Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Juņa beiguos Latgolys Kulturviesturis muzejā (LKM), Rēzeknē, tyka atkluota jauna izstuode “Par rozēm un ērkšķiem”, kas veļteita piļsātys 740. godadīnai. Izstuodē var apsavērt vysvysaidus eksponatus, tymā skaitā fotografejis, dokumentus, muokslys i sadzeivis prīškmatus, taipoš ari amatnīku darynuojumus. Tuos vīnojūšais motivs ir rūze kai simbols, kas vysaiduos interpretacejuos i veidūs pasaruoda sevkurā eksponatā. Atkluošonys pasuokumu ar dzīsmem boguotynuoja etnografiskuo ansambļa “Rikava” dalineicys. Izstuode byus apsaverama da 17. augusta.

Interesanti, ka itūreiz izstuodē nav tik Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojuma duorgumi, tok ari eksponati nu Latvejis Romys katuoļu draudzem i cytim Latvejis muzejim, tūs vydā ari nu Jākubpiļs Viesturis muzeja, Aizputis Nūvodpietnīceibys muzeja, Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzeja i ari Līpuojis diecezis liturgiskūs tekstileju kruotivis.

Atkluošonys uzrunā LKM direktore Anastasija Strauta saceja, ka itei izstuode ir veļteita regionalajam i lokalajam, cylvākstuostim i tautys viesturis puslopom, tūs vydā ari rūžainajom, i tom, kas ar ierškeižim.

Atkluošonā diveji golvonī izstuodis kuratori – LKM Muokslys nūdalis vadeituoja Inese Dundure i viesturnīks Vladislavs Malahovskis – gostus izvede nalelā “ekskursejā”, pastuostūt par izstuodis saturiskajom sadaļom.

“Itei izstuode beja īcerāta jau pyrma vairuoku godu. Redzīs, pyrma treju godu mes Jākubpiļs Viesturis muzejā sasapazynom ar Žilu Bonviālu i pasvīdem jam ideju par rūžu tematikys izstuodis izveidi. Jam īpasatyka myusu ideja, i jis sataiseja sovu izstuodi, kas vysupyrma tyka izruodeita Fraņcejā, i tod daļa izstuodis tyka atvasta ari iz Rēzekni i papyldynuota ar Latvejis muzeju eksponatim. Myusu izstuodei “Par rozēm un ērkšķiem” nabeja vīgli atlaseit eksponatus, kam izaruodeja, ka rūžu tematika sastūpama eistyn cīši bīži. Ari myusu vītejuos katuoļu draudzis beja cīši atsauceigys, te ir eksponati nu Viļakys, Zylupis, Preiļu pusis i vēļ daudzu cytu vītu,” stuosta LKM Muokslys nūdalis vadeituoja Inese Dundure.

Izstuodē ir pīci tematiskī bloki. “Leģenda par Rozes pilsētu” stuosta par Rēzeknis senatni. Puorsamejūt laikim i varom, ir mainejīs ari piļsātys nūsaukums: Rositten (vuocyski), Rzežyca (pūliski), Režica (krīvyski). Tok, nasaverūt iz nūsaukuma maiņom, caur godu symtim ir sasaglobuojuse legenda par rūzi kai simbolu voi priņcesi Rūzi, kura kod naviņ augšanceļsīs kūpā ar sovu pili. Itamā sadaļā apsaverams ari eipašs zeimiejums, kurā attāluota kūka bazneica, kas beja pyrma niulejuos Jezus Sirds katedralis, tok nūdaga zibiņa spierīņa rezultatā. “Nu muzeja muokslys kruojuma itys ir vīns nu senejuokūs eksponatu. Tys ir ari breinums, kai mes tykom pi ituo eksponata – kaidā nu Fraņcejis “blusu tierdzenim” vīns kolekcionars beja atrads itū zeimiejumu. Jis tū na vīnkuorši puordeve tuoļuok, tok juo ideja par reizi beja dabuot rūkā tū piļsātu, kas attāluota zeimejumā i pīduovuot tuos vītys muzejam. Kolekcionars pats mums pīraksteja e-postu, i tai mes dabuojom itū zeimiejumu pi myusu,” stuostā doluos Inese Dundure.

Katuoļticeiba ir vīna nu Latgolys regiona nūzeimeiguokūs identitatis sovpateibu. Deļtam vīns nu izstuodis bloku nūsaukumu ir “Rožukroņa Karaliene, lūdz par mums!”, kurs atkluoj katuoļticeibys i Jaunovys Marijis kulta nūzeimi Latgolys identitatē. Godu symtu laikā Jaunovys Marijis tāls ir saplyuds ar Muorys mitiskū tālu, simbolizejūt spāku, gaismu i aizsardzeibu. Itamā sadaļā apsaverami vysaidi eksponati, kas ir saisteiti ar kristeigajom tradicejom, kur rūzei ir eipaša simboliska vīta. Par pīmāru, lūgu rozetis, kas ir naatjamama vydslaiku bazneicu arhitekturys sastuovdaļa. Taipoš rūzis motivs ir bīži sastūpams goreidznīku liturgiskajūs tārpūs i prīškmatūs, oltoru rūtuojumūs i svātbiļdēs. Izstuodē var apsavērt ari “Terra Mariana” (1186-1888) albuma kopeju, kas ir graznys izdavums, kurū Baļtejis katuoli duovuojuši pavestam Leonam XIII juo prīstereibys 50 godu jubilejā.

Izstuodis sadaļa “Mīliet mieru un patiesību!” veļteita storpkaru laikam, kod Rēzeknē uzplauka kultura i sabīdryskuo dzeive. Tys ari beja laiks, kod Latgola piec napylnu treju godu symtu administrativuos nūškierteibys palyka par naatjamamu Latvejis daļu. Rēzeknis piļsātai itymā laikā beja eipaši svareiga nūzeime – te 1917. godā nūtyka Latgolys kongress, kam beja izškirūša lūma Latvejis vaļsts tapšonā. Sovpus Ūtruo pasauļa kara prīškvokorā Rēzeknē tyka atkluots pīmineklis Latgolys atbreivuotuojim “Vienoti Latvijai”, kurs tautā vaira atpazeistams ar nūsaukumu “Latgolys Muora”. 20. godu symta 20. i 30. godūs Rēzeknē beja aktiva latvīšu i cytu tauteibu sabīdryskuo i kulturys dzeive, dorbuojuos teatri, muokslinīku kūpys, nūtyka publiski pasuokumi. Itamā sadaļā var apsavērt savīseigu nūtikšonu fotografejis, lītiškuos muokslys i sadzeivis prīškmatus, kotrā nu tūs ir ari rūzis motivs.

“Pēc rozēm sniegdamies, no ērkšķiem nebaidies!” ir veļteita Ūtruo pasauļa kara i okupacejis periodam. Daudz ļaužu tyka izsyuteiti, nūgalynuoti voi īslūdzeiti cītumūs. Taipoš daudzi myra nu boda voi slimeibu. Ekspozicejā var izzynuot ari par Lozdu saimi nu Rēzeknis nūvoda Vacrykovys i jūs saimisteibys “Roždārzmāja” liktini. Ari itei saime tyka izsyuteita, tok, lai cik gryuta nabyutu dzeive izsyutejumā, ļauds prota saglobuot cereibu i gaišys atminis nu dzimtinis. Par tū līcynoj Venerandys Lozdys veiduotuo i ar rūzis attālim ilustrātuo dzīšmu klade. Taipoš ekspozicejā radzams Helēnys Lozdys rūkroksta paraugs, kur jei aproksta rūžu kūpšonu, taipoš ari vairuokys Lozdu saimis kartenis.

Ekspoziceja “Auga, auga rūžeņa…” simbolizej cereibys i atdzimšonys laiku piec kara. Koč ari kolhozu i sovhozu dybynuošona īzeimēja latvyskuos kulturys paneikumu, tys ari beja laiks, kod nūsastyprynuoja Latgolys amatnīceibys tradicejis, eipaši Latgolys keramika. Nu 1980. gods tyka organizātys kasgadejuos Latgolys pūdnīku dīnys. Taipoš paraleli profesionalai muokslai dorbuojuos ari cyti tautys amatnīceibys meistari, taidā veidā komunistiskuos ideologejis apstuokļūs kultivejūt nacionaluos tautyskuos tradicejis.

Juodasoka, ka niulejuo izstuode “Par rozēm un ērkšķiem” ir simboliskys turpynuojums ekspozicejai “Rosemania/Rozes valdzinājums”, kurū Latgolys Kulturviesturis muzejs eistynuojs sadarbeibā ar bīdreibu “Maecenae” i tuos prīšksādātuoju Žilu Bonviālu. Te sevkuram apmaklātuojam ir vareiba apsavērt aptyvai 300 prīškmatu nu privatkolekceju Fraņcejā, Latvejis muzejim i Romys katuoļu draudzem, kurūs atsakluoj rūzis botaniskuo viesture, zīdu simbolika gleznīceibā, keramikā, parfimerejā i tt. Izstuode apsaverama da 20. septembra.

Fotogalereja: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv