Roksta autore: Marta Puzāka

Maja beiguos Rāznys stuovkrostūs topa vairuokys epizodis jaunai eiskinai “Mans Mugurkauls pieder Man”, kas viestej par pusaudzis Maijis īškejuo pasauļa atkluosmem tūpūšuos režisoris Sintijis Vasiļjevys redziejumā. Kūpā ar Sintiju pi eiskinys veiduošonys struodoj 18 cylvāku komanda, i fiļmiešonys vīta nav izalaseita najaušai, kam poša jaunuo režisore īt nu Latgolys. Sasatykom ar fiļmiešonys komandu, kab puorrunuotu eiskinys veiduošonu, sižetu i byušonu Latgolā.

Pi fiļmiešonys komandys Rāznas stuovkrostūs īsarūnu pyrma pušdīņlaika, ap 11 stuņdem, tok tei ir šaļts, kod fiļmiešonys komanda ir tikū pasamūduši. Izaruoda, fiļmāts ir leidz diveju naktī – Rāznys azarā, atkluojūt mauduošonuos sezonu i giunūt mieneša gaismu.

Nu plošuos fiļmiešonys komandys leluokuo daļa ir taišni studenti ci ari entuziasti, kuri izmontoj vareibu dabuot pīredzi. Pi reitišku runojam ar eiskinys scenareja autori, režisori i operatori Sintiju Vasiļjevu, golvonū gaismuotouju Samuelu Mārtiņu Lemantoviču, eiskinys golvonuos varūnis Maijis atveiduotuoju Katrīnu Rudzīti i akteri Rinaldu Striki, kurs tāloj Oskaru.

“Mes ar Samuelu vuicomēs vīnā kursā, tok puorejī dalinīki ir pīsasacejuši – kai akteri, tai ari fiļmiešonys grupa. Daudzi ir pīsasacejuši caur vīnu Facebook lopu, kas ir dūmuota kastingam. Īvītuoju tī sludynuojumu, pīsasaceja 50 cylvāku. Nu jūs izalaseju foršuokūs, i tai mes ari sasapazynom,” stuosta tūpūšuo režisore Sintija.

Latvejis Kulturys akademejis Latvejis Kulturys koledžys studente Sintija Vasiļjeva īt nu Latgolys sirds – Rēzeknis –, deļtam ari par vīnu nu eiskinys fiļmiešonys vītu izalaseita taišni Latgolā, Rāznys stuovkrostūs. Eiskina ir juos vuiceibu semestra nūslāguma dorbs – psihologiska drama, kuruos centrā ir pusaudze Maija, juos emocialuo izaugsme, identitatis mekliejumi i attīceibys saimē. Kina ir dzili personeiga i reizē aktuala plašuokai sabīdreibai – tei varātu uzrunuot kai jaunīšus, tai ari jūs vacuokus, izgaismojūt emocionaluo brīduma i pīdareibys temys.

Katrīna, kas kinā atveidoj golvonū varūni, pīcpadsmitgadeigu pusaudzi Maiju, stuosta: “Asu nu Kekovys. Īraudzieju sludynuojumu i saprotu, ka eiskinys tema ir cīši saistūša. Koč kaidā muokslinīcyskā veidā rezonēja ar mani. Nūdūmuoju, ka byutu interesanti pasavērt itū temu nu cyta skotu punkta – Sintijis veiduotuo scenareja. Asu fiļmiejusēs vīnā kinā i tei beja cīši švaka pīredze, deļtuo prīcojūs, ka pīsasaceju taišni ite, kam maņ niu ir puorsamejs prīškskots par kinu fiļmiešonu. Ir juosaprūt, kur tu pīsasoki i ar kaidim cylvākim tu struoduosi.”

Taipoš aktrise Katrīnā ar aizrauteibu pīmiņ vakardīnys fiļmiešonu: “Vysu vaira procesā maņ pateik ekstremuokys lītys! Vakar mes guojom mauduotīs. Naktī! Mes atkluojom mauduošonys sezonu, nu vysmoz es. Lobpruot šudiņ aizītu vēļ!” (Smejās.)

“Kinā tys izaver cīši skaisti, tok tamā šaļtī izaicynuojums beja gaisma. Beja cīši tymss. Akteri leida iudinī, tok es radzu akterus, a iudini nā. Dūmuojom, kai varātu izdareit tai, kab varātu redzēt vysu apleicīni, vidi. Nūlykom gaismu cīši augstu, taisejom mieneša gaismu, leidom mežā, taisejom vēļ vīnu gaismu,” par fiļmiešonu naktī paturpynoj golvonais gaismuotuojs Samuels.

“Nui, mums stuovēja kluot kinys Dīvs i mes atrodom rozeti tī, kur tai navajadzātu byut,” smejūtīs soka Sintija.

Interveja nūtyka trešajā fiļmiešonys dīnā. Da tuo jaunīši beja safiļmiejuši epizodis Reigys centrā, dzeivūkļa ainys. Piec fiļmiešonys Rāznā kai nuokušais pīturys punkts ir Roja. Kai pastreipoj eiskinys veiduotuoji, taišni Latgolys ainovys padareis eiskinys vizualū pasauli eipašuoku – azari, meži i skrajumi, kas snādz na tik estetisku dziļumu, tok ari veidoj sasaiti ar režisoris Sintijis dzymtajom saknem i bierneibys atmiņom.

“Deļkuo Rāzna? Kinā ir taids moments, kod Maija vaira navar, jei smūkst piļsātā. Jei pa dzymšonai ir nu lauku, ir puorsacāluse. Pyrmajā ainā, kod jei īīt sovā sātā, jei saprūt, ka nagrib tī atsarast. Aizbraukšona iz Latgolu ir kai izavaireišona nu piļsātys. Ari es poša taidā ziņā vysu lobuok jiutūs ite. Ari Rāznys stuovkrostūs asu bejuse īprīšk, ite ir skaisti, daudzi atmiņu. It kai vīna vīta, tok daudzi lokaceju – azars, kuopnis, sāta, tuos ustobys. Ir, nu kuo izalaseit,” stuosta Sintija Vasiļjeva.

Vaicojūt Sintijai, kai jei tyka pi idejis par eiskinu i taišni taidu sižetu, tūpūšuo režisore pīzeist, ka pyrma tuo beja sarakstejusi pīcus dažaidus scenarejus, tok pa juos pruotam tī nabeja pīteikūši lobi. Tys prasejs ilgu laiku, kab saprostu, ka vysu lobuok ir raksteit pošam par sevi – na tik tīšā veidā, tok abstrakti par sovom sajiutom.

“Kinys golvonais viestejums ir taids, ka golvonuo varūne Maija vysu laiku bāg nu sovu problemu ci ari rauga tuos iz kaida cyta nūgryust, ci pīsasīt pi kaida, kab jis byutu par juos atbolsta punktu. Kinys beiguos Maija atrūn poša sovu atbolsta punktu. Vysu kinys laiku ar jū nūteik vysaidys napateikamys nūtikšonys, i jei vysu laiku ir ar taidu īvylktu elpu. Elpoj tai sarausteitai. Kinys beiguos satīk sovu babu, kurū seņ nav satykuse. Jom ir saruna, piec kurys Maija īelpoj i izelpoj pylnu kryuti i iz momentu nūsamīrej pyrma nuokušuos vātrys. Tok beiguos tys moments, kod jei nūsamīrej, ir ari tys, kod juos mugorkauļs suoc pīderēt jai. Jei ir mīrā, leidzsvorā ar sevi,” par eiskinys viestejumu stuosta režisore.

“Maijai ir 15 godu. Juos vacuoki izaškir. Tai kai jei ir vacuokuo, jai ir juosaryupej par sovu mozū muosu. Tok taipoš jai ir cīši dumpinīcyskys vacums. Tei pastuoviešona par sevi ir svareiguoka par vysu. Jei meklej patvārumu koč kur laukūs, kur sateik ari puišus. Principā vīnaudžu attīceibys tymā vacumā ir dziļuokys, uorpasauleiguokys,” paturpynoj golvonuos varūnis atveiduotuoja Katrīna.

Pastreipojūt ari latgaliskū kinā, Sintija nūruoda, ka eiskinā izskanēs ari latgalīšu volūda – beiguos baba dzīduos tautysdzīsmi, pīškirūt stuostam simbolisku nūslāgumu i gūdynojūt kulturys montuojumu.

“Tei ir taida atsauce kai iz Maijis, tai iz munu bierneibu – šaļts, kod baba dzīduoja šyupeļa dzīsmi. Kod bārnam dzīd šyupeļa dzīsmi, tod bārns jiutās labi, mīreigi i aizmīg,“ stuosta Sintija.

Fiļmiešonys komanda pastreipoj, ka pats svareiguokais, kab saītu lobs i baudoms produkts, ir taišni organiziešona, kab vysi zyna, kur atsarast, kū dareit, kū fiļmeit i kai tys izavērs. Svareiga ir spieja sasadorbuot i eiskinā “Mans Mugurkauls pieder Man” tys cīši labi saīmūt, deļtuo jaunī kinys profesionali cer iz breineigu rezultatu. Plānuots, ka eiskina varātu byut gotova vosorys beiguos, tok tuos publiciešona vēļ ir iz vaicuojuma, kam tūpūšajai režisorei Sintija ir dūma pīsaceit eiskinu vairuokim konkursim.