Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Vīnā nu ituo rudiņa Saeimys Cylvāktīseibu i sabīdryskūs lītu komisejis Latgolys apakškomisejis sēdem tyka sprīsts ari par latgalīšu volūdys lūmu 2023. gods Vyspuorejūs latvīšu dzīšmu i deju svātkus i tuos īkļaušonu 2028. gods svātku programā. Sēdē itys vaicuojums tyka apsavārts, pasasokūt bīdreibys “Latgolys Saeima”, Latgalīšu kulturys bīdreibys, Latgolys etnografiskuos viestnīceibys i ari Latgolys Plānuošonys regiona atteisteibys padūmis elektroniski īsyuteitajam aicynuojumam.

Kai saceits aicynuojumā, kas tyka īsnāgts Saeimys Cylvāktīseibu i sabīdryskūs lītu komisejā, tyvojūtīs XXVIII Vyspuorejim latvīšu dzīšmu i deju svātkim 2028. godā, Latgolys navaļdeibys organizacejis i Latgolys Plānuošonys regiona atteisteibys padūmis puorstuovi sovlaiceigai aicynoj aktualizēt Latgolys kulturviesturyskuo montuojuma vītu i lūmu svātku kontekstā.

Par dzīšmu i deju svātku procesu i svātku reikuošonu atbiļd Latvejis Nacionalais kulturys centrys (LNKC), sovpus Kulturys ministreja ir uzraugūšuo instituceja, i jau niu LNKC struodoj pi gaidomūs svātku satura. Aicynuojumā teik lyugts atbolsts latgalīšu kulturviesturyskuo montuojuma i latgalīšu izceļsmis autoru dorbu īkļaušonai dzīšmu i deju svātku kūpkoru koncertā, taipoš deju lelizvaduma i pyutieju orkestra koncertu programuos vysmoz 10–12 % apjūmā nu kūpejuos programys. Procentualais apjūms teik pamatuots ar pādejā tautskaitē dabuotūs datu proporcionalū atspīgeļuojumu. Taipoš teik pīmynāts, ka Latgolys kulturviesturyskuo montuojuma īkļaušona svātku programā ir byutyskys prīšknūsacejums latgaliskuos identitatis styprynuošonai, eipaši itamā geopolitiskajā situacejā.

Latgolys etnografiskuos viestnīceibys vadeituoja Iveta Seimanova paskaidruoja, ka nu suoku LNKC tyka nūsyuteita pyrmuo viestule, kurū paraksteja desmitim Latgolys inteligencis puorstuovu, kuri beja naapmīrynuoti ar faktu, ka 2023. gods svātku lelkoncerta nūslāgumā nu 50 dzīšmu tik vīna – “Zīdi, zīdi rudzu vuorpa” – beja latgaliski. Piec ituos viestulis nūtyka moza sasatikšona ar LNKC, kur Latgolu puorstuovēja Iveta Seimanova, jurists, Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūmis prīšksādātuojs Agris Bitāns i Latgolys Plānuošonys regiona padūmis prīkšsādātuojs Aldis Adamovičs. Sovpus piec ituos sasatikšonys viestule tyka nūsyuteita ari Saeimys apakškomisejai.

Itūreiz sēdē kluotīnē voi attuolynuotai pīsadaleja vaira nakai 20 personu, tok vysaktivuok diskutēja i sovu redziejumu izsaceja apakškomisejis prīšksādātuojs Edmunds Teirumnieks, apakškomisejis sekretare Anna Rancāne, Kulturys ministrejis parlamentarais sekretars Aleksandrs Kalējs, Latgalīšu kulturys bīdreibys vadeituoja Ilga Šuplinska, Bolvu nūvoda pošvaļdeibys deputate Ruta Cibule, Latgolys etnografiskuos viestnīceibys vadeituoja Iveta Seimanova, LNKC Dzīšmu i deju svātku tradicejis atteisteibys i saglobuošonys nūdalis vadeituoja Sarmīte Pāvulēna, LNKC direktore Signe Pujāte.

Deputats i bīdreibys “Latgolys Saeima” puorstuovs Jurs Viļums sēdis uzrunā saceja, ka jam kai dzīšmu svātku dalinīkam ir sajiuta, ka dzīšmu svātkūs latgaliskuo palīk mozuok, jis ari saceja, ka davērst itam vaicuojumam viereibu byutu navaļdeibys organizaceju pīnuokums. Taipoš Jurs Viļums atguodynuoja, ka Vaļsts volūdys lykumā ir nūsaceits, ka vaļsts nūdrūsynoj latgalīšu volūdys aizsardzeibu, saglobuošonu i atteisteibu.

Kulturys ministrejis parlamentarais sekretars Aleksandrs Kalējs saceja, ka itaida veida sasatikšonys ir cīši svareigys, kab veiduotūs jāgpylnys diskusejis: “Nav švuorbu par tū, ka Latgola ir itūs svātku daļa, cīši aktiva i radzama, ar sovu volūdys skaniejumu, ar sovu kūpīnys spāku. Kulturys ministreja tū dzierd i nūviertej. Vīnlaikus ir skaidrys, ka, jamūt vārā Viesturyskūs zemu lykumu, ir sparti pyrmī sūli vierzīnī, kab skaidri īzeimuotu kotra kulturviesturyskuo nūvoda eipašeibys i eistyn izcaltu vysaideibu. Svareigi pīminēt, ka pa vydu svātkim nūteik ari vysaiduokys aktivitatis kai Bolvūs, tai Preiļūs i Daugovpilī, tī ir pyutieju orkestru svātki, deju svātki, dzīšmu svātki, kas teik organizāti ar lelu pošvaļdeibu atbolstu, pa munam, itys kūpdorbs ir cīši svareigs.”

LNKC vadeituoja Signe Pujāte sēdē pīzyna, ka ir suokts dorbs pi gatavuošonuos nuokušajim dzīšmu i deju svātkim 2028. godā. Dreizumā tiks izsludynuoti muokslinīcyskūs koncepceju konkursi, kas nūzeimoj, ka muokslinīcyskuos grupys vaicuos vīna piec ūtrys i sagataveis pīduovuojumu 2028. gods programom.

LNKC vadeituoja Signe Pujāte dalejuos ar Latvejis Nacionaluo bibliotekys sataiseitū Dzīšmu i deju svātku repertuara apkūpuojumu nu 1873. gods. 150 godu laikā tyka izpiļdeitys 690 dzīsmis, nu kurūs 1/3 daļa ir tautysdzīsmis, tūs vydā latvīšu, latgalīšu i ari cyttauteibu dzīsmis. Nu 174 tautys dzīšmu 17 ir latgalīšu volūdā, tys ir aptyvai 10 % nu vysa tautysdzīšmu repertuara. Pyrmuos dzīšmu apdaris, kas ir definejamys kai latgalīšu tautysdzīsmis īt nu 1931. gods. Sovpus LNKC kolege Sarmīte Pāvulēna papyldynuoja, ka pārnejūs dzīšmu i deju svātkūs tyka puorstuovāti vairuoki Latgolys komponisti, tūs vydā ari Laura Jēkabsone, Jurs Vaivods, Ilona Rupaine.

Taipoš jei papyldynuoja, ka 2023. gods dzīšmu i deju svātku koncertūs ir bejuši vysmoz seši prīšknasumi, kuri vysaiduokūs veidūs personificej Latgolu. Leidzeiga situaceja beja ari 2018. godā.

Cylvāktīseibu i sabīdryskūs lītu komisejis Latgolys apakškomisejis prīšksādātuojs Edmunds Teirumnieks izasaceja, ka ari pats apmekliejs 2023. gods dzīšmu i deju svātku nūslāgumu koncertu i asūt pīdzeivuojs viļšonūs, ka eistyn nabeja dzīšmu latgalīšu volūdā. “Niu mums grybātūs redzēt dīzgon stryktu scenareju, cik daudz vystik latgalīši teik īsaisteiti, na tik jau uzskaiteitajā 150 godu statistikā, kas varbyut pat nav naloba, tok nav tys apjūms, iz kurū mes īmam ari kulturviesturyskūs zemu sakarā. Deļtam tys latgalīšu dzīšmu i deju procents byutu juokuopynoj,” tai E. Teirumnieks.

Deputāte i komisejis sekretare Anna Rancāne pastreipuoja, ka navajadzātu skaiteit procentus i raudzeit saprast, voi kaidam nu dirigentu ir bejuse baba nu Latgolys: “Latgaliskajam ir juobyut dabiskam, mes ar tū aplīcynojam sovu latvīteibu, sovu identitati i tuos daudzveideigumu.”

“Tam nav juobyut tik folklorys i kulturviesturyskajam montuojumam, tai juobyut apzynuotai darbeibai, ka mes vysys svātkus nedelis programā ītveram ari jaundorbus i originaldorbus, tūs vydā ari dzīsmis latgalīšu volūdā. Tok te ir ari vīna beistameiba, par kurū es aizadūmuoju. Dzīšmu i deju svātki ir latvīšu tautys viersyuņu atruodeišona, kur juobyut vysaugstuokajai kvalitatei. Ir cīši svareigi naīkļaut latgaliskū tikai deļtam, ka “vajag”, vys tam juobyut ari cīši kvalitativam i vierteigam sevkurā volūdā.” Anna Rancāne ari darunoj, ka ite byutu juomeklej rysynuojumi, īspiejams, tei varātu byut Vaļsts kulturkapitala fonda programa, kab komponisti i dzejnīki byutu īinteresāti radeit dorbus latgaliski, kas tyktu īnasti myusu kūpeigajā repertuarā.

Latgalīšu kulturys bīdreibys vadeituoja Ilga Šuplinska saceja – ka niu teik plānuots izsludynuot konkursu iz muokslinīcyskuos koncepcejis izstruodi nuokušajim dzīšmu svātkim, tod konkursam teik radeiti nūsacejumi i ir pavysam vīnkuorši īkļaut ari latgalīšu volūdu. Svareigi, ka tys byutu na tik kulturys montuojumā kai folklorys apdarē, tok taišni jaunradē. Sovpus LNKC vadeituoja Signe Pujāte piečuok paskaidruoja, ka muokslinīcyskūs konkursu nūlykumā tiks īkļauti punkti, kas atsatīks iz vīnleidzeibu pret vysom kulturviesturyskajom zemem, tūs volūdu i dialektu atspīgeļuojumu, reizē tiks styprynuota ari latgalīšu volūda i tuos skaniejums, eipaši lelajūs kūpkoncertūs. Papyldus tiks dūmuots ari partū, kai dzīšmu svātkuo guojīnī vaira atspīgeļuot latgalīšu volūdu, kam itys guojīņs teik puorraideits sabīdryskajā medejā.

Kulturys ministrejis parlamentarais sekretars Aleksandrs Kalējs saceja, ka itei sēde nav par tū, “voi eistynuot lykumu”, tok par tū, “kai eistynuot lykumu”. “Nu Kulturys ministrejis pusis mes dzierdim i saprūtam, ka ir svareigi na tik procenti. Ka ir kolektiva sajiuta, ka latgalīšu volūda izskaņ puoruok moz, tod tys zeimoj ari objektivu sajiutu. Absoluti pīkreitu, ka saglobuošona ir vīns nu elementu, tok mums juodūmoj ari par atteisteibu, par jaunradis procesim ari repertuara ziņā.”

Nūslāgumā Kulturys ministrejis padūmneica kulturpolitikys vaicuojumūs Rūta Muktupāvela saceja, ka byutu vajadzeiba nūsyuteit ari oficialu viestuli, kas adresāta Dzīšmu i deju svātku padūmei i ari navaļdeibys organizacejai “Dzīšmu svātku bīdreiba”, kas byutu kai oficials īrūsynuojums īkļaut dorba kuorteibā vaicuojumus par latgalīšu volūdys lūmu kūpejā dzīšmu svātku programā. Iz tū komisejis prīšksādātuojs Edmunds Teirumnieks apstyprynuoja, ka itaida viestule tiks sagataveita i dreizumā izsyuteita.

LNKC direktore Signe Pujāte saceja: “Mes veseleigai veramēs iz gaidomajim svātkim, par kurim ir atbiļdeigs LNKC, mums ir koncepceju konkurss, pi kura principu ari turēsimēs. Konkursā byus diveji aspekti – viesturyskūs zemu aspekts i volūdys aspekts, tymā skaitā latvīšu i latgalīšu volūdys, ari lībīšu volūda i kaidys cytys izlūksnis, partū ka nav izslāgts, ka kaids komponists grybātu sakomponēt dzīsmi veņteņu izlūksnē.”