Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

5. novembrī spākā stuojīs Latgolys viestnīceibys “Gors” lykums. Tys ir pyrmais taida veida lykums, kurs atsatīc iz regionalū koncertzāli i nūstyprynoj tuos nūzeimi kulturpolitikys vaicuojumūs vaļstiskā leiminī. Atguodynuosim, ka vaicuojumi par “Gora” darbeibys modeli aizasuoce pārņ, kod Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeiba potenciali apsvēre vareibu nūdūt koncertzāli privatam nūmnīkam. Rokstā plotuok īsavērsim, kū tod jaunais lykums paradz.

Nu “ManaBalss.lv” da lykuma

Pārnejuo gods golā socialajūs medejūs pasaruodeja viests, ka Rēzeknis vaļsts piļsātys pošvaļdeiba apsver Latgolys viestnīceibys “Gors” nūdūšonu privata nūmnīka rūkuos. Iz tū nūreagēja bīdreiba “Nezināmā Rēzekne”, kura iniciēja parokstu vuokšonu portalā “ManaBalss.lv”, kab itam vaicuojumam dagrīzt plotuoku viereibu. Sabīdreiba atsasauce, vysā eisā laikā tyka savuoktys vajadzeiguos 10 tyukstūšys parokstu, kab vaicuojumu par regionaluos koncertzālis puorvaļdeibu vierzeitu tuoļuok iz Saeimu.

Tam sekuoja garys diskusejis Kulturys ministrejis (KM) i Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibys vydā, kur beja na mozums puormatumu i dūmstarpeibu nu obeju pušu, tam pa vydu vēļ ari vaļdeibys maiņa i Saeimys vieliešonys, kas aizkavēja vysu procesu.

Oktobra vydā Saeima pījēme Latgolys viestnīceibys “Gors” lykumu, tok niu Vaļsts prezidents tū ir izsludynuojs i nu 5. novembra lykums ir oficiali stuojīs spākā. Lykumā ir diveji cīši nūzeimeigi aspekti – tys paradz, ka Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeiba nabyus tīseiga eistynuot byutyskys puormainis “Gora” darbeibā voi reikuotīs ar tuo nakustamū eipašumu, t.i., koncertzālis āku. Vystik lykumam vysmoz pagaidom nav finansiala saguma, attīceigi koncertzālis darbeiba ari iz prīšku tiks nūdrūsynuota caur pošvaļdeibys dotaceju, bilešu i cytu pasuokumu organiziešonys īnuokumim, taipoš ari atseviškim projektim, kuru dasacejumus sagatavej i pozitiva rezultata gadīnī eistynoj “Gora” darbinīku komanda. Ite juopastreipoj, ka “Gora” i cytu Latvejis koncertzāļu finaņšu aprite stypri atsaškir, kam cytvīt sūpluok koncertzālei dorbojās ari cytys organizacejis. Līpuojis “Lielā dzintara” gadīnī tei ir Līpuojis Muzykys, muokslys i dizaina vydsškola, taipoš ari Līpuojis Simfoniskais orkestris i Līpuojis teatris. Sovpus koncertzālē “Cēsis” atsarūn Alfrēda Kalniņa Cāsu Muzykys vydsškola. Saprūtams, ka cytu organizaceju byušona koncertzālē piļneibā naatrysynoj vysus finaņšu vaicuojumus, vystik ļaun pīsaisteit papyldu resursus. Byutiski darunuot, ka 2025. gods deļ “Gora” beja eipaši izadevs, kam, saleidzynojūt ar 2024. godu, kurs tyka nūslāgts ar zaudiejumim, 2025. godā koncertzālei beja peļņa vaira nakai 82 tyukstūšu eiro apmārā. Vystik niu aktualizātajā kulturys nūzaris finansialajā krizē nūtūrēt leidzvierteigu peļnis apjūmu, vysudreižuok, byus eipaši izaicynojūši.

Pyrmais lykums, kurs nūstyprynoj regionalys koncertzalis lūmu vaļstiskā mārūgā

Jaunais lykums pīzeist, ka Latgolys viestnīceiba “Gors” ir vaļsts, regionaluos i pošvaļdeibys nūzeimis kulturys centrys – akustiskuo koncertzāle. Lykums ari ļaun Kulturys ministrejai delegēt vaļsts puorvaļdis aizdavumus kulturys i kulturizgleiteibys jūmā attīceibā iz latgalīšu rokstu volūdys i latgaliskuos identitatis saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu.

Interesanti, ka latgalīšu rokstu volūdys aizsardzeiba, sūpluok cytom aktivitatem, lykumā ir atkuortuotai pastreipuota, cikom “Gora” publiski daīmamajā strategejā vyspuoreigi ir izcalta Latgolys kulturys identitatis saglobuošona. Saprūtams, ka “Gors” komanda sovu īspieju rūbežūs vysu pastuoviešonys laiku ir aktualizējuse ari rokstu volūdys nūzeimeibu, vystik tuos atkuortuota izceļšona ari lykuma aspektā idejiski izlīk papyldu pīnuokumus, kurim, kai jau īprīšk pīmynāts, itūšaļt nav skaidra finansiala nūdrūsynuojuma.

Vaicuota piec papyldu skaidruojuma, Kulturys ministrejis Sabīdryskūs attīceibu nūdalis vadeituoja Lita Kokale atbiļd, ka Saeimys Izgleiteibys, kulturys i zynuotnis komisejā prīšklykumus par latgalīšu rokstu volūdys i latgaliskuos identitatis saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu īsnēdze tūreizejuo deputate Anna Rancāne i komisejā tyka lamts atbaļsteit itū īrūsynuojumu i īkļaut lykumprojektā.  

Sovpus Anna Rancāne skaidroj, ka juos prīšklykuma byuteiba ir tymā, lai puorvaļdnīkam, t.i., Rēzeknis vaļstspiļsātys dūmei nu Kulturys ministrejis delegātī vaļsts puorvaļdis aizdavumi kulturys i kulturizgleiteibys jūmā vysupyrma atsatīktu taišni iz latgalīšu rokstu volūdu. “Lykuma 6. pants paradz, ka Kulturys ministrejai ir juoītver finansiejums delegātūs aizdavumu izpiļdei, tūs vydā pasuokumu nūdrūsynuošonai, kuri sekmātu latgalīšu rokstu volūdys i kulturys saglobuošonu. Vaicuojums koč voi par Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” atbolstu. Prūtams, juocer, ka jaunais kulturys ministris vyspuorejā draudūšajā budžeta leidzekļu ekonomejā itū lykuma pantu jims vārā. Redzīs, ka ari Rēzeknis vaļstspiļsātys vadeibys attīksme pret koncertzāli i tuos kolektivim ir navīnnūzeimeiga – par tū līcynoj koč voi pyušamūs instrumentu orkestra “Rēzekne” jubilejis pasuokuma naapmekliešona. Jaunajai “Gora” vaļdis lūceklei nabyus vīglai sabalansēt Kulturys ministrejis i vaļstspiļsātys interesis i reiceibu, kab kultura dzeivuotu, na tikai izdzeivuotu,” tai Anna Rancāne.

Tikom “Gora” Muokslinīcyskuos nūdalis vadeituoja Ilona Rupaine pastreipoj, ka koncertzālis interesēs ir piec īspiejis dreiži, konkreti i jāgpylni saprast situaceju i tam vajadzeigū finansiejumu. “Ir skaidrys, ka zam gulūša akmiņa iudiņs natecēs, deļtam byutu labi, ka ari cyti aktivī latgalīši radzātu Latgolys viestnīceibu “Gors” kai sovu ideju i iniciativu realizacejis vītu, tys byutu vēļ vīns īmeslis KM delegiešonys aizdavumu nūsaceišonai i finansiejuma plānuošonai na tikai tyvuokajā nuokūtnē, tok ari ilgtermiņā. Ari mums pošim ir idejis, ar kurom īspiejami dreiži grybātu īpazeistynuot jaunū kulturys ministru,” doluos Ilona Rupaine.

Atsokūt iz vaicuojumu par papyldu finansiejuma daškieršonu, KM Sabīdryskūs attīceibu nūdalis vadeituoja roksta: “Vaļsts puorvaļdis aizdavumi Latgolys viestnīceibai “Gors” tiks delegāti, paradzūt tūs eistynuošonai vajadzeigū finansiejumu. Vieršam viereibu, ka daudzpuseigys profesionaluos muokslys daīmameibys nūdrūsynuošonai regionalajuos koncertzālēs jau nu 2024. gods ir vaļsts budžeta finansejums VKKF programā, kaida byus daīmama ari nuokušajā, 2027. godā.”

Vēļ vīns byutyskys jaunuo lykuma aspekts – ir atrunuots, ka Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeiba bez saskaņuojuma ar Kulturys ministreju nabyus tīseiga atvalinuot vaļdis lūcekļus (t.i., koncertzalis vadeibu), kai tys beja pārnejuo gods golā, kod pošvaļdeiba nu omota atbreivuoja koncertzālis vadeituoju Diānu Zirniņu.

Kas tuoļuok?

Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeiba saskaņuos ar Kulturys ministreju delegiešonys leiguma sliegšonu, grūzeišonu voi izbeigšonu. Kulturys ministreja izviertej delegiešonys leiguma projektu i snādz atzynumu mieneša laikā nu tuo īsniegšonys dīnys. Delegiešonys leigumu var slēgt tikai piec pozitiva Kulturys ministrejis atzynuma sajimšonys.

Jamūt vārā, ka Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeiba pyrma ituo lykuma stuošonuos spākā īcēle jaunu vaļdis lūcekli – Antru Skuteli, Kulturys ministreja niu diveju mienešu laikā izviertēs A. Skutelis atbiļsteibu itam omotam. KM pastreipoj, ka vaļdis lūceklis tiks izvārtāts piec zynuošonu, izpratnis i pīredzis atbiļsteibys “Gora” vadeituoja omotam, lykumam, koncertzālis darbeibys mierkim, taipoš ari vaļsts kulturpolitikys prioritatem.