Roksta autore: Anželika Litvinoviča

Naseņ Reigā, muokslys galerejā “Alma”, tyka atkluota Vikys Ekstys personalizstuode “Bēres Slobodā”. Muokslineicai fotografeja ir palykuse par veidu, kai izpieteit atmiņu, saimi, nuovi i ari dzymtū Latgolu. Jai svareiga redzīs dzeivis patīsuma dokumentiešona vysvysaidūs veidūs, vysubīžuok – ar kameru rūkuos. Sarunā Vika stuosta par sevi, bierneibu, sovim dorbim i fotografeju kai miseju, kurai reiz ticēja bez kompromisu. Muokslineica nasabeist nu patīsuma ari tymā, kū stuosta par īdviesmi, muokslys izpratni, cytom dzeivis skaistom i mozuok pīviļceigom škautnem. 

Izaugšona Latgolā i stuostu saklauseišona

Vika Eksta ir nu Gruoveru pogosta, kas atsarūn Kruoslovys nūvodā. Tī jei pīdzyma i vuicejuos da 3. klasis, tok piečuok devēs pabeigt školys gaitys Kruoslovā. Tod laidēs studēt iz Reigu, i da šam dzeivoj i struodoj golvyspiļsātā. “Vau, cik nagaideits paviersīņs!” Vika ironizej par bīžu nūtikšonu daudzu Latgolys jaunīšu dzeivēs, raugūt tikt pi izgleiteibys uorpus dzymtuo regiona. “Es vys vēļ regulari tī gasteju pi sovu vacuoku. Daži nu munu rodūšūs dorbu ir cīši saisteiti ar Latgolu i munu pīredzi. Na vysod tū pošu pozitivuokū pīredzi,” pīzeist muokslineica.

Par bierneibu mozā Latgolys pogostā Vika stuosta: “Kotrā ziņā tys cīši atsaškir nu tuo, kai bārni myusu dīnuos dzeivoj. Vysaidys lītys, kai mes dzeivuojom i kū darejom, niu tyktu skaiteitys par bārnu tīseibu puorkuopumu. Tymā pošā laikā mums beja vareiba byut cīši patstuoveigim. Guojom bareņūs iz mežu vīni poši i tai tuoļuok. Vīna sovpateiba, kas maņ beja – Gruoveri ir krīvvolūdeigs cīms, muna dzymtuo volūda ir krīvu volūda. Apmāram ap tū laiku, kod beja juoīt školā, attaiseja ari klasi latvīšu volūdā. Muni vacuoki izdūmuoja, ka es varātu īt iz tū klasi. Beju vīneigais školāns klasē! I nabeja tai, ka bārnu beja moz. Vīnkuorši vysi aizguoja iz krīvu klasem. Dūmoju, ka kūpumā maņ beja naatkuortojama bierneiba.”

Vikai vys vēļ sovūs dorbūs ir svareigai ruodeit Latgolu. Jei pasadola ar vīnu nu pīmāru: “Maņ ir vīns dorbs par Valna azaru. Tys niu atsarūn Škeļtovys pogostā. Tyvuokais cīmats ir Gruoveri, i es taiseju taidu kai dokumentalu sereju tī, kam maņ cīši pateik itys azars, maņ patyka tī pavadeit laiku, i ir vysi itī mistiskī stuosti par tū. Es tī guoju, klausejūs, kū cylvāki runoj, drupeit pīraksteju vysaidys versejis i raudzeju fotografēt dobu i portretus. Dūma beja – tī ir tys mežs, syunys, azars, kai nu tuo vysa rūnās itī naparostī stuosti. Ari, pīaugūt turysmam, itī stuosti palīk vys natycamuoki. Niu kaidu laiku nav byuts, tok varātu vēļ pasaklauseit, kas ir jauns, kaidi jauni stuosti ir.”

Audiovizualuo muokslineica īzeimej dažus cytus darbeibys veidus: “Maņ ir taids vīns dorbs – video par munu tāvu. Dorbs varbyut nav tik cīši saisteits ar Latgolu, kam tī vaira ir taišni par kara traumom, partū ka jis ir Afganistanys kara veterans. Tok vysa darbeiba nūteik tī, Latgolā, jis ir tī. Vēļ maņ ir fotosereja “Dievs. Daba. Darbs” – es fotografieju sevi pamastā sātā, pieteju pamastu sātu. I daudzi dūmoj, ka tys ir Latgolā. Tok tys nav Latgolā. Cylvāki dūmoj, ka tys ir tī, partū, ka es asu nu tīnis. Tok reali itei problema nav tik Latgolā, tei ir vysūs Latvejis nūvodūs. Tys dorbs ir taiseits Kūrzemē. Itei problema ir aktuala vysā myusu Baļtejis vaļstu regionā. Tok muna īdviesme nazkū taidu radeit īt nu munys bierneibys pīredzis.”

Par “Bērem Slobodā” i radeišonys procesu

Pyrma padsmit godu nūmyra muokslineicys vactaņte Zoņa. Apsabruņuojuse ar 35 mm kameru i dažom malnboltajom “Ilford” filmom, Vika brauce iz bērem, kab “dokumentātu dzeivi taidu, kaida tei ir”. Jei stuosta, ka jaunuokuo izstuode ir kai pošreflekseja par personiskū i profesionalū izaugsmi, tai puordūmys par fotografeju i nuovi. Jei skaidroj: “Itī kadri ir uzjimti 2011. godā, taišni ap tū laiku, kod es suoču vaira nūsadorbuot ar fotografeju i par tū interesētīs. Tok izstuode ir sataiseita tik tagad. Tys saīt dorbs ar munu arhivu i drupeit ari vareiba atsavērt atpakaļ iz itū periodu, kod es tū fotografeju vuicejūs. Kai es tymā laikā par tū dūmuoju i kū par tū dūmoju niu. Daži attāli, kas ir itamā serejā, maņ redzīs vīnkuorši cīši lobi. Es seņ gribieju nazkurā šaļtī tūs izkopēt, lai ir fiziskys kopejis. Es vysupyrma beju pīrakstejuse tū aprokstūšū tekstu, tod suoču attālus kopēt. Tī ir sataiseiti analogajā laboratorejā.”

Vikai itei fotosereja ari lyka aizadūmuot par nuovi i sabīdreibys uztveri myusu dīnuos: “Veidojūt itū izstuodi, es kūpumā dūmuoju par bērem i tū, ka pādejūs 20–30 godus nivīns vaira nafotografej bēris. Tys skaituos pat nazkai napareizi. Tok munys babys sātā, tamā pošā Slobodā, ir vasals albums, kas pylns tik ar bēru fotografejom. Vysvysaidom. I cylvāki škierstā, i cylvāki, kas dramatiski raud, i vīnkuorši radinīki nūbiļdāti pi kopa. Tys maņ apstyprynuoja faktu, ka bēru nafotografiešona nav bejuse vysod īrosta. Tys ir koč kas, kas saisteits ar naseņuoku atteisteibu vaicuojumā, kai cylvāki verās iz nuovi i kaidu lūmu tei spielej myusu dzeivē. Itūšaļt ir tai – ka tik tū naredzēt, ka tik par tū nadūmuot. Pīmiņu par tū nagrib saglobuot koč kaidu īmesļu deļ. Es nasoku, ka tys ir labi voi slyktai, tok gribieju pastreipuot, ka tys nav tai bejs vysod.” Trešais aspekts, kū Vika ar izstuodi “rysynoj”, ir puordūmys par fotografeju kūpumā i juos personeigajom sajiutom, kas ar tū saistuos. Jei doluos: “Es vīnkuorši puordūmuoju tū, kai maņ tymā laikā ruodejuos, ka ir juodokumentej piļneigi vyss. Maņ beja sajiuta, ka tei ir muna misejis apziņa. Niu maņ taidys vaira nav. Itei izstuode ir ari puordūmys par 20. godu symta “Magnum” agenturu, par tuos radeitajom fotografejom. Tuos dorbus īpazeist kotrys cylvāks, kurs tai nūpītnuok pīsavierš fotografejai. Vysim ir taids periods, kod gribi byut kai “Magnum” fotografs. Itys tūreiz beja muns periods.”

