Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Rudiņs cīši kruosains i kūšs itymā godā ir na viņ kūku lopuos, bet ari izstuožu zālēs i muokslinīku dorbūs. Caur muokslu dzīdynuotīs i īsadvasmuot jaunam cielīņam, muokslu īpazeit caur gleznom, grafikom, litografejom, kai ari izstaiguot muokslys školys gaitiņus i apsavērt tī izlyktūs jaunūs muokslinīku dorbus itamā nedeļā aicynoj muokslineica i Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolys pedagoge Inga Onževa.

Bitty pīminis personalizstuode “Viegluma un smaguma attiecības”

“Viegluma un smaguma attiecības” ir puoragri myužeibā nūguojušuo muokslinīka, grafika i pedagoga Vjačeslava Fomina (1976–2025) 50 godu jubilejai veļteituo pīminis personalizstuode, kura jau ūtardiņ, 6. oktobrī, 15 stuņdēs tiks atkluota Latgolys Kulturviesturis muzejā.

Vjačeslavs Fomins (Bitty) beja klasiskūs grafikys tehniku meistars, kūktieļnīks, fotografs, zeimātuojs i Latvejis Muokslys akademejis (LMA) asociātais profesors. Juo dzeive i rodūšais guojīņs beja cīši saisteits ar Latgolu – Ludzu i Rēzekni. Kai pedagogs jis daudz struoduoja ar jaunajim muokslinīkim kai J. Soikāna Ludzys muokslys školā, Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolā, tai ari LMA Latgolys filialē, vodūt grafikys nūdaļu.

“Kai grafiks i muokslinīks, ari kai dūmuotuojs jis beja cīši dziļš cylvāks,” soka Bitty laikabīdrine, kolege i kursabīdrine Inga Onževa. “Vysupyrma, jis beja izcyls zeimātuojs i, pa ūtram, jis beja cīši filosofiskys cylvāks.” Par izstuodi, kū veidoj LMA Latgolys filiale sadarbeibā ar J. Soikāna Ludzys muokslys školu, Inga soka, tei byus cīši dziļa. I tai kai kuratore ir Katrīna Kūkuoja, bet tekstu autore ir rakstneica Laura Vinogradova, tys dūs vareibu Vjačeslavu Fominu vaira īpazeit na viņ kai muokslinīku, bet ari kai cylvāku. Izstuodē sūpluok byus vīglums i smogums, dzeiveiba i nuove, piļneiba i tukšums, humors i nūpītneiba. Tei byus vareiba nu jauna satikt muokslinīku caur juo dorbim i vāruot, kai cauri laikim i rodūšajim projektim veiduojuos juo muokslinīcyskuo dūmuošona i rūkroksts. “Naaizmierssim, ka itys muokslinīks vysupyrma ir fundamentals dūmuotuojs i taids ciļvieciskūs dziļumu preparātuojs,” aicynuodama iz izstuodi, kas byus apsaverama da 7. novembra, soka Inga.

“Krāsa. Telpa. Elpa.” – Ingys Onževys Veneceja i dzīdynuošona

Inga poša sevi raksturoj kai mudru, ekspresivu, spūdru i kruosainu, sovā ziņā taida ir ari juos pošys izstuode “Krāsa. Telpa. Elpa.”, kas Latgolys Kulturviestures muzejā apsaverama vēļ da 10. oktobra. “Maņ grybātūs dūmuot, ka mes [ar Vjačeslavu Fominu] asam pretmeti, fundamentali pretieji. Ka kaids truopeis iz obejom izstuodem vīnā laikā, tod tys varātu byut lobs iņ-jaņ salykums.”

Inga ir gleznuotuoja. Kasdīnā jei struodoj ar jaunajim muokslinīkim Latgolys Muzykys i muokslys vydškolā i LMA Latgolys filialē, vuicūt kai kompoziceju, tai gleznuošonu. “Krāsa. Telpa. Elpa.” ir aizvadeituo gods augustā piec 10 godu puortraukuma topušuo dorbu izstuode. Juos gleznīceibā ir abstraktuo ekspresionisma styla īzeimis i juos dorbus raksturoj drūsmeigys kruosys, ekspresivi trīpīni i abstraktys formys, kas aicynoj baudeit kruosu, gaismys i šaļts nūskaņu.

“Deļkuo atīt iz munu dorbu izstuodi? Kab piečuok nūpierkt beletu iz Veneceju! Deļtuo, ka itei izstuode ir kai veļtejums tai skaistajai i breineigajai vītai iz zemis viersa – Venecejai. Jei mani izdzīdynuoja, i varbyut jei ari jius izdzīdynuos,” tai soka poša muokslineica, paskaidruodama, ka izstuodei ir ari ūtrei daļa, kurā sovpus radzamys juos studeju laikā, pyrma 25-30 godu, topušuos litografejis. “Ituos litografejis ir kai sapyns voi prīšknūjauta par itim breineigajim ceļuojumim iz Burano, Murano i Veneceju. Tū dzeivis esenci tu labuok sajiuti tī, kur jei ir vystrausluokuo, i itei vīta ir kai oda vyspuor dzeivis pastuoviešonai i energejai. Cik lelu dzeiveibys pastuoviešonys gribiešonu es nikur cytur naasu redziejuse.”

Pīredzēt jaunū muokslu Muokslys vydsškolā

Inga Onževa Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolā struodoj jau 20 godu i, kai poša pasmaida, ir ituos školys patriote. Deļtuo ari sevkuru jei aicynoj īīt školā (Rēzeknē, Bazneicys īlā 34A) sevkurā laikā. Pi dežuranta pīsaregistrejūt, ir vareiba školys gaitiņūs i pyrmuo stuova boltajā zālē apsavērt školānu, tūpūšūs i jaunūs muokslinīku dorbus, izaugsmi i rodūšus mekliejumus. Izstuodis vysu laiku mainuos i, par pīmāru, taišni tagad školys trešajā stuovā apsaverama jaunūs ūtruo kursa audziekņu apgierbu dizaina produktu skiču izstuode.