Dzejūļu autore: Annele Slišāne

12. septembrī jau pīktū reizi nūtyka dzejis slams latgaliski “Rogovkys dzejis voga”, kurā pīsadaleja deveni autori. Dzejis saceņseibā uzvarēja Annele Slišāne, 2. vītā tyka Elizabete, bet 3. vītu ījēme Ņomuks. Itūgod portalā lakuga.lv pīduovuosim puorskaiteit i ari nūsavērt video formatā (īrokstā nu pasuokuma) vysu treis laureatu dzejūļus. Uzvarātuojis Annelis Slišānis dzejūļūs saglobuota autoris lītuotuo Zīmeļlatgolys izlūksne.

soki toik vuordu, i muna dviesele byus vasala

cauri nuotriem
lauztuom bleigznuom, kaudzie guoztuom
dagūšīm pūrvīm, akačīm, rupučīm
plyudīm, zemes gruvumīm, tuksnešīm
džunglīm, myuža mežīm, stepiem
ladīm, myužīgīm solumīm

īmu pi seve

skrīnu, sytūs, apsadauzu
mekleju, leinu, ruopoju, kuopu, kreitu
i otkon pruovieju

īmu pi seve

vusa punūs i zylumūs
es atvārta vuots, rozplāsta rāna
es upe, es muorks, es okeans i ryucs
es oka, es jiura, es lyuža pļovas vydā
vusa pasauļa suopes sateciejušs manie
izsuopu vusa pasauļa suopes

puori vusīm laikīm
puori dūmuom i jiutuom
puori vusam, kas bejs i kas byus
kas nabejs i nabyus

i tod ceļūs
I tod kotru reitu pi rūbežīm
piec meža pučiem īmu

naskrīnu, nadzanu, naleinu, nasytu, naplāšu, nasoku,
nalacu, nabāgu, nasaucu, nanasu, navalku, naklīdzu,
toik īmu

sateiku styrnas, lopsas, mežacyukas, aļņus
iz ceļa vardivs, pučies bits i kamanus

a cylvaka nivīna

īmu pi seve
īmu car mīlestību
da sovai dvieselei

nikas jau nanūteik tuopat vīn
nikas nanūteik najauši
vuss jau bej’ paradzāts, nūlamts i bejs

***

prokrastinaceja

kod nikuo navaru uzrakstiet
ni dzejuļa
ni stuosta ryndas
ni projekta atskaites
lopu navaru uzlikt iz golda
zeimuļa navā
dators salyuzs
elektrība pazuduse
sveci navaru atrast
teleponā nasaīt, tī prīškā teikli

īdu iz ustabu i kuortoju škapi
puorcyloju polagus, nāvalačkas, kuodres puorvalkus
vosaras kleitas, kraklus i zečes
kuortoju gruomatas, dīgus i komulus
slauku greidu, beržu plitu, mozgoju lūgus
losu uobulus, myzoju buļbus
vuoru putru, mozgoju traukus
spieļojūs ai bārnīm
baroju kači, skrīnu ar suni
reveju duorzu
īdu iz sadu
sads smuordoj uobulūs
capu maizi iz kļovu lopuom

īdu iz mežu
losu pučes
spraužu bizies i smejūs.
i doncoju pīcu ritmu dejas da tymsa

i lomoju sevi
ka nikuo navaru uzrakstiet
vainas apzina lyla
losu gruomatu i aizmīgu gultā

izdzanu irsi nu virtuves uorā
vusīm grybuos iz gaismu.
man dīna golā

rakstiešu reit.
voi pareit, kod termini daspīss
voi mūza atīs pa muola dublim,
pa muola celīm i nacelīm

voduotojs da mane naatvad
nivīns nazyn ceļa
vusas aplikacejas nūpleisušs i aizvad iz pūrvu

mūza nūblūdej
i nateik te. nikas
viel vusa nedele prīškā

kod nikuo navaru uzrakstiet
tod namu i rokstu
par malnū maizi
kas sapleisuse capūt

***

puori upei

i otkon dzejuli grybu rakstiet
rosā, bīzā myglā
i malnejuos veipatkuos
rakstiet, sarakstiet
i tikt puori upei

sacelt tyltu no sovīm dzejulīm
gruomatuom žurnalīm
i boltuom lopuom puori upei
skrīt ātruok tuoļuok
skrīt skrīt i tikt puori upei
salauzt veipatkas
sasīt kūpā
puori vusai zemei puorliduot
i sasatikt iz slūtuom

breineigas dzīsmes
tepat puori upei skan
klausietīs i napagurt

klausietīs i sagurt nu laimes
laime sateita komulā murroj
kotrai skanei sova upe

puori skan breineigi bolsi
i dvori izaug nu zemes
pi upes kuo siens

dvorūs skan dzīsmes
i ļauds mainuos nu vacīm iz jaunīm
i laiki mainuos nu jaunīm iz vacīm
i es vusus munus garūs laikus
varu samainiet eisuokūs
puorīmūt puori upei
ar veipatku slūtu rūkuos

Publikaceja sagataveita ar Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu.