Dzejūļu autore: Elizabete

12. septembrī jau pīktū reizi nūtyka dzejis slams latgaliski “Rogovkys dzejis voga”, kurā pīsadaleja deveni autori. Dzejis saceņseibā uzvarēja Annele Slišāne, 2. vītā tyka Elizabete, bet 3. vītu ījēme Ņomuks. Itūgod portalā lakuga.lv pīduovuosim puorskaiteit i ari nūsavērt video formatā (īrokstā nu pasuokuma) vysu treis laureatu dzejūļus. 2. vītys laureate Elizabete (eistajā vuordā – Ilze Vovka) dzejis slama apmaklātuojus īpazeistynuoja ar treis dzejūlim nu cykla “Stypruos sīvītis” ci “Modoknu cykla”.

Atsazeišona

Olpom dūmoju,
Parkū muna dzeive kai vaca sāta,
kas itymā pasaulī turīs iz zyla gaisa ci munys ticeibys?!
Parkū munai sātai vysod cīši aizviļkti aizkari,
car kurim nivīns navar redzēt, cik gryuts dvēselei,
pamastai ar bierneibā sasītū nostu,
kurā īlykta muotis mantra – kab vyss byutu tai, kai pi cylvāku.
Pamasta ar tāva tyvuma sajiutu,
no vystik klusiešonu tamā vītā,
kur beja juobyut vuordam ci kūlākam goldā.
Viņ babys modoknys, kuruos saule bierneibys vokorūs īkryta,
aizkruosuodama greizuos ailis storp šudiņ i reit,
izīt aiz kasdīnys rūbežu i zīd car vysim aizkarim.
I tūreiz juos zīdēja, tycādamys, ka pasauļs ir drūša līta.
Nazynāvu, ka drūšeiba reizem izgaist –
Tīkai nūīt bez čemodanu i atvodu.
Vīnā dīnā vaira nav bolsa, kas tevi sauce pi golda.
Ūtrā gaist tyvums i klusums, kas izaruoda vystik ratavāva.
Īt godi, kurūs tu dor’ vysu, kab byutu tai, kai pi cylvāku.
Tev nasaīt.
Tu naatbiļst’ lobys muotis i kuorteigys sīvys statusam.
Tu suoc dzeivuot divejis dzeivis.
Sātā i pasaulī.
Nivīns nav redziejs, kai tu raud’ leidz elpys tryukumam, kai bezcereiba tevi žņaudz i izmysums purynoj sirdi.
Kai suope nūtrīc nu kuoju, kod nu teve prosa tū, kuo tev nav.
Vysi redziejuši tevi kai odotu ar dīgu, kura sadīdz tū, kas pleist.
Kai buldozeru ar luopstu, kurs nūleidzynoj tī, kur grymst.
Kai garvēdzi, kura ar cereibu piec vātrys aust.
Deļtuo častuok i častuok pasaruoda dīnys, taida gryutuma pylnys,
ka pasyuteit vysus gribīs i nūsleikt slapņuos modoknuos.
Slapņuos nu leita, rosys ci osoru.
Pyrma tuo vēļ pavaicuot – kū maņ tān dareit,
kū maņ dareit ar munu dzeivi?!
Kū dareit ar tom trejom zvaigznem,
kurys poša īgrīžu sovūs dabasūs kai spuļdzeitis,
a juos niu nu mane prosa guni –
tik daudz guņs, kod maņ pošai karmanā ni saulis stora…
I nagrybu vysu laiku byut tikai saule.
Kaidu šaļti grybu byut sīvīte.
Tei, kura smejās ni par jūku,
a nu vīglys dzeivis itymā pasaulī.
Tei, kura apvalk sorkonu sukni, pat ja nikur nav juoīt.
Tei, kura nagrib nūbēgt, viņ nūbraukt iz vītu,
kur nivīns nazyna, cik daudz reižu jei bejuse stypra
i ticiejuse, ka mīlesteiba var izgluobt cylvāku.
Tān zynu – nivīns navar izdzert ūtra suopis
i pots palikt laimeigs.
Navar izrunuot svešu sirdi
i sovu paturēt mīreigu.
Navar aizbērt dūbis iz ceļa, kas cytam lamts.
Navar aizluopeit grāku izplāstūs caurumus sirdsapziņā.
I navar mīļuot tai, kab ūtrys atrostu pats sevi, ka jis tū nagrib.
Tū “navar” īsavuiceju ni nu gruomotu, viņ nu dzeivis.
A dzeive ir duorga školuotuoja – par stuņdem jei pajam godus
I nūkruosoj motus siermus.
Šudiņ jau zynu – grybu pavysam sprostys lītys:
vokorus bez baimem nu aizcierstu dyravu osuma, nu kura kai asinsvodi tryukst atmiņu graidi,
ar kotru ciertīni pamatūt mozuok i mozuok gaišuma, kurā nūsaglobuot.
Reitus ar kopeju, kas naatdzīst, gaidūt divrunu, i nateik dzarta ar osorom, sirds tuksnesī kreitūšom.
Sātu, kurā cylvāki nagloboj vīns nu ūtra sapynus i bolsus, skapī īkuortā paļta karmanūs.
Rūku, kas padūd, a na atjam, paleidz ceļtīs, na sumozgom aplej.
I mīlesteibu, kas nagaida gluobīņa.
Ka daīs laiks, kod bārni vaicuos, kaida tod eisti beja tova dzeive, mama?
Nastuosteišu par vacū sātu ar aizviļktim aizkarim i privatstuņdem, kurys jiemu nu dzeivis,
kab tān varātu saceit – taidys nav nivīnam, tei ir tikai muna!
Pīļuovu klaidys, mīļuoju, zaudieju, ticieju,
raudāvu, raksteju, krytu ceļūs, struodāvu, dzīdāvu, augšamcieļūs
i kod lykuos, ka nikuo nu tuo vaira navaru, vierūs siermūs dabasūs,
pādejim spākim pastyumu muokūņus molā –
tik daudz, kab varātu īraudzeit reitdīnu,
kurā babys modoknysvēļ zīd,
tycādamys, ka pasauļs vystik ir drūša līta.

***

Ticeiba

Ir vokori kurūs nagrybu nikuo
ni vaicuojumu ni atbiļžu
ni poša cylvāka
Nagrybu dūmuot deļkuo jis nūguo’
nagrybu analizēt
kurā teikumā aizablūdejom i izgubejom vīns ūtru
napareizi salyktūs pīturzeimu labirintūs
ci stilistiski klaidainuos frazēs i napuordūmuotuos intonacejuos
Grybu viņ attaiseit lūgu
i klauseitīs kai tymsa elpoj
Olpom ar sīnuožu čierkstūņu īelpā
i uobuļu smuordu izelpā
olpom ar zvaigžņu guni kūku viersyunēs
ci pluonu vāsumu kas apdzieš pādejuos ūglis sirdī
Tymsa elpoj lānai i namaloj pat byudama malna
Nu tymsys īsavuiceju atškiert vīnpateibu nu klusuma
i tū ka
cylvāki nikod nanūīt nu myusu dzeivis
tik nu vītom kuruos mes jūs raudzejom nūglobuot
sovai lītuošonai i lobumam
Nu rameišu kurūs īlykom
kab jī byutu izdeveigi i pīstuovātu myusu pasauļam
Reizi godā nūīmu atmiņu piknikā
Attaisu golda šupletku
storp vacu kalendaru lopom sasvīsti vosorys vokori
kurūs apveituse jauneiba aizsmacs bolss
soldonai ryugts smuords pyrmuos puķu nakts ānys
drupeiti svīdru i vieja
Lai jou palīk
lai palīk taipat kai tei meitine manī lai palīk
Tei kura skrīn pa suodu bosom kuojom i nazyna
ka mīlesteiba reita agrumā var atīt ar svešim sejis vaibstim
liktīs boltūs sapynūs kai paduškuos i segtīs ar sūlejumu deki
Jei vēļ dūmoj
ka cīši cīši apkerūt cylvāku ar syltuma graidu
jis paliks kai kaļpeņš iz odotys juos nūlicīnī
Vēļ nasaprūt ka tī kuri nūīt aizcārtūt dyravys
i pamatūt ūtra sirdi kai pyrms mozguošonys izvārstu jiuzu karmanu
atškireibā nu viļcīņu ci autobusu naatsagrīž piec saroksta
jī naatsagrīž nikod
Tod sātā pi saimis golda gūda vītā daudzus godus sēd vīnpateiba
padorūt dīnys leidzeigys pi budkys dasītam suņam
Nasuokšu tū meitini puorlīcynuot lai tic
Tai vīgluok dzeivei padūt rūku i vysmoz vīna vīta jai manī palykuse
kur mīlesteiba nav nikuo zaudiejuse nu sova svātuma
Meitinei navajag zynuot ka muna sirds
vystik vēļ iz uoru izvārsts karmans
nu kura kreit modoknu sāklys i nasadeigst i nauzzīd

