Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

31. majā Kruoslovys nūvoda Ondrupinis lauku sātā ļauds saguoja i sabrauce iz ūtrū “Omotu tolku”. Itūgod omotu gūdynuošonā pastreipuota ols dareišonys tradiceja i tautys muzykanti kai atseviškys omots. Izīmūt uorpus īrostu nūtikšonu formata, Ondrupinis lauku sātys “Omotu tolka” ļaun byut kluotyn pi tradiceju i muociešonu, kas bejušys sūpluok godu symtu garumā, tok niu daleji pagaisynuojušys sovu aktualitati.

Omotu tolka Ondrupinis lauku sātā nūteik jau ūtrū godu piec kuortys. Ka pārņ izsvors tyka lykts taišni iz ols dareišonys tradiceju, itūgod tei tyka papyldynuota ar vēļ vīna omota – tautys muzykanta – gūdynuošonu.

Juopīzeist, ka pasuokuma apmaklātuoju skaits nabeja dyžan lels, kūpskaitā varātu byut ap 40. Tok tys ari vīnkuorši skaidrojams – 31. majā vysaiduos Latgolys vītuos beja plots i interesants nūtikšonu pīduovuojums, tymā skaitā Daugovpiļs piļsātys svātki, Lūznovys muižys zaļumballe i cytys nūtikšonys. Tamā pat šaļtī ols dareišona kai prasme i omots ir myusu dīnom gona specifisks, attīceigi taidā nūtikšonā navar byut runa par dalinīku kvantitati, dreižuok – kvalitati i jūs aizinteresieteibu. Itūreiz apmaklātuoju pulks beja gona raibs: saimis ar bārnim, vītejī ļauds nu Dagdys apleicīnis, puorstuovs nu Reigys laikmateiguos ols dareitovys “Labietis”, taipoš gosti nu Norvegejis, Suomejis i Leitovys.

Pasarunojūt ar Ondrupinis lauku sātys nūvodpietneicu Eviju Maļkeviču-Grundeli, dazynoju, ka juos pīredzē ir ari dorbs ANO Izgleiteibys, zynuotnis i kulturys organizacejā UNESCO. “Vīnā šaļtī, struodojūt taidā vītā kai UNESCO, saprūti, ka vysi tī papeiri i dorbs ar tradiceju saglobuošonu pasauļa mārūgā ir vīna līta i tys ir svareigi, tok, ka praksē nivīns tū nadareis, tradicejis taipoš izmiers i nikaidi papeiri tī napaleidzēs. Tai manī ari lānam suoce pasamūst misejis apziņa, ka vajag atsagrīzt iz dzymtū pusi i sagluobt vēļ tū, kas ir dzeivs i reals munā saimē, ari tū, kas vēļ palics apleik pi cytu, i turpynuot tū dareit pošai. Ka tu pats tū nadareisi, tu ari nasaprassi, tok, kod tev jau ir teoretiskuo bāze nu dorba vysaiduos organizacejuos, tu iz vysu verīs jau cytaižuok, ar leluoku izpratni.

Atsagrīžūt atpakaļ, es atsuoču nūsadorbuot ar keramiku, tod palānam aizguoja ari pasuokumu organiziešona, partū ka pošai tuo datryuka. Pozitivais pīmārs ir “Tradiceju škola”, maņ gribiejuos nūorganizēt nūtikšonu bārnim saisteibā ar vysaiduokom tradicejom. Nu suoku salaseju draugu puļceņu, tok beiguos izaruodeja, ka gona daudzim gribīs nazkuo leidzeiga, tok nabeja nivīna, kurs nūorganizej, i nav punkta, kur sasatikt. Ondrupinis muzejs ir eistyns muzeju stereotipu lauziejs, partū ka itys ir dzeivais muzejs, kur vēļ var saviļkt kūpā babu i probabu atminis i sazeimēt, kai tod tys eistyn beja. Tai ari lepejam kūpā tradicejis, kab tys mozais, pluonais dīdzeņš, kurs vēļ vysu satur kūpā, napuortryuktu. Saisteibā ar “Omotu tolku” juodarunoj, ka muzejā ir div autentiskuos sātys, kas ir atvastys nu Libeņu sādžys, tūs saiminīks beja Ignats Pudniks. I kai izaruod, Ignats bejs vīns nu slovanuokūs akmiņa ols dareituoju, nu kuruo vuicejušīs ari vairuoki ituos pusis akmiņa ols dareišonys meistari. Kod atsagrīžu, es nu jauna nūviertieju tū, kai muns tāvs taisa olu cīši arhaiskā metodē, kas nav cīši daudz sasaglobuojuse. Sovpus lelū īdviesmi itam pasuokumam dabuoju Leitovā, kur tykom paaicynuoti gostūs da Vikinta Motuza iz juo reikuotū ols festivalu. Mums cīši īpasatyka i redzīs, ka tys ir eistyn vierteigai, kam tim vacajim ari gribīs pasarunuot ar jaunajim, sovpus jaunajim navajag i gruomotu laseit, tev prīškā dzeivs cylvāks, kurs vysu lobupruot pastuosta,” doluos Evija.

Evijis tāvs Juoņs Maļkevičs, kurs olu dora jau vaira nakai 40 godu, stuosta, ka vuoreit olu vuicejīs nu tāva, kod vēļ beja mozs puika. Vyss aizasuocs ar muocekļa gaitom, kur golvonī pīnuokumi beja atnest, padūt i izmozguot. “Prūtams, ari vierūs, kū i kai tāvs dora, tod daguoja laiks i pats suoču vuoreit. Pa itim godim ols dareišonys pamats ir sasaglobuojs namaineigs, ar laiku tik ir īsavuiceits, cik i kaidys sastuovdalis vajadzeigys, vaira nav par tū juopīdūmoj, kam jau zynu, ka taidam daudzumam ols maņ vajag treis pudus īsola, deveni spani iudiņa, div muorcenis apeiņu. Ols saīt vysod, tik kaids saīt. Cīši daudz kas atkareigs nu īsola. Agruok es pats audzieju mīžus, taiseju īsolu, niu vystik ir liešuok nūpierkt gotovu īsolu. Sātā, kab sagataveit lobu īsolu, vajadzeigys vysmoz divejis nedelis. Vajag pareizi sadīdzēt mīžus, izkaļtēt, apcierst osnus, nūsejuot i tod samaļt, tys ir cīši lels dorbs,” stuosta Juoņs Maļkevičs.

Artūrs ir vīns nu pasuokuma apmaklātuoju, kurs pats ir dzims Dagdys pusē, niu dzeivoj Reigā, tok pamozam struodoj pi tuo, kab atjaunuot vactāva sātu tīpat Ondrupinis pogosta apleicīnis Strodūs. Artūrs stuosta, ka juo vactāvs ari nazkod dareja taišni taidu akmiņa olu. “Ari vysi muni onkuli sovulaik prota dareit taidu olu, tok es tūlaik par tū vēļ nasainteresieju, niu jī dīvamžāļ jau ir nūguojuši myužeibā, attīceigi ari itei tradiceja izabeidze. Kod suoču par tū interesētīs, nu sovu rodu informaceju vaira navarieju dabuot. Tod atrodu Juoni Maļkeviču, beju pi juo i vuicejūs, kai nūteik itys process. Piec munys mamys stuostu, kū jei pīmiņ kai bārns, veids, kai Juoņs dora olu, ir vīns pret vīnu, kai tū dareja juos tāvs, muns vactāvs.”

Vikints ir nu Leitovys, jis ir ols festivala organizators Androniškūs, kas atsarūn aptyvai 10 kilometru nu Anīkšču piļsātys. Jis stuosta, ka Leitovā septenis nedelis piec Leldīnis ir laiks, kod ļauds saīt kūpā i atsapyuš pyrma vosorys dorbu sezonys. “Ļauds piec zīmys i pyrma lelu lauku dorbu saguoja kūpā, vysi sanese īsolu, kas vēļ beja palics nu zīmys kruojumu, i bryuvēja olu. Tuos ari myusu dīnuos ir lelys svineibys kotram, kur vysi doluos ar vysim, i tys styprynoj vītejū kūpīnu. Mes ari raugom aicynuot iz pasuokumu ols bryuvātuojus nu vysa regiona, kab apkūpuot vysaiduokys ols bryuviešonys tradicejis. Myusu mierkis nav veiduot komercialu nūtikšonu, dreižuok palikt gūdeigim pošim pret sevi.”

Vikints ari stuosta, ka vīns nu tradicionalūs, tok mozuok zynomūs Leitovys ols veidu ir “keptinis”, kū varātu tulkuot kai “captais”. Ituo veida ols mysu cap kruosnī, kas vysubīžuok ir sīvīšu dorbs. Deļtam atškireibā nu Latvejis, Leitovā ols bryuvātuoji ir kai veirīši, tai ari sīvītis, varūt pat dīzgon drūsai saceit, ka ir puse iz pusi. “Mes ari niu bryuvejam olu taidā veidā i pamatā taišni deļ vacūs apleicīnis dzeivuotuoju, kurim tys ir veids, kai saīt kūpā, pasarunuot, atguoduot, kai poši darejuši olu, i daleitīs sovā pīredzē. Tei nav tik kūpīnys apvīnuošona, tei ir vasalu paaudžu apvīnuošona,” tai Vikints. Itūgod Andronišku ols festivalam ir desmit godu jubilejs, tys nūtyka 7. junī.

Vēļ vīns nu pasuokuma apmaklātuoju ir Larss nu Norvegejis, kurs ir dyžan aizaruovs ar ols bryuviešonys tradiceju izpieti. Jis doluos sovā pīredzē, ka pyrma 20 godim ir gona daudz ceļuojs i īpaziņs vysaiduokys vītys, tymā skaitā ari ols veidus i garšys, tok, asūt Leitovā, jis nūgaršuojs taidu olu, kai nikur cytur. “Tys Leitovys ols naīguoja nikaiduos ramuos, tys beja uorpus vysa, kū īprīšk beju nūgaršuojs. Tūlaik ari nabeja nikaidu gruomotu voi informacejis, ka Leitovā vajadzātu byut nazkaidam eipašam olam. Tai es pamozom suoču raudzeit meklēt īmiesļus, deļkuo tys ols ir tik cytaids. Maņ saguoja pagasteit pi vīna ols dareituoja Ramūna, kurs darynuoja captuo īsola ols veidu, nu juo es ari dazynuoju, ka itei prasme īt cauri vairuokom paaudzem, kas ir atseviška tradiceja, kaidys nav nikur cytur pasaulī. Kod es atsagrīžu Norvegejā, suoču pieteit ari norvegu ols dareišonu i saprotu, ka patīseibā nazynu pat sovys vaļsts tradicejis. Norvegejā vaira nav taida akmiņa ols, tys eksistēja nazkur ap 20. godu symtu, tok niu ir pagaisynuots. Tok ari niu Norvegejā cylvāki poši dora olu nu sovu mīžu, rauga i īsola. Cylvāki zynuoja, kai dareit olu vēļ pyrma lauksaimisteibys atteisteibys. Nu Dānejis ir atrodumi par ols dareišonu, kas īsastīp 2800 godu pyrma Kristus, nu Spānejis – 4300 godu pyrma Kristus.”

“Latgolā mani puorsteidz, ka daudzvīt ols dareišonys tradicejis ir cīši labi saglobuotys. Daudzi cylvāki arviņ poši gatavej sovu īsolu, pīmāram, Daiņs Rakstiņš, jam ir pat sovs raugs, kas ari ir cīši eipaši. Kod raugu izmontoj maizis cepšonā, nav eipaši svareigs, kaids tys ir, sovpus, kod raugs teik izmontuots ols bryuviešonā, ir cīši svareiga tuo kvalitate. Es beju īsaisteits zynuotnyskā pietejumā, kur mes puorbaudejom Daiņa Rakstiņa i vēļ vīna Latgolys ols bryuvātuoja raugu. Piec puorbaužu tykom pi sacynuojuma, ka itys raugs ir leidzeigs tam, kas teik izmontuots Leitovā, i attuoli, tok ari saisteits ar raugu, kaids teik izmontuots Norvegejā. Ka pajimt i sataiseit rauga dzymtys kūku, ir divejis saimis Eiropys rītumu daļā, sovpus Norvegeja, Latveja i Leitova izīt kai atseviška saime. Da šam asam atroduši tik div cylvākus Latvejā, kas izmontoj taidu raugu. Saīt, ka Latvejā i Leitovā ir nalela sauve cylvāku, kuri muok izmontuot sovu raugu ols dareišonā, Igaunejā itei tradiceja laikam ir izmyruse, vysmoz mes navariejom atrast nivīna pīmāra. Pa munam, taidi pasuokumi, kai itys, ir cīši svareigi, kab tradicejis reali sasaglobuotu. Itaidā veidā teik paruodeits, ka ols tradicejis nav vīnkuorši vacu ļaužu saīšonys, kur īdzert, tys ir daudz vaira.” Larsa blogu angļu volūdā par ols dareišonys tradicejom vari skaiteit ITE.