Jei verās iz itū vaicuojumu ari nu antropologiskuo skotu punkta: “Tī ir ari drupeit kolonizejūšais redziejums. “Magnum” agentura ir sataiseita piec Ūtruo pasauļa kara, kab dokumentātu vysu pasauli – kai tei atsateista piec kara. Vystik tī beja nūteiktu tauteibu puorstuovi, kas devēs iz vysaidim tuoļuokim nūstyurim, kas dokumentēja vysu, kai ir. Vystik jī nese leidza sovu redziejumu nu sovu voldūšūs kulturu. Zeimojās – ka es raugu apropriēt (pīsavynuot, dabuot sovā eipašumā – A. L.) jūs stylu, tod es tymā pošā laikā raugu apropriēt redzīni, kur es īsarūnu iz sovu sādžu, it kai byutu taids korespondents nu Parizis. Niu maņ tys redzīs drupeit smīkleigai. Tok labi – nikas, tymā laikā tys beja cīši nūpītnai deļ mane. Drupeit ari itys temats tī pasaruoda.”

Hiphops īdviesmei i “konceptualais moments”

Iz vaicuojumu, kas muokslineicai paleidz rast īdviesmi, jei atsoka: “Itūšaļt mani cīši īdvasmoj klauseitīs hiphopu. Beju ceļuojumā Malnkaļnē, i ituo regiona hiphops maņ cīši īpasatyka, klausūs tū ari niu. Tok kūpumā gryuts pasaceit. Daudzi kas īdvasmoj. Koč kū interesantu redzi voi puorskaiti. Vysu laiku puorsamej tī īdviesmis olūti. Nav stabili.”

Niu Vika ari pasnādz fotografeju studentim i pīzeist, ka ar tū itūšaļt grybātu nūsadorbuot mozuok. Par plānim iz prīšku muokslineica soka: “Maņ niu nav baigūs plānu. Tok maņ interesej, kab caur sovu personeigū pīredzi varu atkluot dziļuokys temys. Grybu stuotīs Muokslys akademejā doktoranturā, i maņ juopīroksta projekta dasacejums. Tī vajag par koč kaidu temu dzili aizainteresēt. Maņ niu ir baiguo problema saprast, par kū tod es varātu tai aizainteresēt. Vysaidys temys golvā puorcyloju, i, tai gūdeigai sev atsokūt, maņ dzili nainteresej nikas. Maņ puorsvorā rūnās pieška interese – nazkū īraugu i saprūtu, ka itū maņ vajag pajimt. Maņ nasagrib ari izdūmuot. Tamā šaļtī, kod tu suoc nazkū izdūmuot, palīk nainteresantai. Vysim.”

Vikai Ekstai ir svareigai, kab muoksla ir patīsa i navyltuota. Sprīžūt par rodūšū procesu, jei pastreipoj: “Maņ redzīs, ka dokumentēt dzeivi taidu, kaida tei patīseibā ir, ir cīši byutyskai. Kam dokumentalī kodri – kod tu dokumentej sev svareigu nūtikšonu i pasaver piec ilguoka laika tūs – nūteikti tev paleidz atguoduot, kai vyss nūtyka. Partū maņ redzīs, ka tys ir forši. Vīns ir tys dokumentalais moments, ūtrys – vystik ari svareigai, kab tī byutu konceptualais moments, koč kaids vyspuorynuojums, kas nazkū vaira i plotuok pasoka. Tys ir gadīnī, ka tu tū gribi izstuodeit kai muokslys dorbu. Maņ ir dīzgon daudz tuos dokumentaluos bāzis vysam, kū doru. Maņ ir sarežgeitai vīnkuorši jimt i izdūmuot nazkaidu lītu – nazkaidu fantasy. Es ari navaru skaiteit fantastiku i tai tuoļuok. Tys man nainteresej.”