***

Instrukceja

Nu reita suokumā puorsamūsti
Puorbaudi kuļdinīku ka nav nivīnys zinis
Prīcojīs tys nūzeimoj ka vysi dzeivi
Nivīns nav apzogts nav izgubejs bankys karti ci dzeivūkļa atslāgu
Nalobom ziņom vieja kuojis
Izelpoj pasaver spīgelī
Ka nanūsabeidi tei ir loba zeime
Sataisi sev kopeju
Ni puoruok stypru
Tev taipat styprys raksturs
Vysmoz cyti tai soka
A cyti vysu zyna lobuok
Stypra sīvīte
Kaida glupa fraze
Varātu pasaceit skaista sīvīte gudra sīvīte laimeiga sīvīte
Bet nā stypra
Tod nūmozgoj traukus
Kuri nazyn kai pa nakti palykuši nateiri
Īlic mozguotīs drēbis
Izmozgoj nu golvys vakardīnu
Cīši taukaina
Nav īspiejams bet raudzeit var
Atkuortoj funkceju vīnlaiceigi byut
Školotuojai psihologam šoferam
Bankomatam dokteram
Googlei apkūpiejai povoram i tai tuoļuok
I kur naviņ pa vyduci palīk cylvāks
Kuram olpom gribīs tuo vītā
Kur munys zekis
Dzierdēt tev izcept ūlinīku
Ka esi vēļ pa itū storpu īsaļūbejuse
Najam tū puoruok nūpītnai nivīnā vītā
mīlesteiba ir beistama
Eipaši sīvītem kurys skaita par styprom
Nivīns cylvāks nav projekts
A tu naesi Eiropys Savīneibys fonds
Ka beidzās dereiguma termeņš
Nūroksti i svīd uorā kai vacu kilbasu
Tys nav zaudiejums viņ restarts kam cytam
Laiks modernuokai sovai versejai
Kurā navajadzātu byut klaidom
Atslāga vuords navajadzātu
Tev aiz mugorys seņ nav rezervis pīaugušuo
I nivīns itymā pasaulī vaira nazyna
Ka tev bierneibā beja baist nu tymsys
Kurā tān tu atrūņ vysleluokū mīru i gluobīni
Baba vokorūs lyka
Modoknys muola kruškā
Saceja ka tuos ratavoj nu ļauna
Jei zynuoja tu tic’ modoknom
Taipat kai Dīvmuotei obruozā pi sīnys
Ka piec atjaununuojuma vēļ myglainai izagaismoj tys kū gribi
Suoc ar tū kū nagribi
Nagribi izalikt maluot beitīs gaideit
Nagribi gluobt luopeit i byut izdeveiga
Nagribi sev dzeivi kurā poša esi gaška
I tod kaidā pavysam porostā dīnā tu saprūti
Ka naesi ni stypra ni pareiza viņ dzeiva
I tys ir tovs vīneigais statuss
Vīneiguo styga iz dzeivis sātyslopu
parole nuokameibys i breiveibys kontam
A modoknys lai zīd pi ganku
Nu ļauna juos var ratavuot i tī
Taipat kai Dīvmuote obruozā pi sīnys

Publikaceja sagataveita ar Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu.