Roksta autore: Anželika Litvinoviča, portals lakuga.lv

Anna Briška ir Augšdaugovys nūvoda kulturys centra “Vārpa” folklorys kūpys “Dyrbyni” vadeituoja jau 18 godu. Beidzamūs pīcu godu laikā juos darbeibys lūks ir eipaši pasaplašynuojs ari akademiskajā vierzīnī – cīšā sadarbeibā ar Reigys Tehniskuos universitatis (RTU) Rēzeknis akademeju jei kūpā ar kolegim atteistej volūdys tehnologejis i izstruodoj vysaidus digitalus reikus, pīmāram, ilgi gaideitū tezauru latgalīšu volūdā. Juos sirdslīta ir muzyka i latgalīšu kultura. Sarunā ar Annu apsprīdem darbeibu folklorys kūpā, izpratni par latgaliskū identitati, kulturys populariziešonu i atbolstu, kai ari tū, kū kolektivam nūzeimoj daleiba Valmīrmuižys etnomuzykys festivalā.

Muzyka vysod sūpluok

Anna soka, ka muzyka vejās cauri juos dzeivei jau nu pošys bierneibys: “Pīmiņu, kod maņ beja daži gadeni, maņ vīnu šaļti beja aukleite. Tūreiz vēļ ansambli tai nasauce, bet myusu dīnuos tys ir etnografiskais ansamblis “Naktineica”. Vīna nu tuo [ansambļa] teicieju beja muna aukleite – Olga Afanasjeva. Es jū ari, moza byudama, īsauču par “ļa ļa ļa” taņti, kam jei maņ nazkū vysod dzīduoja. Ari bārnuduorzā es dzīduoju. Tys vyss sasasauce ar pūsmu pyrma “Baltica” festivala i vysu tū folklorys kusteibu. Tuos beja 80. godu beigys. Nui, saknis ir cīši dzilis.”

Folklorys kūpys vadeituoja ari soka, ka piečuok muzyku izalaseja vuiceitīs profesionalā leiminī: “Tod, kod suoču vuiceitīs školā, munys draudzinis aizguoja iz muzykys školu. Tī jau beja suocīs gods. I es saceju vacuokim – munys draudzinis ir tī, kai es naīšu? Es grybu īt! Es piļneigi izpiļdeju vysus vyngrynuojumus i mani pajēme tī vuiceibu goda vydā. Beju ari vīna nu tūs, kura pabeidze da gola. Muzyka vysu dzeivi koč kur ir – i kai hobejs, i kai darbeibys jūma.”

Latgaliskais – kūpts, atteisteits, pylnveiduots

Ar sovu dorbu latgalīšu kulturys lobā Anna Briška ir sevi pīruodejuse kai tuos viestnesi. Kai Anna izalaseja taišni itū darbeibys jūmu? Jei pīmiņ: “Taids cīši svareigs īdviesmis punkts beja 2002. gods vosora, kod es tyku nūmetnē “Vosoruošona”, kas nūtyka Špogūs. Tī saprotu – bāc, tys ir taids pasauļs! Tys maņ piļneigi beja taids atkluojums. Īpasazynu ar latgalīšu aktivistim – Ilonu Zaicevu (Ratinsku), Ilzi Spergu, Juri Viļumu, i maņ tys eistyn beja taids wow. Saguoja tai, ka ari īsastuoju tūreizejā Rēzeknis Augstškolā filologūs, četrus godus studieju filologeju. Tī beja ari lekcejis pi Ilgys Šuplinskys, kas jau tūreiz nūmetnē maņ radeja nazkaidu smedziņu eksplozeju pozitivā nūzeimē. Ari cytim pasnīdziejim beja lela lūma. Latgaliskais palyka par svareigu munys identitatis sastuovdaļu, kas ir kūpts, atteisteits, pylnveiduots.”

Anna pīzeist, ka lela lūma ir ari sajimtajai izgleiteibai: “Pasasokūt Rēzeknis pīredzei, vyss tai atsateisteja. Ka tū studej i par tū interesejās, tys jau ir taidā profesionalā leiminī. Mes skaitejomēs kai latvīšu volūdys filologi, tok drūsai varu saceit, ka asu kai latvīšu, tai latgalīšu volūdys filologs, kam mums beja itī padzilinuotī kursi latgalīšu literaturys viesturē – i prozā, i dramā, i dzejā atseviški kursi –, ari latgalīšu raksteibys kursi i latgalīšu folklora specifiski. Ari muns magistra dorba pietejums Daugovpiļs Universitatis storpkulturu attīceibu programā beja taišni par latgaliskū identitati – kai tū ītekmej multikulturala vide. Varātu saceit, ka tys ir pieteits pat akademiskai. Ka reiz tu ej tik dzili, tod tys paruoda, ka tei ir nūzeimeiga daļa nu tovys dzeivis.”

Iz vaicuojumu, voi latgalīšu kultura sajam pīteikamu atbolstu nu vaļsts, jei atsoka: “Ka runoj par pādejim godim, kai mums ir Viesturyskūs zemu lykums, skaitu, ka ir daudz leluoks atbolsts. Es vys vaira saceitu, ka veiksmis stuosts ir tymā, ka latgalīšu kulturu asam pacāluši profesionalā leiminī. Par tū juopasasoka ari koncertzālei “Gors” Rēzeknē, kam latgalīšu muzyka suoce skanēt profesionalā vidē iz profesionalu skotivu. Tys otkon iz reizis beja īmeslis profesionalim komponistim veiduot jaunus skaņdorbus. Es ar dūmubīdrim reikuoju muzykys festivalu “Muzykys skrytuļs”, mes tamā vysā vydē jau vuorejomēs. Niu tī dalinīki ir izavuicejuši muzyku ari vysaida leimiņa izgleiteibys īstuodēs – leidz pat akademejai. I tys attaisa pavysam cytu perspektivu.”

Anna dasoka, ka puorsamej ari izpratne par latgaliskū kulturu: “Ūtrys ir tys, ka ir vareiba ari koncertēt. Tī koncerti nav vaira kai agruok, ka nazkū smīkleigu dzīdi latgaliski i teic populars tik par tū, ka esi smīkleigai latgaliskys. Nā, par tū mes navarim byuteibā myusu dīnuos runuot, kam tys saturs ir cīši filozofiskys i dziļš, i tuos temys ir vysaidys. Tys jau ir aizejūši, ka mes tik nazkū komisku gribim ar latgaliskū padareit, tam ir eistyn dziļš saturs i ari profesionals snāgums. Leidz ar tū automatiski – ka mes pretendejam iz taidu profesionalū leimini, tod ari nav problema Vaļsts kulturkapitala fondam pabaļsteit ituos daudzuos īceris.”

Kai popularizēt latgalīšu kulturu?

“Es grybātu dasadūrt myusu folklorys kūpys “Dyrbyni” specifikai. Mes jau deveņus godus struodojam ar Ontona Skryndys materialu. Jū zynim kai vīnu nu taidu Latgolys varbyut pat influenceru, ka varātu tai saceit, kam jis beja gazetys “Drywa” izdeviejs. Jis beja cīši aktivs, i reizē ar sovim bruolim – Benediktu i Kazimiru – jī beja taids latgalīšu inteligencis kūduls. Taišni Ontons palyka par kara uorstu, cīši tautā īmeiļuotu uorstu, kam jis ari snēdze mediciniskū paleidzeibu pat cylvākim, kuri navarēja samoksuot par tū. Radzu, ka, suocūt pieteit Ontona Skryndys dzeivis guojumu, tī atsakluoj cīši daudzys škautnis, i tys otkon ir vasals pasauļs. Jūkoju – ka maņ prosa, kas ir tys veirīts, par kurū tu vysuvaira dūmoj, pādejā laikā atsoku, ka tys ir Ontons Skrynda. Juo montuojums maņ ir koč kas. Paļdis tam, ka beja pandemejis laiks i Latvejis Nacionalajai bibliotekai paļdis, ka tei attaiseja periodika.lv daīmamu. Maņ saguoja atrast vaira par tyukstūšu vīneibu – Ontona Skryndys garuokys i eisuokys dzīsmis, meiklis, ticiejumus, stuostus par dzeivi muižā i tt. Suoču tū pieteit, izzynuoju par itū personeibu vaira. I mes tykom da tuo, ka pat sagatavejom materialu albuma izdūšonai, i tys ir tys, ar kū asam gaideiti Reigā, Valmīrmuižā. Asam gaideiti festivalā “Baltica”, i tei ir myusu boguoteiba, duorgums, ar kū varim lapnuotīs,” stuosta Anna.

Jei pastreipoj, ka ir juobyut rodūšim i “juorūk dziļuok viesturē”: “Pa munam, ka mes papieteitu tū, kas mums ir pogostā voi tamā piļsātā, kur dzeivoju, tī var tik interesantys lītys atrast. Kū dziļuok mes viesturē atrūnam, tū nu kulturys menedžmenta redzīņa var ir ari daudz vīgļuok popularizēt. Tam ir taidys dzilis saknis – mes ite runojam par materialu, kuram ir vysmoz 125 godi. Bet kūpumā – kai tod popularizēt? Meklejam koč kaidys vītys legendys! Mes eistyn par kotru apdzeivuotu vītu varim atrast cīši daudz. Par tū es puorsalīcynuoju, kod ar kolegim veiduojom Latgolys lingvoteritorialū vuordineicu, kas ari beja taids wow. Paļdis Ilgai Šuplinskai, kura itū ideju pīduovuoja i atteisteja, sataiseja itū vuordineicu, kam tī ir byutyski 300 koncepti, kas latgalīšim, Latgolys dzeivuotuojim ir svareigi. Kod mes ar cīši lelu zynuotnīku grupu suocem itū pieteit, tī beja taidi atrodumi, par kurim kasdīnā narunojam. Tok, ka aizīmam iz arhivim, bibliotekom, tī tei informaceja vys vēļ ir. Mes tū salīkam kūpā i ir fantastiski izdavumi, kurūs dziļums ir vīnkuorši naizsmeļams. Tī var raktīs i raktīs. Svareigai ir apsazynuot itūs sovus stuostus, nūviertēt tūs i ar jim dzeivuot – veiduot, atteisteit. Tod tim stereotipim vīnkuorši vaira nav vītys, kam mums ir cytys lītys, par kū runuot. Es varu runuot par Ontonu Skryndu, Fraņci Trasunu, “Nezināmo Rēzekni”, varu runuot par koč kaidu konkretu Daugovpiļs apleicīni, kur ir sovys dzilīnis.”

Anna sprīž, ka Latgolys kultura vaira nav tik cīši ar stereotipim apveita: “Es dūmoju, ka eistyn cīši ir puorsamejuse vide. Prūtams, nazkaidi puorsteigumi laiku pa laikam, nazkaidi stereotipi pasaruoda i ar tim juosasadur. Nasaceisim, ka stereotipi par Latgolu vaira napastuov. Tok tys laikam ir par tū, kai es kai latgalīts sevi pozicioneju. Byuteibā, ka maņ vaira uorpus Latgolys navar kuopt iz golvys i saceit – jums tī elektreibys nav i jius kūkūs dzeivojat. Pyrma 25 godu itaids stuosts vēļ beja, poša ar to sasadyuru iz sovys uodys. Tok es jau tod zynuoju nu kurīnis asu i tū, ka maņ ir ar kū lapnuotīs. Ari storpkulturu attīceibu studeju laikā puorsalīcynuoju – kū dziļuok kaida etniskuo grupa apsazynoj sovu identitati, tū jī stypruoki. Vysupyrma, jī sevi vaira pazeist, jī poši ir stypri i spiej lobuok saprast ari cytu grupu puorstuovus. I tei, pa munam, ir miļzeiga gudreiba – kū mes dziļuok sevi pazeistam, dziļuok sovu viesturi zynim, tū myusu dīnuos varim tai puorlīcynuotai par sevi pastuovēt i ari cīši daudzys vareibys izmontuot, radeit, veiduot.”

Jaunuos “viersyuneitis”

Jau dreiži, 5. julī, folklorys kūpa “Dyrbyni” laissīs iz Valmīrmuižys etnomuzykys festivalu. Kolektiva vadeituoja pīzeist: “Tei ir taida sova veida viersyuneite, iz kū tīktīs folklorys jūmys puorstuovim, grupom, kas itamā jūmā dorbojās. Mums tei ir kai lela duovona, skaista vareiba. Maņ, prūtams, pošai teiri subjektivi varbyut ir interesanta vysa festivala organizaceja, kam ari vairuokus godus asu reikuojuse “Muzykys skrytuli”. Ūtrys – byuteibā vysu laiku braucam koč kur uzastuot i mums lyudz nūdzīduot tik kaidys divejis dzīsmis. Ir ari vysaidi pasuokumi – bīži cylvāki dzīd, doncoj ar fonogramu, i mums ar dzeivū muzyku ir cīši gryuši īsakļaut, kam tī pavysam cyti akustikys lykumi struodoj.

Sovpus itymā etnomuzykys festivalā vysi ir taidi, kai mes! Vysi spielej folkloru, tu vari byut sovejūs vydā. I mes braucam ar gondreiž stuņdis programu, na tik diveju dzīšmu deļ. Cīši intensivai gatavejamēs. Paļdis munai grupai, kam praktiski vysi dalinīki ir bez muzykaluos izgleiteibys. Tys ir amateru kolektivs. “Dyrbyni” ir myusu hobejs i breivais laiks, kū veļtejam. Eistyn asu cīši lapna par sovim dalinīkim, ka mums izadeve īraksteit albumu taidā cīši koncentrātā veidā. Itei ir vareiba vysu tū programu iznest saulē, kam faktiski cytys vareibys ite, iz vītys, ir dīzgon gryuši atrast.”