Roksta autors: Kaspars Strods, viesturnīks

Latgolai vysaidu viesturyskūs nūtikšonu i procesu apstuokļūs bejuse eipaša vīta Latvejis paguotnis kontekstā. Latgolys viesturyskū atteisteibu ītekmēja tuos atškireiguo etniskuo, religiskuo i socialuo izbyuve, kai ari ekonomiskuo i saimnīciskuo specifika. Ituos niansis ītekmēja ari Ūtruo pasauļa kara obeju totalitarūs īkuortu – Padūmu Savīneibys i nacistiskuos Vuocejis izvārstū politiku Latgolā. Taišni vuocu okupacejis periodam Latgolā tyka veļteita ari Latvejis Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultatis (LU HZF) Latvejis viesturis instituta i rodūšuo uzjāmuma “Story Hub” veiduotuo projekta “Vēstures Balss”[1] 2026. gods 21. augusta diskuseja Aglyunā. Tei tyka organizāta, kab atguodynuotu i gūdynuotu 1941. gods 22. augustā Aglyunā nūgalynuotūs 544 Daugovpiļs psihiatriskuos slimneicys pacientus i Greivys patversmis bārnu pīmiņu.

Pasuokuma programa aizasuoce ar pīminis šaļti pi Aglyunys Katuoļu gimnazejis, kur padūmu okupacejis periodā sataiseita pīminis vīta īprīšk nūsauktuos tragedejis uperim. Piečuok sekuoja Ūtruo pasauļa kara muzeja Aglyunā apmekliejums, bet centralais pasuokums – diskuseja “Latgale nacistiskās Vācijas okupācijas laikā (1941-1944): vēsture un atmiņa” nūtyka Aglyunys bibliotekā. Tuos laikā diskusejis vadeituojs Dr. hist. Uldis Neiburgs (LU HZF Latvejis viesturis instituts) kūpā ar viesturnīkim Dr. hist. Kārli Kangeri (LU HZF Latvejis viesturis instituts), Dr hist. Vladislavu Malahovski (RTU Rēzeknis akademeja, Latgolys Kulturviesturis muzejs), kai ari doktora zynuotniskuo (PhD. Cand.) grāda pretendentim Aigaru Urtānu (Bauskys muzejs) i ituo roksta autoru Kasparu Strodu (Latvejis Kara muzejs) pīsavērse nūzeimeigim i nareši jiuteigim vuocu okupacejis perioda paguotnis vaicuojumim Latgolā. Tū, ka ari Latgolā Ūtruo pasauļa kara traumatiskajom nūtikšonom vys vēļ ir byutyska vīta sabīdreibys apziņā, pīruodeja kluotyn asūšūs leluo atsauceiba i īsaiste gondreiž divejis stuņdis garajā diskusejā. Itymā rokstā īzeimuoti nūzeimeiguokī diskusejis dalinīku izsaceitī redzīni i fakti.

Okupacejis režyma plāni i vītejuos sabīdreibys nūskaņuojums

Sarunys īvodā viesturnīks Kārlis Kangeris īzeimuoja vuocu okupacejis režyma politiku i plānus attīceibā pret Latgolu i tuos dzeivuotuojim. Kangeris atzeimuoja, ka suokumā eipaša politika pret Latgolu nabeja sagataveita, vystik zynomuos vuocu okupacejis režyma aprynduos nu 1939. gods vaļdeja redzīņs, ka leidz ar Livonejis sabrukumu 16. godu symtā itys regions pagaisynuojs saikni ar vuocu kulturu, deļtuo teritoreja ir germanizejama ci padoroma par vuocu dzeivis telpu (vuocu: lebensraum). Taipat Kangeris akcentēja, ka dīnyskuorteibā izavierzejs vaicuojums par latgalīšim kai atsevišku Latvejis etnosa grupu. Kūpumā vys vuocīši latvīšus Baļtejis tautu vydā vysmoz suokumā viertēja vysuzamuok. Vystik vysi nacistu plāni beja atkareigi nu situacejis Austrumu froņtē, kū paruodeja ari nūtykumi iz prīšku piec Vermahta zaudiejumu 1941.–1942. godā.

K. Kangeris nūruodeja, ka vuocīšu tyvuokūs plānus nūsaceja dorba spāka izmontuošonys vareibys Vermahta apguoduošonai. Deļtuo Latvejis dzeivuotuoji tyka īdaleiti mobilajā i imobilajā daļā. Pi pyrmuos pīderēja latgalīši, bet pi ūtruos – puorejī latvīši. Latgolā “mozuok vierteigajim dzeivuotuojim” (latgalīšim, krīvim, boltkrīvim i cytim) tyka nūsaceiti vysaidi īrūbežuojumi, pīmāram, aizlīgums stuotīs lauleibā ar cytu etnosu grupom i tt.

Atsokūt iz U. Neiburga vaicuojumu par Latgolys sabīdreibu vuocu okupacejis periodā, Vladislavs Malahovskis akcentēja apstuokli, ka viesturiski iz lelu daļu regiona dzeivuotuoju nūzeimeiga ītekme beja katuoļu bazneicai, kura padūmu okupacejis laikā cīte nu īvārojamu represeju, partū, leidzeigai kai cytur, iz vuocīšim suokumā vērēs kai iz atbreivuotuojim. Vystik kūpumā Latgolys sabīdreibā, eipaši inteligencis vydā, beja nūvārojama pīsardzeiga attīksme pret vuocu okupacejis režymu. Tū veicynuoja denunciacejis gadīni i daudzu dzeivuotuoju bailis par leidzeigu represeju atsakuortuošonu, kaidys tyka izvārstys pret vītejū ebreju kūpīnu, Audriņu dzeivuotuojim i cytim. Leidzeigai kai K. Kangeris, ari V. Malahovskis pastreipuoja, ka piec zaudiejumu Austrumu froņtē vuocu vara maineja sovu politikys strategeju. Tys izapaude kai atļuovis pīškieršona gruomotu izdeviejam Vladislavam Luočam izdūt gruomotys latgalīšu rokstu volūdā, Latgolys dzīšmu svātku reikuošona Daugovpilī, pīminekļa “Vienoti Latvijai” atjaunuošona i vērtine cytu nūtikšonu. 

K. Kangeris dasaceja, ka vuocīšim beja svareigai nūdaleit Latgolys dažaiduos sabīdreibys grupys i ilgtermiņā napīļaut tūs saplyusšonu (pīmāram, ļaunūt nūtikt vuiceibom vysaiduos minoritašu školuos), kai ari sekmēt nuokūtnis sabīdreibys segregaceju.

Īsasaistūt diskusejā, K. Strods atzeimuoja vuocu okupacejis varys puorvaļdis politikys praktiskuos izpausmis Latgolā – pīmāram, policejis i cytu okupacejis īstuožu īriedņu attīksmi pret vītejū sabīdreibu. Pa jam, viertejūt daīmamūs olūtus, vysmoz okupacejis suokuma pūsmā var nūvāruot īriedņu atkluotai nagativū attīksmi pret vairuokom vītejom dzeivuotuoju grupom – krīvim, pūlim i cytim. Taipat jis pastreipuoja, ka ari vītejūs dzeivuotuoju, eipaši vacticeibnīku, attīksme pret vuocu varu suokumā beja rezervāta, kas saistoma i ar t.s. “svešinīka faktoru”. Itaida situaceja beja nūvārojama jau paguojušuo godu symta 20. godūs, kod atsyuteitī “puornūvadnīku īriedni” nareši ignorēja voi pat atseviškūs gadīņūs atkluotai nycynuoja vītejuos sabīdreibys kulturys specifiku i tuos interesis, rodūt obeju pušu nauzaticiešonu i konfliktsituacejis. Nu ūtrys pusis, vuocu okupacejis vara Latgolā daudzim radeja karjerys atteisteibys vareibys dorbā kai pošvaļdeibu īstuodēs, tai policejis strukturuos, kluotyn vēļ – beja personys, kurys tū dareja obeju totalitarūs sistemu apstuokļūs.

Papyldynojūt Stroda saceitū, V. Malahovskis dasaceja, ka okupacejis režimi nasariekinuoja ar katuoļu goreidznīceibys ītekmi iz Latgolys sabīdreibu, kas daudzus uzrunuoja spieceiguok nakai totalitarūs režymu pīduovuotuo ideologiskuo rama.

U. Neiburgs pastreipuoja, ka ari religiskuo pīdareiba natraucēja daudzim sasadorbuot ar okupacejis varom i pat pīsadaleit leidzcylvāku iznycynuošonā. Pa jam, tū veicynuoja eisuo demokratiskuos vaļsts pīredze, kai ari situativa reiceiba, kas saistoma ar gribiešonu izdzeivuot, dabuot personisku lobumu i cytim faktorim. Myusu dīnuos, viertejūt paguotnis nūtikšonys, mes itūs aspektus nareši najamam vārā. Jis akcentēja, ka Latvejis sabīdreibā naatkareibys periodā nabeja vārojamys izteiktai nagativys tendencis, kas izakristalizēja taišni obeju okupacejis režymu apstuokļūs, kod kotrys totalitarais režyms izmontuoja īprīškejuos okupacejis varys pastruoduotūs nūzīgumus, kab pretstateitu vysaidys sabīdreibys grupys sovu ideologiskūs mierku sasnīgšonai.

Vītejūs leidzdaleiba i ebreju gluobšona holokausta laikā

Aigars Urtāns, atsokūt iz U. Neiburga vaicuojumu par holokausta nūtikšonom Latgolys mozpiļsātuos, nūruodeja, ka nūzeimeiguokuo regiona atškireiba nu puorejuos Latvejis beja tuos daudzveideigais etniskais sastuovs. Jis akcentēja, ka pyrma holokausta suoku vairuokuos Latgolys mozpiļsātuos ebreju eipatsvors sastateja lelu daļu nu dzeivuotuoju kūpskaita, partū ari ebreju īsaiste padūmu okupacejis laika strukturuos varēja byut leluoka nakai cytur Latvejā. Itū apstuokli piečuok pyrmajuos okupacejis dīnuos sekmeigai izmontuoja nacisti, veidojūt sovu antisemitiskū politiku i izvieršūt holokausta eistynuošonu Latgolā. Urtāns izcēle faktu, ka cytur Latvejā pret ebrejim vārstus stuostus vuocīšim daguoja pat izdūmuot. Kai vēļ vīnu specifisku faktoru Urtāns nūsauce vuocu policejis īstuožu darbeibā īsaisteitūs personu lūku. Respektivi, vuocīši itamuos strukturuos sekmeigai īsaisteja vysaidu tauteibu cylvākus, pīmāram, krīvus, pūļus i cytus. Tys saisteits ar apstuokli, ka daudzi kur vīnkuorši latvīšu dzeivuotuoju eipatsvors (seviški pīrūbeža apriņkūs i pogostūs) beja cīši nīceigs. Vystik nadreikst damierst, ka ebreju iznycynuošona nūtyka ar vuocu vadeibys ziņu. 

Diskusejis laikā tyka aktualizāts ari ebreju gluobšonys fenomens Latgolā, tymā skaitā katuoļu goreidznīku aktivuo īsasaisteišona. Kluotyn asūšī pīkryta tezei, ka ebreju gluobšonā vārojama vysaidu vītejūs dzeivuotuoju grupu īsaiste, kas vyspuorejūs represeju apstuokļūs viertejams kai izcyls konkretūs cylvāku nasavteiguma i drūsmis aplīcynuojums. V. Malahovskis dasaceja, ka itaidi gadīni nūtyka par speiti storpkaru katuoļu presis izdavumūs periodiski uzturātajam religiski–antisemitiskajam narativam.

Nu ūtrys pusis, beja vārojama ari vītejūs dzeivuotuoju teiša voi nateiša leidzdaleiba holokausta procesūs. A. Urtāns atzeimuoja, ka nailgi piec ebreju nūgalynuošonys voi ari jūs eipašumu pamesšonys nūtyka vairuoki maroderisma gadīni, kod vītejī pīsasavynuoja ebreju montu. Piec vuocu varys pavielis kontroli puor ebreju eipašumim puorjēme vītejuos policejis i pošaizsardzeibys vīneibys, sovutīs monta uzskaite tyka pošvaļdeibu puorziņā. Urtāns atguodynuoja, ka nareši nūgalynuotūs ebreju monts (drēbis, apovi i tt.) voi dzeivojamī kuormi kai bezsaiminīka eipašums tyka vītejūs dzeivuotuoju lītuošonā.

Vairuoki diskusejis dalinīki atzeimuoja, ka vītejī dzeivuotuoji na vysod atbaļsteja voi pīsadaleja ebreju iznycynuošonā i ar tū saisteitajuos aktivitatēs. Fiksāti vairuoki gadīni, kod personys atsasacejušys pīsadaleit ebreju nūgalynuošonā, konvojiešonā voi, pīmāram, masu apbedejumu vītu rakšonā voi aizbieršonā. Vystik, kai nūruodeja A. Urtāns, atsasaceišona nu vuocu pavieļu piļdeišonys naizgluobe uperus nu nuovis, kam jūs vītā guoja cytys personys.

Dorba spāka akcejis i padūmu kara giustekni

K. Kangeris nūruodeja, ka par nūzeimeigu aspektu vuocu okupacejis periodā palyka Latgolā izvārstuos dorba spāka verviešonys akcejis 1942. i 1943. godā. Jis atzeimuoja, ka tei beja svareiga nacistu politikys sastuovdaļa, kū īspaiduoja dorba spāka tryukums Vuocejā. Vystik itī cylvāki beja vajadzeigi ari iz vītys, kab varātu eistynuot vuocu armejis grupu apguoduošonu. Leidz 1942. gods beigom nu Latgolys pīspīdu dorbā iz Vuoceju aizvede apmāram ostonis tyukstūšys, bet piečuok vēļ treis tyukstūšys cylvāku.

Ari padūmu kara giustekņu stuovūklis Latgolā beja nūzeimeigs vuocu okupacejis politikys i socialekonomiskuos situacejis rezultats. K. Strods nūruodeja, ka vuocu policejis dokumentūs vārojama vītejūs policejis puorstuovu naapmīrynuoteiba ar krīvu kūpīnys atbolstu kara giusteknim (iedīņa pīguode, izbāgušūs giustekņu globuošona i tt.). Jamūt vārā vyspuorejū dorba spāka tryukumu, kara giustekni veiduoja byutysku atspaidu vītejom zemnīku saimisteibom, kuruos nareši kara apstuokļūs tryuka apguodnīku.

Tyvojūtīs diskusejis nūslāgumam, U. Neiburgs aktualizēja vaicuojumu par vītejūs krīvu tauteibys puorstuovu īsakļaušonu vuocu policejis bataļjonūs. Jis eipaši izcēle itūs vīneibu policistu Vladimira Semjonova i Viktora Stolbova sadarbeibu ar obejim okupacejis režimim, tys ir, daleibu ceiņuos Austrumu froņtē i pretpartizanu akcejuos Boltkrīvejis teritorejā, kai ari vāluokū stuošonūs padūmu partizanu vīneibys “Sarkanā bulta” vadeibā.

Diskusejis nūbeigumā vuords tyka dūts ari auditorejai. Kluotyn asūšī īzeimuoja sev aktualuos viesturis temys par Aglyunu, Vyškim i cytom apdzeivuotajom vītom, pastreipojūt, ka tī nūtykušuos tragedejis ari vītejā sabīdreibā nateik vārtātys vīnnūzeimeigai. Daugovpiļs Universitatis profesore i tuos Mutvuordu viesturis centra vadeituoja Irēna Saleniece nūruodeja iz 1942. i 1943. godā vuocu izruodeitū labvieleigū attīksmi pret Latgolys krīvu i boltkrīvu minoritati taišni izgleiteibys jūmā (vyspuorizgleitojūšūs školu saglobuošonu), cikom pūļu minoritate itymā vaicuojumā sasadyure ar zynomom gryuteibom.

Nūslādzūt sarunu, U. Neiburgs nūruodeja, ka viesturis komemoracejis kontekstā vajadzeiga vītejuos kūpīnuos nūtykušūs tragedeju pīminis aktualiziešona i padzilinuota izpiete, tai izceļūt lokaluos viesturis lūmu i attīceigūs sabīdreibys grupu vītu kūpejā Latvejis paguotnis narativā. Diskusejā puorrunuotī vaicuojumi na tik aktualizēja vysaidus Ūtruo pasauļa kara paguotnis vaicuojumus Latgolā i nūruodeja iz tūs kontroversialajim aspektim, tok reizē īzeimēja potencialuos viesturis izpietis temys iz prīšku i ar tom saisteitūs izaicynuojumus. 

[1] “Vēstures balss” ir treis godu projekts, kuru “Story Hub” veidoj sadarbeibā ar LU HZF Latvejis viesturis institutu. Tuo mierkis ir stuosteit Latvejis viesturis stuostus, atkluot moz zynomus faktus i veicynuot sabīdreibā Latvejis viesturis izziņu, sabīdreibys izpratni par vysaidim Latvejis viesturis personažim i nūtikšonom laika pūsmā nu 19. godu symta suoku da myusu dīnu, kas tymā skaitā saisteiti ar Latvejis nacionaluos identitatis i vaļstiskuma nūsorguošonu i kas izceļ nacejis reiceibspieju viesturysku puormeju šaļtīs. Vaira par projektu: ITE.