Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

27. junī Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogostā aizvadeitys jau catūrtuos Pīterdīnys “Pīterkolnā” – eipaša nūtikšona, kur sasateik keramika, guņs, muzyka, doba i cylvāki. Keramikys zeimyna “Pīterkolns” saiminīki Imants i Dace Losāni ir īdybynuojuši itū tradiceju, kura nu jau ījāmuse stabilu vītu daudzu kulturys baudeituoju i Latgolys keramikys cīneituoju nūtikšonu sarokstā. Ari itūgod keramika Stanislava Viļuma “Pīterkolnā” byuvātais dūbis tipa ceplis turpynoj dzeivuot, i itūreiz tymā sasatyka 20 Latgolys regiona keramiku dorbi.

Keramika, tuos izstruoduojumi, poši omota prasmis nesieji nu laika gola ir vīns nu Latgolys regiona atpazeistameibys simbolu. Sūpluok zylūs azaru zemei lapnai nūsastuoj ari Latgolys keramika i tuos tradicejis. Vystik, nūlīkūt molā lokalpatriotismu i naivi romantizātus redzīņus, pa eistam sasatikt ar vītejim keramikim, pošam paraudzeit nazkū sameistaruot voi pasavērt, kai nūteik cepļa salikšona, kūršona voi izjimšona, nimoz nav tik vīnkuorši i pošsaprūtami. Vysupyrma juosaprūt, ka sevkura gasteišona pi keramika ir juodasoka īprīšk. Īspiejameiba, ka sovā atvalinuojumā, braucūt garum kaida keramika darbneicai, meistars byus iz vītys i varēs uzjimt gostus, ir gona nalela, sovpus najauši truopeit laikā, kod keramikys ceplis teik salykts, kūrts voi izjimts, byutu kai laimēt loterejā.

Kab sevkura tradicionaluo prasme turpynuotu pastuovēt, tai ir juobyut daīmamai. Taišni deļtam taidys publiskys nūtikšonys kai Pīterdīnys “Pīterkolnā” ir eipaši nūzeimeigys. Nu vīnys pusis, tei, zynoms, ir breineiga vosorys piecpušdīnis balleite sovejim i draugim, tok es aicynuotu iz tū pasavērt ari ar plotuoku i laikmeteiguoku skotu. Tei ir cīši loba vareiba pošim keramikim sasatikt i pasarunuot, kas, cyta storpā, kasdīnys dorbu skriejīnī nimoz nasaīt tik bīži. Taipoš ite ir tei ratuo vareiba byut kluotyn procesā – redzēt, kai nu cepļa teik izjimti dorbi, kai tūs apstruodoj ar eļļu šmukam speidumam, i ari pošam tikt pi kaida seņ grybāta unikala prīškmata. Sovpus eipaši īinteresātajim – vysys vareibys kluotīnē pasarunuot ar keramikim – kai vacmeistarim, tai tim, kas orūdu suokuši puorjimt na tik seņ. Na mozuok byutyski, ka vairums keramiku lobpruot doluos ar sovom zynuošonom, juosoka pat vaira, jim ir prīca, ka kaidu interesej tys, kū jī muok i dora. Taida veida publiski pasuokumi ir nūzeimeigi, kab Latgolys keramika i tuos pratieji byutu daīmamuoki, tys styprynoj i atteistej tradicejis, uztur keramiku “saimis” komunikaceju sovā vydā, veidoj stypruoku kūpīnys sajiutu.

Ir vys vīns nūzeimeigs aspekts, kas eipaši īinteresātim puornūvadnīkim byus juojam vārā. Kai stuosta “Pīterkolna” saiminīks Imants Losāns, tam, kurs gribēs pasavuiceit pi vacmeistaru, vajadzēs koč nadaudz īsavuiceit latgalīšu volūdu, kam keramikys vacmeistari runoj tikai latgaliski, i ka eistyn byus gribiešona saprast i nazkū ari pavaicuot, vajadzēs izprast vysmoz pošus pamatus.

Pīterdīnys “Pīterkolnā” naapsarūbežoj tikai ar vīnu cepļa izjimšonys nūtikšonu, taipoš kai pārņ, ari itūreiz apmaklātuojim beja vareiba īsasaisteit vysaiduos rodūšuos darbneicuos i meistarklasēs, ari izgaršuot saimineicu gataveitu suoteigu putru i zyvu zupu. Ieva Saliete īprīcynuoja ar klavicimbalys mini koncertu, sovpus folklorys kūpya “Zeiļa” beja sagatavejuse tradicionalū apdzīduošonu, kur ar humora pīskaņu datyka i saiminīkim, i pūdnīkim, i cytim gostim. Tok vokoru ar jaudu īducynuoja grupa “Reibums” i vāluok ari dīdžeja muzyka. Ka i nikuo nu tuo nasagribēja, sevkuram pastuovēja vareiba vīnkuorši īsaguļt šyupeļteiklā i baudeit breineigu vosorys piecpušdīni.

“Ituo gods pasuokumu organizēt jau beja nūsaceiti vīgļuok, kam Pīterdīnys “Pīterkolnā” nūteik jau catūrtū reizi. Nūtikšonys programu variejom salikt, bolstūtīs iz īprīškejuo gods pīredzem i tuo, cik mums ir sovu resursu, kab vysu sagataveit. Apleik ir nazkaidys viests, ka Reigys turystus “nalaiž” iz Latgolu, tok, kas latgalīšam, mums krize, kai saceit, pi vīnys vītys. Šudiņ nu cepļa izjēmem vaira nakai 20 keramiku dorbus, prīcynoj, ka vysi dorbi radeiti itepat, Latgolā,” doluos “Pīterkolna” saiminīks Imants.

“Ituos nūtikšonys golvonais mierkis ir byušona kūpā. Mums juosavuica vaira svieteit kai svātkus, tai i kasdīnu. Cepļa attaiseišona ir dīnys golvonais akcents, tok paraleli tam baudom atmosferu, klausomēs lobu muzyku i dorbojomēs meistardarbneicuos,” tai “Pīterkolna” saimineica Dace.

Apvaicojūt vairuokus apmaklātuojus, daudzi pīzyna, ka “Pīterkolnā” ir pyrmū reizi. Pat vīni nu tyvejūs sābru īsagrīzuši tik šudiņ, tok vysi kai vīns pīzeist, ka apleik volda breineiga, vīgla atmosfera, eistyn, kab baudeit vosorys piecpušdīni.

Ari keramike nu Daugovpiļs Ilona Abdulajeva “Pīterkolnā” ir pyrmū reizi, ite var īsaguoduot juos darynuotuos rūtys. ”Ar Imantu i Daci sasapazynom jau seņ, varbyut kaidā 2020. godā pi keramikis Evijis Vasilevskys. Ite asu pyrmū reizi, da šam nikai nasaguoja sasataiseit i atbraukt. Ite apleik vairums cylvāku ir pazeistami, leluokuo daļa ir muni draugi. “Pīterkolns” ir cīši skaista vīta, te ir breineiga atmosfera.” Pyrmū reizi “Pīterkolnā” gasteja ari reidzineica Henrieta i preilīte Aija. “Mes šudiņdīnys apmaklātuojim pīduovojom dekoru i rūteņu meistarklasis,” stuosta Henrieta, cikom Aija darunoj, ka juos veirs ite šudiņ taisa skotivi, i deļtam ari juos šudiņ tyka ite. “Ite ir rikteigi forši, maņ cīši, cīši pateik,” doluos Henrieta, sovpus Aija īstorpynoj, ka “Pīterkolns” ir cīši skaista vīta i ka taidā da šam vēļ nav byuts. Obejis vīnbaļseigi pīzeist, ka lobpruot brauktu iz “Pīterkolnu” vēļ.

Gostu vydā ir ari akters Kārlis Tols, kurs “Pīterkolnā” ir jau trešū reizi. Jis stuosta, ka itūreiz atbraucs paleigūs – jau nu agra reita asūt bejs gona daudzi kū dareit – kai laupeit buļbis, tai sakuort lampenis, šyupeļteiklus i apdareit cytys lītys. “Es jiutu, ka muna miseja ite ir byut kai taidam gareņam, ka nazkū vajag, var pi mane daīt, palyugt, paleidziešu. Atbraukt iz “Pīterkolnu” deļ mane nūzeimoj ari izbaudeit saulgrīžus, kam, kai jau akteram, vyss tradicionalais svātku laiks pavadeits izruodēs vysaiduos vītuos Latvejā,” doluos Kārlis.

Pasuokumā pīsadaleja ari saimisteibys “Slāņu lobumi” saimineica Jolanta Smane, kura sīru vuoreja divejūs veidūs – vīns ar čymynim bez ūlu, ūtrys taids pat, bet ar ūlom. “Ar ūlom sīrs saīt pufeiguoks i dzaltonuoks, kaidam vaira pateik ar, cytam vaira pateik bez ūlu,” doluos Jolanta. Jei “Pīterkolnā” ir pyrmū reizi: “Maņ cīši pateik itei napīspīstuo atmosfera, publika, i cylvākus var satikt, na tikai kozys!”

Verūtīs nu folklorys i tradiceju pusis, Pīterdīna ir Juoņa dīnys i saulgrīžu laika nūslāgums, kod nu zīdu laika puorīt iz ūgu laseišonu i sīna sagataveišonu. Taipoš Pīterdīnai tautys tradicejuos ir lela nūzeime laikapstuokļu pareguošonā. Ticiejumi soka – ka Pītera dīnā leist, tod tys viļksīs pat da Annys dīnai 26. julī. Sasarunojūt ar apmaklātuojim, ari vaicuoju, voi jī vyspuor svietej Pīterdīnu. Apstyprynūši atsaceja tik tī, kurim sātā voi rodu saimē ir kaids Pīters. Cytaiži var dīzgon drūsai saceit, ka nu tradicionalūs svātku svieteišonys aspekta Pītera dīna sovu lūmu myusu dīnuos ir pagaisynuojuse. “Slāņu lobumu” saimineica Jolanta stuosta, ka jai krysttāvs i vactāvs ir Pīters, deļtam juos saimē itei dīna ir gūda vītā.

Pīterdīnys “Pīterkolnā” beja saulainys i korstys, zeimojās, ka varim turēt nūceju iz šmuku, syltu vosoru i ituos breineiguos tradicejis turpynuojumu cytugod.

Fotogalerejā šaļtenis nu Pīterdīnu “Pīterkolnā”. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv