Roksta autore: Inta Marija Savicka

Na tik sūli pa mežu stygom, bet ari ceļuojums pi seve – tai teik dasaceitys “Latgolys puorgojīņu dīnys”, kas jau catūrtū godu aicynoj dūtīs īpazeit dobu, kulturu i cylvākus Latgolā. Ar kotru pavasari i vosoru puorguojīni palīk par kusteibu, kurā sūpluok ainovom teik atkluotys saknis, stuosti i eistyna kūpā byušonys sajiuta.

Latgolys puorgojīņu dīnys aicynoj īpazeit dobu, kulturu i pošam sevi

Kotru pavasari i vysys vosorys garumā Latgola aicynoj – ni ar skaļom reklamom i banerim, bet ar pyrmajim sauļis spaitim, syltajom vieja bruozmom, zylūs azaru mīru, klusumu meža vydā i sirsneigim ļaužu smaidim. Ari 2025. godā “Latgolys puorguojīņu dīnys” otkon īskandynoj aicynuojums laistīs ceļā – ar kuojom, sirdi i viereigu skatīni. Itūgod pasuokums nūteik jau catūrtū reizi i pīduovoj septeņus maršrutus vysā Latgolā – nu Dagdys ļeidz Zylupei, nu Rāznys krostu leidz vysaidim cytaidim dobys plašumim. Kotrys puorguojīņs ir eipašs – ar sovu raksturu, stuostim, skotim i pīturvītom.

Gidi kai dzeivūs stuostu globuotuoji

Puorguojīni nav tik fiziskys izaicynuojums – tī ir kai dzeiva gruomota, kū var skaiteit ar kuojom. Gondreiž kotru puorgojīni pavoda vītejī Latgolys gidi, kuri stuosta par senejom bazneicom, pīminis vītom, kara pādim, dobys vierteibom i cylvākim, kuri itamā zemē dzeivuojuši, saimnīkuojuši i sapynuojuši.

“Gida bolss nas na tik faktus – tys nas apziņu, lapnumu i mīlesteibu pret sovu zemi,” tai soka vairuoki ilggadejī puorguojīņu daleibnīki. Līga Viļuma puorguojīņu dīnuos pīsadola jau trešū godu i soka: “Kotru godu atkluoju kū jaunu – i vītuos, i sevī. Puorguojīni ir palykuši vēļ interesantuoki – ir pīsaisteiti vītejī uzjiemeji, ražuotuoji, kas vysu padora vēļ interesantuoku i baudamuoku.”

Juos atmiņā vysvaira palics Pasīnis puorguojīņs – ar putekļainim granta celim +32 grādu korstumā, 28 kilometru garu maršrutu i bez gola gordu putru finišā. “Pasīnis bazneica, vītejuo ŗūkdarbneica-knipalātuoja i juos dorbi, kū īprīšk nabeju redziejuse – tys vyss palīk atmiņā. I doba! Zīdi, pļovys, azari – pat dzeivojūt Latgolā, ir tik daudz vītu, kū nabeju redziejuse.”

Ceļš kai seve īpazeišona

Daudzi daleibnīki puorguojīņūs pīdzeivoj kū vaira, kai tik ainovys. Tī ir stuosti – par seve puorvariešonu, par jaunu izpratni, par atsagrīzšonu pi saknem. Kaids daleibnīks puorguojīni izmontoj, kab izīt nu kasdīnys rutinys, kaidam tys ir ceļuojums piec sajiutu i pat dzeivis puormaiņu.

“Latveja ir moza, Latgola – vēļ mozuoka, bet ar itim puorguojīnim ir īspieja īpazeit, cik tei ir daudzveideiga. Prīcynoj i doba, i cylvāki. Maņ jau nu pusaudžu godu patyka atkluot jaunys vītys, tagad tī ir puorguojīni.”

Tū apstyprynoj ari Katrīna Grietiņa, kura puorguojīņūs īt i tūs voda nu pārnejuo gods. “Aizasuoce vyss ar tū, ka struoduoju Rēzeknis nūvoda turysma informacejis centrā, i vīns nu munu pīnuokumu beja paleidzēt organizēt puorguojīņus Rēzeknis nūvodā, partū pyrma vēļ izbaudeju puorguojīņus kai parosts daleibnīks, izzynuoju, kaids ir process, gatavojūtīs tam.”

Izzynūšs i pīpyldūšs turysmys

Latgolys puorgojīņu dīnys nav masu turysmys. Tei ir kai saruna ar vītu. Maršruti ļaun īpazeit i līgumus, i kulturviesturyskuos vītys – arheologiskūs pīminekļus, bazneicys, tautys i teiku apveitys vītys. Tei ir īspieja atkluot sovu dzymtū nūvodu i Latgolu ar cytom acim.

“Ar kotru sezonu pasaruoda jauni stuosti, jauni vītejī uzjāmumi, jauni objekti, jauni “Azaru stygys” pūsmi,” stuosta Katrīna. “Par tū maineiba byus vysod, bet cīši pozitīvā aspektā, kam bīži viņ pīsadola cylvāki, kas īt na pyrmū reizi, partū lobpruot kotrā puorguojīnī izzynoj kū jaunu.” Taipat Katrīna arī pīzeist, ka interese pīaug: “Paguojušajā godā nūteiktais daleibnīku skaits tyka sasnīgts puors stuņžu laikā. Tys beja pateikams puorsteigums, ka cylvākim Latgolā beidzūt ir interese par puorguojīnim.”

Sezonys atkluošonys puorguojīņs

11. majā tyka atkluota “Latgolys puorguojīņu dīnu” sezona ar puorguojīni Viļakys pusē. Tymā pīsadaleja apmāram 40 aktivistu, kas kūpeigai nūguoja 20 kilometru Bolvu nūvoda teritorejā. Puorguojīņa maršruts īkļuove Viļakys “Boltuo brīža” mototrasi, Viļakys bazneicys un cytus ainovyskus Latgolys skotus.

Puorgojīņu sezonu atkluoja ari Signe, kura “Latgolys puorguojīņu dīnuos” pīsadaleja pyrmū reizi. “Puorguojīņs beja interesants, naparadzams i vysaidu laikapstuokļu apvīnuots. Tys maņ atguodynuoja, cik svareigai ir byut dobā i pajimt pauzi nu vysu kasdīnys skriejīņu, kai ari, cik svareigi ir izzynuot Latgolys nūvodu. Taipat maņ cīši patyka gida snāgtuo informaceja i svaigi captuo maizeite, kas myus meili sagaideja nu poša reita,” soka Signe, kura pastreipoj, ka niu byus leluoka gribiešona īt puorguojīņūs. Taipat puorguojīņa laikā myus pavadeja gids Dzintars Dvinskis, kas vysā tuo garumā stuosteja interesantus faktus i īpazeistynuoja ar Viļakys svareiguokajim apsavieršonys objektim.

Puorguojīņu launadzeni

Kotram puorguojīņam ir na tik maršruts, bet ari beigu punkts, kas nav finišs, bet kūpā byušonys šaļts. Tei parosti sastuov nu cylvāku smīklu, čalu, čaja, virīņa i cytu gordumu.

“Ka suokumā devīs puorguojīnī mozā kompanejā, tod tagad braucam kūpā ar vīnu mašynu,” stuosta Katrīna. “Tu jau ceri kaidu konkretu cylvāku redzēt. Itymūs puorguojīņūs cylvāki nasabeist īpazeit jaunus cylvākus i parunuot cyts ar cytu.”

Daleibnīki palīk pazeistami i veidojās draudzeibys. Daži pīsadola bīžai, daži – kod var. “Bīži viņ tu dūdīs puorgojīnī sagurs nu vysu puorejūs nedelis aktivitašu, bet tei komunikaceja ar cylvākim ļaun par vysu aizmierst.”

Pīdareibys sajiuta, kas palīk

Kas palīk piec puorguojīņa? Nūgurums, jā. Bet ari sirsneigys sarunys, pīdareibys sajiuta, lapnums i jauna apsajimšona turpynuot īpazeit sovu zemi. “Ir tik jauka sajiuta, ka ir vēļ taidi paši leidzeigi dūmojūšī i Latgolys patrioti, kas mīļoj aktivu dzeivis veidu i skaita, ka ari tepat apleik var daudz kū redzēt, pat naceļojūt milzeigus attuolumus,” soka Līga Viļuma. Un, jā, – kaids reiz saceja: “Ceļš voda cylvāku, bet Latgola voda sirdi.”