laikam tik tod, ka jim ir koč kaida tīšuo saskare ar tū cylvāku. Prūtams, ari pedagogu tryukums. Latvejā, kai struoduot ar naredzeigim cylvākim, zynuos specialajā školā – Strozdumuižā. Es skaitu, ka kotrā vītā – bankā, poliklinikā, augstškolā – vysim vajadzātu zynuot, kai komunicēt ar cylvāku, kuram ir redzis trauciejumi voi ari kaida cyta invaliditate. Ari izgleiteibā materialu napīlāguoteiba, napīejameiba apgryutynoj. Cīši reši kurs naredzeigais kū nabejs studej voi pabeidz, kam vīnkuorši jam taidu vareibu nav. I tam kluotyn īt myusu napuorlīceiba, kam ruodīs, ka vyss ir redzeigūs rūkuos, tok eistineibā tai nav.”

Pīruodeit, ka naredzeigais var byut akters

Agnese stuosta, ka vys vaira ir īinteresāta turpynuot profesionalū izaugsmi aktrisis dorbā. Tok jei dasoka: “Ir taida dilema. Kod ar cylvākim runoju, maņ soka – dūmoj reali! Tok es soku, ka byutu gotova iz skotivis koč kū minimali dareit. Es jau par tū byutu eistyn pateiceiga. Vīnkuorši maņ gribīs pīruodeit, ka naredzeigais var byut akters. Nui, nazynu, voi es varātu būt, pīmāram, klasiskuo aktrise klasiskajā teatrī. Tok maņ redzīs, ka var atrast veidus, pīmāram, ir tys pats sajiutu teatris voi var atrast nazkaidu rodūšumu i pīlāguot. Tys vyss mani cīši bremzej. Respektivi, es nagrybu saceit, ka nūlīk pi vītys, saceisim pīkluojeiguok, – nūlīk iz luopsteņu izgleiteiba, kam aktermeistareibā eisti navaru tū dabuot.”

Tok Agnesis bolsā var skaidri sadzierdēt pošpuorlīceibu i ticeibu sovom spiejom, nasaverūt iz apleicejūs skepsi. Jei soka, ka lobpruot ari paraudzeitu byut runys pedagoge, dorbuotūs Radejis teatrī voi paleidzātu vysaidom institucejom byut īkļaunūšuokom, dolūtīs sovā pīredzē. Jau pavysam dreiži – 4. i 5. junī – Leļu teatra aktrisis gasteis Daugovpiļs teatrī, kab “Teatra festivala Nr.4” laikā pīduovuotu pīdzeivuot itū unikalū “dokumentalū taustivi” otkon.