Nu “Labieša” gostūs beja atbraucs Aleksejs Jansons, kurs pīzeist, ka par pasuokumu dazynuojs gona najauši – juo mama pamanejuse īrokstu socialajūs teiklūs i padavuse jam ziņu. Aleksejs stuosta, ka jis 18 godu dzeivuojs Vuocejā, kur eipašā omotu školā apgivs ols dareituoja omotu, piečuok struoduojs tī kai ols dareituojs vairuokuos vītuos. “Dzeivojūt Vuocejā, vysu laiku gribieju atsagrīzt Latvejā, maņ te pateik. Deļtam es raudzeju atrast kaidu dorba vītu, aizraksteju Reinim Pļaviņam, kurs ir “Labieša” saiminīks, i jis saceja, ka nu 2025. gods byus vakance. Pusgodu pagaideju i atsagrīžu Latvejā. “Labietis” ir pyrmuo craft ols dareitova Latvejā, mums ir cīši rodūšs dorbs. Sovā olā raugom pastreipuot dabiskū i latvyskū, izmontojūt vysaiduokys zuoleitis, ūgys, madu. Sovpus itys pasuokums ir cīši eipašs, tys maņ atkluoj jaunys lītys par olu, kurys da šam nazynuoju,” doluos Aleksejs.

Na mozuok svareiga pasuokuma daļa beja ari tautys muzykantu saīšona. Par ideju gūdynuot tautys muzykantus kai atsevišku omotu vaira pastuosteja Ondrupinis tautys noma kulturys pasuokumu organizators Daiņs Platacis. “Ka nasamaluot, kapelu saīti pi myusu aizasuoce 2000. godu suokuos, beja dažys reizis, tok vieļuok nazkai apseika. Pārņ jau vyss praktiski beja saplānuots, tok es saslymu ar kovidu. Tai kai beju organizators i runys veirs, nūtikšonu daguoja atceļt. Itūgod maņ pīduovuoja organizēt saītu kūpā ar itim ols svātkim, es, prūtams, pīkrytu, kam tī, kur ols, juobyut ari muzykai! Ceru, ka mes tū pīkūpsim ari iz prīškdīnom.” Daiņs ari pastuosta, ka itūreiz gostu vydā ir Ondrupinis kapela, Zviergzdinis kapela, vēļ gostūs atbraukuse ari kapela nu Visaginys Leitovā, Daugovpiļs leitovīšu bīdreiba, Maltys kapela i kapela “Svātra” nu Augšdaugovys nūvoda. “Savuokt tūs, kas atbrauktu izastuot, nav tik i vīnkuorši, es jau pat nu janvara zvonu i sarunoju, kurs varātu atbraukt, koč ari kapelu ir daudz, ari svātku ir daudz! Vēļ juodarunoj, ka ir taida moza nalaimeite, ka cylvāki napamona vysys nūtikšonys. Afišys ir vysuos pogosta īstuodēs, ir škārsteiklā, nūvoda avīzē, ari iz afišu stulpu, tok tuos informacejis ir par daudz i nūtikšonys puorsakluoj,” skaidroj Daiņs Platacis.

Galerejā: “Omotu tolka” Ondrupinē. Foto: Laura Spundere, portals lakuga.lv