Recenzejis autors: Silvestrs Solovjevs

Sovvaļnīks ir latgalīšu smoguos muzykys projekts ar vīnu nu interesantuokūs i natipiskuokūs diskografejis trajektoreju Latvejis muzykys viesturē. Itymā muzykys nūvierzīnī bīži ir īrosts redzēt, ka jaunuotnis maksimalismys, agreseja i smogums vysuskaidruok atsaspīgeļoj pyrmajūs albumūs, tok, muzikim atsateistūt i augūt, jūs muzykys veiduošonys īrodumi mainuos i palīk “meikstuoki”. Ka grupa var saglobuot sovu suoku smoguma i energejis leimini vysys karjerys laikā, tys ir labi, bet cīši reši ir gadīni, kod ar kotru jaunu albumu var redzēt skaniejuma intensitatis pīaugumu.

2009. godā latgalīšu muzykā byutu gryuts atrast kū taidu, kū varātu nūsaukt par eistyn smogu. Nasaverūt iz smoguo roka saleidzynūši vīglu skaniejumu Sovvaļnīka debejis albumā “Sūpluok”, dzīsme “Laiks vysus izaicynoj” paruodeja, ka latgalīšu muzykā durovys iz smoguoku skaniejumu ir attaiseitys. Napagaisynojūt laiku, tyka sasnāgts jauns smoguma leimiņs. 2010. godā, kod albumā “Bolts susātivs” izteikti pasaruodeja ekstremaluo vokaluo tehnika grouls, padorūt dzīsmi “Sasper zibini besus” na viņ par latgalīšu, bet ari par latvīšu smoguos muzykys klasiku. Ka vēļ kaids gribēja streideitīs i apsprīst, voi Sovvaļnīks spielej roku voi smogū metalu, tod 2016. godā ituos švuorbys tyka piļneibā pagaisynuotys, partū ka ar dominejūšu groulu, thrash i folkmetala lobuokajom īzeimem i pat, dasadurūt grindcore formatam ar dzīsmi “Vaicuojums”, albums ”Napaseitynuots” pīsaceja sevi kai absoluti smoguokū i augstuokuos kvalitatis īrokstu latgalīšu smogūs muzykys viesturē.

Pādejūs 10 godu laikā projekts ir pīdzeivuojs vysaidys puormainis, olpom līkūt dūmuot, ka vaira nasagaideisim jauna materiala, bet olpom īvīšūt cereibu, ka iz prīšku gols golā nav tik tymsa. Bet tei šaļts beidzūt ir atguojuse, i mes asam sagaidejuši Sovvaļnīka catūrtū studejis albumu “Cārtumi”. Tys, īspiejams, byus lels puorsteigums vysim, kam tecēja slīkys, gaidūt, kai skanēs Sovvaļnīka cyts smoguma leimiņs. Bet vysam, kas lidoj iz augšu, agri voi vālu ari juokreit iz leju.

Kritīņs lejā itymā gadīnī, zynoms, nikaidā veidā nav saisteits ar muzykys kvalitati – runa ir par īvārojamu nūvierzi nu smoguo metala skanis i vairuoku īrostūs sluoņu nūlikšonu molā. Tī, kas pādejūs godūs aktivuok sekoj projektam, nūteikti byus pamanejuši, ka īspiejis pīdzeivuot uzastuošonu ar pylnu sastuovu ir cīši ratys i izkaiseitys. Vystik ar zynuomu regularitati iz vysaidu pasuokumu afišu pasaruodeja nūsaukums ”Sovvaļnīks i Mareks”, kas sevī apjēme minimalistiskys uzastuošonys, kuruos Ingars Gusāns i juo dāls Mareks izpylda Sovvaļnīka dzīšmu akustiskuos versejis.

Dīvamžāļ par taidu akustiskūs koncertu daīmameibu izzynuoju vāluok kai grybātu, i tikai 2024. gods vosorā izadeve pīdzeivuot pylnu uzastuošonu “Rancāna pogolmā”, kur, par lelu puorsteigumu, dzierdieju na viņ īrostuos dzīsmis nu studejis albumu, bet ari vairuokus īprīkš nadzierdātus gobolus, i Ingaram palyudžu iz papeira gabaleņa piec koncerta pīraksteit tūs nūsaukumus. Īspaidi beja cīši spieceigi i roduos lela īškejuo gribiešona ituos dzīsmis dzierdēt ari īraksteitā versejā.

Personeigi grybātu dzīsmi “..i vīns” (biļdē raksteits kai “Miersi pādejais”) nūsaukt kai spieceiguokū dzīsmi albumā (kai emocionali, tai muzykali). Nasaverūt iz tū, ka tei, īspiejams, ir ari strukturali vīnkuoršuokuo dzīsme albumā, tamā īmīsuots vyss smoguma gors bez nivīna smoguo akorda voi klīdzīņa. Oskara Seiksta nažieleigais, bet reizē skaistais teksts i emocionalais muzykalais izpiļdejums ir atteistejs Pavlova reakceju iz naspieju nūsaklauseit itū dzīsmi sausom acim. Agruo rudiņa smuordu i Pleikšņu kolna atmosferiskuos nūskanis savīnuojums pastyprynuoja ituos dzīsmis emocionalū efektu, kod tei tyka izpiļdeita dzejis reitiškuos “Gulguošona” 2024. gods septembrī.

Pasuokumā pyrmatskaņuojumu pīdzeivoja ari dzīsme “Karaļs”, kas atkluoj jaunū albumu. Hipnotizejūšais tremolo rifs kūpā ar Valentina Lukaševiča latgalīšu volūdā puorlyktū Arvja Vigula tekstu napamat vīnaļdzeigu i ir fantastiska izalaseišona albuma atkluošonys pozicejai. Albuma nūsaukums atrūnams taišni ituos dzīsmis tekstā, sekojūt tradicejai sovu albumu nūsaukumā lītuot mozuok zynomus latgalīšu vuordus. Itamā šaļtī informaceja par īspiejamu akustiskuo albuma īrokstu nabeja oficiali apstyprynuota, bet piec tam Ingaram saceju, ka jis byutu nūzīdznīks, ka taidys dzīsmis pamastu naīrraksteitys, partū ka pasauļam vajag tūs dzierdēt!

Turpynojūt emocionalū ceļuojumu, nūteikti juopīmiņ dzīsme “Nav tuoļuok kur īt”. Jā, itei dzīsme jau pasaruodejuse Sovvalnīka ūtrajā studejis albumā “Bolts susātivs”, bet itū akustiskū verseju varātu nūsaukt par sova veida klaidu lobuošonu. Parkū? Varbyut byusit pamanejuši, ka tei ir vīneiguo dzīsme īprīšk pīmynātajā albumā, kas īraksteita latvīšu literarajā volūdā, na latgaliski. Daudzus godus breinuojūs, parkū tyka izdareita itei izalaseišona, bet sovā pyrmajā intervejā ar Ingaru 2023. godā tyka nūskaidruots, ka tei nav apzynuota izviele, tok vys nalaimeigs puorprotums albuma drukuošonys procesā. Ontona Kūkuoja teksti cīši labi skaņ i latvīšu literarajā, i latgalīšu volūdā. Tok juopīzeist, ka ituos dzīsmis akustiskais izpiļdejums aizgiun koč kū dziļuok sevī nakai īprīšk. Otkon jau – ceiņa ar osorom nu pošu pyrmūs notu.

Labi, gona rauduot iz šaļti. Nanūlīdzami, ka vīns nu albuma lipeiguokūs gobolu ir “Ar Reigys morāli”, kuru dīzgon vīgli varātu nūsaukt par Rogovkys himnu. Gryuši nadzīduot leidza Pītera Jurciņa vuordim: “Ar Reigys morāli iz Rogovku tu nabrauc. Ar Reigys morāli tu nabrauc, muos!” i nasist plauksts rytmā. Breineigs veids, kai styprynuot sovu pīdareibys sajiutu kai ar Rogovku, tai Latgolu.

Palīkūt pi tuo poša autora tekstu, juoizceļ ari dzīsme “Izmyrušuo vīta”, kas ir leluokais puorsteigums, pat jamūt vārā ituo albuma akustiskū kontekstu. Iz puorejūs kompoziceju fona itei dzīsme izaceļ ar tū, ka tamā nav gitarys, bet ir dialogs storp klavīrem (kurūs parteju meistareigi saraksteja Edijs Strušels) i vokalu, īpazeistynojūt myus ar projekta diskografejā naradzātu baladis elementu, kas atguodynoj episku puorejis momentu nu kaida power metala albuma. Melanholiskuo skaņa ļaun piļneibā vizualizēt tekstā apraksteitū skotu i momentā uzbur rudiņa nūskaņu. Sovutīs zīmys kontrastu nūdrūšynoj dzīsme “Piļsāta suop”.

Albums dasadur ari globali suopeigim vaicuojumim. “Marejis teirums” ar Annys Rancānis tekstu ir gadīņs, kod instrumentu minimalismys i vīglais skaniejums stypri kontrastej ar vuordu smogumu, pastyprynojūt tūs efektu. Dzīsme saraksteita, kod sovys rezidencis laikā Lūznovys muižā Ingars nakts vydā muižys parka teritorejā, meklejūt īdviesmi, tū atroda pi Madonnys statujis… Slave Ukrainai.

I, vysubeidzūt, grybu otkon atsagrīzt pi “Rancāna pogolma” koncerta, kur ari pyrmū reizi dzierdieju dzīsmi “Es eimu”. Tei nūteikti ir konceptuali veiksmeiguokuo izviele albuma nūslāguma dzīsmei. Falsets nūteikti nav tehnika, kurū es koč kod byutu gaidejs nu Sovvaļnīka, bet īraksteitajā versejā tys ir vaira nūmaskāts i naizaceļ tik daudzi kai dzeivajā izpiļdejumā. Taipat var just cīši spieceigu potencialu puorveiduot itū dzīsmi smogā versejā. “Es eimu iz cytu pusi” – pīdzīduojuma vuordi, kas nūslādz albumu i pamat klauseituoju naziņā par byušonu iz prīšku. Voi Sovvaļnīks eistyn īt iz cytu pusi, tuoļuok nu metala, voi tei ir tikai taktiska atsakuopšona leluokam īsaskrīšonys ceļam iz jaunu smoguma leimini? Laiks ruodeis.

Jā, albums skanis ziņā cīši kontrastej ar puorejū diskografeju, bet tys tū padora daudzveideiguoku i vēļ interesantuoku. Atmosferiskys, mīreigs, suopu pylns. Tei nav fona muzyka, tok koč kas, kas piļneigi apzynuotai juoīlaiž sevī. Miļzeigs paļdis Sovvaļnīkam, Marekam i vysim īsaisteitajim muzykantim, Ingai Vigulei i Vysumam!

Albums ir daīmams vysuos straumiešonys platformuos, bet fiziskuos muzykys mīļuotuoji albumu var īsaguoduot Bandcamp ari CD formatā. Taipat cīši īsoku vysim pīdzeivuot itū muzyku dzeivejā, apmeklejūt “Sovvaļnīkam 18” jubilejis koncertu Latgolys viestnīceibā “Gors” 25. septembrī. Beletus iz koncertu var nūpierkt ITE.