Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Upītē vītom nav telefona zonys puorkluojuma, cylvāku moz, bet rūbežs ar na puoruok draudzeigū sābri ir tepat aiz pakša. Tok nikas nu nūsauktuo natraucej Upītei byut pošpīteikamai – byut kulturys i latgaliskuma centram i vītai, kur jau 25. reizi nūteik vacuokais meilys aiļu i dzīšmu festivals “Upītes uobeļduorzs”.

Dīzgon drūsai var saceit, ka “Upītes uobeļduorzs” ir vīns nu ilglaiceiguokūs festivalu, kas bez puortraukumu nūteik na tik Latgolā, tok i vysā Latvejā. Kai īrosts, ari itūgod Upītē ailis i muzyka harmoniski papyldynoj vīna ūtru – kab mīreigi pasēdēt i izbaudeit, kab padoncuot i pasarunuot. Itūreiz divpadsmit ailinīki dalejuos ar sovim tekstim – kaids ar sovu “zalta” fonda izlasi, kaids ar jaunom ryndom, kaids organiski samiksejūt senejuokus tekstus ar jaunajim, tok vysus vīnuoja kaids nūsacejums – vysmoz vīnam dzejūļam juobyut nu festivala aizsuoceja – Ontona Slišānam – dailradis. Ailinīkus boguotynuoja plots muziku sastuovs, ari daudzveideigā žanru parādā – nu klezmermuzykys da dzīšminīku. Īspiejams, vysā daudzim apmaklātuojim vīna nu vokora nūzeimeiguokūs šaļteņu, kas īgrīze atmiņu vierpuli, beja grupu “Marysana” i “Dabasu Durovys” sasadzīduošona ar legendaruos latgalīšu rokgrupys “Fenikss” solistu Viktoru Baikovu. Taipoš, saprūtams, ka vairumam apvaicuotūs vokora nogla beja grupa “Tautumeitas”.

Tradicionali “Upītes uobeļduorza” dalinīkim duovonā padūd Upītis uobeļus, kuri itūreiz izauguši brangi – par kirbim. Tok par eistajim uobelim ari nav damiersts, i mozuokā maiseņā duovonā īt leidza ari tī. Taipoš ir vareiba par zīduojumu nūpierkt kaidu litru uobeļu sulys, kab atbaļsteit itū nūtikšonu ari cytugod.

Vēļ vīna ituo festivala tradiceja – kotru godu pasuokumu voda kaids cyts atraktivs latgalīts. Itūgod – Dailis teatra akters Aldis Siliņš, kurs ir dzims i audzs reidzinīks, tok juo saknis ir itepat Latgolā, Viļānūs. Kai saceja pats Aldis, piec ilguoka puortraukuma ir gryuši otkon suokt runuot latgaliski, tok, kū ilguok runoj, tū vīgļuok palīk.

Itymā sastdīnis vokorā tyvuokuos i tuoļuokuos Latgolys apleicīnēs nūteik vysvysaidi kulturys pasuokumi. Tok vaicuot cylvākim, deļkuo jī šudiņ izalosa byut taišni ite, ir vysā bezjiedzeigai – runoj ar kuru gribi, vysi soka, ka Upītē ir cytaižuoka atmosfera. Ka esi ite koč reizi bejs, tu zynuosi tū sovejuo sajiutu, kur nivīns nav svešs.

Grupys “Marysana” lidere Santa Savicka-Drozdova pyrma uzastuošonys atkluoja, ka itūvokor tiks izpiļdeiti 80 % jaunu dzīšmu, tūs vydā, kai jau festivala nūsacejums paradz, ari dzīsme ar Ontona Slišāna vuordim. Santa “Upītes uobeļduorzā” uzastuoj jau nu 2019. gods kai ailineica i soliste, tok nu 2023. gods kūpā ar grupu. “Itei ir vīta, iz kuru vysod gribīs atsagrīzt, ite vysod ir cytaižuok, itīnis sajiutu nikur cytur navar dabuot,” tai Santa Savicka-Drozdova.

Vīnys nu pasuokuma apmaklātuoju beja ari muosys Mareja i Agnese. “Apmeklēt “Uobeļduorzu” mums ir kai tradiceja laikam jau nu 2019. gods. Mes ar saimi bejom [festivala] 18 godu jubilejis pasuokumā, tūlaik īpasatyka, i niu tys ir palics par obligatu rudiņa nūtykumu,” tai Mareja. Obejis muosys gondreiž vīnā bolsā soka – ite ir cytaižuoka atmosfera, te vysus pījam kai sovejūs. “Mes cīši gaidom “Tautumeitu” uzastuošonu. Prūtams, asam juos pyrma puora godu redziejušys dzeivajā Kuorsovā, tok otkon juos redzēt i vēļ tepat Upeitī, tū navar laist garum, tys vysu atmosferu padareis vēļ magiskuoku,” tai Agnese, kura paraleli sovā skiču bloknotā ar zeimuli ari īmyužynuoja festivala šaļts.

Ailineica Gunta Ločmele skaitejuse, ka itys byus pīktais gods, kod jei uzastuoj Upītē. Jei atguodoj pyrmū reizi 2018. godā, kod vēļ oficiali nabrauce iz pasuokumu kai ailineica, tok leidza Daugovpiļs grupai “Metrs”. “Maņ cīši gribiejuos tikt iz pasuokumu, i jī beja vīneigī nu Daugovpiļs, kas tymā laikā brauce. Kai īrosts muzykantim i muokslinīkim beja sātys dorbs – atrast kaidu Ontona Slišāna dzejūli un sagataveit performanci. Grupys veiri varbyut beja nadaudz slynkuoki i nasagataveja sātys dorbu, tod jau braucūt mašynā iz Upeiti, maņ saceja – nu, tu nūskaiteisi, a mes fonā nazkū paspieļuosim. Tai mums saguoja interesanta improvizaceja i tei beja ari muna pyrmuo reizi iz “Upītes uobeļduorza” skotivis,” pīmiņ Gunta. “Itys festivals pa godim ir “uzsits” kvalitatis lateņu, es beistūs, ka ar sovim tekstim var saīt atsakuortuot. Tys maņ kotru reizi ir gondreiž kai kastings, kod es salīku vysu, kas maņ ir, i cīši iļgi dūmoju, kū nu tuo skaiteit. Ir gadejīs, ka, jau atbraucūt iz itīni, vēļ reizis treis puorkuortoju sovu sarokstu, kū skaiteit. Munus tekstus caurvej byušona ceļā, par vītom, cylvākim, sajiutom i vysu, kū nūgiut pa ceļam,” doluos Gunta.

Ailineica Inga Kaļva-Minina ūtrū reizi gastej “Upītes Uobeļduorzā”, pārņ jei festivalā beja pyrmū reizi. “Tys ir breineigs pasuokums, kur muzyka i dzeja tik organiski sasavyn kūpā, tycu, ka itys festivals dzeivuos vēļ ilgi. Skaiteišu dzeju latgaliski i deļ seve atrodu ari Ontona Slišāna ailis ar rudiņa nūskaņu. Byus tekstu sajaukums nu vacuoku dzejūļu i ari nazkas jauns,” doluos Inga.

Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” ūtrajā stuovā pyrma festivala tyka atkluota Latvejis tekstilmuokslinīku dorbu izstuode “Cylvāka trajektorejis”, kas radeita sadarbeibā ar Latvejis Muokslys akademeju. “Izstuodis dūma ir par cylvāku dzeivi i tū, kaida tei ir, ari muns dorbs ir īškā. Izstuodē ir dorbi dažaiduos tehnikuos – vylnys veļšona, senejais odotys pynums, kaidu niu reši kurs izmontoj, tamburiešona laikmeteigā kvalitatē,” doluos Annele Slišāne, kura itūvokor jau nūskaitejuse sovys ailis. Vaicuota par sovom “Uobeļduorza” atmiņom, Annele doluos par laiku, kod vēļ tikai roduos pyrmuos aprisis grupom “Borowa Mc” i “Bez PVN”, tūlaik obeju grupu solisti vēļ vuicejuos vydsškolā. Annele puišu kontaktus īdavuse tētem, Ontonam Slišānam, kurs jūs uzrunuojs uzastuot festivalā. “Vēļ pīmiņu, ka tūlaik mes Boba Dilana dzīsmi “Knockin’ on Heaven’s Door” puorlykom i īdzīduojom latgaliski. Uzastuoju es, Anna Briška i laikam Ilona Zaiceva. Mes kūpā dzīduojom tū dzīsmi ar gitarom, pīmiņu, ka mums kuojuos beja milzu botys, telefonu jau tūlaik nabeja, bet mož koč kur ir kaida biļde. Maņ cīši pateik, ka Upītē ir dažaidi gosti, kuri festivalam atnas myusdīneigu elpu, ka jis nav nazkur pasauļa nūstyurī, a vydā. Mes, kas ite dzeivoj, asam jau izlutynuoti ar kvalitativu kulturu. Mani prīcynoj, ka Upītē kotrys var atrast nazkū sovu i ka dzeja ite dabiski sasapynuse vydā, ka tei nav nazkur atseviški. Iz Dzejis dīnom školānim nasagrib īt, tys vysubīžuok ir obligatā kuortā, tok ite dzeja ir stileiga, te volūda dzeivoj. Pīmiņu laiku, kod tēte vadeja festivalu, jam beja taida prīca, ka saīt, ka juo sapyns ir realiziejīs, ka volūda dzeivoj,” doluos Annele, kura ari pīkreit, ka iz Upīti tu suokumā atej kai gostūs, tok palīc par sovejū. Annele ari puorlīcynuotai soka, ka festivals kotru godu mainuos i atsateista i ka “Upītes uobeļduorzs” byus namaineiga nūtikšona ari iz prīšku.

Fotogalerejā: šaļtenis nu “Upītes uobeļduorza”. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv